Apūlija un mazliet Romas. 7. daļa (turpinājums). Ostuni
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Vakar kaut ko palaidu garā m Ostuni, kur mē s bijā m ar ekskursiju pirms gada.
No Galipoli lī dz Ostuni nav tā lu, 20 minū š u ar vilcienu. Bet stacija ir tā lu no pilsē tas, apmē ram trī s kilometri, labi, ka tad mums bija ekskursija ar autobusu.
Ostuni sauc par "balto pilsē tu", "balto Itā lijas lē diju" tā s ē ku baltā s krā sas dē ļ . Tas ir skaidri redzams no tā lienes.
Anž evinu dinastijas laikā (lī dz 15. gs. ) pilsē ta ieguva cietokš ņ a izskatu: aizsargmū ri ar torņ iem un mā ju iekš pusi, kas savienoti savā starpā un kā pj augš up uz augš u.
Mē s braucā m lī dz cietokš ņ a mū riem, tagad vietē jo iedzī votā ju dzī vokļ u sienā m un torņ iem.
Ostuni teritorija bija apdzī vota senajā paleolī tā pirms 5.000 gadu. Apkā rtnē arheologi pat atraduš i sievietes lī ķ i viņ as pē dē jā grū tniecī bas mē nesī ,
kas ir aptuveni 2.000 gadu vecs. Viņ ai tika dots vā rds Delia (Delia), un viņ a kļ uva par unikā lu atklā jumu pasaules mē rogā .
Pilsē tas centrs – Brī vī bas laukums (Piazza della Libertà ). Š eit atrodas Pilsē tas administrā cijas pils (Palazzo del Comune), kas sā kotnē ji bija franciskā ņ u klosteris. Tā pat laukumā , tā pat kā Leč ē , 1771. gadā paceļ as Svē tā Oronzo smaile (Guglia di Sant'Oronzo) kopā ar svē to aizbildni, kas sargā un aizsargā pilsē tu no nepatikš anā m.
Kad mē ris plosī jā s apkā rt, tas apieta Ostuni! Varbū t fakts ir tā ds, ka kaļ ķ is, ar kuru iedzī votā ji balinā ja savas mā jas, palī dzē ja diezgan efektī vai dezinfekcijai. Tieš i tad, 17. gadsimtā , Ostuni ieguva savu preč u zī mi balto krā su un "Baltā s pilsē tas" slavu.
Tuvumā atrodas paš valdī ba un Chiesa dello Spirito Santo (Svē tā Gara baznī ca, 1637) — portā ls ar 15. gadsimta bareljefu vē lā s gotikas stilā .
Pilsē tas vecā kajā daļ ā , kalna galā ,
atrodas 15. gadsimta katedrā le - Basilica Minore Concaffedrale di Santa Maria Assunta (1435-1495), kas celta vē lā s gotikas stilā . Tā s fasā di rotā portā li ar lielu centrā lo rozeti, ko rotā apustuļ u ieskautā Kristus figū ra, kas tur zemi rokā s kā savas patronā ž as zī mi.
Interjers tika pā rbū vē ts 18. gadsimtā :
Griesti ir apgleznoti ar ainā m no Jē zus dzī ves.
Blakus katedrā lei Bī skapa pils un vecais seminā rs, ko savieno arka. Abas ē kas ir no 18. gadsimta:
Uz Via Cattedrale atrodas rokoko stila St. Vito Martire (Chiesa di San Vito Martire) baznī ca, kas pievienota karmelī tu klosterim. Celta 18. gadsimta vidū , tai ir izliekta fasā de un flī ž u kupols.
Klosterī tagad atrodas Aizvē sturisko civilizā ciju muzejs, kurā glabā jas tā s paš as aizvē sturiskā s sievietes Delijas mirstī gā s atliekas.
Kā zas Sv. Franciska baznī cā (Chiesa di San Francesco):
Vecpilsē tu, ko vietē jie sauc par "La Terra", aizsargā mū ri un aragonieš u torņ i (autentiski ir astoņ i), tai ir elipses forma, kas izveidojusies ap Katedrā les ielu, kas paceļ as kalnā lī dz augš ā , ko š ķ ē rso joslas, kā pnes un sarež ģ ī tas ejas.
Mū su sievietē m patī k fotografē ties pozā no "Dimanta rokas":
Jū ra atrodas piecus kilometrus no pilsē tas, to var redzē t no sienas:
Tas ir viss stā sts par "Balto pilsē tu" Ostuni.
Turpinā jums š eit >>>
