Sicīlija. 5. daļa. Mesīna

09 Janvāri 2021 Ceļošanas laiks: no 10 Maija 2019 ieslēgts 17 Maija 2019
Reputācija: +1222
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sicī lija. 1. daļ a. Giardini Naxos >>>

Sicī lija. 2. daļ a. Katā nija >>>

Sicī lija. 3. daļ a. Taormī na >>>

Sicī lija. 4. daļ a. Sirakū zas >>>

Mē s plā nojā m pirmdien apmeklē t Mesī nu, lai apskatī tu Karavadž o gleznas muzejā , tač u internetā lasī jā m, ka muzejs pirmdienā s ir slē gts, tā pē c pirmdienu pavadī jā m viesnī cā un Dž ardini Naksos, bet otrdien devā mies uz Mesī nu.

Laiks tajā dienā bija apmā cies, smidzinā ja lietus, lietussargus un č ī bas ņ ē mā m lī dzi lietus gadī jumam. Uz Mesī nu devā mies ar autobusu, ar pieturu Taormī nā , ceļ š iet cauri kalniem, pa ceļ am izbraucā m vairā kus tuneļ us. Brauciens aizņ em apmē ram stundu, Mesī nas autoosta atrodas blakus dzelzceļ a stacijai, kas ir ļ oti ē rti.

Stacija atrodas netā lu no jū ras ostas. Starp citu, stacijā ir bezmaksas tualete,

kas ir ļ oti reti sastopams dzelzceļ a stacijā s Itā lijā .


Mesī na ir treš ā lielā kā pilsē ta uz salas (otrā pē c Palermo un Katā nijas), kuru dibinā ja grieķ i 757.  gadā pirms mū su ē ras. e. Tā atrodas Mesī nas jū ras š auruma rietumu krastā , kas atdala salu no kontinentā lā s Itā lijas (Kalabrijas reģ iona).

No stacijas mē s ejam uz katedrā li. . .

. . . Cavallotti laukumā , Burbona Kā rļ a III bronzas statuja (1757). . .

. . . no š ejienes sā kas garā Via Garibaldi.

Mē s devā mies uz Santa Caterina Vergine e Martire baznī cu:

Vē l viena ļ oti neparasta baznī ca ir Santissima Maria Annunziata della Catalan, viena no vecā kajā m ē kā m pilsē tā . Baznī ca celta 12. gadsimtā normā ņ u periodā uz senā ka tempļ a pamatiem. Daudzo rekonstrukciju rezultā tā baznī ca ieguva diezgan oriģ inā lu stila izskatu

ko var klasificē t kā bizantieš u-arā bu-normā nu. Š ī ir vienī gā baznī ca, kas saglabā jusies 1908. gada zemestrī ces laikā , bet nogrimusi 1.5-2 metrus zem zemes.

Via I Settembre ved uz Mesī nas galveno apskates objektu – Katedrā les laukumu (Piazza del Duomo).

Katedrā le (Duomo di Messina). Pirmā baznī cas ē ka celta mū su ē ras 530. gadā . e. Kad Sicī lija bija arā bu ī paš umā , templis divus gadsimtus pā rvē rtā s par moš eju. 1061. gadā normā ņ i no viņ iem iekaroja Mesī nu, un grā fs Rodž ers I atdeva baznī cu kristieš iem.

Ilgi cietusī katedrā le tika atkā rtoti iznī cinā ta ugunsgrē ka, zemestrī č u un sabiedroto lidmaš ī nu bombardē š anas laikā . 1943. gadā tika iznī cinā tas visas katedrā les mozaī kas, statujas un marmora dekorā cijas. Tagad katedrā lē atrodas iznī cinā to oriģ inā ldarbu kopijas.

Katedrā les centrā lais portā ls ir datē ts ar 14.  gadsimtu. Tas ir dekorē ts ar grebtiem dekoratī viem elementiem un svē to statujā m. Katedrā les iekš pusē ir milzī ga ē ka, kuras garums ir 92 metri.

Katedrā les ē rģ eles (1948.  g. ) ir otrā s lielā kā s Itā lijā , otrajā vietā aiz Milā nas, un treš ā s lielā kā s Eiropā . Pati katedrā le pē c saviem izmē riem Sicī lijā ir otrā tikai Palermo katedrā lei.


Lī dz plkst. 12.00 visi tū risti pulcē jas pie 60 metrus augstā zvanu torņ a, kas celts 1930.  gadā . 1933. gadā speciā li Strasbū ras zvanu tornim tika izgatavots astronomiskais pulkstenis. Pulksteņ a mehā nisms sastā v no divā m ciparnī cā m: viena skatā s uz laukumu, otra uz katedrā li. Pusdienlaikā sievietes sā k zvanī t. Lauva vicina karogu un rē c trī s reizes,

gailis dzied un plivina spā rnus. Niš ā zem gaiļ a ierī kots karuselis, kur redzamas Jaunavas un Bē rna figū ras, kurā m pusdienlaikā pa priekš u iet eņ ģ eļ i ar pravieš iem, no smiltī m lien ā rā pils, kustas arī svē tie.

Pie katedrā les atrodas Oriona strū klaka (1551). Autors ir Mikelandž elo audzē knis Dž ovanni Andž elo Montorsoli.

Otrpus katedrā lei atrodas visas zemestrī ces pā rcietis piemineklis, kas veltī ts Bezvainī gajai Jaunavai (18. gs. ) - savulaik tas tika uzcelts par godu pilsē tas atbrī voš anai no mē ra.

Aiz katedrā les atrodas piemineklis Austrijas Donam Huanam (1572), kas veltī ts spā ņ u komandierim, kurš sakā va Turcijas floti slavenajā Lepanto kaujā.1571. gadā , kad turki mē ģ inā ja izkā pt un ieņ emt Sicī liju.

Mē s virzā mies pa Via Garibaldi gar jū ru.

Mē s ejam garā m vairā kā m ē kā m. Zanca pils (1924), kas atrodas Eiropas Savienī bas laukumā un ir Mesī nas paš valdī bas mī tne:

Piemineklis Pirmajā pasaules karā krituš ajiem:

1852.  gadā neoklasicisma stilā celtais teā tris Vittorio Emanuele:

Mē s virzā mies tā lā k pa krastmalu. Pilsē tu patī kami iepriecinā ja liels skaits zaļ o zonu ielā s.

Mesī nas š aurums tiek uzskatī ts par sarež ģ ī tu un bī stamu kuģ oš anas zonu, ī paš i mazā m laivā m un jahtā m. Straumes š eit maina virzienus 4 reizes dienā un to ā trums var sasniegt 5 mezglus (~9 km/h). Tirē nu jū ra ir siltā ka un mazā k sā ļ a nekā Jonijas jū ra,

un š ī blī vuma atš ķ irī ba rada ziemeļ u dziļ ā s un dienvidu virsmas straumes. Straumes virziena maiņ as brī dī veidojas paisuma straumes, kas var veidot lielas ū dens piltuves, ī paš i bī stamas mazajiem kuģ iem. Mī tiskie briesmoņ i Scylla un Charybdis atradā s tieš i starp Sicī liju un Kalabriju, un Haribda atradā s Sicī lijas daļ ā , bet Scylla - pretē jā zemesragā .


Saskaņ ā ar leģ endu, svē tais Pā vils apmeklē ja Mesī nu. Iedzī votā ji kopā ar viņ u sū tī ja svē tceļ niekus, kuri vē lē jā s iepazī ties ar Dievmā ti. Tikš anā s notika, un Dieva Mā te viņ iem pasniedza vē stuli Mesī nijas kristieš iem un savu matu š ķ ipsnu. 42. gadā (1. gadsimtā ) svē tceļ nieki atgriezā s Mesī nā ar vē stuli, kurā Dievmā te solī ja viņ iem aizsardzī bu. “Es svē tī ju tevi un tavu pilsē tu” – tieš i š ā ds uzraksts latī ņ u valodā vainago Dievmā tes pieminekli.

Mē s sasniedzam mazo Krievijas jū rnieku laukumu. 1908. gada traģ iskā s zemestrī ces laikā pilsē tas tuvumā atradā s Krievijas militā rā s flotes kuģ i.

Krievu jū rnieki bija pirmie, kas nā ca palī gā iznī cinā tā s pilsē tas iedzī votā jiem un izglā ba vairā k nekā.2 tū kstoš us cilvē ku. Pateicī gie iedzī votā ji par godu uzcē la š o pieminekli:

Neptū na strū klaka, ko 1557.  gadā projektē ja arhitekts Montorsoli. Neptū nam rokā ir trī szarnis, un briesmoņ i Scylla un Charybdis ir pieķ ē dē ti pie viņ a kā jā m.

Paralē li Via Garibaldi, gar krastmalu, ir tramvaja sliedes. Tramvajs apgriež as netā lu no Neptū na strū klakas, tā pē c mē s braucā m daž as pieturas lī dz Mesī nas Reģ ionā lajam muzejam (Museo Regionale) no š ī s jautrā s pieturas:

Salas galvenais muzejs (biļ eš u cena - 8 eiro) atrodas diezgan tā lu no galvenajiem pilsē tas apskates objektiem, tā pē c apmeklē tā ju ir ļ oti maz.

Priekš muzeja ē kas atrodas vē l viena Neptū na Montorsoli marmora statuja:

Trī spadsmit telpā s muzejā atrodas vē rtī gā kie Sicī lijas mā kslas darbi, tostarp Antonello da Mesī nas (15.  gs. ) Madonna un bē rns ar svē tajiem:

Divi Karavadž o š edevri. . .

. . . "Ganu pielū gš ana". . .

. . . un "Lā cara augš ā mcelš anā s".

Diemž ē l gleznu fona apgaismojums rada spē cī gu atspī dumu.

Un citu glezniecī bas un tē lniecī bas meistaru darbi par reliģ iskā m tē mā m:

Kamē r apskatī jā m muzeju, ā rā lija lietus, tā pē c devā mies atpakaļ kā jā m.

Ceļ ā ar mani notika ā rkā rtī gi aizraujoš s gadī jums: mana sieva devā s uz aptieku, un es paliku viņ u gaidī t uz ielas soliņ a. Tā kā manā s rokā s bija daudz lietu (fotoaparā ts, lietussargs, soma), tad š o visu noliku sev blakus. Tad sagaidī ju sievu un devos tā lā k, aizgā ju uz kafejnī cu, paē du saldē jumu, sasniedzu parku, un, kad gribē ju nobildē t kā du interesantu koku, š ausmā s konstatē ju, ka fotoaparā ts ir pazudis! Mē s skrē jā m atpakaļ , kafejnī cas arī nav,


skrienam uz aptieku - soliņ i tukš i. Man ir pilnī ga izslē gš ana, jo mana kamera ir diezgan dā rga, Fujifilm X-E2, ar labu ā tru objektī vu. Sieva aiziet uz aptieku – un, lū k! - izņ em manu "Fujik". Izrā dā s, kā ds garā mgā jē js ieraudzī jis fotiku uz soliņ a un aiznesis uz aptieku. Par prieku es nezinā ju, kā pateikties aptiekas darbiniekiem, iedevu naudu - viņ i to neņ ē ma. Š eit ir itā ļ i! Salī dzinā jumam atcerē jos, kā Sudakā pludmalē kā dā bodē aizmirsu slapjā s peldbikses, pē c pā ris minū tē m atgriezos - nē !

Pē c š ā da stresa mums nā cā s apsē sties kaut ko paē st un iedzert vī nu, ko arī darī jā m tuvē jā kafejnī cā .

Sasnieguš i atpakaļ Krievijas Jū rnieku laukumu, pa Via Bocchetta, perpendikulā ri krastmalai, pagriezā mies uz Sacrario Cristo Re templi.

Sv. Franciska bazilika (Chiesa di San Francesco all'Immacolata) ir otra svarī gā kā Mesī nas baznī ca. Baznī ca pilsē tai bija tik nozī mī ga, ka tajā ilgu laiku tika apglabā ti diž ciltī gi cilvē ki;

no tempļ a palikuš as drupas: saglabā jusies tikai centrā lā fasā de ar rozeti un divā m sā nu apsī dā m. Restaurā cijas laikā arhitekti darī ja visu iespē jamo, lai atjaunotu baziliku lī dzš inē jā izskatā .

Bazilikas priekš ā Sv. Franciska statuja:

Sacrario Cristo Re templis (Debesu karaļ a templis) Mesī nas augstā kajā punktā , kur senos laikos atradā s sengrieķ u akropole:

12.  gadsimtā pē c angļ u karaļ a Rič arda Lauvassirds pavē les š ajā vietā tika uzcelts cietoksnis, lai kontrolē tu pilsē tu, vē lā k š ajā vietā vienmē r atradā s pils vai cietoksnis.

Bija jā kā pj pa š ī m kā pnē m:

1908.  gada zemestrī ce gandrī z pilnī bā iznī cinā ja viduslaiku pili, tač u daž as lietas saglabā jā s, piemē ram, viens no 13.  gadsimta torņ iem un pamatiem.

Paš reizē jā tempļ a ē ka tika uzcelta 1937.  gadā , kurā tika apglabā tas vairā k nekā tū kstoš Pirmā pasaules kara laikā krituš o karavī ru mirstī gā s atliekas. Blakus templim ī paš ā zvanu tornī atrodas treš ais lielā kais (2.8 m, 130 tonnas) itā ļ u zvans, kas atliets no Pirmā pasaules kara laikā sagū stī tajiem lielgabaliem.

Bijuš ajā cietokš ņ a sienā ir niš a, kurā uzstā dī ts Riharda Lauvassirds piemineklis.

Dosimies uz skatu laukumu, no kura paveras skats uz pilsē tu un jū ras š aurumu starp Sicī liju un kontinentā lo Itā liju.

Mesī nas ostas ostu noslē dz pusmē ness formas rags, un ieeju ostā sargā spē cī gi nocietinā jumi – Pestī tā ja cietoksnis un karaļ a citadele.


Kopš seniem laikiem ir bijuš i vairā ki projekti tilta (1.5 km) celtniecī bai pā ri jū ras š aurumam, tač u tie tika pamesti zemestrī ces draudu un lielo finansiā lo izmaksu dē ļ .

Madonnas di Montalto svē tnī ca (Santuario della Madonna di Montalto) Kaperī nas kalnā ir skaidri redzama:

Nokā pjot atpakaļ uz Via Bocchetti, mē s apmeklē jā m Pompejas Madonnas baznī cu (chiesa di Pompei). Baznī ca izskatā s ļ oti eleganta uz citu Mesī nas ē ku fona, pateicoties fasā des smilš ainajai krā sai, ā rē jai gleznojumam un baltajā m svē to figū rā m virs galvenā s ieejas. Ar savā m augstajā m divpusē jā m kā pnē m tā atgā dina Trī svienī bas baznī cu Piazza di Spagna Romā .

Š ajā Mesī nas apskates vietu sarakstā mē s bijā m izsmelti, un mē s atgriezā mies savā viesnī cā .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Array
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums