Septiņas Budapeštas krāsas. Turpinājums. Krāsa ir zaļa

03 Novembris 2021 Ceļošanas laiks: no 11 Novembris 2017 ieslēgts 18 Novembris 2017
Reputācija: +1959
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Septiņ as Budapeš tas krā sas. Krā sa ir sarkana. Krā sa ir oranž a. Sā kumlapa>>>

Septiņ as Budapeš tas krā sas. Turpinā jums. Dzeltens>>>

Krā sa zaļ a - parks.

Svē tā Stefana bulvā ris ( SzentIstvdn korui ) , kas ir daļ a no Lielā bulvā ra ( Nagy kor ui ), pusgredzens apjozts vecais Pest . Š ī Ungā rijas galvaspilsē tas galvenā avē nija, kas ir gandrī z 4.5 km gara, iet pa izž uvuš u Donavas upes gultni. To bija plā nots bū vē t XIX gadsimta otrajā pusē , ņ emot par piemē ru Vī nes Ring bulvā ri. Tika pat ierosinā ts rakt veselu kuģ ojamu kanā lu, tač u no š ī s idejas nā cā s atteikties pā rmē rī go izmaksu dē ļ . Celtniecī ba sā kā s 1871. gadā un ilga ceturtdaļ gadsimtu.

Ekonomiskā krī ze un citas grū tī bas traucē ja ī stenot vē rienī gu galvaspilsē tas varas iestā ž u palaidnī bu.

Rezultā tā lī dz 1883. gadam bija uzceltas tikai 23 mā jas!


Lai piesaistī tu investorus, mums bija jā veic bezprecedenta pasā kumi, pieš ķ irot tiem preferenciā lu nodokļ u rež ī mu. Tas ļ ā va izkustinā t procesu no strupceļ a, un bū vniecī bas tempi ir ievē rojami palielinā juš ies. Bū vniecī bas apmē ri ir iespaidī gi, jo pā rbū ve skā ra plaš u teritoriju, kurā nā cā s nojaukt vairā k nekā.200 ē ku. Jaunā pilsē tas š oseja tika atklā ta 1896. gadā tū kstoš gades svinī bu laikā , kad ungā ri iekaroja savu jauno dzimteni. 1887. gadā š eit vienā no bulvā ra centrā lajiem posmiem (mū sdienī gs 4. un 6. marš ruts) tika palaists Budapeš tā pirmais tramvajs.

Noslē dzas bulvā ris pie Margithid tilta ( Margithid ), kura bū vniecī ba sā kā s gandrī z vienlaikus ar bulvā ra gredzenu.

Grū tī bas radī ja tas, ka pilsē tas varas iestā des vē lē jā s, lai topoš ais tilts ne tikai savienotu abus upes krastus, bet arī lai tam bū tu izeja uz Margaretas salu (pretī pagriezienam uz salu atrodas balkons ar lielisku skatu uz Donavu un piekrastes apkaimē s . )>

Konkursā par tilta bū vniecī bu uzvarē ja franč u uzņ ē mums. Tas ietekmē ja ē kas ā rpusi, kas atgā dinā ja Parī zes tiltus. Diemž ē l daudzi dizaina elementi, tostarp až ū ra kaltie ž ogi un laternas, nav saglabā juš ies. Vienī gi kuģ u tribī nes uz stabiem atgā dina kā dreizē jo skaistumu. Tiltu biež i nā cā s pā rbū vē t, katru reizi paplaš inot brauktuvi, lai tas atbilstu pilsē tas vajadzī bā m. Pē c kara to nā cā s pā rbū vē t, jo, tā pat kā visas pā rejas, to uzspridzinā ja nacisti. Pē dē jā rekonstrukcija sā kā s 2009. -2011. gadā.

Š ajā laikā bija plā nots ne tikai nomainī t nolietotā s konstrukcijas, bet arī atgriezt kā dreizē jos dizaina elementus.

Ar Mā rgaretas tiltu ir saistī tas daudzas pilsē tas leģ endas. Tā kļ uva par iecienī tu pilsē tu paš nā vī bu vietu, kas iedvesmoja dzejnieku Janoš u Aranu izgudrot balā di par paš nā vī bu, ko ilustrē jis slavenais mā kslinieks Mihails Zič i (bija Krievijas galma galma mā kslinieks, ilustrē ja Ļ ermontova, Gogoļ a darbus, pazī stams ar ilustrā cijā m) ).

Тарас Бульба

Mā kslinieka krū š utē ls ir uzstā dī ts uz salas.

Margitsziget sala ir pilsē tas parks, kas atzī ts par Budapeš tas skaistā ko parku. Margaretas sala sastā v no trim mazā m salā m.

Pirms ziemeļ u puse, kas tagad atrodas pie Arpad Hid, tika nocietinā ta, tā lē ni virzī jā s lejup pa straumi. Mā rgaretas salas garums ir 2.5 km.


Sā kotnē ji Margaretas salas platī ba bija 58 hektā ri, š odien sala ir 96.5 hektā ri, lielā kais platums - 500 m. Iepriekš sala atradā s 102.5 m augstumā virs jū ras lī meņ a, tač u biež o applū š anas dē ļ tā tika pacelta vē l par 2 m sastā v no oļ u nogulsnē m, daudzus gadus apskalota upē , bija pazī stama ar daž ā diem nosaukumiem: Kungu sala, Zaķ u sala, Sv. Andra sala, Jaunavu sala, Budas sala, Palatinus sala un citas. 14. gadsimtā , pateicoties uz salas izvietotajam dominikā ņ u klosterim. Klosteri un baznī cu savai meitai Margaritai uzcē la Ungā rijas karalis Bela IV.

Dominikā ņ u klostera drupas uz salas

Jau 1241. gadā pirms savas meitas (dzimusi 1242. gadā ) dzimš anas Bela IV apsolī ja Visvarenā priekš ā dot viņ am savu bē rnu, lai viņ š kalpotu, ja tas palī dzē s atvairī t mongoļ u-tatā ru uzbrukumu un glā bt ungā ru tautu. Acī mredzot dievs uzklausī ja ķ ē niņ a lū gš anas, jo ienaidnieku iebrukums tika atvairī ts. Pē c atgrieš anā s Ungā rijā (ķ ē niņ š ī slaicī gi atradā s Austrijā ) Margaritu audzinā ja mū ķ enes. Meitenei toreiz bija tikai 9 gadi. Dominikā ņ u klostera sienā s viņ a uzauga, pē c tam kļ uva par abati. Ir zinā ms, ka š ī klostera mū ķ enes dzī voja ā rkā rtī gi askē tiski. Diemž ē l Margarita nomira ļ oti agri – 29 gadu vecumā . Pē c viņ as nā ves viņ a tika pasludinā ta par svē to, un vē lā k arī pati sala tika nosaukta meitenes vā rdā .

Baznī ca un ar to saistī tais klosteris atradā s tieš i salas austrumu krastā.

Visvairā k saglabā juš ā s klostera ē ku daļ as

1540. gadā klosteri pameta mū ķ enes, kuras paņ ē ma lī dzi Svē tā s Margaretas mirstī gā s atliekas. 1541. gadā turki iznī cinā ja un izlaupī ja dominikā ņ u klosteri. Ir zinā ms, ka viņ i izmantoja klostera sienas, lai izmitinā tu Pashas harē mu...Gandrī z tas pats: )))

1796. gadā sala nonā ca palā tā (gubernatoram) Jā zepam (Jā zepam), kurš š ajā amatā ieņ ē ma pusgadsimtu. Jā zeps kļ uva slavens kā liels dā rzu cienī tā js. Viņ š š eit uzcē la villu savai sievai Krievijas princesei Aleksandrai Pavlovnai un iekā rtoja parku ar krā š ņ u rož ukroni. Salas rotā š anai tika uzaicinā ts jauns dā rznieks Karoi Tosht (viņ š bija tikai 20 gadus vecs), kurš bija slavenā s Š ē nbrunnas dinastijas iedzimtais. Ierodoties Ungā rijā.1810. gadā , Kara palika š eit uz visiem laikiem. Liela daļ a no tā , ko mums š odien ir iespē ja redzē t Margaretas salā , ir viņ a roku darbs.

Jozifi mā jā salā ir iestā dī tas aptuveni 300 augu sugas.


Jo ī paš i tika iestā dī ti pirmie platā nas koki, kas vē lā k iesakņ ojā s Margaretas salā un izdzī voja lī dz mū sdienā m.

Tie paš i platanes

1869.  gadā parks tika atvē rts sabiedrī bai. Tomē r lī dz 1908. gadam bija atļ auts apmeklē t tikai ieejas biļ etes. No 1882. gada Mā rgaretas salas galvenais dā rznieks bija Gyö rgy Magyar (1844-1923). Ir informā cija, ka salā komerciā los nolū kos tika audzē ts neticami daudz rož u: 1400 š ķ irņ u.

Parks Margaretas salā kļ uva par vietē jo iedzī votā ju iecienī tā ko atpū tas vietu 19. gadsimta otrajā pusē . Tomē r lī dz 1901. gadam salu varē ja sasniegt tikai pa upi ar laivu un kuģ i.

Margaritas tiltu 1876. gadā uzcē la franč u inž enieris Ernests Gvins, bet tikai ceturtdaļ gadsimtu vē lā k salai pievienoja kongresu.

Paš reizē jais Margaretas salas izskats veidojā s galvenokā rt 19. gadsimta vidū , bet 20. gadsimtā notika lielas izmaiņ as. Jo ī paš i 1911. gadā tika izveidoti jauni pastaigu laukumi. Pē c 1927. gada, veidojot parku, tika pā rstrā dā ti 6.000 kubikmetru. m zemes, izveidoti pastaigu celiņ i 6 tū kst. m garumā un 6m platumā. Salas Peš tas pusē iestā dī ti 150 oš i, Budas pusē.200egles. Papildus tiem tika iestā dī ti 3000 citu koku un 5.000 stā du. Dā rza centra vietā tika ierī kots milzī gs puķ u dā rzs 15 tū kstoš u kvadrā tmetru platī bā . m!

Kopš.1866.  gada, kad, urbjot aku, tika atklā ti artē ziskie ā rstnieciskie ū deņ i, Mā rgaretas sala ir kļ uvusi slavena kā termā lais kū rorts.

Oficiā lo sanatorijas statusu sala saņ ē ma 1929. gadā . Š obrī d ir trī s termā lie avoti ar ā rstniecisku minerā lū deni.

Salas centrā lā aleja sā kas no Margaritas tilta. 1972. gadā š eit tika uzcelts piemineklis, lai pieminē tu Budas un Peš tas un Obudas aneksijas 100. gadadienu 1873. gadā . Š is bronzas piemineklis, ko projektē jis Istvan Kiss, ir divas savstarpē ji saistī tas loksnes.

Pretī piemineklim atrodas liela "mū zikas strū klaka", kuras strū klas nepā rtraukti maina izmē ru un formu. Vakaros tiek atskaņ ots ī sts gaismas un muzikā ls priekš nesums: pie mū zikas tiek ieslē gts spilgts apgaismojums.


Mā rgaretas salas centrā , pa labi no galvenā s alejas, jū s varat redzē t vienu no galvenajiem vietē jiem apskates objektiem - 14. gadsimta franciskā ņ u baznī cas drupas.

Netā lu no drupā m atrodas Villa Palatine Joseph. Drī zā k arī drupas, jo villa nopostī ta 1838. gadā plū du dē ļ .

Vasarā Budapeš tas salas lielā kā pludmale - "Palantinus".

Vē l viena Mā rgaretas salas apskates vieta ir 57 metrus augstais ū denstornis ar kupolu. Tas ir redzams no tā lienes no daž ā dā m salas daļ ā m. Š odien tornī tiek rī kotas laikmetī gā s mā kslas izstā des.

Pie ū denstorņ a atrodas brī vdabas teā tris. Vasarā tiek iestudē tas operas izrā des. Mazliet uz ziemeļ iem no ū denstorņ a stiepjas Mā kslinieku aleja, ko dē vē arī par Tē lniecī bas bulvā ri. Abā s alejas pusē s uzstā dī tas ungā ru mā kslinieku, mū ziķ u un rakstnieku krū š utē li.

Mā kslinieku aleja ved uz viesnī cu Grand Hotel Danubius Grand, kas agrā k bija pazī stama kā Grand-Margitsziget. Viesnī cas ē ku 1872. gadā uzcē la Mikloss Ible. Netā lu atrodas vē l viena viesnī ca - modernā ka "Thermal" (Margitsziget Thermal), kas aprī kota ar termā lajā m vannā m.

Pastaigā joties pa Mā kslinieku aleju, jū s varat redzē t tuvē jo Sv. Miķ eļ a baznī cu.

Tā tika uzcelta no akmeņ iem, kas palikuš i no kā dreizē jā dominikā ņ u klostera. 1930. gadā baznī ca tika atjaunota pē c fragmentiem, kas saglabā juš ies pē c 1541. gada, kad turki iznī cinā ja klosteri. Baznī cā ir zvans, kas datē ts ar 15. gadsimtu.

Salā ir liels skaits aizsargā jamo augu sugu. Starp retā kajā m ir ginkgo biloba.

Salas labajā pusē , apmē ram vidū , atrodas neliels bezmaksas zoodā rzs (Margitszigeti allatkert), kurā dzī vo 117 zī dī tā ju un putnu sugas: briež i, poniji, zaķ i, mā jas un savvaļ as putni un daudzi citi. Vasarā var doties iekš ā zoodā rzā , vizinā ties ar poniju, iedzert kafiju. Dzī vniekus atļ auts barot ar speciā lo barī bu, kas nopē rkama bufetē.

Ziemā ieeja zoodā rzā ir slē gta.


Blakus vasaras teā trim ir skaists japā ņ u dā rzs. Tas tika izveidots galvenā dā rznieka Gyö rgy Magyare vadī bā . Š eit, ē nainu koku ieskautā , redzē siet nelielu ezeriņ u ar lotosiem, dzirdē siet nomierinoš as strautu un ū denskritumu š ļ akatas, apbrī nosiet gleznainos akmens dā rzus, tiltus un citus austrumu dā rza dekoratī vos atribū tus. Galvenais, protams, ir daž ā di japā ņ u augi. Akmens dā rza karstajā avotā var redzē t diž skā barž u paliekas, kas saglabā juš ā s no 19. gadsimta beigā m.

Ū denskritumu baro ū dens no Zigmondu avota.

Nedaudz tā lā k jū s atradī siet nelielu paviljonu, kas pazī stams kā Mū zikas aka.

Tā ir uzcelta 1936.  gadā , un tā ir precī za urbuma kopija, ko Rumā nijā uzcē la Transilvā nijas arhitekts Pē teris Bodors 1820.  gadā . To izmantoja mū zikas atskaņ oš anai, kuras skaņ as laikā paviljona augš pusē sā ka riņ ķ ot Neptū na statuja. Diemž ē l mehā nisms tika bojā ts Otrā pasaules kara laikā .

Tā lā k mū su ceļ š ved caur Arpad tiltu uz Ó budu (Ó buda) - senu un neatkarī gu pilsē tu, lī dz 1873. gadam, kad savienojā s ar Pestu un Budu. Pē c apvienoš anā s Obuda saņ ē ma galvaspilsē tas rajona statusu. Vā rds Obuda nenozī mē Veco Budu.

Un lī dz XIII gadsimtam viņ š bija Buda, un vē l agrā k - Akvinkuma.

Vē sturiskais pamatojums: Pirmā s apmetnes Obudas teritorijā parā dī jā s akmens laikmetā . Romieš i š eit apmetā s I gadsimtā pirms mū su ē ras. Viņ i uzcē la Panonijas provinces galvaspilsē tu Akvinkuma pilsē tu.

Obudā saglabā juš ies Vespasiā na griesti (1. gs. m. ē. )

II gadsimtā pilsē tu nopostī ja barbari, pā rbū vē ja, pā rcieta aplenkumus, un galu galā to iekaroja huņ ņ i, no kuriem V gadsimtā saņ ē ma nosaukumu "Buda" - par godu karaļ a Attila brā lim. Saskaņ ā ar "Nibelungu dziesmu" š ī vieta bija leģ endā rā Attilas (Etzelnburgas) pils. Galu galā uz kā du laiku pilsē ta zaudē ja savu nozī mi un tika iznī cinā ta. Ungā ru ciltis š eit ieradā s no Karpatiem ap 900. gadu, un Arpadas vojevoda iedvesa jaunu dzī vī bu vecajā ugunī .

1241. –1242.  gadā Budu iznī cinā ja Han Batu bari.

Pē c viņ u aizieš anas 1247. gadā karalis Bella IV uz dienvidiem no svaigajā m drupā m uzcē la spē cī gu cietoksni. Apmetni, kas izveidojā s ap Budas cietoksni, vē lā k sauca par Budu. Un vecā apmetne aiz pilsē tas mū riem tika nosaukta par Obuda. Vā rdu Obuda pirmo reizi 1290. gadā izmantoja karalis Andrā š s III.


Turcijas valdī š anas laikā visas Ungā rijas centrā lā s pilsē tas ienā ca kultū ras un ekonomikas lejupslī des periodā .

Kopš.1695.  gada un gandrī z visu 18.  gadsimtu Obudoi piederē ja diž ciltī gajai Zič u ģ imenei, kas 1746. –1757.  gadā galvenajā laukumā (Fo té r) uzcē la baroka pili. Paš laik ē kā atrodas trī s muzeji: Laja Kaš š aka muzejs (avangarda mā kslinieks un dzejnieks 1915-1967), Viktora Vasarely muzejs, Obudai muzejs (saglabā dokumentus un vē stures priekš metus) Atmodas no romieš u perioda lī dz 20. gadsimtam un sadzī ves priekš meti. no vecajā m Obudas mā jā m).

Fotera laukuma pretē jā pusē atrodas Sv. Pē tera un Pā vila draudzes baznī cas elegantā ē ka. Arī baznī ca tika uzcelta par Zič u ģ imenes lī dzekļ iem un kalpoja kā viņ u ģ imene.

Netā lu atrodas Obudas rā tsnams...

un piemineklis pirmajam un pē dē jam Obudas mē ram 1873. gadā Hareram Palu.

Un š eit ir vē l viena brī niš ķ ī ga ungā ru tē lnieka Imre Varga kompozī cija, kas staigā lietū . Tas ir veltī ts militā rpersonu sievā m, kuras gaida vī rieš us, kuri devā s uz fronti.

Nogriež oties no trokš ņ ainā s galvenā s ielas ar garā m braucoš ā m maš ī nā m, pē kš ņ i iekrī ti pagā tnē : laukumā spē lē jas bē rni, uz soliņ iem runā vecas sievietes, lē ni soļ o garā mgā jē ji.

Neliels vecā s Budapeš tas gabals mū sdienu metropoles vidū ir Fotera laukums.

Nā kamais apmeklē jiet Veli Bej pirtis (Veli bej fü rd). Tie atrodas blakus Lukač a pirtī m, bet ieeja ir Donavas pusē .

Vē sturiskais fons: š ī ir viena no vecā kajā m pirtī m Budapeš tā.

Pirts "Veli Bay" vē sture aizsā kā s pirmsromieš u periodā , un romieš i regulā ri izmantoja ā rstniecisko avotu peldvietu ū deņ us. Ungā ru hronists Anonī ms (XII-XIII gs. ) rakstī ja, ka viņ š.895. -910. gadā vadī ja Ungā rijas dzimtenes iekaroš anu Arpadā , ti, tē zes atdusas vietu - karalis Tē zi II (1130-1162). Vietē jo pirts virsotnes sasniedza savus ziedu laikus Turcijas iebrukuma laikā (1526-1697).


Budas pils ieņ emš anas laikā turki pirtis neiznī cinā ja. Gluž i pretē ji, viņ i tos paplaš inā ja, pievienojot ziedu dā rzus un parkus. Paš a Muhameds pavē lē ja uzcelt Svē tā Gul-Babas kapenes kalnā pie pirtī m (tagad Rož u kalns) un apvienoja pirtis ar derviš u vientuļ niekiem. XVI gadsimtā . Sultā ns Suleimans un lielvezī rs Mustafa Sokoly paplaš inā ja un dekorē ja pirtis.

Par to liecina uzraksts uz pirts sienas turku valodā , kas poē tiskā formā apraksta ī su pirts vē sturi un ar entuziasmu stā sta par tā s skaistumu un avotu brī numainajā m ī paš ī bā m.

Edvards Brauns, slavenais XVII gadsimta angļ u ā rsts. Karalisko ā rstu asociā cijas vā rdā viņ š apceļ oja gandrī z visu Eiropu, 1673. gadā ieradā s Buda un rakstī ja par "Lielā lī č a" pirtī m:

Skaistā kā no tā m ir Vé li Bej vanna, kuras apdarē Suleimans ieguldī ja daudz naudas. Vannai ir pieci apaļ i kupoli, centrā lo kupolu atbalsta 12 kolonnas. Patiesī bā š ī vanna nedaudz atš ķ ī rā s no tā laika tradicionā lajā m vannā m. Pē c Budas atbrī voš anas (1686. gadā ) Veli lī č a pirts kopā ar citā m pirtī m nonā ca valsts kases ī paš umā . Ungā rijas karaļ a Lipota I Habsburga (1657-1705) valdī š anas laikā pirts bija pazī stama kā Thermae Regiae Majoros.

Tad to no valsts kases nopirka Janoss Egers. XVIII gadsimta pirmajos gados. pirts vē l bija sā kotnē jā stā voklī , par ko liecina Vī nes arhitekta Fiš era fon Erlaha piezī mes un zī mē jums: "Pirti apmeklē daudzi cilvē ki ne tikai lietderī gā ū dens, bet arī arā bu arhitektū ras dē ļ. " Tolaik pirti jau sauca par "Kaiser Bad", ti, citiem vā rdiem sakot, pirti "Chasar" ("Chasar" ungā ru valodā - "ķ eizars").

1804. gadā gubernatoru padome uzdeva medicī nas komisijai pā rbaudī t vannas "Pulkstenis" terapeitisko avotu. Pē c viņ a ieslodzī juma komisijas 1806. gadā Pulksteņ u pirti nopirka karaliskais padomnieks Istvans Marcibanji un kā labdarī bas ziedojumu viņ š to ziedoja budistu Ž ē lsirdī bas ordenim ar nosacī jumu, ka pirts ieņ ē mumi tiek novirzī ti slimniekiem un mū kiem. . Š ajā periodā Pulksteņ u pirts bija neliela neliela iestā de. 1842. gadā


tika izbū vē ts plaš s ā rstniecī bas pagalms ar divā m saimniecī bas ē kā m, kurā s bija 100 dzī vojamā s istabas un 85 vannas. Pulksteņ a pirts tvaika pirts bija viena no pirmajā m š ā dā m iestā dē m Budapeš tā . Ungā rijas balneologu asociā cijas biļ etenā.1933. gadā tika rakstī ts, ka ķ iploku pirtis varē tu pilnī bā aizstā t tā dus kū rortus kā Pjestany, Bā dene, Bā denbā dene, Vī sbā dene, Ā hene un Trenč anska-Teplice. 1926. gadā pirtī m pievienoja peldbaseinu. 1965. gadā

Chasar Bath tika pā rcelts uz Visungā rijas Reimatoloģ ijas un peldē š anā s institū tu (vē lā k: Visungā rijas Reimatoloģ ijas un fizioterapijas institū tu), ti, uz Veselī bas ministriju. Un kopš.2000. gada pirtis atkal ir nokļ uvuš as Ž ē lsirdī bas ordeņ a paspā rnē .

Ā rstē š anai un procedū rā m nepiecieš amie ā rstnieciskie ū deņ i š eit nā k no Lukač as pirts artē ziskajā m akā m, kā arī no slavenā Magdas avota Margitas salā.

Veli lī č a pirtis patiesī bā ir apslē pts dā rgums, par kuru lielā kā daļ a Budapeš tas iedzī votā ju nezina. Tas ir saistī ts ar daudziem iemesliem. Pirmkā rt, deviņ padsmitajā gadsimtā . ē ka bija pilnī bā ieskauta ar laika posmā celtā m ē kā m, no ielas to nevarē ja redzē t. Otrkā rt, pē dē jā laikā tas tika izmantots tikai medicī niskiem nolū kiem, plaš ā kai sabiedrī bai š eit nebija atļ auts.

Turklā t pē dē jos gados tā s stā voklis ir tik ļ oti pasliktinā jies, ka ē ka tika pamesta. 2004. gadā Ž ē lsirdī bas ordenis veica lielas investī cijas, uzsā kot ē kas atjaunoš anas darbus. Ē ku un tā s apkā rtni iepriekš apsekojuš i arheologi. Viņ u darbs bija veiksmī gs! Tika atrasti oriģ inā lie grī das fragmenti, krā sotas sienas, senas caurules, trauki. Pirts ir atradusi savu agrā ko nosaukumu, tā pē c nosaukuma "Pirts ķ iploki" vietā atkal parā dī jā s - "Pirts" Veli Bay".

Atjaunotā peldbaseina astoņ stū ra baseinam ir unikā las iezī mes. Ū dens temperatū ra ir 36 grā di pē c Celsija, un tā gaita ir ļ oti strauja: aptuveni 1200 litri minū tē . Pateicoties š ā dam plū smas ā trumam, ū dens baseinā tiek pilnī bā atjaunots č etras reizes dienā . Lī dz ar to hloru tam nav jā pievieno, ū denim raksturī gs pilnī gi dabisks svaigums.


Astoņ stū ra baseinu ieskauj nelieli krā ni, zem kuriem apmeklē tā ji var baudī t pirtis, bet č etros stū ros ir ģ imenes baseini ar daž ā das temperatū ras ū deni: 16.32, 34 un 40 grā di pē c Celsija. Apkā rtē jā s pirtī s atrodas jauna labsajū tas zona: tvaika istabas ar divu veidu aromā tiskajā m eļ ļ ā m un 40 un 50 grā du temperatū ru pē c Celsija, somu sauna un infrasauna, duš as ar masā ž as strū klā m un ledus bļ odā m.

Spa ir arī dž akuzi, masā ž as un ū dens vannas, kā arī hidroterapijas nodaļ a. Š ī ir vienī gā turku pirts, kurā nav ī paš u apmeklē jumu dienu atseviš ķ i vī rieš iem un sievietē m, peldē ties var abi dzimumi kopā . Š ī ir jauna ē ka ar ilgu vē sturi, un š ī vē sturiskā atmosfē ra rada neaizmirstamu pieredzi.

Oficiā lā vietne - http://www. irgalmasrend. hu / vietne / velibej / home

Turpinā jums https://www.turpravda.com/hu/budapesht/blog-484379 .html

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Тарас Бульба
Руины доминиканского монастыря на острове
Церковь и связанный с ней монастырь стояли прямо на восточном побережье острова. Наиболее сохранившиеся части монастырских построек
Те самые платаны
Līdzīgi stāsti
komentāri (10) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums