Apūlija un mazliet Romas. 13. daļa. Roma. Laterāna bazilikas

01 Decembris 2020 Ceļošanas laiks: no 25 Oktobris 2019 ieslēgts 04 Novembris 2019
Reputācija: +1222
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Mums vē l bija pusotra diena Romā lī dz izbraukš anai. Š ajā dienā mē s vispirms nolē mā m, kā teica Khobotovs no Pokrovska vā rtiem: “Skatieties Novodevič as klostera freskas”, tas ir, Laterā na kalna baziliku, jo ī paš i tā pē c, ka tā atrodas ļ oti tuvu mū su istabai.

Mē s izejam pa joslā m uz plaš o un taisno Via Merulana, kas savieno divas lielā s bazilikas - Santa Maria Maggiore un San Giovanni in Laterano, mē s ejam pa ielu garā m baznī cā m

Sv. Alfonso baznī ca ir viens no retajiem neogotikas arhitektū ras paraugiem Itā lijā . 1859.  gadā to uzcē la skotu arhitekts Dž ordž s Vinglijs.

Marselī nas un Pē tera baznī ca (18.  gs. ):

Un š eit ir plaš ais Laterā na laukums jeb Piazza di Porta San Giovanni ar pasaulē lielā ko ē ģ iptieš u obeliskutagad atrodas Marka Aurē lija jā tnieka statujas vietā ,

kas ir pā rvietots uz Kapitoliju:


Laterā na pils, pā vestu rezidence no 4. lī dz 14. gadsimta sā kumam. (Aviņ onas gū stā ). Jaunbū ve 1568. gadā . Arhitekts - Domeniks Fontana. Un netā lu atrodas Sv. Jā ņ a Kristī tā ja katedrā le Laterā na kalnā vai San Giovanni in Laterano bazilika "Vissvē tā kā Laterā na baznī ca, visu pilsē tas un pasaules baznī cu mā te un galva" (313-318) . Katoļ u pasaules galvenā baznī ca.

Templis ir daudzkā rt pā rbū vē ts, tostarp tā di izcili arhitekti kā Borromini un Domeniko Fontana, kā rezultā tā tas ir daž ā du arhitektū ras stilu sajaukums. Paš reizē jo fasā di ar Jā ņ a Kristī tā ja, Jā ņ a evaņ ģ ē lista, baznī cas galveno tē vu un Jē zus milzu skulptū rā m kompozī cijas centrā uzcē la Alesandro Galilei 1735. gadā .

Ziemeļ u transepta fasā di (pret laukumu ar obelisku) ar lodž iju un diviem zvanu torņ iem projektē ja D. Fontana 1586. –1588. gadā .

Portikā atrodas imperatora Konstantī na statuja; tas tika atrasts imperatora pirtī s Kvirinā lā :

Pieci vā rti ved templī iekš ā . Centrā lais portā ls (bronzas durvis) ir saglabā jies kopš seniem laikiem no pirmā s 324.  gadā celtā s bazilikas.

Bernī ni studentu darinā tas milzī gas divpadsmit apustuļ u statujas (1703). Domeniko Fontana bija atbildī gs par statuju izgatavoš anu, bet Karlo Maderno veidoja statuju skices.

Tabernakuls uz č etrā m kolonnā m (14. gs. , daļ ē ji mainī ts 16. gadsimtā ).

Tā augš pusē sudraba relikvivā ros, kas izgatavoti apustuļ u figū ru formā ar oreoliem,

glabā jas svē tā s relikvijas – apustuļ u Pē tera un Pā vila galvas.

Zem tabernakla atrodas grē ksū dzes vieta — grē ksū dzes zā le. Jā ņ a Kristī tā ja statujas priekš ā atrodas pā vesta Mā rtiņ a V.

apbedī juma vieta

Visvē rtī gā kā s mozaī kas no imperatora Konstantī na laika. 13. gadsimtā mozaī kas atjaunoja Jakomo Toriti.

Pā vesta tronis. Marmora rakstainā grī da bazilikā tiek uzskatī ta par vienu no spilgtā kajiem slaveno Kosmati dzimtas meistaru darbiem.

Nabas koka griesti ir dekorē ti ar kaseš u ornamentiem. Bagā tī gi izgrebto griestu centrā ir panelis ar pā vesta Pija V ģ erboni.

Liels altā ris, kas veltī ts Vissvē tā kajam Sakramentam, ar baroka stila ciboriju, kas izgreznota ar dā rgakmeņ iem.

Č etras zeltī tas bronzas kolonnas imperators Tits paņ ē ma no viņ a iznī cinā tā Zā lamana tempļ a Jeruzalemē .


Virs š ī ciborija atrodas relikvija ar galda gabalu, uz kura, domā jams, Kristus ir ē dis Pē dē jo vakariņ u laikā .

Pā vesta Leona XIII apbedī š ana:

Lielas 16.  gadsimta ē rģ eles:

Blakus bazilikai atrodas baptistere. Ir leģ enda, ka ē kā , kas stā vē ja š ajā vietā , pats Konstantī ns Lielais tika kristī ts. Ilgu laiku baptistere bija vienī gā Romā . Ē ka vairā kkā rt pā rbū vē ta, pē dē jo reizi 17. gadsimtā .

Centrā lo fontu ieskauj astoņ as porfī ra kolonnas:

Liela 9.  gadsimta niš a, veca apsī da ar lieliskā m mozaī kā m. Š ī s ir vienī gā s vecā s patriarhu ē dnī cas paliekas no Laterā na pils.

Vecā s Laterā na pils svē tā s kā pnes, saskaņ ā ar seno kristieš u leģ endu, š ī s kā pnes 326.  gadā no Jeruzalemes atveda karaliene Helē na no Poncija Pilā ta pils, un pa tā m Jē zus Kristus uzkā pa galmā .

Visi 28 kā pņ u pakā pieni ir nosegti ar koka dē ļ iem – š ī s relikvijas ī paš ā svē tuma dē ļ ticī gie tajā s kā pj tikai ceļ os, katrā solī skaitot ī paš as lū gš anas. Tajā s vietā s, kur uz kā pnē m bija palikuš as Kristus asiņ u pē das, kas pē c š austī š anas uzkā pa pa kā pnē m, tika izgatavoti ī paš i stikla logi.

Svē to pakā pienu malā s arhitekts Fontana nodroš inā ja divas papildu kā pnes, ar kurā m var uzkā pt uz otro stā vu,

uz pā vesta kapelu Vissvē tā kā s (St. Santorium).

Kapelas altā rī atrodas Akeropita (attē ls, kas nav radī ts ar cilvē ka roku) - 6. -7. gadsimta ikona, kurā attē lots Kristus-Pankrokrā tums (Visvarenais Pestī tā js), kas mē ra laikā tika nē sā ta pa pilsē tu. . Saskaņ ā ar leģ endu, evaņ ģ ē lists Lū ks sā ka gleznot ikonu, ko sauc arī par Uroniku, un to pabeidza eņ ģ eļ i. Ieeja kapelā ir apmaksā ta, bet var apskatī ties caur restē m.

Sancta Sanctorum velves ir apgleznotas ar skaisti saglabā tā m 13.  gadsimta freskā m.

Kvadrā ts un tā da paš a nosaukuma metro stacija atrodas netā lu no Porta San Giovanni pie Aurelian sienas. Vā rtus uzcē la pā vesta Gregora XIII vadī bā.1574. gadā pie senajiem Ē zeļ u vā rtiem (ar torņ iem), kas celti 270. -273. Vē lā k tika pievienoti divi apaļ i torņ i.

Tā lā k ejam pa bulvā ri,


kas stiepjas gar bijuš o pilsē tas mū ri.

Bulvā ra paš ā galā atrodas viena no septiņ ā m Romas svē tceļ ojumu baznī cā m — Jeruzalemes Svē tā Krusta baznī ca (Santa Croce in Gerusalemme). Reiz kristietī bas rī tausmā š eit atradā s imperatora Konstantī na mā tes Helē nas pils. Jeļ ena no Jeruzalemes atveda nenovē rtē jamas relikvijas, starp kurā m bija arī Svē tā Krusta daļ iņ as. Relikviju glabā š anai daļ a pils 4. gadsimta sā kumā tika pā rbū vē ta par baznī cu. No Helē nas un Konstantī na laika baznī cas palikuš as maz, tā vairā kkā rt atjaunota un pā rbū vē ta. Un paš reizē jā fasā de tika pilnī bā pievienota 18. gadsimtā .

Antoniazzo Romano freskas (XV gadsimts):

Š eit arī visskaistā kā s Kosmati grī das:

Galvenā s svē tnī cas atrodas Svē to kapelā ,

kur ved kā pnes ar nosaukumu "Krusta ceļ š ", kas atrodas Kristus cieš anu ainas malā s.

Svē tā Krusta gabali, kas iestrā dā ti "Svē tā Krusta relikvija" (J. Valadier darbs, 1803):

Titlo INRI (tablete ar vā rdiem "Jē zus no Nā caretes, jū du karalis", rakstī ta Pilā ta vadī bā ), viena no naglā m, ar kuru Kristus ķ ermenis tika pienaglots krusts:

Divi ē rkš ķ i no ē rkš ķ u vainaga, apustuļ a Toma pirksts, š ķ ē rsstienis vienam no kopā ar Kristu izpildī tajiem laupī tā ju krustiem.

Vairā ki pakā pieni ved uz leju uz Svē tā s Helē nas kapelu.

Baldassare Peruzzi mozaī kas, kuru pamatā ir itā ļ u mā kslinieka un arhitekta Meloco de Forli (XV gs. ) zī mē jumi.

Milzī ga karalienes statuja,

pā rveidots no antī kas statujas. Vienā rokā ir Svē tais Krusts, pā rē jā s divas naglas. Zem statujas ir zeme no Golgā tas, ko karaliene ar kuģ iem atveda no Jeruzalemes.

Pie Sv. Jura (1495–1520) kapelas, Sv.  altā ra. Gregorijs ar triptiha formā darinā tu relikviju sudraba rā mī , kā arī.13. vai 14. gadsimta mozaī ku, kurā attē lots Cieš oš ais Kristus.

Un š eit ir vecais klostera dā rzs, nav ieejas. Bet no ielas var redzē t tā das š ikas durvis:


Pievē rsī simies citiem Aurē lija mū ra vā rtiem — Porta Maggiore (Porta Maggiore — "Lielie vā rti")? š eit saplū da astoņ i no vienpadsmit senajiem akveduktiem.

No vā rtu aizmugures var redzē t t. s. "Maiznieka kaps". 173.  gads pirms mū su ē ras e.

Kaps tika atrasts darba laikā.16. gadsimtā ,

Zinā tniekiem joprojā m ir noslē pums. Uzraksts vē sta, ka "Š is ir maiznieka un piegā dā tā ja Marka Virgila Eurisacesa memoriā ls. " Tur apglabā ta arī viņ a sieva.

Mē s atgriež amies istabā pa Via Principe Eugenio, lai apmeklē tu Ice Cream Palace, vecā ko gelateria Romā (Giovanni Fassi's gelateria), kas š eit darbojas kopš.1880.  gada.

Kā dreiz mū su viesnī ca atradā s netā lu no Porta Maggiore, un kopš tā laika mē s vienmē r esam apmetuš i lī kumu un ieraduš ies š eit, lai baudī tu saldē jumu. Uz turieni brauc veselas ģ imenes, brī vdienā s ir garas rindas.

Liela gelato izvē le, labas cenas, un no marta lī dz novembrim treš dienā s ir 50% atlaides saldē jumam, kā dreiz dabū jā m treš dien, par atlaidē m nezinā jā m, izsita č eku uz trim saldē juma karotes, bet mums bija jā apē d seš as katram. Tik tikko izkā pa no galda.

Š ajā dienas pusē beidzā s.

Turpinā jums š eit >>>

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (12) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums