Ceļojums Eiropā 2017. Itālijas kalnu ciemata skaistums sagrieza manu galvu.

11 Decembris 2017 Ceļošanas laiks: no 01 augusts 2017 ieslēgts 16 augusts 2017
Reputācija: +895.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Ak!! !


Pē c Kortina di Ampeco apkaimes skaistuma es nolē mu braukt tā lā k pa Dolomī tiem pa kalnu ceļ iem. Es arī gribē ju atpū sties klusā , mierī gā un skaistā ciematā . Jo tā lā k es braucu prom no Itā lijas galvenā kalnu kū rorta, jo vairā k es vē lē jos uz daž ā m dienā m atrast vietu. Vienkā rš i dzī vojiet nelielā , iespē jams, ģ imenes pā rvaldī tā viesnī cā vietē jā skaistuma vidū . Skatiet, kā dzī vo kalnu lī dzenumu iedzī votā ji un kā viņ i dzī vo tā dā skaistumā . Apskatiet tuvā k vietē jā s skaistules, kuras uzauguš as no kvalitatī vas pā rtikas, dzerot svaigu pienu. Varbū t kā da sarkanvaigu š ķ ipsna cietajā m pusē m. 80 kilometrus no Kortī nas es nogriezos no galvenā ceļ a uz nelielu ciematu. Man vienkā rš i ir apnicis braukt starp skaistumu un blenzt apkā rt. Apkā rt kalni un ducis viesnī cu. Daudz tū ristu. Govis ganī jā s. Daudz zaļ umu. Visapkā rt valda skaistums. Viesnī cu cenas man sit pa galvu stiprā k par labu itā ļ u vī nu. Oho, man ir paveicies! Starp skaistajā m mā jā m atradā s ģ imenes viesnī ca, kurā padzī vojusi saimniece man parā dī ja cenu par vienvietī gu plaš u numuriņ u ar visā m ē rtī bā m un skaistu skatu pa logu otrajā stā vā par 32 eiro. Es vienkā rš i neticē ju š im mazajam brī numam, kā arī gardajā m brokastī m. Protams, es apstā jos pie viņ as. Nostā dī jis automaš ī nu pie sava loga koku ē nā . Autostā vvieta ir bezmaksas. Tiklī dz izgā ju no maš ī nas, ielidoja vietē jie suņ i un tū risti no visā m valstī m, kas š eit atpū tā s. Viņ i smagi apzī mē ja visus manas automaš ī nas riteņ us, it kā tā bū tu netī ra. Ugunsdzē sē ju maš ī nā bija vairā k izvirdumu nekā ū dens. Tad sapratu, ka tie ir vā cu suņ i, kas te ir pilni. Acī mredzot viņ i man atriebā s par 1945. gada uzvaru pā r faš ismu. Tad tū risti skatī jā s uz manas maš ī nas numuriem, jo ​ ​ krievi š eit vē l nebija ieraduš ies. Ģ imenes viesnī cas saimniece bija ļ oti laipna un uzmanī ga. Ž ē l, ka viņ ai bija 87 gadi, citā di es viņ ai bū tu iesitis. Izgā ju pastaigā pa ciematu. Visapkā rt ganī jā s govis, kafejnī cā sē dē ja tū risti. Es neredzē ju nevienu labas kvalitā tes slaucē ju, tikai vecā ka gadagā juma iemī tniekus. Jaunieš i devā s uz Venē ciju strā dā t un dzī vot. Vienai govij nā cā s noskrā pē t sā nus, kas pret mani izturē jā s ar lielu neuzticī bu. Viņ as acis bija piepildī tas, un viņ as ragi kļ uva sarkani. Netā lu es redzē ju bulli, kurš sā ka sist ar nagiem pa zemi. Tad es sapratu, ka viņ iem tas nepatī k, un padevos. Nā kamajā s dienā s es vienkā rš i staigā ju. Bija jauni tū risti, bet viņ i bija ļ oti tā lu no baltkrievu, krievu un ukraiņ u skaistuma. Man liekas, ka skaistā kā s meitenes ir tikai slā vas! Viņ iem skaistumā pasaulē nav lī dzvē rtī gu! Cik labi es atpū tos š ajā ciematā ar gardā m brokastī m.

Skaistums! ! ! Es gribu dzī vot š ā dā ciematā .

Skats no manas istabas loga.

Malka ziemai.

Manas brokastis.

Mana saimniece.

Manas viesnī cas vizī tkarte. Nā ciet š eit.

Es gā ju garā m un saņ ē mu bē rnam konfekti. Izrā dī jā s, ka tas ir suns.

Viņ a uz mani rē ja, bet es viņ ai iedevu konfektes. Cik labs suns.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums