Apūlija un mazliet Romas. 7. daļa. Brindisi un Ostuni
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
No Leč es lī dz Brindisi nav tā lu, tikai 25 minū š u vilciena brauciena attā lumā .
Brindisi ir Apū lijas vecā kā pilsē ta un tā da paš a nosaukuma provinces galvaspilsē ta. 267. gadā pirms mū su ē ras Brindisi iekaroja romieš i un kļ uva par nozī mī gu jū ras ostu. Romieš i pilsē tu nosauca par Brundisium, kas nozī mē "briež a galva" (lī č a aprises patieš ā m atgā dina ragus).
Stacija netā lu no vē sturiskā centra, netā lu no strū klakas ar jū ras simboliem:
Centrā lajā Via Marconi ielā , kas ved uz vecpilsē tu, atrodas Sv. Benedikta komplekss, kas veidots no baznī cas, kuras pamati datē ti ar 1089. gadu, mū ķ eņ u klosteris un muzejs.
Saglabā juš ā s 12. gadsimta freskas:
Skaista klosteris:
Pē c ministres ieteikuma mē s apmeklē jā m citu baznī cu – San Paolo (Chiesa di San Paolo Eremita), celta 1332. gadā . Neaprakstā ma fasā de. . .
. . . bet iekš ā ir skaists interjers.
Ar lieliskiem grebtiem altā riem:
Dodamies uz katedrā li.
Katedrā le (1132–1140) tika uzcelta par godu Jā nim Kristī tā jam. Tieš i š ajā katedrā lē krustneš i lū dzā s pirms krusta kariem, un š eit 1225. gadā apprecē jā s imperators Frederiks II.
12. gadsimtā celtā katedrā le tika pā rbū vē ta pē c zemestrī ces 18. gadsimtā , saglabā jot viduslaiku romā nikas katedrā les plā nojumu.
No vecā s katedrā les palikusi kreisā apsī da, daž u kolonnu kapiteļ i, mozaī kas grī das fragmenti (1178), koka kori (1594).
Domo (Katedrā les) laukums ir skaistā kais pilsē tā , š eit biež i tiek rī koti pasaules operas zvaigž ņ u koncerti.
Pa kreisi no katedrā les ir neliels templieš u portiks, 12. –13. gs. :
Otrpus laukumam atrodas Seminā ra ē ka, kas ir Brindisi baroka paraugs. Ē kas pirmo stā vu aizņ em arhibī skapa bibliotē ka.
14. gadsimta ē kas fragments, t. s. Balsamo lodž ija. Loggia di Palazzo Balsamo ir vē l viena vieta, ko noteikti vajadzē tu redzē t. Tā atrodas uz Piazza Duomo stū ra un ir lielisks 14. gadsimta itā ļ u arhitektū ras paraugs.
Interesanti ir neparastā logu forma, lancetes arkas, kurā s attē loti putni un dzī vnieki.
Caur arku zem zvanu torņ a ir eja uz jū ru.
Pa ceļ am devā mies uz vietē jo tirgu, lai iegā dā tos vī nu, sieru un augļ us, ko iekost laukumā iepretim Sv. Terē zes baznī cai, kas jau bija slē gta uz siestu.
Skvē rā Piemineklis Pirmajā pasaules karā krituš ajiem karavī riem:
Ostas lī cī jū ra it kā ir sadalī ta divos atzaros, kas padara š o ostu ļ oti ē rtu kuģ u noenkuroš anai. Tā lumā redzama Aragonas pils, forts, kas aizsargā ieeju ostā , atrodas Svē tā Andreja salā , forta bū vniecī bas beigas ir 1604. gads
Uz jū ru nokā piet pa Vergilija kā pnē m (Scalinata di Virgilio),
kuras virsotnē atrodas seno romieš u kolonnas – pilsē tas simbols, kas izsenis kalpojis kā ceļ vedis jū rniekiem. Senatnē tie iezī mē ja Appijas ceļ a beigas. Viena no kolonnā m nolū za zemestrī ces laikā.1528. gadā , un gadsimtu vē lā k tā s fragmenti tika piedā vā ti blakus esoš ajai Leč ei, kur viņ i uzcē la kolonnu par godu svē tajam Orontijam.
Brindisi ir Itā lijas jū ras spē ku bā ze, tā pē c daļ a ostas un akvatorijas ir slē gta sabiedrī bai.
Pretē jā krastā pasaules karu frontē s bojā gā juš o jū rnieku piemiņ ai tika uzcelts piemineklis kuģ a stū res formā pat 54 m augsts:
Plaš ā krastmala tika veidota Musolī ni gados:
Skvē rā atrodas moderns piemineklis Virgilijam, kurš miris Brindisi:
Dosimies atpakaļ uz staciju.
Tankredi strū klaka (Fontana Tancredi), kas tika uzcelta 1193. gadā :
Visbeidzot, mē s apmeklē jā m ļ oti interesanto veco Sv. Jā ņ a baznī cu pie kapa (Chiesa di San Giovanni al Sepolcro). Ē ka celta normā ņ u periodā (11. gs. ). Pastā v pieņ ē mums, ka to uzcē luš i templieš i. 14. gadsimtā baznī ca pā rgā ja Svē tā kapa bruņ inieku ī paš umā .
Uz baznī cas sienā m ir redzami 13. –14. gadsimta fresku fragmenti:
Š eit beidzā s mū su ekskursija pa Brindizi, un mē s devā mies atpakaļ uz Leč e.
Turpinā jums š eit >>>
