Septiņas Budapeštas krāsas. Turpinājums. Dzeltena krāsa
Septiņ as Budapeš tas krā sas. Sā kt. Krā sa ir sarkana. Krā sa oranž a >>>
Dzeltenā krā sa ir starptautiska.
Š ī s dienas marš ruts sā kā s no Sv. Stefana bazilikas pa Andrá ssy avē niju. Tā nosaukta tā laika ā rlietu ministra un premjerministra Gyula Andrā š ī vecā ka (1823-1890), kurš pielika lielas pū les, lai Budapeš tu pā rvē rstu par pasaules lī meņ a pilsē tu. Andrá ssy avē nija un tā s apkā rtne ir vienots 19. gadsimta beigu arhitektū ras ansamblis. Š eit ir labā kie eklektisma arhitektū ras paraugi, starp kuriem Opera izceļ as ar savu ī paš o skaistumu, kā arī daudzas krā š ņ as villas, bijuš ie ī res nami ar mā jī giem pagalmiem, kas rotā ti ar skulptū rā m un strū klakā m. Tač u uzmanī bu ir pelnī juš as ne tikai š ī s ē kas, bet arī rū pī ga prospekta plā noš ana. Š ī divarpus kilometrus garā galvenā maģ istrā le tika uzbū vē ta pē c Francijas bulvā ru parauga. Daž kā rt š o plaš o avē niju sauc par Budapeš tas Elizejas laukiem.
Ungā rijas Valsts operas (vai Nacionā lā s operas) ē ku uzcē la slavenais ungā ru arhitekts Mikló s Ibls, kurš projektē ja Sv. Stefana bazilikas kupolu. Neorenesanses operas nams tika atvē rts 1884. gadā . Š o ē ku biež i salī dzina ar Vī nes operu, kas celta nedaudz agrā k, tač u izskatā s daudz modernā ka. Patiesī bā Budapeš tas opera tika uzcelta tā , lai tā skaistuma ziņ ā neatpaliktu no citiem slaveniem Eiropas galvaspilsē tu operteā triem. Budapeš tas operas celtniecī ba ilga gandrī z desmit gadus (celtniecī ba sā kā s 1875. gadā un beidzā s 1884. gadā ) un izmaksā ja diezgan kā rtī gu summu, kuras lielā ko daļ u atvē lē ja imperators Francisks Jā zeps. Viņ š personī gi piedalī jā s atklā š anas ceremonijā , kas notika 1884. gada 27. septembrī . Pie ieejas apmeklē tā jus sagaida divu ievē rojamu ungā ru komponistu Franč a Lista (labajā pusē ) skulptū ras. . .
. . . un Ferencs Erkels (pa kreisi) (komponists, kurš radī ja pirmo ungā ru operu un Ungā rijas himnas autors).
Abi komponisti personī gi pozē ja tē lniekam. 1872. gadā pē c divu izcilu mū ziķ u iniciatī vas tika izveidota komiteja, kas vadī s operas nama celtniecī bu pilsē tā . Interesanta glezna zem Operas arkā m pie ē kas ieejas: Fasā des stū ros esoš ajā s niš ā s mū zas: mī las dzeja (Erato), deja (Terpsichore), komē dija (Thalia) un traģ ē dija (Melpomene). Uz augš ē jā s balustrā des ir slavenu komponistu attē li.
Budapeš tas operas interjers ir ne mazā k elegants: milzī gas lustras, ar Karoly Lotz freskā m rotā ti griesti, foajē ar marmora kolonnā m, spilgtā m freskā m un platā m priekš ē jā m kā pnē m. Kupola gleznu, kurā attē lots Apollons Olimpa kalnā , veidojis Karojs Locs. Pie interjera dizaina strā dā ja arī Bertalan Szekely un Mor Tan. Ieeja vestibilā ir bez maksas.
Pretī Ungā rijas operas ē kai atrodas arī no arhitektū ras viedokļ a ļ oti interesanta ē ka - Drehslera pils (mā jas numurs 25 Andrá ssy avē nijā ) ar arkā m, logiem ar gaismas ornamentiem, torņ iem.
Pils tika uzcelta 1882. gadā pē c Ē dena Lehnera (Ö dö n Lechner) un Gyula Partosa (Gyula Pá rtos) projekta. 20. gadsimta mijā ē kas pirmajā stā vā atradā s kafejnī ca Drechsler, no kurienes arī radies tā s nosaukums. Tajā paš ā laikā tā sā kotnē ji tika uzcelta kā dzī vojamā ē ka Ungā rijas Dzelzceļ a pensiju fondam, bet pē c tam tā s telpas tika nodotas Valsts baleta skolai. Un, ejot tā lā k pa Andra avē niju, jū s varat nokļ ū t Franč a Lista laukumā , kur atrodas Laszlo Marto (vai Martona) (1986) piemineklis komponistam. Ļ oti mā jī gs laukums ar daudzā m kafejnī cā m.
Nā kamā vieta, kuru vē rts apmeklē t, ir viesnī ca New-York Palace Hotel (1895, Alaios Heismann). Bū vē ts jū gendstila stilā ar neorenesanses elementiem. Visu laiku š ī ē ka bija slavena, pirmkā rt, ar savu kafejnī cu ar lielisku interjeru. Kopš atvē rš anas tā ir kļ uvusi par populā rā ko tikš anā s vietu bagā tajiem un slavenajiem. Ir leģ enda, ka atklā š anas dienā kā ds no vietē jā s bohē mas iemetis Donavā iestā des atslē gu, lai tā paliktu atvē rta gan naktī , gan dienā . Š eit labprā t viesojā s daudzi slaveni rakstnieki, dzejnieki un ž urnā listi, tā pē c laika gaitā izveidojā s literā rā biedrī ba. Tā s dalī bnieki pie galdiem vadī ja diskusijas, kas pē c tam tika atspoguļ otas avī ž u un grā matu lappusē s.
Pē c tam dodieties uz Luisa Blaha laukumu (Blaha Lujza ter) – > Vē l viena ikoniska vieta Budapeš tā . Te kā dreiz stā vē jis Nacionā lais teā tris, tas tika nojaukts 1964. gadā , bū vē jot metro. Teā tra pagā tne ir saglabā ta laukuma nosaukumā , kas nes š eit dzī vojuš ā s leģ endā rā s ungā ru aktrises Lujzas Blahas (1850-1926) vā rdu. Viņ as popularitā te bija tik liela, ka kā du dienu imperators Francis Dž ozefs pē c viņ as lū guma apž ē loja iesaukto grupu, kurai tika piespriests nā vessods par brutā lu virsnieka slepkavī bu.
Luī zes Blahi laukums š ķ ē rso Rakoczi avē niju. Tā lā k pa Rakoczi avē niju atgriež amies viesnī cas Astoria virzienā . Un mē s izejam uz Lielo sinagogu un atrodamies Erž beta kvartā lā .
Kvartā la ziemeļ u robež a, kas nosaukta ungā ru iemī ļ otā s ķ eizarienes Elizabetes vā rdā , iet pa Kiraly ielu, ungā ru valodā - Erž ebete. Erž ebetvá ros izceļ as ar ā rkā rtī gi blī vā m ē kā m. 30. gados varas iestā des domā ja par š ī s teritorijas pilnī gu rekonstrukciju, ierī kojot tai cauri plaš u aleja, tač u naudas trū kums pilsē tas kasē neļ ā va š o projektu ī stenot. Rezultā tā Erž ebetvá ros saglabā ja vecā s Budapeš tas garu.
Ebreji bija vieni no pirmajiem, kas apmetā s š ajā teritorijā , kuriem 1786. gadā atļ ā va apmesties uz dzī vi Pestā . Lī dz XVIII gadsimta beigā m viņ u skaits sasniedza tū kstoti cilvē ku. Saimnieciskā s dzī ves centrs bija tirgus, kas atradā s tieš i uz dienvidiem no mū sdienu Erž ebetas laukuma. Laika gaitā tirgus laukumu pat sā ka saukt par ebreju. Lī dz 19. gadsimta vidum š eit bija ebreju kvartā ls, kurā dzī voja 4.000 cilvē ku. Tajā atradā s trī s sinagogas, kas veidoja tā saukto trī sstū ri, kura robež ā s galvenokā rt ritē ja ebreju geto dzī ve. Iespē jams, ka kvartā la galvenā dekorā cija ir Lielā sinagoga Dohany ielā (1859, Lajos Fö rster un Frigyes Fesl).
Lielā kais Eiropā , tajā var izmitinā t lī dz 3000 cilvē ku. Tā s proporcijas un interjers atbilst Bī beles Zā lamana tempļ a aprakstiem. Ē kas ā rpuse veidota bizantieš u-mauru stilā . Fasā di papildina divi š auri torņ i, kas, pē c Fē rstera domā m, atbilst divā m priekš ē jā m kolonnā m Zā lamana templī Jeruzalemē . Tajā paš ā laikā , pateicoties š iem elementiem, tā izskatā s kā kristieš u baznī ca. Virs ieejas ir citā ts no Vecā s Derī bas: "Viņ i uzcels man svē tnī cu, un es dzī voš u viņ u vidū " (2. Mozus 25:8). Interjers ir izklā ts ar krā sainiem ķ ieģ eļ iem. Precī za Budapeš tas Lielā s sinagogas kopija ir Ņ ujorkas Centrā lā sinagoga. Kopš bū vniecī bas brī ž a sinagoga tika uzskatī ta par galveno Ungā rijas ebreju vidū . Š odien tas ir piepildī ts tikai lielajā s brī vdienā s. Papildus dievkalpojumiem tā s sienā s tiek rī koti koncerti. Uz sinagogas sienas ir redzama piemiņ as plā ksne, kurā teikts, ka š ajā vietā atradā s nams Teodors Hercls (1860-1904), Pasaules cionistu organizā cijas dibinā tā js un ideja par nepiecieš amī bu izveidot neatkarī gu ebreju. š tatā , dzimis.
Spā rns, no kura paveras skats uz Veshshelenyi ielu (Wes-selenyi utca), tika pievienots sinagogas ē kai 1931. gadā saskaņ ā ar Laslo projektu. Vago. Mū sdienā s tajā atrodas Ebreju muzejs. Iekš ē jā pagalmā , kas noslē dz holokausta memoriā lu ziemeļ os (Zsido mdrtirok emlekmuve, 1991, Imre Varga), tiek apglabā ti Otrā pasaules kara laikā miruš ie ebreji.
Ebreju kopienas pareizticī gā s daļ as centrs bija teritorija, ko ierobež oja Dobas (Dob utca) un Kazinci (Kazinczy utca). Š eit atrodas sinagoga (1913, Bela un Sandor Lö ffler), kas celta jū gendstila stilā . Tā sauktā Mazā sinagoga (1872, Otto Wagner), kas celta bizantieš u stilā , atrodas blakus Rumbach Shebeshtien ielā .
Otrā pasaules kara laikā š ajā apgabalā izveidojā s geto, kur 7.000 ebreju tika nogā dā ti nā ves nometnē s. 2000 mā ju tika aizmū rē tas un apzī mē tas ar dzeltenā m zvaigznē m. Pē c kara daudzi iedzī votā ji rajonu pameta. Un tā palika pamesta lī dz 2000. gadiem. Pilsē tas varas iestā des plā noja š ī s ē kas nojaukt, tač u pē kš ņ i izrā dī jā s, ka vieta nav tukš a, bet tieš i otrā di – pieprasī ta. Vairā ki radoš i jaunieš i ar ierobež otiem finanš u lī dzekļ iem iegā dā jā s veco ē ku un izveidoja tajā neparastu interjeru. Vecas mē beles, grā matas, rotaļ lietas, izkā rtnes, drē bes, vispā r tika izmantoti visā di atkritumi no miskastes : ))) Un tā radā s vesela straume drupu krogu, kas vē lā k kļ uva par Budapeš tas iezī mi. Un tas ļ ā va saglabā t visu pilsē tas teritoriju.
Pirmā no drupā m izcē lā s Simpla Kert 2002. gadā . Nosaukums tiek tulkots kā "vienkā rš s dā rzs".
Un tagad visa Kazinczy iela ir pilna ar daž ā diem drupu bā riem, drupu krogiem, drupu kafejnī cā m, drupu restorā niem un pat drupu klubiem, kur var nā kt dejot : )
Pirts bija jā sasniedz ar transportu, jo š odienas Kiraly pirts atrodas pilsē tas Budas pusē . Blakus laukumā negaidī ti tika atklā ts piemineklis, pat nenosaukš u nevienu. . . : )
Autors ir Ļ vovas tē lnieks Ivans Mikitjuks.
Kirai pirts
Ieeja bija "nobruž ā ta", varbū t jau remontē ta. Iesaku apmeklē t turku kupolus. Un man ļ oti patika siltā ū dens muca uz ielas (a la vats) : )
Vē sturiskais spa: š ī ir interesantā kā un krā sainā kā peldvieta galvaspilsē tā . Klasicisma ē kā atrodas baseinu komplekss ar turku kupoliem, kas ir vē stures piemineklis. Kiraly pirts pirmsā kumi meklē jami turku iebrukuma laikā . Pē c vē stures aprakstiem var konstatē t, ka pirts celta 16. gadsimta vidū . Saskaņ ā ar daž iem avotiem, vannu uzcē lis pasha Mustafa Sokoli, saskaņ ā ar citiem avotiem Budas pasha Arslan sā ka to bū vē t, kad viņ š sā ka stiprinā t Vizivaros cietokš ņ a sienas. Nebija Kirai vannas, un nav arī tieš as karstā ū dens bā zes. Termiskais ū dens tajā ieplū st no mū sdienu Luká cs pirts akā m (proti, no Karaliskā avota) pa pazemes ū densvadu, kas izgatavots no ī paš as sarkanā s priedes š ķ irnes. Kā pē c tā das grū tī bas? Viņ i diktē ja tā laika apstā kļ us. Vannu atraš anā s vieta cietokš ņ a sienā s bija vē lama stratē ģ isku iemeslu dē ļ .
Saistī bā ar regulā ri atkā rtotajiem uzbrukumiem cietoksnim droš ī bas apsvē rumu dē ļ pirts tika ievietota cietokš ņ a iekš pusē . Cietokš ņ a mū ris pā rgā ja uz ziemeļ iem no pirts, kā rezultā tā ilgstoš os pilsē tas aplenkumos turkiem nebija jā atsakā s no peldē š anā s, kas viņ iem bija saistī ta ar svarī giem reliģ iskiem rituā liem. Tā pē c viņ i caur aizsargmū riem, kas ieskauj lejas pilsē tu, caur pazemes ū dens apgā des sistē mu, veda avota ū deni uz cietokš ņ a mū ru aizsargā to teritoriju. Blakus vecajai oriģ inā lajai turku ē kai ar kupoliem un baseinu paviljonā.19. gadsimta pirmajā pusē . celta klasicisma stilā celta ē ka Pirts nosaukums daž ā dā s vē stures hronikā s dots daž ā di. Senā kajā s hronikā s sastopamies ar nosaukumu "Takhtali", t. i. "Dē ļ a vanna". Š ai vannai, salī dzinot ar citā m labi zinā mā m vannā m, bija mazā ka nozī me, jo par citā m atrodam spilgtus aprakstus, un š ī ieguva tik pieticī gu nosaukumu. To sauca arī viduslaiku pilsē tas vā rtu vā rdā "Gaiļ a vā rtu pirts".
Turku ceļ otā js Evlija Č elebi savos aprakstos to sauca tā , atzī mē jot astoņ as arkas virs baseina, kā arī karsto ū deni, kas izplū st no č etru lauvu mutē m. Angļ u ā rsts Edvards Brauns ap 1670. gadu konstatē ja, ka vannas ū dens ir piemē rots un ar ievē rojamu sē ra saturu dzerš anas kursos. Kā eksperimentu viņ š vienam no turkiem iedeva sudraba monē tu, lai to iemē rc ū denī un monē tu pusminū tes laikā “zelta”. Pē c Budas atbrī voš anas imperators Lipots I uzdā vinā ja Kirai vannu sava galma ā rstam Frigyesam Illmeram, kurš drī z pē c tam to pā rdeva par 5000 zelta forintiem. Tajos laikos tā bija ievē rojama summa, tā pē c var pieņ emt, ka vanna nesa labus ienā kumus.
Vnnu savulaik sauca arī par Sprenger-Bad, jo tā piederē ja Š prengeru ģ imenei. 1796. gadā tas pā rgā ja Kē nigu dzimtas valdī jumā , pē c kura ieguva savu paš reizē jo nosaukumu "Kiraj" (Kö nig (karalis) ungā ru valodā - Kiraly). Kē nigi daudz darī ja pirts attī stī bā , un viņ i to rekonstruē ja paš reizē jā veidolā . 1827. gadā pirtij piebū vē ja klasicisma stila ē ku, kas saglabā jusies lī dz mū sdienā m. 1888. gadā vannu pā rņ ē ma ā rsti Jakabs Vandors un Ignazs Mandls, kas to pā rveidoja par augsta lī meņ a balneoloģ iskā s ā rstniecī bas iestā di. 30. gados un vē lā kos gados pirtis piederē ja akciju sabiedrī bai Kirai Baths un Ringeru ģ imenei. Š ajā laikā tajā jau bija tvaika pirts ar trim baseiniem, kā arī.18 marmora un 20 akmens pirtis. Vannai joprojā m tiek piegā dā ts ā rstnieciskais ū dens no Lukač a pirts ā rstnieciskā ū dens tī kla.
Oficiā lā vietne — https://www. kiralyfurdo. hu/.
Turpinā jums š eit >>>
