Ceļojums pa Java salu
Izbraucis no Nusa Dua lī dz Bali pā rbrauktuvei, tuvā k vieniem no rī ta ar maš ī nu maksā.400 000 rū piju, devos pirkt biļ eti uz prā mi 6000 rū piju. Cik saprotu, viņ i iet visu diennakti un ļ oti biež i.
Pie pā rbrauktuves ir daudz automaš ī nu, milzī gi autobusi gan tū ristu, gan vietē jo iekš zemes reisu. Lī dzī gi krustojumi ir arī starp Sumatru un Java - tas savieno galvenos tranzī ta ceļ us salā s. Uzrā dī jis biļ eti vietē jam apsargam, viņ š devā s uz viņ a norā dī to prā mi, tas jau bija pilnī bā piebā zts ar automaš ī nā m, autobusiem, kravas automaš ī nā m - pirmajā stā vā , otrais stā vs ir aprī kots ar sē dvietā m, karaoke un kafiju. Cilvē ku nav tik daudz, var brī vi turē ties tā lā k no vietē jo iecienī tā s karaokes. Š ķ ē rsoš anas laiks aizņ em 30-40 minū tes un vē l 15-20 minū tes gaida, lī dz kuģ is pietauvosies.
Iznā kot no prā mja, sievietes lakatos dodas pretī , Java, islā mam, bet demokrā tiskā k nekā arā bu valstī s, tā pē c sievietes var izdarī t izvē li - ģ ē rbties kā saka reliģ ija vai nē , bet ar vī ra atļ auju un ja viņ a to dara. nedzī vo pareizticī go ciematā.
Pie izejas no ostas mū s sagaida Sems, pē c izcelsmes indonē zietis ar izcilu angļ u valodu un izglī tī bu. Lecam maš ī nā un virzā mies uz Kawa Ijen pusi, pa ceļ am Sems saka, ka ī sais ceļ š ir izskalots un brauksim pa otru apmetot nelielu loku.
Ē rti iesē dusies otrajā sē dekļ u rindā , palikusi zem galvas mugursomu, aizmigu. Es pamodos no spē cī gas kratī š anas un akmeņ u lū š anas trokš ņ a - ceļ š , kas ved uz vulkā nu un plantā cijā m briesmī gā stā voklī , tropiskā s lietusgā zes un kravas automaš ī nas, kas ved sē ru no vulkā na, dara savu.
Nakts, tumš s, bet aiz loga var nojaust palmu un citu tropu skaistumu siluetus. Debesis ir neprā tī gi skaidras ar izkaisī tā m zvaigznē m.
Un tad maš ī na apstā jas, vadī tā js mē ģ ina to ienest, bet
bez rezultā tiem, no pā rsega apakš as nā k ā rā tvaiki...Acī mredzot dzesē š anas sistē ma tika caurdurta ar akmeni. Apkā rt dž ungļ i, apkā rt valdzinoš as skaņ as, zvaigž ņ otas debesis, skaistums, bet jā steidzas lī dz rī tausmai. Sems piezvana un saka, ka pē c pusotras stundas izdarī s.
rezerves auto. Mē s nolē mā m braukt ar stopu gida pavadī bā , un Sems vē lā k piebrauks lī dz Ijenas pakā jē . Mē s bremzē jam kravas automaš ī nu, kas pā rvadā sē ru un dodas tikai uz bā zi. Š oferis piekrī t mū s pacelt, iekā pt sē deklī un turpinā t ceļ u. Ceļ š kļ ū st vē l sliktā ks, kā dreiz bijuš ais asfalts tagad ir dubļ u akmeņ u biezputra no maziem oļ iem lī dz iespaidī giem laukakmeņ iem. Bezceļ š joprojā m jā saka. Iznā kot no nā kamā pagrieziena, redzam pusapgā zuš os kravas automaš ī nu, un š oferi mē ģ ina to pacelt, tā lā k izbraukš ana apgrū tinā ta dē ļ nostieptajā m trosē m starp
koki un kravas automaš ī na - tā ir tā da celš anas tehnoloģ ija. Izveidojas sastrē gums, sā k aust. Indonē zieš i iet no kravas uz kravas automaš ī nu, smē ķ ē , pļ ā pā - acī mredzot viņ i gaida, kad maš ī na pati izlē ks. Strā dnieki ar motocikliem kaut kā brauc pa to paš u ceļ u,
joprojā m izdodas pā rvadā t ļ oti negabarī ta kravas. Dzirdot velosipē da troksni, nolē ma palū gt, indonē zietis neatteica, bet teica, ka izslē gs agrā k, bet no ciema vieglā k tikt.
Ielecot velo seglos, steidzā mies, jā , steidzā mies pa š o bezceļ u, iespaidu ir daudz, dž ungļ i no visā m pusē m, un indonē zietis brī vi pā rvalda mā kslu braukt ar riteni š ā dos apstā kļ os, ceļ š iet augstā k un augstā k, ir jau gaiš s,
pietuvojies kontrolpunktam, sargs palū dza reģ istrē ties ž urnā lā un samaksā t 1000 rū pijas par ieeju. No š ī s vietas paveras neprā tī gi skaists skats uz kalniem.
Kamē r es to visu fotografē ju, acī mredzot viņ i pacē la kravas automaš ī nu un mans gids mani panā ca, ielecot viņ u kravas automaš ī nā , es sajutu jau pazī stamo duriana smaku un metos augš ā.
Mū s izsē dinā ja ciematā , jo kravas maš ī na nebrauca uz vulkā nu. Ciemats diezgan tī rs, sakopts, redzamas moš ejas, pulkstenis tuvā k 6 no rī ta, pirmklasnieki draudzī gā kompā nijā dodas mā cī ties, sā kumskolas ar baltu virsu un sarkanu dibenu - valsts karogu. Nodarbī bas sā kas pulksten 6 un lī dz pulksten 12, jo valsts skolā s kondeevu nav, un ir laiks atslā binā ties lī dz sastrē gumam. Bremzē jot citu velosipē du. Vienojoties par cenu 8000 par abiem kā pt uz tā . Pē c 30 minū š u traka brauciena esam ijenas pakā jē . Ieejas maksa ir 1.000 plus 3.000 par kameru. Iedzerot tur tē ju, sā kam kā pumu kā jā m, pa ceļ am satiekam strā dniekus ar milzī giem sē ra groziem, visas bagā ž as svars ir 70 kg, katram strā dniekam, pē c normas, jā ņ em lī dzi 140 kg maiņ ā , jo ko viņ š saņ em 10 USD par maiņ u.
Pa ceļ am kokos karā jas pē rtiķ i, un no tiem paveras lieliski skati. Ceļ š , kas ved uz vulkā na virsotni, ir diezgan viegls, tač u neizslē dz apavu klā tbū tni ar slē gtu purngalu un neslī doš u virsmu.
Uzkā pusi paš ā augš ā , izņ emu no mugursomas respiratorus, jā saka, ka vienī gais aizsarglī dzeklis strā dniekiem ir gumijas zā baki. Sē ra smarž a ir ļ oti spē cī ga, paveras kaldera ar neprā tī gi zilu ezeru, pareizā k sakot, smaragdu, tam visam pā ri milzī ga sē ra dū mu kolonna. Apkā rt izdegusi zeme, nokaltuš i koki un uzmā cī ga smaka.
No krā tera ceļ as strā dnieki ar sē ra karnī zē m. Ir iespē ja nolaisties paš ā krā terī . Es nekavē joties vē rsī š u jū su uzmanī bu uz nolaiš anos, jums bū s nepiecieš ami labi apavi - pilnī bā slē gti, slā nekļ i ar slē gtu papē di un labā m zolē m nederē s, un respirators un
ū dens pudele, notika avā rijas ar tū ristiem, viņ i iekrita bezdibenī ...
Pa ceļ am strā dnieki piedā vā sē ra suvenī rus, gida pakalpojumus un fotosesiju.
Nokā pjot lī dz paš am ezeram, paveras š ika bilde, smaragda krā sas ezers, no kura nā k iztvaikoš ana, ir karsts, dzeltenpelē ku dū mu stabs un bā lgans akmeņ i - balts pā rklā jums ir sē rs no dū miem. Respiratori nedaudz palī dz elpot. Darba š eit nav
neapstā jas ne uz minū ti, pa nakti pavadoņ i tī ra caurules, pa kurā m tiek saņ emts sē rs no vulkā na, un jau no paš a agra rī ta sā k sē ru celt augš ā , grū tā kais un bī stamā kais posms ir kā pš ana no vulkā na. krā teris, tad ceļ š ir vieglā ks un seko pā rkrauš anas punkts, kur tiek svē rts sē rs. Paš ā apakš ā ir iekrauš anas bā ze, kur pirms sē ra pieņ emš anas no strā dnieka to vē lreiz nosver un tad tikai pā rkrauj. Par katru nepiegā dā to kravas kg
strā dniekam tiek uzlikts naudas sods.
Paē duš i iekā pjam maš ī nā , kas laicī gi ieradā s, lai nomainī tu saplī suš o un dodamies Probolingo virzienā uz Bromo vulkā nu.
Pa ceļ am gids Sems piedā vā piestā t ciematā un apskatī t megalī tus – piramī dā glī ti sakrauti milzī gi, apstrā dā ti akmeņ i.
Vietē jos ciemos diezgan tī rs un sakopts, pē c izkā pš anas no maš ī nas mū s ielenca vietē jie bē rni, baltais vī rs š ajos rajonos ir retums. Kā dreiz megalī ti bija kaut kas nozī mī gs
cilvē kiem, bet laika gaitā informā cija par to nav pagā jusi. Tagad viņ i stā v vieni nelielas tabakas plantā cijas vidū.
Pē c fotografē š anā s dodamies uz Probolinggo. Uz Java salas tranzī ta ceļ a vē lu vakarā bet uz ceļ a intensī va satiksme, pa ceļ am piestā jam paē st ceļ malas kafejnī cā , vakariņ as izrā dā s 2.000-3.000 rū piju robež ā s - bakso ( zupa ar kotletes un daž reiz
ar stikla nū delē m) un nusigurek - rī si, garš vielas un gaļ a. Jā pamē ģ ina arī ravon – zupa ar liellopa gaļ u, pasniegta ar rī siem. Arī ļ oti garš ī gi. Lī dz vē lam vakaram piebraucam uz Probolingo, mē s esam daudz dzirdē juš i par š o apmetni no viņ u mafijas taksometru vadī tā jiem
pā rvadā tā ji.
Tā lā k sā kas serpentī ns lī dz vulkā na virsotnei, ceļ š vietā m ir pa vienu joslu un ar 90 un vairā k grā du pagriezieniem. Š oferis, tuvojoties š ā diem pagriezieniem, brī dinoš i aizrauj, cerot, ka pretimbraucē js viņ u sadzirdē s. Nokļ ū š ana
nekā du piedzī vojumu, augš ā ir diezgan auksts, jā velk vismaz sporta krekls. Iebraucam viesnī cā , kur ir vē ss, bet pacieš ams, uz vienu gultu ir karsts ū dens un divas siltas segas. Pirms gulē tieš anas ejam pa ielu gar daudzajā m kafejnī cā m,
hosteļ i un viesnī cas. Pietiekami nosaluš i ejam dzert karstu tē ju ar ingveru un pienu, pē c kā ejam gulē t, ceļ oties 4 no rī ta.
Piecos no rī ta tiekamies ar savu š oferi un uzzinā m, ka ar mū su maš ī nā m uz skatu laukumu uzbraukt ir aizliegts. Lū k, mafija, par 20 minū š u braucienu turp un atpakaļ ir jā maksā kaut kas 17.000 rū piju.
Maiņ as priekš nieks izsauc dž ipu, un pē c 5 minū tē m parā dā s vecs, krā sains landroveris, sasniedzis virsotni, jā kā pj kā jā m, te lieti noderē s lukturī tis. Uz novē roš anas klā ja nav daudz tū ristu
vietas pietiks visiem, vietē jie piedā vā karstu tē ju un segas nomā t - kaut kas ļ oti pazī stams : ) pē c nelielas nī kuļ oš anas pa kreisi sā k lī st ā rā saule, kas izgaismo milzī gu krā teri, kurā gleznaini atrodas č etri vulkā ni, viens no tie ir Bromo, tas smē ķ ē neprā tī gi spē cī gi. Agrā rī ta saule maigā s krā sā s izgaismo pelē kos dū mus un citus vulkā nus. Sā k parā dī ties milzī ga kaldera, kurā atrodas vulkā ni. Š eit jū s varat parā dī t visus savus fotografē š anas talantus.
Pē c panorā mas apceres ir jē ga nokā pt lī dz š ai kalderai un pietuvoties paš iem vulkā niem, vietē jie piedā vā zirgus ī rē t, ko izmantojā m, sajū ta ir aizraujoš a - tu ej pa izdeguš u zemi, tā lumā Mē ness ainavas visapkā rt ir pelni. Bromo pakā jē atrodas hinduistu templis.
Pē c izjā des ar zirgiem devā mies uz Surubway. Ceļ š uz Surubwai turpinā s pa to paš u tranzī ta ceļ u ar intensī vu satiksmi, brauciena laiks ir aptuveni 6 stundas. No Surubwai ar vilcienu par 8.000 rū pijā m no Gubenas stacijas dodos uz Jokju.
Man jā saka, ka ir trī s veidu pakalpojumu klases. Izpilddirektors, bizness un ekonomika. Iesaku tikai izpildvaras, ir kondicionieris, tī ras maš ī nas, ē rti krē sli, plus sē deklim ir ligzda telefonu un citu gludekļ a lā dē š anai. Ekonomikā , cik zinu, pā rdod biļ etes bez sē dvietā m. Vilcienā var kaut ko uzkost, tirgo no augļ iem, tē jas lī dz siltiem ē dieniem, ē damus un nedā rgus.
Ierodoties Jokju, zvanu Sema brā lim, lai sarunā tu ekskursijas, viņ š piedā vā dzī vot pie viņ a studentu mā jā . Norunā jā m satikties Malibaro ielā , tā nav tā lu no stacijas, tur atrodas visā das viesnī cas, veikali un kafejnī cas. Man bija laiks pirms Angas (Sama brā lis) ieraš anā s, intereses pē c izstaigā ju viesnī cas un flophouses. Izrā dī jā s, ka par 8.000 rū pijā m var mierī gi apmesties istabiņ ā , ir
gulta un spuldzī te virs galvas, visas ē rtī bas uz grī das, karstā ū dens nav. Ar karsto ū deni cena sā kas no 18.000 rū piju. Viesnī cā s š ī vā rda parastajā nozī mē cenu zī me sā kas no 35.000 rū piju. Vispā r jebkuram maciņ am. Izstaigā jis Malibaro, sagaidī ju Angi un ar riteni metos viņ am klā t, pa ceļ am apstā joties, lai uzkostu gardu vietē jo ē dienu pie ceļ a.
Studentu mā ja ir diezgan plaš a, katrai ir sava istaba, nav duš as, ir tvertne ar ū deni un kauss.
Katram ir dators uz kura ir vaļ ā facebooks : ) Man iedeva istabu ar matraci uz grī das, kabinetu un nelielu rakstā mgaldu - tā ds dekors visā s istabā s.
No rī ta devā mies ar riteni apskatī t Borobuduru, nokļ uvā m diezgan ē rti, motoram nav tik tā lu, 30-40 minū tes ceļ ā . Ieeja maksā apmē ram 15 dolā rus. Templis ir iespaidī gs, veidots no akmeņ iem, kas “izgrebti” no Merapi vulkā na sacietē juš ā lavas, kas atrodas netā lu no š ejienes. Skati ir burvī gi, ap templi ir kalni un dž ungļ i, pats templis ir milzī gs, sienas rotā visi iespē jamie raksti un gleznas, notiek restaurā cija, skaidrs, ka skatā s un uztur lieliskā stā voklī.
Pē c apskates devā mies apsekot Prambanā nu, tas atrodas pretē jā virzienā . Ieeja Prambanā nā arī maksā kaut ko ap 10-15 dolā riem, milzī gais komplekss pā rsteidz ar saviem izmē riem un ar kā du degsmi to rotā grebumi.
Ir arī neliela ekspozī cija ar Javas salas nacionā lajiem mū zikas instrumentiem. Pie izejas pā rdod visus suvenī rus, uzduras ļ oti interesanti eksemplā ri.
Ar to beidzu manu vizī ti Jokju, neprā tī gi karstā pilsē tā . Apstā jā mies aviokompā niju aģ entū rā , nopirkā m biļ eti atpakaļ uz Bali. Lidojums ar LionAir maksā ja aptuveni 45.000 rū piju. Manā biļ etē nebija norā dī ts ne uzvā rds, ne pases numurs, kad jautā ju kā ir, mierī gi atbildē ja - “tu nelido uz ā rzemē m” : ) un tieš ā m bez problē mā m reģ istrē jos lidojumam, lidosta ir diezgan civilizē ti, kondicionieri, labi veikali sterilā zonā , kafejnī cas, kur var ļ oti garš ī gi paē st ar to nesalī dzinā mo ē dienu un bezmaksas internetu.
Jā saka, ka daž u dienu laikā diezgan daudz noskrē ju, daudz ko redzē ju, nedaudz noguru, un, tiklī dz iekā pu lidmaš ī nā , aizmigu, piesprā dzē jos, pamodos tikai tā pē c, ka lidmaš ī na sā kā s. lai mazliet pakratī tu - nolaidā mies Denpazar lidostā . Atgriezis laiku savā mobilajā tā lrunī Baliese - stundu uz priekš u, viņ š iekā pa taksometrā un steidzā s uz Nusa Dua.
Tā ds ceļ ojums izvē rtā s, ī paš s paldies gidei Irinai, kura palī dzē ja ieraudzī t Javas neprā tī go skaistumu : )
