Patiess Kortīnas attēls.

01 Novembris 2016 Ceļošanas laiks: no 31 Janvāri 2015 ieslēgts 14 Februāris 2015
Reputācija: +307
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Patiess Kortī nas attē ls.

Kā visi zina, pirmā diena ne vienmē r ir vieglā kā , bet, manuprā t, visgrū tā kā . Š ajā laikā es sē ž u uz mī ksta dī vā na, izstiepju no noguruma dū coš as kā jas un ritinu galvā visu dienu. . .

Un tā.3 stundas. . . Š ķ iet, ka ir rī ts, un š ķ iet, ka pat nakts, nesaprotu, kas, Toli vakar, un Toli š odien. . . Aiz sniega, sniega burkš ķ a, virtuā lais termometrs iPhone. rā da -12º С. Negribas celties ā rā no siltā s gultas. . . bet, kā saka, "par visu ir samaksā ts" jeb, kā saka mamma, "hiba tu gribi, musish! "

                                                                                                                 


Bū tu lieki runā t par visā m procedū rā m gaisa kuģ a sagatavoš anai apstā kļ os, kas ir tuvu Tā lajiem Ziemeļ iem, visi teiks "mē s lidojā m, mē s zinā m...". Beidzot pacē lā s. 135 minū tes lidojuma daž iem palika nepamanī tas, bet man tas ievilkā s uz visiem laikiem. . . Paspē ju uzfilmē t video, nofotografē t rī tausmu, uzspē lē t pasjansu. . . ī si sakot, man izdevā s daudz ko izmē ģ inā t kā "slepkavai" " laika. . .

URĀ!!! ! ! Beidzot Trevī zo!! !

Tač u mē s esam paveikuš i tikai nelielu daļ u no mū su š odienas ceļ ojuma. Priekš ā vē l garš ceļ š lī dz Kortī nas d'Ampesas pilsē tai un, kā izrā dī jā s, ne tikai brauciens no punkta A uz punktu B. Mums bija jā maina vairā ki transportlī dzekļ i, jā pā rvar vairā kas pā rbraucienus un jā pavada daudzas stundas uz...Es jutos kā Ž ila Verna romā na varonis Filiass Fogs viņ a ceļ ojuma apkā rt pasaulei 80 dienā s sā kumā .

Pirmais transportlī dzeklis bija pilsē tas autobuss ar numuru 6, kas mū s aizveda uz Trevī zo dzelzceļ a staciju. Tad bija vilciens, nepateikš u kā ds numurs, no Trevī zo pilsē tas uz Mestres pilsē tu. Atkal seko autobuss Mestre - Marko Polo lidosta Venē cijā . Un tikai pē c tam autobuss uz Kortī nu

Ko es varu teikt!!!! !

Ne pirmo reizi esmu kalnos un arī Dolomī tos ne pirmo reizi, bet vai nu iepriekš ē jie iespaidi kaut kā ir izdzē suš ies no atmiņ as, vai tieš ā m bija tik skaisti!!! ! ! Ar katru ceļ a pagriezienu mū su acī m pavē rā s arvien jauni skati, un katrs no tiem bija labā ks par iepriekš ē jo. Protams, ne fotogrā fijas, ne video no autobusa loga pilnī bā neizsaka manas sajū tas, ieraugot "Balto Itā lijas dabu", tikai jā ieslē dz iztē le un jā redz viss manā m acī m.

Mū su uzņ ē mums pat nepamanī ja, kā mū su autobuss ieradā s galamē rķ ī . Kortī na!

Kortina mū s sagaidī ja brī niš ķ ī gos laikapstā kļ os. Pusdienas saule maigi sildī ja sastinguš ā s Kijevas sejas. Aci iepriecinā ja zemā s, atkal pē c Kijevas standartiem, mā jas ar absolū ti neiedomā jamā m sniega cepurē m.


Izmitinā š anai mē s ī rē jā m dzī vokli pilsē tas centrā . Tā tad, dzī vokļ i...Mē s ilgi nevarē jā m atrast vajadzī go adresi. Sagriezā m pilsē tas karti š urpu, atradā m savu inventā ra nomas punktu, atradā m viesnī cu, kurai vajadzē tu bū t netā lu no š ī s adreses, bet pati mā ja bija neredzama. . . nā cā s zvanī t saimniekam. Patiesī bā es domā ju, ka viņ š mū s sagaidī s, bet tā nebija. Viņ š teica, kur jā iet (izrā dī jā s, ka mā ja atrodas 15 metrus no vietas, kur mē s stā vē jā m)...un viss. Vietā neviena nebija, ā rdurvis ciet, uz dzī vokļ a zvanu ar saimnieka vā rdu neviens neatbild...ko darī t ? ? ? Man bija jā zvana vē lreiz.

Beidzot mū s sagaidī ja. . . bet ne saimnieki. Pie mums iznā ca pā ris, pē c izskata, es teiktu, ka viņ i ir meksikā ņ i, turpmā k savā starpā viņ us tā saucā m. Viņ š ir š veicars vai vienkā rš ā k konsjerž s, viņ a ir kalpone vai vienkā rš i apkopē ja. Pirmais, ko no mums prasī ja, bija samaksa. . . turpat vestibilā! ! ! Esam mazliet apdullinā ti par tā du nekaunī bu! ! ! Sakā m, ka vē l neko neesam redzē juš i, par ko maksā sim. . . Uzkā pā m uz dzī vokli. Jā saka, ka dzī vokļ i mums patika gan no pirmā acu uzmetiena, gan no otrā...Viena lieta, internetā deklarē tais internets, atvainojos par manu tautoloģ iju, neizrā dī jā s, bet viss atbilda aprakstam vietnē .

           Dzī vokļ i parasti ir itā ļ u valodā . Nevienā citā valstī neesmu redzē jis tik kaudzi daž ā du bezjē dzī gu nieku. Tas patī k tikai itā ļ iem. Turklā t daž ā s mū su dzī vokļ u telpā s valda pilnī ga stilu un laikmetu eklektika.

Ī si sakot, jū s varat dzī vot.

Pirmais iespaids par Kortī nu bija lielisks, bet vakarā pilsē ta š ķ ita pavisam pasakaina. Visā s ielā s ir daudz daž ā du apgaismojumu, vī tnes karā jas puduros no visiem jumtiem, no visiem balkoniem, virs ceļ a karā jas daž ā da izmē ra zvaigznes. Mana dvē sele ir kļ uvusi mež onī ga!! ! ! Pirms doš anā s ceļ ā iegā dā jos fotokamerai jaunu filtru, staru, tagad varat novē rtē t š o skaistumu. . .


Uzreiz gribu uztaisī t vienu antirecenziju. . . Kā dā vietnē lasā m, ka kū rorts ir dā rgs, vakaros pa ielu skraida dā mas kaž okos un stiletos, restorā nos viesmī les dā rgos uzvalkos. . . Nez kā pē c mē s neredzē jā m. . . Visur parastie tū risti, visi slē poš anas jakā s, kedā s, dž insos. Restorā nos ir veikli viesmī ļ i, cenas visur demokrā tiskas (protams, uz Savoju nebraucā m, izstaigā jā m centra restorā niņ us). Vakariņ ojā m Cinque Tore restorā nā par 13 eiro no cilvē ka, protams ņ ē mā m picu, nu kur bez tā s Itā lijā , vī nu, un slaveno itā ļ u desertu - tiramisu. Pica bija vienkā rš i neslavē jama, neesam ē duš i. Vispirms - izmē rs. . . paņ ē mā m mazo, bet š is mazais bija kā mū su milzī gais. Mī kla superplā na, pildī jumu, ņ ē mā m ar proš uto un sē nē m, vienkā rš i izkrita no katra gabala. Un garš a!! ! ! ā rkā rtē js!!! !

Vakariņ u un kopumā visas dienas galapunkts bija tiramisu. . . Ummmm. . . mē s nelaizī jā m pirkstus, bet skrā pē jā m bļ odas un gandrī z norijā m karotes.

Kluso Dolomī ta nakti nomainī ja saulains rī ts.

Pilsē ta pamodā s. Atsā kti daudzi veikali un kafejnī cas. Mū su skibuss jautri veda mū s pa š aurajā m pilsē tas ieliņ ā m. Mē s braucā m uz Socrepes.

                                                                                                                     Visam kā dreiz pienā k beigas, un te mē s esam beigu punktā...vai pareizā k sakot, mū su slidoš anas sā kuma punktā .

Mū su acu priekš ā pavē rā s brī niš ķ ī ga ainava. Kalnu grē da ar, vietā m augoš u, vietā m nogā ztu pē rnā gada lavī nu, eglē m, krē slu pacē lā ju un zilo trasi. Uzreiz jā saka, ka sā kumā trase likā s grū ta, tač u, izpē tot tā s reljefu un noteicot sev optimā lā ko trajektoriju, pirmo dienu slidoju bez starpgadī jumiem.

Nā kamajā rī tā mū s "priecinā ja" svina debesis. Apspriež oties, mū su trī svienī ba nonā ca pie kopē ja viedokļ a, ka slē poš anu nav vē rts pā rtraukt slikto laikapstā kļ u dē ļ , tač u doties uz jaunu vietu ir riskanti. Atkal devā mies uz Sokrepes. Lai nu kā , bet viena un tā pati trase traucē . Kā rtē jo reizi skatoties kartē , nolē mā m nedaudz pakustē ties. . . Tuvumā uzkā pt ar vienu pacē lā ju un nobraukt pa trasi uz nā kamo pacē lā ju, ir vē l viens Pokol slē poš anas rajons.

Cik jauki zili skrien tur! ! ! Vairā kas reizes braucā m ar lielu prieku. Ž ē l tikai, ka diena tuvojā s beigā m, saule no aiz mā koņ iem neparā dī jā s, un diena bija jā beidz.

Vakaru pavadī jā m iepē rkoties. Nolē mu, ka noteikti jā iegā dā jas maska ​ ​ slē poš anai (pirms tam slidoju parastā s saulesbrillē s).

Sporta veikalos ir ierobež ota izvē le un milzī gas cenas. Tā nu neko neiegā dā joties, uzmetot skatienu vietē jai publikai, mē s atgriezā mies savos dzī vokļ os.


Ak! ! ! Kā ds prieks! ! ! Nā kamais rī ts sā kā s ar elpu aizraujoš i skaistu rī tausmu. Apkā rtē jo kalnu virsotnes kļ uva sā rtas, un pamazā m š is rozā apņ ē ma visu apkā rt. Tikai tagad mē s saprotam, kas ir rozā dolomī ti. . .

         Bet diemž ē l skaistums, kas mū s ieskauj, ir dzeja, tač u ir arī dzī ves proza. Visu š o laiku mums pietrū ka viena. Diemž ē l vairs nevaram iztikt bez daž ā dajiem civilizā cijas labumiem un bez interneta esam kā bez rokā m, bez acī m, bez ausī m un. . . Dievs zina, kā vē l. Jā , mans dā rgais lasī tā j, ar internetu Kortī nā saspringta. Ziņ u aģ entū ra mums pastā stī ja, ka pilsē tā ir 2 bezmaksas interneta punkti, viens kafejnī cā Royal, bet otrs...kā dā citā kafejnī cā . Uzreiz brī dinā ts, paņ emiet tasi kafijas un lietojiet. Kā pē c viņ i mums tā teica, sapratā m tikai tad, kad piegā jā m pie kafejnī cas. Uz ielas nav interneta. Jā , un iekš ā arī jā sē ž normā lā vietā , lai zī mē tu.

                                                                                         

Š ajā dienā , tagad neteikš u kurā , visas dienas bija lī dzī gas viena otrai un atš ķ ī rā s tikai slē poš anas vietā...Tā tad, š ajā dienā nolē mā m uzkā pt Tofā nā . Laiks bija saulains, kluss, un tikai kalna virsotni klā ja kaut kā di balti putekļ i.

Š ai parā dī bai nepieš ķ ī rā m nekā du nozī mi, un, uzvilkuš i plecos slē pes un zā bakus, drosmī gi devā mies uz pacē lā ju. Pā rvarē juš i pirmo marš ruta daļ u, nonā cā m pie nelielas platformas. Lejā ielejā gulē ja mū su pilsē ta.

No š ī brī ž a viņ š izskatī jā s kā rotaļ lieta. Mazas mā jiņ as baltā s cepurē s, š auras ieliņ as un centrā lā baznī ca, gar vietē jo Domu, un to visu pā rpludina rī ta saules stari. Skaistums!! !

                                                                              


Viss bija labi, lī dz kabī ne sā ka š ū poties, tik asi un taustā mi! Beidzot mē s nolaidā mies. Izkā rtne pie sienas vē stī ja, ka mū su augstums ir 2470 metri virs jū ras lī meņ a. Tiklī dz atvē rā s mū su gaisa gondolas durvis, mū s sagaidī ja caururbjoš s vē jš un mazas sniega drupatas. Uz skatu laukuma bija vē l aukstā ks. Likā s, ka vē jš iespiedā s lī dz paš iem kauliem. Sniega drupatas mazas skujas ieraktas sejā . Par kā pš anu paš ā Tofana kalna virsotnē ,

lī dz 3243 metru augstumam virs jū ras lī meņ a, nebija nekā du jautā jumu. Neliela piekabe ar milzī gu sniega cepuri vientuļ i š ū pojā s uz mola, tā s izskats raisī ja melanholiju un vienlaikus iedvesa bailes. Sarunā jā m ā tro fotosesiju un devā mies atpakaļ ceļ ā .

Kartī tē bija rakstī ts, ka pacē lā ja otrā daļ ā ir divas zilas sliedes, viena nolaiž as zemā kajā uz pilsē tu, bet otra ved uz veco liftu. Pacē lā ja vecumu bija ļ oti viegli noteikt. Uz tā bija liels plakā ts, kurā bija rakstī ts, ka pacē lā js ir atvē rts 1956. gada olimpiskajā m spē lē m. Š is fakts kaut kā izkrita no redzesloka, un mē s drosmī gi sā kā m nolaiš anos. . .

Trase no sā kuma strauji pagriezā s pa kreisi. Es drosmī gi uzkā pu uz tā un sā ku nolaisties. Viss bija labi, braucā m pa š auru ceļ u ar nelielu nogā zi. Pa labi un pa kreisi auga milzī gas egles un lapegles. Miers un klusums bija mū su pavadoņ i. Bet š eit trase sā ka iegū t slī pumu, tajā paš ā laikā griež oties pa labi. Kas ir aiz stū ra? Kļ uva kaut kā neomulī gi. Es samazinā ju ā trumu un tad pilnī bā apstā jos. Bija jau par vē lu doties atpakaļ , bija tikai viena izeja, kā pt uz priekš u pa nogā zi. Tā , mainot parasto nolaiš anos ar skrā pi, tiku lī dz pacē lā jam. Vecs egles krē sls mū s pievilka augš ā . Es visu saprotu, retums, atgā dinā jums par kā dreizē jo sporta slavu. . . bet laiks š o atzveltnes krē slu nomainī t!! !

Nesaņ ē muš i nekā du prieku ne no slē poš anas, ne kā pš anas, mē s izdzē rā m tasi bombardino, nofotografē jā m vē l pā ris fotoattē lus un devā mies mā jā s.

Manuprā t, bū tu lieki pastā stī t par katru no mū su parastajā m slidoš anas dienā m. Tie visi bija kā divi zirņ i pā kstī , ar vienī go atš ķ irī bu, ka laiks bija vai nu labā ks, vai sliktā ks. Braucā m galvenokā rt pa Socrepes un Pokol, guvā m lielu prieku no nogā zē m, no to daudzveidī bas un daudzuma, kā arī no laikapstā kļ u rakstura un visiem citiem faktoriem.


                                                                                                                 Š ī gadī juma ietvaros Sokrepes sarkanā trase tika slē gta uz 2 dienā m un tajā ierī kota slaloma trase. Mums personī gi sacensī bas pagā ja pavisam nemanot. Tač u vakarā nepalaidā m garā m arī apbalvoš anas ceremoniju.

Galvenajā laukumā , netā lu no Doma, viņ i iestudē ja lielu skatuvi. Tajā kā pa labā kie Kortī nas slē poš anas skolu audzē kņ i vietē jā pū tē ju orķ estra pavadī bā . Divi kolorī ti raidī jumu vadī tā ji ar jokiem un jokiem paziņ oja uzvarē tā jus. Orķ estris spē lē ja svinī gu mū ziku. Uzvarē tā ji uzkā pa uz skatuves, ieņ ē ma vietas uz pjedestā la pakā pieniem, viņ iem tika iedota...stikla š ķ ī vis, un...viss!! !

                     Nā kamajā dienā , kad palī gstrā dnieki pilnā sparā demontē ja tribī nes trasē , es mē ģ inā ju noslī dē t pa š o ļ oti konkurē tspē jī go trasi. Ko es varu teikt! ! ! Daž os apgabalos jutos kā pats uzvarē tā js, kurš stā vē ja uz pirmā pakā piena, pat jokoju, vai trases beigā s iedos š ķ ī vi? ? ? Bet vietā m jutos kā lē ns bruņ urupucis, kurš bija uzvilkts uz slē pē m, bet viņ i man neteica, kā iet. Kauns! Vietā m skrā pē ju tik stipri, ka palika kauns. Bet tomē r trasi gā ju garā m, un pat vairā kas reizes.

Ir pienā kusi desmitā diena, nevis pē dē jā , bet vissvarī gā kā visā mū su ceļ ojumā un visā manā "fascinē još ajā " stā stā . Jā piebilst, ka dienu pirms iepriekš minē tā datuma laikapstā kļ i strauji pasliktinā jā s. Sniga pamatī gs sniegs. Kļ uva grū ti braukt, sniega sega nogā zē s pieauga, slē poš anas apmalē m nebija laika to ripot. Tač u prā tu nezaudē jā m, braucā m ar prieku, un dienas beigā s pat sarī kojā m video sesiju.

Š is rī ts mū s nemaz nesatrauca. Es atkal izņ ē mu kameru un sā ku fotografē t visu, kas ir man apkā rt. Ainava ir nedaudz mainī jusies, bet tas pat iepriecinā ja.

Pē c brokastī m nolē mā m doties uz autoostu un nopirkt autobusa biļ etes. Rī t mums jā dodas uz Trevī zo. Saskaņ ā ar plā nu mums ir vē l viena Venē cijas apskates diena.


Pirmais nepatī kamais brī dis bija tas, ka mū su ī sais ceļ š uz autoostu, pa kā pnē m starp mā jā m, bija tā klā ts ar sniegu, ka pa to nevarē ja iet. Š is fakts mū s neapturē ja un pat nebrī dinā ja. Mē s gā jā m apkā rt. Autoostā mū s sagaidī ja zvanoš s klusums. Vairā ki autobusi nož ē lojami stā vē ja sniega kupenā s, kļ uva skaidrs, ka tajos neviens negrasā s kā pt. . . Pie Cortina Express kompā nijas loga mū s pā rsteidza kā da negaidī ta ziņ a. . . Kortī na bija bloķ ē ta! ! ! Mē s bijā m iesprostoti augstu kalnos. Neviens transports, pat vietē jais, neiet. Vietē jie iedzī votā ji, kas pieraduš i pie š ā da stā vokļ a, nav ī paš i mazi. Nesen atbraukuš ie tū risti mierī gi pastaigā jas pa pilsē tu. . . Ī sā k sakot, panikas nav. Un mums ir slazds! ! ! Vakar slē pes atstā jā m glabā š anai trases tuvumā . Nu mums ar Tanju, mums ir nomas aprī kojums, varam ieiet un vienoties par nomas punktu, bet Nataš ai ir savs, viņ ai tie noteikti jā paņ em, un jo ā trā k, jo labā k. Bet slē potā ju autobusi nebrauc, un lī dz pacē lā jam ir stunda gā jienā . Ko darī t? ? ? Mē s nolē mā m staigā t un slē pot atpakaļ . Ne ā trā k pateikts, kā izdarī ts. Bet mū su gadī jumā ne viss ir tik vienkā rš i. Mē s devā mies ceļ ā .

Pilsē tas ielas ir vairā k vai mazā k iztī rī tas, un mē s jokodami un smejoties devā mies cauri centram pacē lā ja virzienā . Pē c kā da laika joki un smiekli man beidzā s. ES nokritu. Pats tracī gā kais ir tas, ka trasē ne reizi nekritu, bet š eit, gandrī z uz lī dzena ceļ a, tik ļ oti avarē ju, un pat uz rokas. Pirmais iespaids – nu viss palē cā s! salauza viņ ai roku. Mē ģ inā ju pakustinā t roku, izrā dī jā s – tā š ķ ita. Viss beidzā s ar zilumu un nelielu sastiepumu. Pā rē jo daļ u darī ju ļ oti uzmanī gi, periodiski masē jot savu sasituš o roku.

Kā ds bija bagā ž as glabā tuves darbinieku pā rsteigums, kad uz viņ u sliekš ņ a parā dī jā s mū su trī svienī ba? Iedomā jieties trī s meitenes, mocī tas garā krosa pā rbraucienā , sniegā...Attē ls nav patī kams. Interesantā kais ir tas, ka viņ iem nebija ne jausmas, kā pē c mē s pie viņ iem palikā m. . .

         Bet zē ni bija humoristiski. Viņ i iedeva mums slē pes un zā bakus un skatī jā s, kā mē s sakravā mies. Izrā dī jā s, ka manā mugursomā nebija divu slē pju zā baku. Viens ir vienkā rš i lieliski, bet divi nav! Ko darī t? Man vajadzē ja vienu zā baku ielikt mugursomā , bet otru piestiprinā t pie karabī nes ā rpusē . Puiš i satrakojā s, atnesa man somu un piesē ja to manam zā bakam.

Esmu gatavs.

Tanja veikli tika galā ar saviem zā bakiem, tie bez problē mā m ietilpa viņ as mugursomā . Nataš a pā rsvarā paredzē ja apavus nē sā t somā , tač u puiš i viņ u pā rliecinā ja, piesprā dzē ja ar Velcro siksnā m, iesaiņ oja katru atseviš ķ i somā s un uzkā ra viņ ai pā r plecu. Skaisti atvadī juš ies un uzlikuš i slē pes uz pleciem, devā mies atpakaļ ceļ ā .


Sniegs nedomā ja apstā ties, ik pa laikam pā ri ceļ am nā ca maš ī nas, mē s lē nā m virzī jā mies uz leju. Gribē tos teikt, ka ceļ š pagā ja bez starpgadī jumiem, bet tomē r viens notikums notika. Kā dā brī dī es pat nesapratu, kā , Nataš a paslī dē ja. Bū tu ļ oti smieklī gi, ja nebū tu tik skumji. Nabaga Nataš a, bā rstī dama nū jas daž ā dos virzienos, nometot slē pes, izstiepā s ceļ a vidū .

                                                                                       

Beidzot mū su karavā na sasniedza pilsē tas galveno laukumu. Un tad mums ar Tanju radā s ģ eniā la ideja, sarī kot fotosesiju uz slē pē m pilsē tas vidū . Pietiekami uzjautrinā juš i vietē jo publiku, izdarī juš i pā ris vairā k vai mazā k veiksmī gu metienu, devā mies nodot slē pes.

Pā rē jā dienas daļ a pagā ja iepē rkoties. Nav noslē pums, ka labā kais suvenī rs no Itā lijas ir pā rtikas soma. Desa, siers, bombardino, kafija, saldumi — š is ir ī ss mana kofera saraksts.

Nā kamais rī ts nekā das izmaiņ as nenesa. Izpē tī jā m dzī vokļ us, paņ ē mā m koferus un devā mies autoostas virzienā .

Kā ds brī nums! ! ! Beidzot caurlaide ir atvē rta! Nopirkuš i biļ etes, nodevuš i lietas bagā ž as nodalī jumā , devā mies iziet pē dē jo promenā di gar Kortī nu. Dabiski, ka viss beidzā s lielveikalā . Un pats interesantā kais ir tas, ka pē dē jo pā ris stundu laikā mē s iztē rē jā m vairā k naudas nekā iepriekš ē jā vakarā .

Nopirkti pē dē jie suvenī ri, mantas iekrauj autobusa bagā ž niekā . Mē s ieņ ē mā m savas vietas. Urrā ! Atgrieš anā s ceļ š ir sā cies.

       Izbraukš ana no pilsē tas prasī ja ļ oti ilgu laiku. Mū su autobuss virzī jā s pa sniegotajā m ielā m. Apbruņ ojā mies ar kamerā m un kameru un sā kā m visu filmē t pa autobusa logiem.

        Pamazā m ainava mainī jā s.

Sniegs kļ uva arvien mazā ks un mazā ks, kā dā brī dī es sapratu, ka autobuss kaut kā atlec. Mū su š oferis veica tehnisko apstā š anos un noņ ē ma ķ ē des no riteņ iem. Autobuss ž igli brauca pa tī ru š oseju.

Trevī zo mū s sagaidī ja mā koņ ains laiks.

        Iepriekš vienojā mies ar viesnī cas ī paš niekiem par mū su lietu nodoš anu. Liels paldies, viņ i mū s nepievī la, kad mū su autobuss ieradā s starppieturā , viņ i jau mū s gaidī ja.

Sakrā mē juš i somas, atgriezā mies autobusā un, jau gaiš i, devā mies pastaigā uz Venē ciju.


Venē cijā nebija paredzami plū di. Mē s, lē nā m ejot, virzā mies uz Realto tiltu un Piazza San Marco. Š auras ieliņ as, kanā li, biež ie tilti un laipas, gondolas, kas mē reni š ū pojas uz mola, tā du es atceros Venē ciju pē c pirmā s vizī tes. . .

Nekas nav mainī jies, š ķ iet, ka laiks ir sasalis un ir vē rts pagriezt stū ri, un Marko Polo parā dī sies, lai jū s sagaidī tu, Venē cijas karnevā la trokš ņ ainais pū lis, pat pats Dž akomo Kazanova.

Kļ ū st tumš s. Pilsē ta ir mainī jusies. Iedegā s vakara gaismas. Piazza San Marco bija ī paš i labs.

Migla, kas nolaidā s zemu, aptvē ra katedrā les Kampanilu, aptumš ojot laternu gaismu, radī ja iespaidu par kaut ko neī stu, neizskaidrojamu, pat ne pasakainu, bet gan himē risku. Zvans pulksteņ a tornī nosita 7 reizes. Visi veikali viens pē c otra sā ka slē gties, pilsē ta sā ka tukš oties. Mē s pā rcē lā mies atpakaļ . Jo tā lā k iedziļ inā jā mies š aurajā s ieliņ ā s, jo briesmī gā k kļ uva.

Pē c nakts klaiņ oš anas pa Venē ciju un nelielu lī kumu, mē s devā mies uz dzelzceļ a staciju. Kā jas dū ca no noguruma. Mums bija viena vē lme, ā tri tikt lī dz viesnī cai...

Pē dē jais rī ts bija drū ms. Trevī zo lija neliels lietus. Pē c brokastī m nolē mā m izmantot viesnī cas saimnieku laipno piedā vā jumu un doties nelielā ekskursijā pa pilsē tu. Sakrā vā m mantas maš ī nā , lai pē c tā m neatgrieztos, devā mies uz centru. Pa ceļ am Lorenco, apvienojis uzreiz divas š ofera un gida amata vietas, kaut ko runā ja. Tā kā es viņ u labi nesapratu, klausī jos ar pusi auss un tajā paš ā laikā baudī ju skatu uz vecpilsē tas daļ u.

Jā piebilst, ka Trevī zo tū risti ir nepelnī ti aizmirsuš i. Venē cijas tuvums aizē noja tā s spož umu un skaistumu.

Kā dā brī dī man pat likā s, ka esmu viņ u jau redzē jis, un tikai tad sapratu, ka redzē ju Veronu, un Trevī zo viņ ai ir ļ oti lī dzī gs.

Daž u stundu laikā Lorenco paspē ja mums parā dī t interesantā kā s vietas, pastā stī t daž us interesantus stā stus.

Bija jū tams, ka š is vī rietis mī l savu pilsē tu un vē las dalī ties š ajā mī lestī bā ar mums.

Laiks pagā ja nemanot, un mē s esam lidostā .


Mē s atvadī jā mies no Lorenco kā vecs draugs, lai gan mē s viņ u pazinā m tikai vienu dienu. Š ajā s atvadā s bija kaut kas aizkustinoš s, it kā mums tas personificē tu visu Itā liju. Bet, atvadoties, ceram uz jaunu tikš anos gan ar Itā liju, gan Lorenco.

Analizē jot š ī s 12 dienas, varu teikt, ka, neskatoties uz nelielā m nepatikš anā m, mū su ceļ ojums bija veiksmī gs. Slidojā m uz "Urā!! ! ". Gū ta jaunus iespaidus, nogarš oja jaunu slē poš anas reģ ionu, izjuta, kā ir bū t atrautam no pasaules (nezinu kā Ukrainā , bet Itā lijā š ī situā cija nebiedē ja un nesasprindzinā ja), izstaigā ja ziemas Venē ciju, aizbrauca. daļ a no manas sirds Trevī zo. . . kopumā viņ i izpildī ja un pat nedaudz pā rpildī ja mū su programmu. Godī gi sakot, manā galvā jau briest jauni plā ni nā kamajam atvaļ inā jumam.

Manas domas ir apjukuš as un apmulsuš as, gribē tos, lai tas nā k no iespaidiem par beigu ceļ ojumu, bet, patiesī bu sakot, pie visa vainojama turbulence, kas nerimst jau stundu....

Beidzot tika paziņ ots, ka mū su lidmaš ī na ir sā kusi nolaiš anos un nolaiž as Zhuliany lidostā .

Rietoš ā s saules stari padarī ja zemi sarkanu. Mū s sagaida sniegotā Ukraina un lī dz ar to jauna ikdiena, jaunas grū tī bas un jaunas cerī bas uz jauniem piedzī vojumiem.

BEIGAS.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums