Divdesmit divas dienas viena brauciena. Piecpadsmitā diena
Sā cietš eit >>>
Navigators pierada pie Toskā nas, tas kļ uva skaidrs uzreiz pē c starta, viņ š pā rliecinoš i veda mū s uz dienvidiem, lai gan Florence vienmē r atradā s uz austrumiem no š ī m vietā m.
Mē s devā mies uz Empoli pa kreisi, ap pulksten 13.00 iebraucā m caur Romas vā rtiem (Porta Romana). . .
. . . uz Piazza della Calca, kur atradā s viesnī ca.
Neliela autostā vvieta bija paredzē ta tikai vietē jiem, nevarē ja stā vē t un izkraut. Mē s braucā m atpakaļ uz Piazzale di Porta Romana (Piazzale di Porta Romana), kurā bija maksas autostā vvieta, no kuras mē s vicinā jā m touts, viņ i saka, ir vieta. Vieta bija, tē rauds, gā ja samaksā t par pā ris stundu stā vē š anu. Brī vā dabā , bez barjeras,
autostā vvietā s maksā jums tiek veikts iepriekš caur norē ķ inu kastī ti - č eks zem vē jstikla. Nekur Itā lijā cilvē ki nedzī vo par stā vvietu, atcerieties! Te viņ š stā vē ja pilnī gi dzī vs un prasī ja pā ris eiro par stundu, palū dza pagaidī t, kamē r pā rvedī sim mantas uz viesnī cu (simts metri) un, pē c divā m stundā m atgriež oties, iedeva divus eiro par attapī bu - stā vvieta bija bez maksas. nā kamā s divas dienas par godu svē tkiem "Ferragosto", saskaņ ā ar mū su Jaunavas debesī s uzņ emš anas dienu.
Dež urē još ais administrators pateica, kur š ajā s dienā s var atstā t maš ī nu (nedomā ju to atstā t uz ielas), zvanī ja arī uz pazemes stā vvietu (20 eiro/dienā ), kur maš ī na iztē rē ja vairā k nekā trī s dienas palika vizī tkarte.
Tagad par viesnī cu. "Convitto Della Calza - Casa Per Ferie" atrodas vecā ē kā , kur agrā k atradā s klosteris, daž i atribū ti palika, ļ oti mā jī gs pagalms,
nelielas telpas (klosteru kameras) ir aprī kotas, tī ras - ikdienas uzkopš ana. 175 eiro par trim naktī m.
Ar brokastī m bijā m pilnī bā apmierinā ti, bet iedzert kafiju devā mies uz laukumu vai pa ceļ am uz apskates vietā m.
Izvē lē jos, ņ emot vē rā faktu, ka uz "nelabojamā m" vietā m nepiecieš ams "lož ņ ā t" no aizmugures, no tā lienes, un š eit ir vieglā k novietot automaš ī nu. Viesnī ca atrodas Arno upes kreisajā krastā , Florences dienvidu daļ ā , piecpadsmit minū š u nesteidzī gas pastaigas attā lumā no Ufici. Simt metru tā lā k ir ieeja Boboli dā rzā – š ī ir tuvā kā , nā kamie č etrsimt metri pa Via Romana.
Sestā vakara sā kumā viņ i pā rcē lā s uz centru pa š o ielu.
Pirmie fotoattē li, pirmā s atpazī stamā s ē kas.
Mē s sasniedzā m Vecchio tiltu (Ponte Vecchio).
Mē s pagriezā mies uz krastmalu.
Ir vairā k atpazī stamas ē kas un bū ves.
Bet š odien uz labo krastu nepā rkā psim, "mū su" krastā arī tas ir interesanti, to tū ristu pē das mazā k samī dī ja,
spriež ot pē c informā cijas daudzuma internetā . Un viņ i negrasī jā s braukt ar mikroautobusiem (velti viņ i atvē ra durvis mums priekš ā ):
Meklē jiet tabakas veikalu, kur viņ i pā rdod biļ etes, vē l jo vairā k. Dosimies uz "ķ ieģ eļ u":
Florentī nieš i savulaik dekorē ja daudzas ceļ a zī mes, kas š ai pilsē tai tikai pievienoja radoš umu. Š eit tē tis atvē ra durvis 4.5 m augstumā , un meita tā s viegli atvē ra, viņ i iegā ja Mozzi pilī (Palazzo dei Mozzi)...
. . . kas ir 780 gadus vecs, tur atrodas Bardiņ u muzejs. Tā lā k dodamies pa St. Nicholas ielu (via di S. Niccolo).
Un 115. istabā mē s atrodam š o veikalu-muzeju. . .
. . . kur visu priekš ā ir Alesandro Dari Dž oielli (Alesandro Dari Dž oielli) ī paš nieks,
precī zā k uz jū su galda, tas dara brī numus. Pusstunda, ne mazā k, pavadī ta š ajā muzejā , bez maksas. Meistaram, kā mē s viņ u vē lā k saucā m, ir daudz titulu, no kuriem viens ir Vatikā na izvē lē tais mā kslinieks.
Man bija grū ti fotografē t vienu un to paš u vairā kas reizes, lai dalī tos ar jums š ajā skatē .
Iela beidzas ar Porta San Niccolò (Porta San Niccolò ), bet mē s nogriež amies pa labi un mī dā m lī dz Piazzale Michelangelo.
Š eit atkal Deivids. . .
. . . bet nobriedis, bez naž a, lai gan pavisam pliks. Es nepā rstā vē š u autoru, kurš nezina, tam dzī vē nepaveicas.
18.30 laukumā ir maz tū ristu, saule tuvojas saulrietam - nav karsts, un skaistā k, kā man. Š eit ir Svē tā Nikolaja vā rti...
. . . bet galvenais ir viņ a, Florence. Skatiet:
Mē s devā mies tā lā k, no kurienes ir redzama netū ristu daļ a.
Tas izskatā s tikpat labi.
"Sv. Salvatores baznī ca kalnā ":
Nedaudz pastaigā joties un uzkā pjot pa kā pnē m, mē s ieraugā m mū su priekš ā Basilica di San Miniato:
Kā redzat, arī kalnā (Basilica di San Miniato al Monte), kura izglā bš anā Mikelandž elo bija palī dzē jis gandrī z pirms piecsimt gadiem. Mē s nokā pā m uz ceļ a, un š eit viņ i atkal ir:
Es nevarē ju paiet garā m.
Pa kreisi un pa labi starp augstiem kokiem paslē puš ā s villas, ieejas rotā ģ erboņ i, no kuriem viens man tī ri labi piestā vē tu.
Jā , un vā rtiem ir nepiecieš ams remonts.
Š eit ir piemineklis Banielei Maninai, cī nī tā jai par neatkarī bu no Austrijas un Venē cijas Republikas prezidentam pirms 150 gadiem:
Nu ļ oti forš a villa, pagalmā viesmī ļ i baltos, ar paplā tē m, skanē ja mū zika - kā filmā . "Villa cora". . .
. . . no 500 eiro, bez brokastī m.
Visi atgriezā s istabā tumsā , pē dē jie soļ i bija grū ti.
Turpinā jums š eit >>>
