Ceļojums uz Izraēlu

11 Maija 2015 Ceļošanas laiks: no 30 Aprilis 2015 ieslēgts 05 Maija 2015
Reputācija: +6554
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Izraē la 2015

Telavivas pludmale 1992 lepni bija redzama uz mana T-krekla, kad man bija 4 gadi. Toreiz š o nenovē rtē jamo retumu man no paš as Telavivas atveda onkulis Ž eņ a, kurš uz turieni devā s komandē jumā . T-krekls bija patieš ā m š iks, bet laika gaitā es no tā izaugu, un, ja neskaita vectē va degunu, 23 garus gadus mani ar Izraē lu nekas nesaistī ja.

Gatavoš anā s un pirmie piedzī vojumi


Piedzī vojums sā kā s ar aviobiļ eš u iegā di, kuras laikā aviopā rvadā tā js EL AL no kartes izņ ē ma vairā k naudas, nekā vajadzē ja. Pā rdevē js dedzī gi noliedza paš u faktu, tač u nevarē ja apstiprinā t informā ciju par “pareizo” izņ emš anu, kā rezultā tā nā cā s kompensē t starpī bu. Tad mainī jā s izlidoš anas terminā lis un uz karti tika nosū tī ta nedaudz vairā k naudas. Piedzī vojums turpinā jā s, kad sā kā m rezervē t naktsmī tnes caur airbnb. Bloķ ē š anas defekta dē ļ vispirms izdega kupons ar atlaidi 69 eiro, pē c tam mana nauda pilnī bā iestrē ga viņ u sistē mā . Pirmie septiņ i mē ģ inā jumi rezervē t naktsmī tnes neizdevā s daž ā du iemeslu dē ļ , visinteresantā kais bija tas, kad ī paš nieks man teica: "Jums bū s arī atseviš ķ i jā iedod 50 USD par tī rī š anu un jā maksā par elektrī bu skaitī tā jā . " Pē c daudzā m mocī bā m ar rezervā ciju beidzot tika atjaunota atlaide un numurs apstiprinā ts.

Nosvinē jis maija brī vdienu sā kumu darbā , devos taisnā ceļ ā uz Borispiļ u. Tur mū s gaidī ja elles pratinā š ana un apskate. Jautā jumu un uzmanī bas bija tik daudz, ka Š engenas vī za man likā s sī kums. Un mē s vē l neesam sasnieguš i reģ istrā ciju lidojumam. Pē c gruzī nu virtuves darbā es biju mež onī gi sausa, un tad manā s rokā s nospē lē ja fakts, ka visiem tika konfiscē ts ū dens. Mež onī gi gribē jā s dzert, un tad bija arī jaunas, aizvē rtas pudeles, it kā stā vē ja uz paplā tes)))) Pirmo reizi nopriecā jos, ka ū deni atņ em.

Izraē la mū s sagaidī ja ar siltu nakts laiku. Pats pirmais dzelzceļ a terminā lis manā kartē bloķ ē ja 50 USD, tač u mē s tā arī nesaņ ē mā m biļ etes. Nopirkuš i biļ etes kasē s, mums vē l bija stunda naktī , lai iepazī tos ar lidostas apkā rtni. Kaut kā uzreiz iemī lē jos valstī , patī kams gaiss, labs klimats un visi draudzī gi un laipni. Tieš i pretē js problē mā m, kas bija biļ eš u iegā des brī dī . Vienī gais, kas mani satrauca, bija milzī gs atvē rts bū ris, kas gulē ja tumš ā alejā . Visur bija krū mi, un jebkurā no tiem š is briesmonis varē ja mū s sagaidī t. Bet viss izdevā s un divstā vī gais vilciens mū s aizveda no lidostas. Izbraucot pulksten 4:00 no savas stacijas, mē s devā mies uz kreiso izeju, izejot cauri automā tiskajam turniketa ž ogam.

Izeja no stacijas izrā dī jā s slē gta, bija jā dodas uz otro izeju, bet vienī gā problē ma bija tā , ka mū su biļ etes vairs nebija derī gas, lai atgrieztos atpakaļ sazarojumā , bija jā iet caur turniketu. Tā kā turnikets bija pā rliecinā ts, ka esam jau atstā juš i staciju, viņ š negribē ja pieņ emt atceltā s biļ etes un izlaida arī mū s. Š o brī di sauca "Mē s iekļ uvā m haosā ". Tiek aizslē gts starp ieeju stacijā un otro ieeju stacijā . Uzdevums š ķ ita grū ts un neatrisinā ms, tač u tad tajā s paš ā s lamatā s iekrita vietē jais iedzī votā js, kurš nā k no Ukrainas. Puisis nopū tā s, pauda nepiedienī gu cieņ u krievu valodā un uzrā pā s caur turniketa augš daļ u. Mē s esam aiz viņ a. Tagad esam oficiā li iekš ā stacijā , bet nevaram tikt ā rā , jo arī labajā izejā ir turnikets, kas nepieņ em anulē tā s biļ etes. Puisis vē lreiz nopū tā s, atkā rtoja maģ isko izteiksmi un uzkā pa. Esam ar mugursomā m. Lai gan otrā pusē jau bija cilvē ki un strā dnieki, neviens ī sti neinteresē ja, kā pē c mē s kā pjam turniketā . Domā jā m, ka nakts piedzī vojumi ir beiguš ies, bet tie tikai sā kā s. Netā lu no centrā lā s dzelzceļ a stacijas atradā s Yabotinsky iela un mū su bū da. Bet pē c viņ u kartes ir grū ti noteikt, kur tieš i atrodas š ī kaimiņ u iela. Tā kā viss ir diezgan simetriski attiecī bā pret divā m stacijas izejā m. Pē c sarež ģ ī tiem matemā tiskiem aprē ķ iniem un 10 minū š u pastaigas beidzot devā mies uz Yabotinsky ielu. Pa to ejam kā das 15 minū tes, bet mā ju numuri nez kā pē c nav vienā di, un kartes mē rogs kaut kā vispā r neatbilst. Notika kaut kas dī vains. Kartē iela ir maza un satur ciparu 145, bet mē s ejam ilgi un sasniedzā m tikai 20. Ir arī kaut kā ds lī kums, bet tas ir pat kartē . Ieejot lielveikalā , mū s ar prieku sagaidī ja viens acs vī rietis. Vispirms viņ š uzmanī gi aplū koja mū su karti, tad uzmanī gi paskatī jā s uz mums. Kā du brī di bija skaidrs, ka viņ š pats nevar saprast, kas te ir nepareizi. Un tad viņ š uzdod š ausminoš u jautā jumu.


- Puiš i, kā du pilsē tu jums vispā r vajag?

Sā kumā es uz mirkli jutos labā k: “Bet tā ir problē ma! ”, Un tad man patieš ā m kļ uva slikti, kad sapratu, ka varbū t esam nokļ uvuš i nepareizajā pilsē tā .

- Mums vajag Telavivu.

- Un tas ir Ramats Gans!

Kā saka Yeralash "Param-param-pam". Bet tad sā kā s tā ds prā ts, kā viss sakrita lī dz stacijai un ielai bū vnieki 23 bet pilsē ta nesakrita?? ?

Vispā r, ko lai saka, izrā dā s, ka ielas ap š o staciju izrā dī jā s simetriski lī dzī gas, nosaukums sakrita ar ielu, uz kuras mē s dzī vojam. Tas ir, bija jā atgriež as sā kumā un jā iet pretē jā virzienā . Ap 5 no rī ta mē s beidzot nokļ uvā m savos apartamentos, kas atradā s piecu minū š u attā lumā no dzelzceļ a stacijas. Sā kotnē ji plā nojā m, ka braucienu uz citā m pilsē tā m varē tu sā kt no astoņ iem rī tā , tač u saprotamu iemeslu dē ļ to nā cā s atlikt. Paē dā m garš ī gas brokastis ar lī dzpaņ emto ē dienu un devā mies gulē t. Pē c miega atkal pabrokastojā m un steidzā mies uz pilsē tu.

11:00 sā kā s mū su marš ruts, lē tā s cenas dē ļ no vecpilsē tas nodzī vojā m 10 kilometrus kā jā m. Tiesa, š ī lē tā cena mums izmaksā ja aptuveni 50 eiro par nakti. Kilometri bija kā jā m, jo ​ ​ vietē jā transporta cenas bija 1.5 USD vienai personai par autobusu. Tā tad mū su marš ruts veda cauri gandrī z visai pilsē tai ar visu tā s apskates vietu apmeklē jumu. Mē s uzreiz iemī lē jā m pilsē tu un tā s vietē jos iedzī votā jus, viss ir tik skaists, moderns un nedaudz tropisks. Un Vidusjū ra, kā vienmē r, priecī gi mū s sagaidī ja. Ne katru braucienu var tik ā tri ieskaitī t.


Noskaņ ojums bija virsū un siltā saule maigi sildī ja. Ir pienā cis laiks ē st. Š eit cenas jau bija diezgan bē dī gas, restorā ni/kafejnī cas/ā trā s uzkodas vienkā rš i š okē ja, visas cenas kā pie mums grivnā s, bet jā reizina ar 6.5 + bankas komisija. Pat ja jums ir nauda, ​ ​ jū su roka nepacelsies, lai kopā izliktu 700 UAH. Aizgā jā m uz veikalu, tur cenas nebija zemā kas. Bet š eit atrodas kaut kā da picas maizī te par 130 UAH. Viņ i paņ ē ma bulciņ u diviem, sulu un humusu, un par to viņ i atsprā dzē ja 200 UAH. Maizī te izrā dī jā s vienkā rš i cepti sī poli. Mū su pusdienas bija maigi izsakoties brutā las. Tsybulya, maize, sula un humuss.

Neizdevā s pabeigt visu sī polu, lai gan tas bija cepts, tas bija bez garš as, lai gan varbū t mē s vienkā rš i pasmī nē jā m. Pā rdevē js veikalā lī dzjū tī gi krieviski pateica, ka dzī vo š eit jau 7 gadus un joprojā m trako ar cenā m. Par laimi, bijā m sagatavojuš ies potenciā li dā rgai valstij un no Kijevas atvedā m daudz siera, desu un maizes, un saimnieks mums dzī voklī atstā ja daž us labumus. Vismaz nav jā uztraucas par brokastī m. Pē c maltī tes pilsē ta kļ uva vē l skaistā ka. Acis vienkā rš i nespē ja izbaudī t Jafas apkā rtnes parkus un senā s ielas. Jafā nokļ uvā m, izejot cauri pirmajam Telavivas rajonam – Neve Tzedek. Teritorija ir tikpat skaista kā pati pilsē ta, tač u tajā ir š aurā kas un senā kas ielas.

Bet Yafa ir pilna ar brī niš ķ ī giem parkiem, elegantā m strū klakā m un forš iem apskates objektiem. Grū ti noticē t, ka ejam pa š o skaistumu, bet pats svarī gā kais skaistums mū s sagaida uz priekš u, Haifā .

Aiz vecpilsē tas pletā s bezgalī gi zaļ i lī dzenumi. Nemanā mi saule tuvojā s apvā rš ņ am – sā kā s Š abats. Laukumos ar mums sadraudzē jā s suns un tik uzticī gi mums kalpoja, ka vietē jie pat kliedza uz mums, lai dabū tu mū su suni prom no viņ iem.

Kad saule norietē ja, vajadzē ja atgriezties Jafā un redzē t to vakara gaismā s. Yafa bija skaista kā vienmē r. Jutos nogurums kā jā s, jo nemitī gi ejam 9 stundas gandrī z bez pā rtraukuma. Jā brauc mā jā s, bet jā iet ne maz, ne daudz - 2 stundas. Bruņ oti ar pacietī bu, mē s sā kā m savu ceļ ojumu. Kaut kas bija jā dara ar vakariņ ā m. Monopols ir mež onī gs, cenas visur ir gandrī z vienlī dz augstas. Par laimi, pa ceļ am uzgā jā m ķ ī nieš u restorā nu, kurā “tikai” par 400 UAH ē dā m vermicelli. Tā kā Daš a bija nedaudz saindē ta ar vermicelli, nā kamā diena iznā ca vē l ekonomiskā k. Un ko tu domā ji, ē dot tik lē tu pā rtiku, protams, ka saslimst. Mā jupceļ ā pamanī ju, ka ā da ir apdegusi.


No rī ta viss ķ ermenis dega. Š ī degš ana ir manā otrajā vietā , pirmo vietu lepni tur Maldī vija. Š ajā dienā mū s gaidī ja relaksē još a diena vienkā rš i gigantiskajā Jarkonas parkā . Tā kā Š abata laikā visiem ir masveida atpū ta, pilsē ta burtiski izmirst. Pamestas ielas, tukš as biznesa centru joslas, skatlogi nosegti ar masī vā m restē m. Tā jutā s kā postapokalipse. Tač u, tiklī dz sasniedzā m parku, ieraudzī jā m pretē ju ainu.

Tur bija visa pilsē ta. Visur cepā s bā rbekjū , cilvē ki brauca ar laivā m, lidoja gaisa balonā , skrē ja, brauca ar velosipē diem, debesī s draudī gi pacē lā s milzu astoņ kā ja pū ķ is.

Pē c cenā m viss, ko varē jā m atļ auties no izklaides, bija pastaigas. Nav saprā tī gi maksā t 550 UAH par airē š anu ar airiem. Pusi dienas pavadī jā m parkā . Tad dzī vokļ os bija klusā stunda. Ceļ ojot cenš os izgulē ties lī dz minimumam, bet mē s pieveicā m patieš ā m lielus attā lumus. Pē cpusdienā mums bija kultū ras programma – riteņ braukš ana.

Velosipē du nomas sistē ma Telavivā ir ļ oti ē rta. Nopirkuš i sev ikdienas ceļ ojumu kartes, devā mies ceļ ojumā . Attā lumi, kas mums prasī ja stundas, tagad bija tikai nelieli braucieni. Katrs š ajā pilsē tā pavadī tais mirklis bija eiforijas pilns. Saulrietu satikā m parka izcirtumā , kas atrodas kalnā vecpilsē tā . Saulriets bija - svī trains.

Atceros, kā mē s skrē jā m pa naksnī go krastmalu, vienā pusē trakojoš o jū ru, otrā pusē debesskrā pjus un pilnmē nesi.

Vietē jo McDonald's apmeklē jam katrā valstī , Izraē la nebija izņ ē mums. Viņ a McDuck ir pelnī jis atseviš ķ u sadaļ u š ajā stā stā .


McDonalds bija koš ers. Tas ir, hamburgeros nebija siera un praktiski nebija dā rzeņ u, sula bija no ļ oti atš ķ aidī ta yuppie. Bet vissvarī gā kais š eit ir gatavoš anas process. Ja frī kartupeļ us neviens ilgi nepē rk, lej atpakaļ kopē jā traukā , un no turienes atkal lej maisos, it kā tikko pagatavotu. Paplā tes un vienreizē jā s lietoš anas papī ri tiek nodoti apkā rt, tas ir, jū su ē diens tiek likts uz tā paplā tes, kurš jau ir paē dis. Kasiere no zem letes izvelk “jaunu” papī ra paplā ti, uz kuras jau ir izmē tā ti iepriekš ē jā klienta frī kartupeļ i, un veic tur manu pasū tī jumu. Kā dam kaimiņ am apmeklē tā jam paveicā s mazā k, viņ a paplā te un vienreizē jā s lietoš anas papī rs bija klā ti lieliem taukainiem plankumiem. Atkritumu urnas visas ir tik pilnas, ka neaizveras un atkritumi izlī p ā rā lī dz galam. Puse galdiņ u ir nosē ti ar hamburgeru kastī tē m, Happy Meals un ē diena atlikumiem. Uz grī das var saskaitī t gandrī z visu veidu McDuck ē dienus. Tualete š ajā iestā dē ir tikai invalī diem, tualetē ir kā da sieviete, kas netaisa ciet savam bē rnam ziepes. Pagaidī jusi, kad viņ i pabeigs vannas procedū ras, es devos uz tualeti, sieviete, redzot, ka es eju uz brī vo tualeti, gā ja mani apgriezt un kliedza cauri visam Makdakam krieviski “Val, nu tu ej uz tualete, pretē jā gadī jumā es jau esmu pabeidzis”, Vaļ a kliedz, atbildot: „Jā , es skrienu. ” Par visu š o izklaidi samaksā jā m 93 š ekeļ us - 610 UAH! ! ! Divi McMenu. Š ī higiē nas makduck nav kaut kas tā ds, ko bū tu darī jis Indijas makduck, bet gan visa Indija kopā . Vispā r liels kauns Izraē lai par McDonald's. Protams, lai to redzē tu metropoles centrā , tas bija naudas vē rts.

Jā dodas mā jā s, ar caurlaidi ielū kojoties stā vlaukumā , uz ekrā na iezī mē jā s, ka mū su velosipē ds jau tiek lietots. Tas ir, sistē ma nepamanī ja, ka atdeve ir lieliska. Citiem vā rdiem sakot, izrā dā s, ka manai kredī tkartei ir palicis velosipē ds. Mana pirmā doma bija nekavē joties bloķ ē t karti. Man bija jā zvana tehniskajam atbalstam un jā paziņ o par notikuš o. Mē s iegā jā m restorā nā un pajautā jā m viesmī lim, kā pilsē tā klā jas ar taksofoniem. Viņ š iedeva mums savu mobilo, teica, ka viņ am ir neierobež ots savienojums. Automā tiskais atbildē tā js man piedā vā ja sazinā ties krievu valodā , pē c tam viņ i man atbildē ja ebreju valodā . Izskaidrojis visu situā ciju operatoram angļ u valodā , viņ š teica: "Labi, tagad ar jū su caurlaidē m viss kā rtī bā , varat turpinā t lietot. " Cik viņ i gudri risina š ā das problē mas.

Tas arī viss, Š abats ir beidzies un varat doties ceļ ojumā pa pilsē tā m. Konsultē joties ar laika prognozē m, marš rutu nedaudz koriģ ē jā m un ļ oti labi laicī gi un veiksmī gi, palaidā m garā m lietavas un mež onī go karstumu.

Agrā lidojumā mē s ieradā mies pilsē tas stacijā . Lielā kā daļ a cilvē ku pilsē tā runā ja krieviski. Bija tikai viens mē rķ is - Bahai Gardens. Bet nez kā pē c katram bija atš ķ irī ga informā cija par to, kā tur nokļ ū t, un katrs bija pā rliecinā ts par savu versiju. "Metro! " vai "Š ajā pilsē tā nav metro, ar autobusu! " vai "Dā rzi slē gti! ". Pieejot pie dā rza, kas stiepā s no augstuma uz leju, bija atvieglojums, ka komplekss vē l ir vaļ ā , tač u ne viss bija tik vienkā rš i. Dā rzi ir sadalī ti trī s daļ ā s. Var skatī ties tikai treš o (zemā ko) un tikai no apakš as uz augš u. Pirmā un vidē jā tikai ar bezmaksas ekskursiju un tikai no augš as uz leju. Un no otrā s uz treš o nevar tikt nekā di.

Labā ziņ a bija tā , ka pē c stundas bū s pē dē jā tū re angļ u valodā . Sliktā kajā gadī jumā nā ktos klausī ties ebreju valodā , un citā dienā dā rzi tieš ā m bū tu slē gti.


Bezmaksas obligā to ekskursiju grafiks š eit

Viņ i teica, ka paiet apmē ram č etrdesmit minū tes, lai tiktu augš ā , tač u tā nav taisnī ba. Braukt tikai ar autobusu, pirmkā rt, tas ir ļ oti augsts, otrkā rt, tas aizņ em ļ oti ilgu laiku. Sasniedzot pilsē tas augš ē jo daļ u, dā rzi vē l nebija redzami, bet tas jau bija ļ oti skaists. Bezgalī gi skati uz Vidusjū ru un Izraē lu. Arī paš ā s pilsē tas ielā s valdī ja atmosfē ra. Lai arī ekskursija noslē gsies vidē jā lī menī , jau zinā jā m, ka atgriezī simies š eit vē lreiz, lai izbaudī tu pilsē tas skaistumu.

Pirmā pietura ceļ ā uz dā rziem bija skatu laukums, kas tika izbraukts cauri kontrolpunktam, vjetnamieš i apskatī ja mū su lietas un palaida tā lā k. Tas bija tikai neliels fragments no nā kotnes))) Skats no Terases bija skaists, bet tie visi ir sī kumi salī dzinā jumā ar skatu uz dā rziem. Kad beidzot sā kā m ekskursiju, mū su acī m pavē rā s š is bagā tī gais dabas skaistums.

Starp citu, mū su ceļ ojumos š is ir jau otrais Bahai reliģ ijas svē tvietu apmeklē jums. Pirmais bija Lotosa templis Indijā . Dā rzu skaistumu joprojā m nevar nodot tekstā , jā brauc un jā skatā s paš am. Personī gi mū su viedoklis ir tā ds, ka tas ir masts, ko apmeklē t. Izejot no dā rziņ iem, mē s, kā plā nots, atkal devā mies uz pilsē tas virsotni.

Paē duš i vietē jo virtuvi par 650 UAH (pupiņ as), bijā m paē duš i un apmierinā ti un devā mies meklē t aptieku, jo saules apdegums mani pā rliecinā ja, ka vajag nopirkt krē mu, lai cik tas maksā tu.

Citos jautā jumos cenas aptiekā mani ā tri par to pā rliecinā ja, saules aizsargkrē ms maksā no 300 UAH. Pieejot pie farmaceita, es saku:

- Sveiki, vai jums ir krē ms no sarkanā s ā das?

– Vai tagad tas ir iespē jams krieviski? Farmaceits jautā ja.

- Ak, kā ds tad ir lē tā kais sauļ oš anā s lī dzeklis, kas jums š eit ir?

- Diemž ē l tas, ko redzē jā m, bija lē tā kais.

Redzot mū su zū doš o morā li, sieviete piedā vā ja alvejas ž eleju apdegumiem, bija lē tā k, un tad viņ a mums iedeva un saka:


- Ņ em to kā dā vanu, bet vispā r, zini, ejam, es tev parā dī š u vē l vienu Freebie, kuru neviens neievē ro)))

Farmaceite mū s pieveda pie letes ar dā rgiem krē miem un izņ ē ma paraugu ņ emš anas grozu:

– Ņ em, tas viss priekš tevis. Pasniedz mums sauju vienreizē jā s lietoš anas paciņ u.

- Un kad ir tava lidmaš ī na?

- Rī t visu dienu staigā sim pa Jeruzalemi.

- Ak, tad ņ em arī š os maksimā lā efekta krē mus.

Rezultā tā mē s atstā jā m aptieku ar Aloe gelu apdegumiem un kaudzi saules aizsargkrē mu. Nu labi, ka tik laipni cilvē ki. Nosmē rē jusies ar biezu kā rtu, jutos kā jauns cilvē ks. Nebija vajadzī bas slē pties no saules. Nolē mā m stacijā atgriezties kā jā m. Vietē jais iedzī votā js teica, ka tas ir pā rā k tā lu, un parā dī ja ceļ u. Izrā dī jā s, ne tik tā lu, bet bezgala ilgi. Bet vienalga skaista. Lejā bija bezmaksas redeļ u sauļ oš anā s krē sli, bet uz tiem atgulties izrā dī jā s nedaudz dā rgi. Man vajadzē ja apgulties. Kā viņ am no kabatas izkrita monē ta un neatgriezeniski aizripoja aiz restē m. Monē tas nominā lvē rtī ba izrā dī jā s UAH 33 : (. Kopā Bahai dā rzs un pati pilsē ta - ofsets. Bija jau vakars, bet tā nebija pē dē jā pilsē ta pē c plā na.


Mē s braucā m uz Herzliju ar diviem vilcieniem ar pā rsē š anos. Pilsē ta mums tika ieteikta kā pilsē ta ar skaistu krastmalu. Iznā kot no stacijas un precizē jot, kā nokļ ū t pludmalē , dzirdē jā m atbildi: "Nē , nu, tas ir tā lu ar kā jā m. " Kā pē c, kā pē c, tā pat kā Izraē lā , jū s sakā t frā zi “Kā ju”, atbildot vienmē r saņ emat “Tā lu”, bet sirdsapziņ a neļ ā va maksā t par autobusiem par 6.9 š ekeļ iem (42 UAH) no cilvē ka. Pilsē ta, tā pat kā tā s priekš gā jē ji, ir mā jī ga un skaista, krastmala principā arī ir norma. Pats interesantā kais bija tad, kad naktī bija jā atrod autobuss uz Telavivu un mē s vilkā m kā du vī rieti. Vī rietis kaut ko teica ar hieroglifiem un pamā ja, lai mē s viņ am sekojam. Viņ š pagriezā s par 180 grā diem no sava marš ruta un devā s. Mē s gā jā m 5 minū tes, 10 minū tes. Tas sā k kļ ū t patieš ā m smieklī gi. Š ķ iet, mē s viņ am jautā jā m par to, kā redzē t visu pilsē tu uzreiz. Gā jā m pa ielā m, krastmalu, daž as nezinā mas takas starp ielā m, tad pa ceļ u, pa daž iem veikaliem. Laikam pagā ja 15 minū tes. Rezultā tā viņ š mū s atveda lī dz pieturai, teica, ka autobuss noteikti atbrauks un lepni devā s atpakaļ . Nu, cik aizkustinoš i jauki cilvē ki dzī vo Izraē lā . Bija patī kami, ka autobuss brauc tieš i uz mū su mā ju Telavivā .

Jauns rī ts, jauns vilciens. Tomē r ir ē rti dzī vot netā lu no centrā lā s dzelzceļ a stacijas. Tač u stacija Jeruzalemē atrodas tik tā lu no vecpilsē tas, ka gandrī z neviens no garā mgā jē jiem nezinā ja par tā s esamī bu. Varbū t viņ i nerunā ja ar tā du akcentu. Mums vajadzē ja apmē ram stundu, lī dz atradā m vajadzī go autobusa pieturu un braucā m ar pareizo autobusu. Un tad, pateicoties tam, ka vietē jais iedzī votā js, kurš nerunā angliski, saprata, kur mums jā iet, un pateica ebreju vā rdu "Kanjons". Fakts ir tā ds, ka, ejot pa Haifu, mē s satikā m kā du Odesas sievieti, kura tur dzī voja 7 gadus, un, kad viņ a mums pastā stī ja, kā doties uz Haifas dzelzceļ a staciju, viņ a neatcerē jā s vā rdu Market, un teica: "Kanjons" un pē c tam paskaidroja, ko viņ a domā ja. Jeruzalemē tieš i š is vā rds mū s izglā ba. Jeruzaleme apstiprinā ja mū su teoriju, ka Izraē lā visas pilsē tas ir skaistas un aicinoš as. Pa veco ielu steidzas futū ristisks moderns tramvajs. Pa ielu ir izkaisī tas kafejnī cas ar vietē jo virtuvi. Š eit mē s uzstā dī jā m rekordu, paē dot tikai par 300 UAH. Vecpilsē tā apskatī jā m galvenos apskates objektus, Svē tā kapa baznī cu, Golgā tas kalnu, Raudu mū ri un citus.

Rindas bija, bet mazas. Gar vecpilsē tas mū riem, no ā rpuses - lieliskas pilsē tas panorā mas. Bija jau vē ls vakars, un mums bija jā atgriež as Telavivā , jo bija plā nots apmeklē t citu vietu. Lai to izdarī tu, mē s devā mies uz vienu dzelzceļ a staciju agrā k, un, pamatojoties uz karti, mums bija jā pā rceļ as uz pludmali. Nolē mā m pajautā t kā dam vietē jam iedzī votā jam, kā nokļ ū t pludmalē . Norā dot virzienu, vī rietis izrunā ja kaut ko neskaidri brī dinoš u. Lai saprastu, par ko viņ š gribē ja mū s brī dinā t, pagā ja 5 minū tes. Tie bija melni kvartā li. Apkā rt staigā ja ne pā rā k pieklā jī ga izskata cilvē ki, melnu kaudzes, un mā jas nebija ī paš i iespaidī gas. Š eit, protams, nomierinā ja fakts, ka, izņ emot karti, mums joprojā m nav lī dzi naudas. 40 minū tes melnā s ceturtdaļ as terapijas, un esam krastmalā . Tad vē l 30 minū tes ar kā jā m, un esam klā t, restorā nā , kur var nogarš ot visu vietē jo virtuvi ar "viss iekļ auts". . Secinā jums ir tā ds, ka par fiksē tu cenu saņ em 20 veidu salā tus, karsto ē dienu ar gaļ a un kartupeļ i, tē ja un saldumi. Nolē mā m, ka mums pietiek ar vienu uz diviem. Tas ir tikai ar viesmī lis izrā dī jā s saspringts. Ar vienu vienojā mies, ka maksā sim tikai par vienu cilvē ku, atveda salā tus, pitas maizi, un sā kā m degustē t. Pienā ca cits oficiants un teica, ka nevajag tā darī t, un ieteica Daš ai arī pasū tī t, "vismaz salā tus" par 300 UAH. Tas ir, izrā dā s, viņ i pievilina, atnes ē dienu un tad saka, ka bū s jā maksā vairā k.

Krā pniecī ba ir jā izskauž . Sā kumā es viņ am izsmē lu tieš i tik daudz nervu, cik viņ š mē ģ inā ja mums izkrā pt naudu, tad krieviski pā rmiju vā rdus ar Daš u, ka mē s jau principā labi paē dā m, tā kā jā maksā vairā k, tad atceļ am pasū tī jumu. un attiecī gi atsakā s maksā t vispā r, uz redzē š anos. Š ī s vakariņ as pā rspē ja visus rekordus, jo tā s bija pilnī gi bez maksas un ar labu animā ciju beigā s. Tika spē lē ta izrā de "Ebreju viesmī lis un ukraiņ i". Un es jau sā ku baidī ties, ka Izraē lā neviens mū s nemē ģ inā s piekrā pt naudas dē ļ . Mums bija jā iet 10 km atpakaļ uz mā jā m. Tā kā visa pilsē ta ir klā ta ar bezmaksas Wi-Fi, mē s sarī kojā m sev veselu ekskursiju, ejot pa naksnī gajiem pagalmiem un rajoniem tieš i. GPS lieliski noķ ē ra mū su vietu, un caur internetu tika ielā dē ta detalizē ta karte. Pastaigā jā m stundu un tieš ā m atklā jā m sev daudz interesantu vietu.


Cik kilometrus nogā jā m 4 dienā s, ir bail iedomā ties. Lai gan atpū ta bija relaksā cijas formā tā , bū tne un kā jas vienkā rš i zumē ja pē c š ā das atpū tas. Agri no rī ta uz lidmaš ī nu, un no lidmaš ī nas uzreiz uz darbu. Marš ruts gā ja darbs-lidmaš ī na-darbs. Valsts atstā ja ļ oti pozitī vu iespaidu un iznī cinā ja vairā kus stereotipus par ebrejiem. Mē s satikā m ļ oti laipnus un izpalī dzī gus cilvē kus, kuri vienmē r ir priecī gi jums palī dzē t. Neskatoties uz to, ka ceļ ojums izrā dī jā s patieš ā m dā rgs, š ī valsts tika iekļ auta to valstu sarakstā , kurā s vē los atgriezties. Starp citu, visi darī jumi, kas ir pagā juš i virs kartes, š obrī d nav norakstī ti un, š ķ iet, tiks atgriezti.

Ceļ ojuma informā cija

Ceļ ojuma datums: 30.04. 2015. –05.05. 2015.

Ilgums: 4 pilnas dienas

Lidojumi: El Al

Viesnī ca: mā jā s prom no mā jā m, lieliska atraš anā s vieta, izmantojot Airbnb

Ekskursijas: viens pats

Ceļ ojuma grū tī bas: 1/10 (ļ oti viegli)

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (15) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums