Divdesmit divas dienas viena brauciena. Sešpadsmitā diena. 2. daļa

12 Februāris 2020 Ceļošanas laiks: no 16 augusts 2019 ieslēgts 16 augusts 2019
Reputācija: +4049.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Divdesmit divas dienas no viena ceļ ojuma. Seš padsmitā diena. 1.  daļ a >>>

Apmē ram pulksten 15.00 mē s devā mies uz Piazza della Signoria. . .

. . . un nesteidzī gi apstaigā ja visus tā s kaktus un spraugas, izpē tī ja visas skulptū ru detaļ as.

Neptū ns pagrieza galvu manā virzienā un jautā još i paskatī jā s, kamē r es viņ u fotografē ju:

Tad viņ i novē rsā s viens no otra, viņ š palika duš ā un pozē ja:

Mē s devā mies tā lā k. Persejs no tā lienes pamā ja ardievas Gorgona galvai.

Es viņ am ieteicu bū t uzmanī giem ar sievieš u dzimumu.

Ļ oti interesanti vē rot mū su brā li tū ristu, kā Pizā viņ i izstiepj rokas uz skulptū rā m un to atseviš ķ ā m daļ ā m, bildē š ī s daļ as jau ir rokā s. Smieklī gi. Tas rit pilnā sparā , cilvē ki ir tumsā .

Š ī ir ieeja Palazzo Vecchio:

Mē s apskatī jā m pagalmu:

Mē s nedevā mies uz muzeju, pē c gandrī z piecā m stundā m Ufici pilsē tā mums kļ uva mazliet traki.

Es pilnī bā piekrī tu Dantei. . .


Arī es "redzē ju Florenci miera stā voklī , kurai nebija iemesla raudā t kopā ar š iem cilvē kiem, es redzē ju tik daudz krā š ņ u un taisnī gu cilvē ku...".

Pa ielu, kas nosaukta viņ a vā rdā...

. . . nokļ uvā m Republikas laukumā , "ienira" arkā .

Vai mums nevajadzē tu apmeklē t Santa Maria del Fiore (La Cattedrale di Santa Maria del Fiore)?

Galu galā nevienā muzejā neesam bijuš i apmē ram stundu, bet, kad ieraudzī jā m simt metru lī niju. . .

. . . pie ieejas (un jā pē rk arī biļ etes), pā rcelts uz nā kamo reizi.

Mē s mazliet pastaigā jā mies.

Uz Dž oto torni. . .

. . . arī neuzdroš inā jā s - augsts, un kā jas bo-bo.

Š ajā kafejnī cā...

. . . paē dā m, mū s apkalpoja diezgan vē rī ga blondī ne - maskaviete, vā rdu nepajautā ju, viņ a jau sen bija Itā lijā . Tas ir labs, garš ī gs, bet pā rā k dā rgs.

Š eit atkal ir zī me:

Ja jū s apstā sies, viņ i jums ienesī s laimes vē stuli jū su zobos. Arī tad divas stundas lī kumojā m pa ielā m.

Mē s paņ ē mā m porciju saldē juma (gelato – tieš i tā ), paskatī jā mies uz numura zī mi – no Odesas.

Un š eit ir Santa Croce baznī ca, kas tiks slē gta pē c divā m minū tē m.

Slē gts.

Mē s š eit atgriezī simies. Paklanī ties Mikelandž elo, Dantes, Makjavelli, Galileja un citu kapiem mē s uzskatā m par pienā kumu un atmaksā jam parā dus.

Pā ri Ponte alle Grazie. . .

. . . "pā rbrauca" uz mū su krastu, un atkā rtoja daļ u vakardienas marš ruta pretē jā virzienā , redzē ja to, ko mē s vakar palaidā m garā m.

Mē s ieskatī jā mies pagalmā :

Š eit ir pā rvaldī bas uzņ ē mumu biroji:

Dzelzs vī rs. . .

. . . norā dī ja, kur mums vajadzē tu doties tā lā k. Mē s devā mies uz savu romieš u ielu (caur Romane)...

. . . pa kuru nokļ uvā m viesnī cā bez pakaļ kā jā m un priekš kā jā m pē c deviņ u stundu ekskursijas. Rī t dā rzā .

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums