Septiņas Budapeštas krāsas. Turpinājums. krāsa violeta
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Krā sa ir sarkana. Oranž a krā sa. Sā kums
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa dzeltena
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa zaļ a
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa zila
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Krā sa zila
Krā sa violeta — bez maksas.
Un mums ir "sarež ģ ī ts" kā piens Gellert kalnā .
Vē stures piezī me: Gellerta kalna (Gellé rt-hegy) augstums ir 253 m. Var teikt, ka tas nemaz nav kalns, bet gan augsts kalns. Tā tika nosaukta svē tā Gellerta (Ungā rijas Dž erards, Gellé rts) vā rdā . 18. gadsimtā Gellerta kalna nogā zē s auga vī na dā rzi. Tabá nas apgabals kalna pakā jē bija pilsē tas vī na darī š anas centrs. No kalna paveras elpu aizraujoš as Budapeš tas panorā mas.
Kalnā varat uzkā pt tradicionā li: no Rudash pirts lī dz Sv. Gellerta statujai un lī dz citadelei.
Vē stures piezī me: Sv. Gellerts dzimis Venē cijā , domā jams, 980. gadā . Viņ š nā ca no diž ciltī gas ģ imenes (š ī s krā š ņ ā s dzimtas pā rstā vis pat kļ uva par Venē cijas dož u) un no pusaudž a gadiem veltī ja savu dzī vi Dievam. Sā kumā Dž ordž o Sagredo (tā ds bija Gellerta vā rds pirms viņ a tonzū ras) apmē ram piecus gadus mā cī jā s klostera skolā . Pē c tam viņ š veica tonzū ru benediktieš u klosterī un atkal tika nosū tī ts mā cī ties. Š oreiz Boloņ ā . 1012. gadā Gellerts atgriezā s dzimtajā pilsē tā , kļ ū stot par sava dzimtā klostera prioru. Gellerta sapnis, kā jebkuram tā laika garī dzniekam, bija svē tceļ ojums uz Svē to zemi. Un viņ š pat mē ģ inā ja to izpildī t, bet Visvarenais viņ am sagatavoja citu likteni. Uz kuģ a, kas devā s uz topoš o Izraē lu, Gellerts satika abatu no Ungā rijas. Pē dē jais pierunā ja priesteri pirms doš anā s uz Jeruzalemi, lai apmeklē tu savu dzimto zemi un iepazī tos ar karali Stefanu I. Gellerts nolē ma, ka nelielam apkā rtceļ am nebū s lielas nozī mes, un rezultā tā viņ š palika Ungā rijā lī dz mū ž a galam. .
Priesteris daudz runā ja ar karali Stefanu I, kurš vē lā k arī tika kanonizē ts. Valdnieks pat padarī ja viņ u par mentoru savam dē lam. Kad viņ š uzauga, Gellerts nolē ma doties pensijā benediktieš u klosterī . Viņ š tajā pavadī ja apmē ram septiņ us, bet tad karalis Istvans atkal lū dza viņ am palī dzī bu. Viņ š nosū tī ja Gellertu kā bī skapu uz viņ a dienvidu ī paš umiem, kas bija atgū ti no pagā niem. Priesteris pielika daudz pū ļ u, lai kristietī bu izplatī tu ne tikai š ajā s zemē s, bet visā valstī .
Š im stā stam varē tu bū t laimī gas beigas, ja Gellerts 1038. gadā nebū tu zaudē jis savu spē cī gā ko patronu karali Stī venu. Tiklī dz viņ š nomira, pagā ni sā ka savu ofensī vu. Daudzi kristī gā s ticī bas piekritē ji tika než ē lī gi spī dzinā ti un izpildī ti ar nā vi. Viņ u vidū bija bī skaps Gellerts. Pagā ni viņ u ielika mucā , kurā bija naglas, un palaida to lejā no kalna. Kalns, no kura tika izmesta muca, ir Gellerta kalns.
Gellerts (kā arī karalis Stefans un viņ a dē ls) tika kanonizē ti 1083. gadā . Kopš tā laika gandrī z tū kstoš gadi priesteris tika uzskatī ts par vienu no Ungā rijas patroniem, lai gan pirmajā dzī ves daļ ā viņ am nebija nekā da sakara ar š o valsti.
Svē tais Gellerts dzī voja 11. gadsimtā , un piemineklis viņ am par godu tika uzcelts tikai 20. gadsimta sā kumā . Viņ š parā dī jā s 1904. gadā bī skapa nā ves vietā . Skulpturā lā kompozī cija ir pilnmetrā ž as piemineklis svē tajam, kurš rokā s tur krucifiksu. Pie bī skapa kā jā m zemu noliecā s figū ra. Tas simbolizē visu ungā ru tautu, kas pieņ ē ma kristietī bu.
Bet mans marš ruts vecajiem un nespē cī gajiem : )) sā kas no Hegyalja un Sanc ielu krustojuma (ar autobusu nokļ uvā m lī dz Sanc pieturai) diezgan raiti kā piens, un mē s satiekam Pestu pie neparastā Budas pieminekļ a.
Burtiski no ungā ru valodas Buda-kirá ly é s Pest-kisasszony nosaukums tulkojumā nozī mē "Budas karalis un Pestas karaliene". 1982. gadā š eit parā dī jā s arhitekta Lesenjeja Má rta projektē tā skulptū ra. Zī mī gi, ka piemineklis ir uzstā dī ts uz vā ka, kas ved uz rezervuā ru, kas atrodas zem Gellerta kalna. Piemineklis nav ī paš i liels un no tā lienes to pat nevar pamanī t. Kompozī cija simbolizē Budapeš tas abas puses, kuras atdala Donava. Agrā k Buda un Pesta bija divas atseviš ķ as pilsē tas. Daudzi, ieraudzī juš i pieminekli, uzskata, ka tas ir veltī ts Budapeš tas veidoš anai. Tas tā nav, jo Budapeš ta izveidojā s, apvienojoties nevis divā m pilsē tā m, bet trim – Budai, Obudai un Peš tai. Š is notikums notika 1873. gadā . Buda un Pesta izstiepj rokas viena pret otru, un aiz tā s stiepjas bronzā iemiesotas pilsē tas ar tā du paš u nosaukumu. Uz pieminekli kopumā un tā atseviš ķ ā m detaļ ā m var raudzī ties ilgi. No tā paveras arī lielisks skats uz Ungā rijas galvaspilsē tu.
Tā lā k mē s uzkā pjam 200 metrus augstā k un dodamies uz Filozofu dā rzu. Filozofu dā rzs patiesī bā nav dā rzs, bet gan skulpturā la kompozī cija. Tā ir neliela platforma, uz kuras uzstā dī tas astoņ as bronzas skulptū ras. Pieci no tiem - Ā brahā ms, Buda, Jē zus Kristus, Lao Dzu un Ehnatons - ir novietoti uz apaļ a pjedestā la ar nelielu bumbiņ u (tā attē lo Zemi) vidū . Netā lu uz pjedestā la loka formā stā v Mohatma Gandijs, Daruma (runā jam par Bodhidharmu) un Asī zes Francisks. Filozofiskais dā rzs Budapeš tā parā dī jā s Gellerta kalna nogā zē.2001. gadā , to veidoja ungā ru tē lnieks Nandors Vā gners.
Ā brahā ms ir varonis no Bī beles, kas tiek uzskatī ts par visas ebreju tautas priekš teci.
Lao Tzu bija ķ ī nieš u filozofs, kas dzī voja 6. –5. gadsimtā pirms mū su ē ras. e. , daoisma pamatlicē js.
Ahnatons ir seno ē ģ iptieš u faraons, kurš veica vē rienī gu reliģ isko reformu un ieviesa valstī dieva Atona kultu.
Bodhidharma ir budisma sekotā js, kurš sludinā ja Ķ ī nā.6. gadsimtā , č ana mā cī bas pamatlicē js.
Mohatma Gandijs ir mū sdienu Indijas slavenā kā politiskā un sabiedriskā figū ra, tā dē vē tā s nevardarbī bas filozofijas autors.
Asī zes Francisks, franciskā ņ u ordeņ a dibinā tā js, kurš dzī voja 12. -13. gadsimta mijā , tika kanonizē ts divus gadus pē c viņ a nā ves.
Aizraujoš a nodarbe — uzmini, kur kā ds atrodas. . .
Ejam augš up pa lī kumotajā m takā m uz Donavas panorā mas skatu laukumu:
Nedaudz vairā k un dodieties uz Citadeli:
18. gadsimtā kalnā Citadeles nebija. Ungā ri audzē ja vī nogas un sapņ oja par neatkarī bu no nī stajiem Habsburgiem. Un 19. gadsimta vidū š ā ds mē ģ inā jums tika veikts. Diemž ē l tas beidzā s ar neveiksmi un iegā ja vē sturē kā Ungā rijas sacelš anā s 1849. –1850. Pē c sacelš anā s apspieš anas Vī ne nolemj Budapeš tā uzcelt cietoksni, kam kā rtē jā s sacelš anā s gadī jumā jā kļ ū st par monarhijas cietoksni. Par cietokš ņ a vietu tika izvē lē ta Gellerta kalna virsotne, no kuras (vajadzī bas gadī jumā ) varē ja apš aut gan Budu, gan Pestu. Tā nu š eit parā dī jā s viens no pirmajiem apskates objektiem – Citadele.
Cietoksnis tika uzcelts č etros gados, un tū lī t pē c bū vniecī bas pabeigš anas to ieņ ē ma Austrijas garnizons. Tiesa, citadele savam sā kotnē jam mē rķ im kalpoja tikai 17 gadus. 1867. gadā pē c duā listiskā s monarhijas nodibinā š anas un Austrijas-Ungā rijas izveidoš anā s nepiecieš amī ba pē c tā s faktiski izzuda. Priecī gie Budas un Peš tas iedzī votā ji pē c tam, kad austrieš u garnizons atstā ja cietoksni, to gandrī z iznī cinā ja, bet aprobež ojā s tikai ar vā rtiem. Iespaidī gā kā Citadele izskatā s no augš as.
Foto no Wikipedia
Tagad Citadele Budapeš tā ir slē gta, un to var aplū kot tikai no ā rpuses.
Burtiski 50 metrus no citadeles mū riem paceļ as milzī gs piemineklis, kas redzams no daudziem pilsē tas punktiem. Brī vī bas statuja (nejaukt ar Ņ ujorkas simbolu : )) - parā dī jā s Gellerta kalna virsotnē.1947. gadā . Sā kotnē ji bronzas piemineklis tika uzcelts par godu Ungā rijas atbrī voš anai no nacistiem, ko veica padomju Sarkanā s armijas spē ki. Skulpturā lā s kompozī cijas centrā atrodas 14 metrus augsta bronzas statuja, kas paceļ virs galvas palmas lapu. 26 metru pjedestā ls padara to tik augstu.
Blakus galvenajai statujai ir vē l divas skulptū ras, lai gan sā kotnē ji tā s bija č etras.
Divi citi pā rcē lā s uz Memento parku 90. gados. Pē c sociā listiskā rež ī ma kriš anas Ungā rijā Gellerta kalna virsotnes pieminekļ a mē rķ is tika mainī ts. Ja sā kotnē ji tika teikts, ka memoriā ls parā dī jā s kā ungā ru pateicī ba padomju armijas karavī riem, tad tagad tas ir veltī ts visiem, kas gā ja bojā par Ungā rijas neatkarī bu un labklā jī bu.
Dosimies lejā no kalna Gellerta pirš u virzienā . Pa ceļ am ir vē rts piestā t pie Alu baznī cas.
Vē stures piezī me: Alu baznī ca (Gellé rthegyi-Barlang) ir daļ a no Gellerta kalna alu tī kla. Š ī ala tiek saukta arī par "Svē tā Jā ņ a alu" (Szent Ivá n-barlang) pē c tur dzī vojoš ā vientuļ nieka, kurš , domā jams, izmantojis dabisko termā lo ū deni no dubļ ainā ezera blakus alai. lai dziedinā tu slimos. Visticamā k, tas ir tas pats ū dens, kas baroja vecā s Sá ros fü rd? ("Dū ņ u vannas") baseinus, ko tagad sauc par Gellerta pirtī m. 19. gadsimtā alā dzī voja nabadzī ga ģ imene un no saulē kaltē tiem ķ ieģ eļ iem š eit uzcē la nelielu mā ju. Ieeja alā bija slē gta ar klā ju un tika izmantota kā zemnieku sē ta. To var redzē t Mihaly Mayr gleznā (darī ta kaut kad 1860. gados) un Gyö rgy Klö s fotogrā fijā.1877. gadā . Pirmo moderno ieeju alā s 20. gadsimta 20. gados uzbū vē ja mū ki. Mū kus iedvesmoja lī dzī gas struktū ras, kuras viņ i redzē ja svē tceļ ojumā uz Lurdu Francijā . Atbildī gais arhitekts bija Budapeš tas Tehniskā s universitā tes profesors Kalmans Lukss. Pē c iesvē tī š anas 1926. gadā baznī ca kalpoja kā kaplič a klosterī lī dz 1951. gadam. Otrā pasaules kara laikā š eit atradā s slimnī ca.
Pē c kara dievkalpojumi baznī cā notika vē l seš us gadus. Tač u 1951. gadā Ungā rijas Republikas slepenpolicija (Á llamvé delmi Ható sá g) iebruka kapelā , pastiprinot pasā kumus pret. katoļ u baznī ca. Reida rezultā tā ala tika aizzī mogota, klostera abatam Ferencam Vē zeram tika piespriests nā vessods, bet pā rē jie brā ļ i tika ieslodzī ti vairā k nekā desmit gadus.
Kad dzelzs priekš kars sabruka, kapela atkal tika atvē rta 1989. gada 27. augustā . Biezā betona siena, kas noslē dza alas ieeju, tika iznī cinā ta. Lī dz 1992. gadam kapela tika atjaunota. Mū sdienā s mū ki notur dievkalpojumus, lai gan ala ir arī iecienī ta tū ristu vieta. Alas sienas ir dekorē tas ar dabī go akmeni, un visas koka detaļ as ir mū ku grebtas. Terasi ieejas priekš ā lepni sargā svē tā Stefana statuja, kas stā v blakus viņ a zirgam.
Cits tilts Budapeš tā — Brī vī bas tilts:
Vē stures piezī me: Brī vī bas tilts (Szabadsag slē pa) — sā kotnē jais nosaukums bija Jozef Ferenc Bridge. Uzcelta 1896. gadā par godu Ungā rijas 1000. gadadienai. Imperators Francisks Jā zeps I personī gi iebrauca pē dē jā naglā , izmantojot nopietnu tehnisku jauninā jumu: augusta dā ma nepieskā rā s nevienam instrumentam - viņ š nospieda pogu un tā dē jā di iedarbinā ja 45 tonnu smagu ā muru pie Budas tilta balsta. Tā tika iedzī ta pē dē jā tilta sudraba nagla. Tad š ī nagla pazuda, š odien tā s kopiju, kas vairs nav izgatavota no sudraba, sargā stikla barjera. Pē c kara tilts tika rekonstruē ts, saglabā jot visus dekorā cijas elementus: totē ma putnu, karaļ a ģ erboni u. c. Autentiskas konstrukcijas bija jā izceļ no Donavas dibena.
Pā ri Brī vī bas tiltam atgriež amies Peš tā uz Fö vam laukumu (Fvá m té r) un izbaudā m pastaigu pa Centrā ltirgu (Kö zponti Vá sá rcsarnok). Iepriekš teritoriju, kurā atrodas tirgus, sauca par Sā ls laukumu, jo š eit atradā s milzī gas sā ls noliktavas. Un, ja vē l precī zā k, tad kvadrā ts toreiz...nebija! Blakus sā ls noliktavā m atradā s tabakas noliktava. Kad tabakas noliktavas ē ka sabruka, tā tika demontē ta un esoš ā teritorija atbrī vota.
Š odienas nosaukums - "Muitas laukums" dots par godu iespaidī gajai centrā lā s muitas iestā des ē kai, kas celta 1874. gadā Dunavas Peš tas pusē (tagad tā ir viena no Ekonomikas universitā tes ē kā m). Vē lā k, 1896. gadā , netā lu tika uzcelts Franč a Jozefa tilts, kas vē lā k tika pā rdē vē ts par Brī vī bas tiltu (Szabadsá g hí d).
Arhitekts Samuils Peč s (Pecz Samu) lieliski atrisinā ja sarež ģ ī tas arhitektū ras un inž eniertehniskā s problē mas un viņ am izdevā s izveidot ne tikai no tehniskā viedokļ a modernā ko ē ku tajā laikā , bet arī vienu no skaistā kajā m. Celtniecī ba sā kā s 1894. gadā . Tač u 1896. gadā , daž as dienas pirms svinī gā s atklā š anas, ugunsgrē ks nopostī ja aptuveni pusi jumta, un ē ka bija jā remontē .
Pē c remonta tirgus tika atvē rts 1897. gada martā . Otrā pasaules kara laikā ē ka atkal tika bū tiski bojā ta. Pē dē jā renovā cija notika 1994. gadā . 1999. gadā ē kai tika pieš ķ irts viscienī jamā kais arhitektū ras apbalvojums - FIABCI Prix d'Excellence.
Karaļ a kronis un valsts emblē ma uz ē kas fasā des. Liektais jumts, kas apdarinā ts ar ī paš ā m slavenā s Zsolnay keramikas fabrikas dakstiņ iem, it kā peld virs milzī gā s (1.000 kv. m) tirgus teritorijas.
No Fvá m té r laukuma ar tramvaju braucam lī dz pieturai Haller ut, ejam starp mā jā m Donavas virzienā lī dz krastmalai uz Ungā rijas Nacionā lo teā tri.
Nacionā lais teā tris ir lielā kais un nozī mī gā kais teā tris Ungā rijā . Majestā tiskā , elegantā Nacionā lā teā tra ē ka celta 21. gadsimta sā kumā , tai pieejas simbolizē Mespotā mijas sakrā lā torņ a spirā lveida uzbū vi.
Nacionā lā teā tra vē sture sā kas 19. gadsimta 30. gados, kad Ungā rijas parlaments nolē ma uzcelt ē ku, kurā tiks atskaņ oti paš mā ju un ā rvalstu dramaturgu darbi. Ē ka, kas uzcelta Rá kó czi un Antala Grassalkovicha ielu krustojumā (Rá kó czi un Antala Grassalkovicha ielā s), tika atklā ta 1837. gada 22. augustā . Tā bija Nacionā lā teā tra rezidence lī dz 1908. gadam, kad pē c ugunsgrē ka teā tra pulciņ š tika nomainī ts. spiests pā rcelties uz citu XIX gs. ē ku Blaha Lujza ielā . XIX gadsimta otrajā pusē . Nacionā lajā teā trī tika iestudē tas vietē jo rakstnieku izrā des: Mihals Voroš marts, Juzefs Katons, Imre Madahs, kā arī pasaulslavenais Viljams Š ekspī rs vai Moljē rs.
Abas Nacionā lā teā tra ē kas tika pilnī bā nopostī tas (ē ka Rakoč os 1913. gadā un ē ka pie Blahas Lujzas 1965. gadā ), tā pē c 20. gadsimta otrajā pusē teā tra trupa atradā s daž ā dā s vietā s.
Astoņ desmito gadu sā kumā parā dī jā s jaunas ē kas koncepcija, tač u tā s ī stenoš anai bija jā gaida vē l divdesmit gadi. Nacionā lā teā tra jaunā mī tne ir ē ka, kas celta 2001. –2002. gadā Gyzi Park ielā , projektē jusi Má ria Sikló s.
Vē l viens brī dis, un viņ š dosies prom gar Donavas viļ ņ iem. . .
Jaunajā ē kā ir divas teā tra zā les - lielā.600 cilvē kiem un mazā , kurā kopā ir 150 sē dvietas. Ē kas augš pusē ir eleganta, stiklota terase, no kuras paveras lielisks skats uz Donavas labo krastu, galvenokā rt Gellerta kalnu.
Apkā rt teā trim ir skaists dā rzs ar alejā m ar lapenē m, dī ķ iem un pieminekļ iem.
Tieš i virs Donavas krasta atrodas arī jauns "zikurā ts" — spirā lveida ē ka, kas atgā dina svē to Mesopotā mijas torni. Tā s iekš pusē ir izstā ž u zā les. Netā lu no "zaggurata" ir izveidots ī paš i grieztu dzī vž ogu labirints.
Pē dē jo reizi apskatī sim skaisto Donavu un dosimies uz Dandaras pirtī m. Un pa ceļ am dodamies uz Unicum muzeju. Zā ļ u rū gti tiek uzskatī ti par vienu no Ungā rijas nacionā lajiem dzē rieniem. Muzejs nav obligā ts, bet iesaku veikalu muzejā : )) Muzeja mā jas lapa - https://zwackunicum. hu/
Dandar vanna.
Oficiā lā vietne — https://www. dandarfurdo. hu/
1900. gadu sā kumā apkā rtē jo daudzdzī vokļ u mā ju dzī vokļ os nebija vannas, un ļ oti gribē jā s mazgā ties. Tā pē c vietē jā s varas iestā des nolē ma š ajā teritorijā uzbū vē t pirti. Tā.1921. gadā sā kā s Dandaras pirts vē sture. Arhitekts Kalmans Maroti projektē jis vannu 15 vannā m pieauguš ajiem un tikpat daudz vannā m bē rniem. Pirts komplekss darbojā s veiksmī gi, pā rdzī voja Otro pasaules karu un darbojā s lī dz 1971. gadam. Vairā kus gadus tika slē gts. Kopš.1978. gada tiek veikta vē rienī ga kompleksa rekonstrukcija par termā lajā m pirtī m. Bet ū dens viņ iem tika transportē ts ī paš ā s tvertnē s, vispirms no Sekcijas, bet vē lā k no Paskā la vannā m. Un tikai 1987. gadā blakus esoš ajā Kö zraktá r ielā tika izurbta aka ar termā lo ū deni, kuras ū dens sastā vs ir lī dzī gs Gellert vannai. 2014. gadā notika vē l viena rekonstrukcija. Pagalmā ir divi peldbaseini ar daž ā du temperatū ru 36 °C un 38 °C un daž ā das hidromasā ž as, kas sniegs viesiem neaizmirstamu pieredzi arī aukstā laikā . Kopš pavasara sauļ oties gribē tā jus gaida kluss pagalms. Pagrabstā vā bija pirts, romieš u pirts, aukstais baseins un atpū tas zona.
P. S. Manā dzī vē Budapeš ta bija kā garā m braucoš s mač o. Mē s ar viņ u nesapratā mies. Pirmā s dienas brauciens bija absolū ti neizteiksmī gs. Pē c tam bija vairā kas tikš anā s, braucot ar automaš ī nu uz citā m pilsē tā m. Bet š oreiz viņ š turē ja skatienu, runā ja, un es viņ ā iemī lē jos. Un tagad tas ir uz visiem laikiem.
P. S. P. S. Paldies visiem, kam bija pacietī ba noskatī ties lī dz titru beigā m : ))) Ceru, ka mans darbs kā dam noderē s Budapeš tas iepazī š anā .
Terā lajā s pirtī s - plā nojiet apmeklē jumu vismaz 3 stundas.
Jauku ceļ ojumu!
