Sicīlija. 6. daļa. Acireale
Sicī lija. 1. daļ a. Giardini Naxos >>>
Sicī lija. 2. daļ a. Katā nija >>>
Sicī lija. 3. daļ a. Taormī na >>>
Sicī lija. 4. daļ a. Sirakū zas >>>
Sicī lija. 5. daļ a. Mesī na >>>
Mū su maija ceļ ojuma pē dē jā dienā mē s devā mies uz Acireale pilsē tu. Pilsē tu izvē lē jā mies tā , lai tiekamies pus dienas laikā , un vakaru veltā m iepirkš anā s un gatavoš anā s rī tdienas izbraukš anai mā jā s. No Giardini Naxos tur nav autobusu marš ruta, tā pē c mē s braucā m ar vilcienu uz staciju un atpakaļ ar pilsē tas autobusu. Dzelzceļ a stacija Taormina-Giardini stacijā ir ļ oti skaista, divstā vu jū gendstila ē ka.
Jaunā stacijas ē ka tika uzbū vē ta divos gados un uzņ ē ma pasaž ierus 1928. gadā . Stacija gandrī z pie jū ras, kalna pakā jē .
Sienas un griestus rotā Palermo mā kslinieka Salvatores Gregorieti freskas un bareljefi. Gleznā s ir arā bu ornamenti. Kaltas lustras tika izgatavotas pē c tā paš a Salvatore Gregorietti skicē m.
Aireale nav tā lu, apmē ram 25 minū tes Katā nijas virzienā , kas ir vē l 10 minū š u brauciens. Pilsē tas, kā arī vairā ku citu pilsē tu ar lī dzī giem nosaukumiem nosaukums cē lies no sengrieķ u mitoloģ iskā varoņ a Ač i (Akis), lī dz 15. gadsimtam tas bija vienkā rš s ciems ar nosaukumu Achi Aquilia. Tagad tā ir galvenā starp Ač i pilsē tā m (ar lī dzī giem nosaukumiem - Achicostello, Achikatena uc) un visblī vā k apdzī votā . Acireale savu statusu "reale", tas ir, "karaliskais" saņ ē ma 1642. gadā no Spā nijas karaļ a Filipa IV,
kurš tā dē jā di atzī mē ja pilsē tas stratē ģ isko, ekonomisko un politisko nozī mi.
Acireale arī tika smagi bojā ta un atjaunota pē c 1693. gada zemestrī ces. Mū sdienā s pilsē ta ir pazī stama ar saviem termā lajiem kū rortiem un ikgadē jo karnevā lu februā rī .
Stacija neatrodas tuvu pilsē tas centrā lajai daļ ai. Pilsē ta atrodas uz 150 metru kalna, tā pē c no stacijas jā kā pj augš ā apmē ram kilometru, apmē ram 20-25 minū tes.
Mē s ejam pa centrā lo ielu ar vecā m mā jā m, Via Vittorio Emmanuel II, pa kuru tiek celtas aristokrā tiskas pilis un baznī cas.
Marijas Magdalē nas baznī ca:
Via Galatea krustcelē s atrodas Santa Maria del Carmelo baznī ca, kas celta 1554. gadā , pā rbū vē ta pē c 1693. gada zemestrī ces. Paš reizē jā fasā de ir no 18. gadsimta beigā m.
Vecā kā baznī ca pilsē tā ir Sv. Antonija no Padujas, celta 1466. gadā
Turklā t Svē tā Sebastiā na bazilika ar greznu 17. gadsimta beigu fasā di, arhitekts Andž elo Beloflre.
Baznī cas verandu aptveroš o balustrā di 1754. gadā izgatavoja meistars Dž ovanni Batista Marini pē c Acireales iedzī votā ja, ievē rojamā arhitekta un mā kslinieka Pjetro Paolo Vasta projekta, uz tā s ir desmit statujas, kurā s attē loti Baznī cas varoņ i. Vecā Derī ba.
Katedrā les iekš pusē ir skaistas Pjetro Vasta, Franč esko Manč ī ni un Dž akinto Palatā nijas freskas un gleznas.
Dosimies uz plaš o skaisto Katedrā les laukumu (Duomo).
2009. gadā Duomo laukums tika atjaunots ar až ū ra flī zē m, mē ģ inot radī t ilū ziju par apgrieztu kupolu zem kā jā m. Tas ir, ja jū s skatā ties no apakš as uz augš u, atrodoties templī .
Marmora gabaliem ir 145 daž ā das formas, un kopumā tika izmantots aptuveni pusotrs tū kstotis. Lai uzsvē rtu raksta trī sdimensiju, marmora gabalus ieskauj divu veidu grebti un gludi vulkā niskie akmeņ i. Kopē jā platī ba, ko aptver modelis "no iekš puses uz ā ru", ir 1600 kvadrā tmetri.
Paš ā mozaī kas centrā no oļ iem izlikts Acireales pilsē tas ģ erbonis.
No katedrā ļ u fasā dē m uzreiz paveras skats uz laukumu.
Jaunavas Marijas Pasludinā š anas katedrā le (Maria Santissima Annunziata):
No citas katedrā les fasā des paveras skats uz Corso Umberto:
Katedrā le pā rdzī voja postoš o 1693. gada zemestrī ci, kuras laikā tika iznī cinā ta lielā kā daļ a pilsē tas. Paš reizē jā katedrā les ē ka ir 17. gadsimta celtne ar vairā kiem nozī mī giem papildinā jumiem no turpmā kajiem gadsimtiem.
Kupola glezna, ko veidojis jau pazī stamais Pjetro Vasta:
Uz sienā m ir Pjetro Vasta un Antonio Filokamo freskas un gleznas:
Sv. Venerandas (pazī stama arī kā Paraskeva), viena no divā m pilsē tas patronā m, relikvijas ir apglabā tas katedrā lē .
Pā vils ir ievē rojams ar savu saules pulksteni,
kuras radī jis Heinrihs Petress 19. gs.
Svē to Pē tera un Pā vila bazilika, celta 1550. gadā un pā rbū vē ta 1608. gadā . Un bazilikas baroka izskatu pieš ķ ī ra Pjetro Paolo Vasta 1741. gadā . Zvanu tornis celts 19. gs.
Iekš ā viennavas bazilika tika no jauna dekorē ta pē c 1818. gada zemestrī ces.
Š odien š eit ir redzamas vairā kas Vasta un Dž akinto Platā nijas gleznas.
Palazzo Municipale atrodas Doma laukumā , 17. gadsimta beigā s, tā ir vairā kkā rt restaurē ta. Tas ir zinā ms arī ar nosaukumu Loggia Juratoria - Oath Loggia.
Palazzo Modo, kur atrodas pilsē tas teā tris.
Ielā s netā lu no Doma laukuma ir dakš a.
Ejam pa citu galveno ielu — Corso Umberto. . .
. . . garā m laukumam un krituš o karavī ru piemineklim.
Uzradā mies veikalā , kur mazmeitai nopirkā m vairā kas bē rnu drē bes par pilnī gi izdevī gā m cenā m (dž insi - 2 eiro). Sā kā s siesta, paspē jā m nopirkt augļ us vakariņ ā m pā rtikas veikalā .
Tā lā k Corso Umberto atrodas Piazza Indirizzo. . .
. . . kur atrodas neoklasicisma Chiesa del Indirizzo baznī ca.
Pie ieejas Villa Belvedere, kas celta 19. gadsimtā :
Pa labi ir Vitorio Emanuela II publiskais parks:
Pie ieejas ir strū klaka vannas formā , kuras malā , it kā jū ras krastā , Galatea sē ro par nogalinā to Aci Pereku:
Parka malā skatu laukums:
Pē c atpū tas parkā un veldzē š anā s ar vī nu un augļ iem, mē s devā mies atpakaļ . Viss jau bija slē gts uz siestu, tostarp Sandomenicas baznī ca:
Dosimies tā lā k pilsē tā :
Š eit ir fotoattē ls blakus keš atmiņ ai, ko visi tū risti izgatavojuš i no dž insiem:
Ceļ ā uz dzelzceļ a staciju mē s nedaudz apmaldī jā mies, prasī jā m ceļ u itā lietim, kurš maš ī nā gaidī ja bē rnus no skolas.
Viņ š paskaidroja, bet ar itā ļ u valodu mē s neesam lī dzvē rtī gi, un atkal pagriezā s nepareizā virzienā . Redzam, ka tas itā lis ar bē rniem mū s panā k ar maš ī nu, un viņ š mū s aizveda uz staciju. Ļ oti patī kams ceļ ojuma noslē gums.
Maija ceļ ojuma kopsavilkums. Sicī lija ir ļ oti interesants reģ ions (tā pat kā viss Itā lijā ). Giardini Naxos un Catania ir lieliskas vietas, kur var apvienot atpū tu un ceļ oš anu.
Mums nebija pietiekami daudz laika, lai apmeklē tu vietas, kur Kopola filmē ja pirmā s Krusttē va filmas Sicī lijas ainas (netā lu no Dž ardī ni Naksas). Citā s Sicī lijas austrumu krasta pilsē tas apmeklē jā m jau atpū š oties Sirakū zu reģ ionā .
Turpinā jums š eit >>>
