Viena diena Milānā (turpinājums)
Sā ciet š eit >>>
Tirgotā ju laukums (Piazza Mercanti)
Viņ i saka: ja vē laties kā dam zvē rē t mū ž ī gu mī lestī bu, jums jā ierodas š eit, vienā no Milā nas vecā kajiem laukumiem. Tieš i š eit, zem Palazzo della Ragione arkā m, jū su atpazī stamī ba radī s paliekoš u iespaidu, pateicoties akustiskajam efektam, kas parā dā s tikai noteiktā laukuma punktā . Uzreiz teikš u, ka mums neizdevā s pā rliecinā ties par solī to efektu lielo tū ristu kā mums dē ļ , un mū ž ī gas mī lestī bas zvē rē š ana viens otram kaut kā nebija comme il faut (č etri jauni darbinieki)...: )
Piazza dei Mercanti ir neliels laukums, kuru no visā m pusē m ieskauj pilis. Tas parā dī jā s 13. gadsimtā un daudzus gadus bija pilsē tas sabiedriskā s un komerciā lā s dzī ves centrs. Lī dz 19. gadsimta beigā m š eit notika skaļ ā kie un jautrā kie Milā nas gadatirgi. Te zem tā portikiem satikā s tirgotā ji, naudas mijē ji un notā ri, te no ģ erbonim rotā ta balkona tika nolasī ti hercoga dekrē ti, te dedzinā ja ķ ecerus. . . Daž us piekā ra virvē , tieš i no pilsē tas. priekš nama logs. . . Uzbū vei. . .
Balkons, kurā tika paziņ oti dekrē ti un rezolū cijas
Palazzo della Ragione (Palazzo della Ragione) to sauc arī par Jauno rā tsnamu (Broletto Nuovo) - Tiesu pili - atradā s pilsē tas varas iestā des un tika izlemts pilsē tas liktenis. Pils galvaspilsē tā redzams bareljefs, kurā attē lota pusspalvaina mež acū ka – ar to saistā s mī ts par pilsē tas dibinā š anu (mediolanum).
Pē c orā kula norā dī juma ķ eltu vadonis Belloveso nodibinā ja Milā nu vietā , kur tika atrasta savvaļ as cū ka, "pusspalvaina" (medio - puse un lanae — vilna) .
Palazzo della Ragione (Tieslietu pils) (foto no interneta)
Tā lā k, gotikas stilā , Panigarolas nams (Casa Panigarola vai Palazzo dei Notai) 15. gadsimtā . Lī dz 1741. gadam ē ka piederē ja Garallas pilsē tas notā ra Panigarolas ģ imenei, un š eit atradā s arī viņ a notā ra birojs. Pie sienas no 1448. gada saglabā jusies plā ksne ar uzrakstu latī ņ u valodā ar advokā ta Tommaso da Kaponago teicienu, kurā viņ š iesaka lī dzpilsoņ iem izvairī ties no konfrontā cijas ar likumu. : )
pa kreisi - Palazzo delle Scuole Palatine, pa labi - Casa Panigarola (Panigarola nams)
Pretī Juridisko padomnieku pilij — Palazzo dei Giureconsulti un 13. gadsimta tornim Torre del Comune. 17. gadsimtā š eit atradā s Collegio dei Nobili Dottori, t. i. Diž ciltī go doktoru koledž a ir izglī tī bas iestā de topoš ajiem politiķ iem un juristiem. Tornis tika izmantots arī kā zvanu tornis, lai ziņ otu par svarī giem pilsē tas notikumiem. Uz torņ a fasā des atrodas svē tā Ambrozija statuja, kas svē tī cilvē kus.
Piazza Mercanti, Juristu pils ar Torre del Comune
Kvadrā ta rotā jums ir baroka stila pils Scuole Palatine (Palazzo delle Scuole Palatine). Tā s fasā di rotā daudzas skulptū ras, viena no tā m ir svē tais Augustī ns, kurš mā cī jis Milā nā . Loggia degli Osii (Loggia degli Osii) pieguļ pilij ar Milā nas kvartā lu ģ erboņ iem un slaveno parlera balkonu (parlera), no kura tika paziņ oti dekrē ti un dekrē ti.
Palazzo delle Scuole Palatine
Loggia degli Osii
Loggia degli Osii
Piazza Mercanti centrā ir saglabā jusies 16. gadsimta aka, kas tika dē vē ta par "baņ ķ ieru akmeni" - agrā k tur atradā s apkaunojoš s akmens (pietra dei falliti), parā dniekus uz tā sē dinā ja piespiedu kā rtā kā baņ ķ ieru akmeni. sods, lai tauta visus maldinā tā jus pazī tu no redzes. Gadu gaitā š ī tradī cija ir aizgā jusi aizmirstī bā . : ))
Iesim no Piazza Mercanti uz Via Orefici, tieš i uz skaistas jū gendstila ē kas fasā di.
Un, nogriež oties uz Via Torino, mē s virzā mies uz kanā liem (Navigli). Mū su mē rķ is ir San Lorenzo Maggiore bazilika.
Via Torino ir viena no vecā kajā m ielā m Milā nā ar senā m iepirkš anā s tradī cijā m. Pagā juš ajos gadsimtos tajā atradā s lielā kā s amatniecī bas darbnī cas un veikali, kuru piemiņ a ir saglabā jusies blakus esoš o ielu nosaukumos: Via Orefici (Juvelieru iela), Via Spadari (Bruņ nieku iela), Via Speronari (Sporņ ikova iela). Un tagad š ī iela ir pilna ar tirdzniecī bas vietā m - tur ir lē tu itā ļ u un ā rzemju zī molu veikali: Promod, ZARA, OVS, GEOX, Mango, Desigual, Terranova, Alcott, Tally Weijl, CAPRISA, Calzedonia, KIKO uc Tā tad, ja tas ir pā rā k dā rgi iepē rkoties haute couture veikalos Montenapoleone (Via Montenapoleone) vai pat Buenosairesā (Corso Buenos Aires), jū s esat š eit.
Ejot pa Via Torino, labajā pusē pamanā m apaļ u ē ku San Sebastiano templis (Civico Tempio di San Sebastiano). Š is templis tika uzcelts pē c tā paš a Svē tā Č ā rlza Borromeo pasū tī juma 1576. gada mē ra upuru piemiņ ai (Svē tais Sebastjans tika uzskatī ts par aizsargu no mē ra). Diemž ē l templis tika slē gts.
Sansebastjano templis (Civico Tempio di San Sebastiano). Fotogrā fijas, kas ņ emtas no daž ā dā m vietnē m.
Uz Via Torino (17) ir vē rts apskatī t Santa Maria presso San Satiro baziliku (Santa Maria presso San Satiro), renesanses pē rli - tā ir maza, atrodas aizmugurē . no pagalma. Bazilika ir interesanta ar to, ka no ā rpuses maza, iekš pusē vizuā li palielinā s telpu, pateicoties Bramantes radī tajam perspektī vas efektam.
Ar galvenā altā ra fresku (Madona un bē rns) ir saistī ta leģ enda — Saskaņ ā ar viduslaiku leģ endu, pē c kā da nelaimī gā spē lē tā ja sadurš anas no Altā ra pē kš ņ i izplū da ī stas asinis. freska. Viņ i saka, ka š is brī nums ir dokumentē ts katedrā les arhī vā , un ierocis joprojā m tiek glabā ts ī paš ā glabā tavā .
Gandrī z pretī San Satiro bazilikai, Via Torino pretē jā pusē , kvartā la dziļ umos atrodas slavenais Ambrosian Pinacoteca (Pinacoteca Ambrosiana) — ne mazā k slavens muzejs kā Brera Pinacoteca. . To 1618. gadā dibinā ja arhibī skaps Federiko Borromeo, kurš savā ca lielisku 15. –16. gadsimta gleznu un skulptū ru kolekciju, jo ī paš i Leonardo, Rafaela un Karavadž o darbus.
Un mē s steidzamies uz Sanlorenco Maggiore baznī cu (Sanlorenco Madž ore).
Milā na. San Lorenzo Maggiore baznī ca
Templis tika uzcelts 4. gadsimta beigā s. - 5. gadsimta sā kums. ā rpus pilsē tas mū riem, uz ceļ a, kas ved uz Titijas pilsē tu (Pā vijas pilsē tas latī ņ u nosaukums). Kā dreiz laukumu bazilikas priekš ā ieskauj nosegta galerija. Ieeja š ajā laukumā veda caur kolonā di ar skatu uz ielu. Tagad 16 senā s Romas korintas kolonnas atdala baziliku no rosī gā s Corso di Porta Ticinese ielas ar tramvaju lī nijā m. Viņ i joprojā m atceras seno pilsē tas nosaukumu "Medialanum" un imperatoru Konstantī nu. Tieš i š eit 313. gadā viņ š pasludinā ja kristietī bai brī vī bu un padarī ja to par impē rijas reliģ iju. Pieminot to, bazilikas priekš ā tika uzstā dī ta imperatora Konstantī na statujas bronzas kopija.
Milā na. Senā s Romas kolonnas pie San Lorenzo Maggiore baznī cas (foto no interneta)
Otra lielā kā Milā nas baznī ca ir nosaukta kristieš u lielā mocekļ a Svē tā Lorensa vā rdā . Tiek uzskatī ts, ka sā kotnē ji bazilikas iekš ē jā s sienas bija pa pusei klā tas ar marmoru, bet augš pusē - ar freskā m, kas attē lo svē tos un viņ u darbus. Daž as freskas ir saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m. Aiz galvenā altā ra Sv. Hipolita kapelā atrodas Sv. Laurenca un Svē tā Hipolita relikvijas.
Milā na. San Lorenzo Maggiore baznī ca
Milā na. San Lorenzo Maggiore baznī ca
Sv. Lorenco Madž ores bazilika tika atkā rtoti nodedzinā ta un pā rbū vē ta, tā s kupols sabruka 1573. gadā , tač u pat mū sdienā s templis saglabā sā kotnē jā s ē kas plā nu. Tā pē c baznī ca tiek uzskatī ta par nozī mī gu romā nikas un seno kristieš u laikmeta Milā nas arhitektū ras pieminekli un vienu no cienī jamā kajā m Milā nas kulta vietā m. Bazilikas galvenā bagā tī ba ir Cappella Sant'Aquilino ar unikā lu vē lo antī ko mozaī ku, kurā attē lots apustuļ u ieskauts Jē zus Kristus. Paš a svē tā Akvilino ķ ermenis ir apglabā ts sarkofā gā kapelas apsī dā .
Sant'Aquilino kapela ar Sv. Akvilino kapu
Sanlorenco baznī cas otrā pusē atrodas Piazza Vetra. Vecajā s dienā s š ajā laukumā notika populā rā kā s pilsē tas izrā des: š eit tika izpildī tas raganas un burvji. Zā lā jā , kur notiesā tie atpū š as, atrodas Svē tā Lā cara statuja.
Tā lā k pa pamestā m ielā m dodamies uz Mediolanum pilsē tas senā ko svē tnī cu — Sv. Ambrogio baziliku. Starp visā m Milā nas baznī cā m Sv. Ambrozija bazilika ir otrā pē c Doma pē c savas garī gā s nozī mes. Tas ir saistī ts ar paš a Ambrose personī bu un viņ a lomu gan agrī nā s kristietī bas, gan paš as Milā nas vē sturē .
379. gadā agrī no kristieš u mocekļ u Gervasiusa un Protasija apbedī juma vietā bī skaps Ambrozijs nodibinā ja baznī cu ar nosaukumu Basilica Martyrum (Mocekļ u bazilika). Gandrī z 20 gadus vē lā k, 397. gadā , š ajā baznī cā tika apglabā ts arī pats bī skaps. Pē c Milā nas Ambrozija slavinā š anas un kanonizā cijas, saskaņ ā ar viņ a testamentu, relikvijas tika novietotas starp Gervasiusu un Protasiju, un templis tika nosaukts viņ a vā rdā . Svē tais bī skaps ir pilsē tas patrons, un to ciena ne tikai katoļ i, bet arī pareizticī gie.
Tā pat kā lielā kā daļ a Milā nas baznī cu, turpmā ko gadsimtu laikā bazilika tika vairā kkā rt pabeigta un atjaunota. 789. gadā tai tika pievienots cistercieš u klosteris. Devī tajā gadsimtā labajā pusē parā dī jā s klostera zvanu tornis (Torre dei Monaci), bet divus gadsimtus vē lā k kreisajā pusē tika uzcelts kanonu tornis (Torre dei Canonici). Divu torņ u parā dī š anā s radā s bazilikā , kas tika sadalī ta starp mū kiem un kanoniem (katoļ u baznī cas priesteri, kuri nedeva klostera solī jumu).
Milā na. Sant'Ambrogio bazilika
Iekā pjot pa bazilikas centrā lajiem vā rtiem, atradā mies nelielā pagalmā – ā trijā . Vienkā rš ā klasiskā baznī cas fasā de radī ja askē tisku interjera noskaņ u. Tač u redzē tais mū s tik ļ oti pā rsteidza ar savu krā š ņ umu, ka vairā kas reizes apbraukā jā m baznī cu, bezgalī gi pē tot un fotografē jot katru elementu.
Viens no vē rtī gā kajiem bazilikas dā rgumiem ir Zelta altā ris (Altare d'oro) ar monstranci (ap 835. gadu), Karolingu zeltkalš anas meistardarbu. Tas ir pā rklā ts ar zelta un sudraba loksnē m un inkrustē ts ar dā rgakmeņ iem un emaljā m.
Milā na. Sant'Ambrogio bazilika
Apsī das griestu daļ as satriecoš a mozaī ka (XIII gs. ).
Grezns, cirsts no akmens bluķ a, romieš u komandiera Stiliho sarkofā gs (IV gs. ).
Paš a Ambrose pasū tī tā s durvis ir saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m.
Bazilikas teritorijā atrodas San Vittore kapela Ciel d'Oro, kas ir slavena ar savā m 5. gadsimta zelta mozaī kā m. Ieeja tajā atrodas pa labi no altā ra. Ieeja kapelā ir maksas, 2 eiro. Pie ieejas sē dē ja itā ļ u vectē vs, kurš ar acī mredzamu prieku rā dī ja, kur jā iet, ko meklē t, un bija tikai gatavs pļ ā pā t. Ž ē l, ka neviens no mums nesaprata itā ļ u valodu. : ( Pati kaplič a bija lieliska - unikā ls mozaī kas kupols, grezni gleznojumi uz sienā m un velvē m, kase ar kristieš u relikvijā m, až ū ras rež ģ i - viss bija tik apburoš s, ka negribē jā s iet prom. Bet vajadzē ja. Diena tuvojā s beigā m, un atlikuš ajiem plā notajiem pieminekļ iem Itā lijas vē sturei nebija atlicis daudz laika.
Sant'Ambrogio bazilika. San Vittorio kapela
San Vitorio kapela
Sant'Ambrogio bazilika. San Vittorio kapela
Jau pie izejas no bazilikas mē s dzirdē jā m krievu runu un redzē jā m nelielu tū ristu grupu, kas nolaidā s kaut kur pa kreisi no altā ra. Klusi tiem sekojot, nokļ uvā m kriptā , kur sudraba svē tnī cā tika apglabā ti trī s bagā tī gā s drē bē s tē rpti skeleti - svē to Ambrozija, Protā zija un Gervā zija relikvijas. Diemž ē l, padzirdē jis, ka runā jam arī krieviski, gide ā tri vien pā rtrauca stā stī t par "eksponā tiem" un uzveda grupu augš ā .
Senais cistercieš u Sv. Ambrozija klosteris (Monastero cistercense di Sant'Ambrogio) tika pievienots Svē tā s sirds katoļ u universitā tei (Universita Cattolica del Sacro Cuore), kas dibinā ta 1921. gadā un izstrā dā ta. popularizē t katolicismu laicī gajā sabiedrī bā . Mū sdienā s augstskolu absolvē parastie laicī gie speciā listi.
Milā na. Svē tā s Sirds Katoļ u universitā te
Turpinā jums >>>
