Viņš devās uz Odesu un devās uz Hersonu
Patiesī bā , protams, ne Odesā , ne Hersonā . Viss ir daudz grū tā k. Tikko nolē mu ar ģ imeni apmeklē t Ziemeļ kipru, nopirku biļ etes uz Larnaku, saņ ē mu Bulgā rijas vī zu un lidoju uz Horvā tiju.
Tas viss ir Covid nolā dē ts, lai tas bū tu nepareizi.
Pagā juš ajā gadā tika nolemts lidot uz Kipru. Protams, viss nogā ja greizi un Nord Wind Airlines (sarunvalodā “Draft”) man biļ eš u vietā iedeva dubļ ainus papī rī š us ar nesaprotamiem cipariem un burtiem.
Un ar glabā š anas laiku gadu. Tajā paš ā laikā Skvozņ aks pā rtrauca lidojumus uz ā rzemē m.
Es negribē ju zaudē t naudu, tā pē c nolē mu, ka varē tu to iztē rē t, lidojot uz Baikā la ezeru vai Kamč atku.
Zī m. Garā kais Skvozņ aka lidojums bija uz Kemerovu. Un pat uz Novokuzņ ecku. Tas nebija tas, par ko es sapņ oju.
Un es jau nolē mu, ka viss. Khana bablu.
Tač u negaidī ti pā ris dienas pirms sertifikā tu derī guma termiņ a beigā m Draft sā ka lidot uz Zagrebu.
Un mana ģ imene un mans vecais draugs un viņ a blondī ne nolē ma lidot.
Man tas ir kauns. Esmu diezgan pieredzē jis novadpē tnieks, bet Horvā tija man bija absolū ta terra incognita. Atgriezieties ne tā . Es iedomā jos Horvā tiju kā postpadomju bedre ar blā vu apkalpoš anu un abhā zu rupjī bā m. Ko es par viņ u zinā ju? Ka š is ir fragments no bijuš ā s Dienvidslā vijas, kur atrodas diktators Josips Brozs Tito, dziedā tā ja Rodmila Karaklaič a un Crvena Zastavas š vakā s maš ī nas. Un ka nesen bija briesmī gs karš . Un Zagreba ir bijuš ais reģ ionā lais centrs, kas pē c likteņ a gribas kļ uva par neatkarī gas valsts galvaspilsē tu.
Sasodī ts, cik es kļ ū dī jos. . . Cik š ausmī gi es kļ ū dī jos.
Tagad manā reitingā Horvā tija ir vienā no pirmajā m vietā m, ja ne pirmajā . Un man ir ar ko salī dzinā t.
Tomē r aiz manis ir 35 apmeklē tā s valstis.
Tirgus laukums agri no rī ta. Kafija. . . Cigarete. . .
Bet man vajadzē ja vī zu. Pirmkā rt, viņ us nekavē joties pā rsteidza konsulā rā s prasī bas pieteikuma iesniedzē jam. Pā rā k daudz jautā jumu, lai sniegtu kontu lī dzekļ u kustī bas vē sturi par pē dē jiem trim mē neš iem.
Un tikš anā s datums ar konsulu tika noteikts nedē ļ u vē lā k nekā paredzamā izbraukš ana.
Slazds. . . Bet es iegā ju konsulā ta mā jaslapā un atradu tur Horvā tijas ā rlietu ministra rī kojumu, kur gudrais ministrs paskaidroja, ka jā , Horvā tijas vī zu dabū t ir grū ti un ilgi, bet valsts nevē las zaudē t tū ristus un š ajā sakarā jū s varat doties uz Horvā tiju ar Š engenas vī zu, ar Kipras vī zu, ar Rumā nijas vī zu un ar Bulgā rijas vī zu.
Bingo! Mē s ar draugu devā mies uz Bulgā rijas konsulā tu, kur laipni bulgā ri jautā ja, kā mū s sauc, kas ar mums ceļ o, un viņ i mums izsniedza valsts ikgadē jo daudzkā rtē jo vī zu.
Un mē s lidojā m.
Man uzreiz iepatikā s Horvā tija. Man viņ a patika lidostas tualetē .
Ja cilvē kiem ir humora izjū ta, tad viss bū s kā rtī bā .
Es arī pasū tī ju transfē ru no Maskavas uz viesnī cu. 49 E desmitvietī gam Mercedes mikroautobusam ar elegantu š oferi, kurš mū s gaidī ja ar zī mi.
Lieliska naktsmī tne par 129 E 4 personā m par 2 naktis.
Un pilsē ta. Zagreba izrā dī jā s cienī ga Eiropas pilsē ta. Tā ir Eiropa pat vairā k nekā Eiropa. Austrijas stingrī bas un venē cieš u garš as sajaukums, un tas viss uz slā vu pamata. Interesants rezultā ts.
No pirmā acu uzmetiena Zagrebas arhitektū rā dominē absolū ta eklektika. Senā gotika ir blakus tagad blā vajam konstruktī vismam,
bet smags jū gendstils ar eksaltē tu baroka patosu un klasicisms ar Staļ ina ampī ra stilu.
Bet tas viss ir harmoniski. Tas viss ir apbrī nas vē rts.
Ž ē l, ka Zagrebā palikā m tikai pusotru dienu. Nepietiekami.
Pilsē ta ir ļ oti pozitī va. Tur, piemē ram, katru gadu tiek rī kots konkurss par ē rtā ko pagalmu. Un konkurss par skaistā ko jauktu.
Zagreba absolū ti nav Eiropas province. Dizaina apavi par 500 E logā izskatā s gluž i dabiski. . .
. . . un apakš veļ a par 300 E.
Un tas viss ir raž ots uz vietas.
Es neaprakstī š u apskates vietas, kuras man izdevā s apmeklē t. Tas jau ir rakstī ts apmē ram miljonu reiž u.
Bet š eit ir mans saraksts — Funikulieris. . .
. . . Sv. Marka baznī ca,
katakombas. . .
Ieeja katakombā s uzreiz netiek atrasta.
. . . Tkalč ič eva iela. . .
Ī si sakot, jums vienkā rš i jā pastaigā pa centru, un jū s visu atradī sit pats par sevi. Un var redzē t daudz interesantu un neparastu lietu, kas nav ceļ vež os.
Grafiti. . .
. . . vecmodī gi skrā pji ar kū tsmē sliem notraipī tiem zā bakiem pie mā ju ieejā m. . .
Skrā pis kreisajā stū rī
. . . forš as reklā mas autobusu pieturā s, kurā s jū s kļ ū stat par biedru, tverot kameru. . .
Gandrī z viss mū su uzņ ē mums
. . . nesenā s zemestrī ces bē dī gā s sekas. . .
iekš pagalmi, smieklī gi ubagi. . .
Ļ oti godī gs onkulis. Viņ š brauc ar pagaidu velosipē du kravas automaš ī nu, savā c kannas un pudeles un vienlaikus nedaudz ubago. Un viņ š ir godī gs. Un viņ i viņ am dod daudz
. . . negaidī ta tirdzniecī ba utt.
Fotogrā fija nesatur aizliegto vielu propagandu un ir publicē ta tikai izglī tojoš i, novadpē tniecī bas nolū kos
Mē s arī mē ģ inā jā m sekot filmas "Ē rglis un astes" pē dā s, lai atrastu cilvē ku, kurš iededz laternas, kā senos laikos. Viņ i viņ u neatrada, bet atrada cilvē ku, kurš slauc č ū sku.
Tā ir Ezopa valoda. Slaukt č ū sku, nož ņ augt bī skapu, sodī t kiklopus. . .
Un viņ i arī atrada vī rieti, kurš nogalina krokodilu. Viņ am, krokodilam, ir ļ oti aizkustinoš as ķ epas.
Ž ē l mazā dzī vnieciņ a. Mums, kopš krokodila, tas nozī mē Gena. Ž ē l, ka Č eburaš ka nebija tuvumā .
Viņ š iesitu š im puisim pa seju. Ausis.
Un daudz daž ā du Teslas.
Bet vissvarī gā kie ir cilvē ki.
Zagreba ir pilna ar alkoholiskajiem dzē rieniem. Daž i gabali nav pat centrā lā kajā s ielā s. Bet dzē rā ju nav. Mums paveicā s bū t pilsē tas centrā Horvā tijas-Skotijas futbola spē les laikā . Galvenais laukums, kur karā jā s milzī gs ekrā ns, bija pilns ar cilvē kiem.
Bija policija, bija ū dens lielgabali.
Tač u nekas no tā nebija vajadzī gs. Pat piedzē ruš ies skotu fani svā rkos un dū dā s nejutā s neē rti starp iereibuš ajiem horvā tu faniem.
Cilvē ki bija labi. Un cilvē ki ir mierī gi un draudzī gi.
Ī si sakot, man ļ oti ž ē l, ka neapmeklē ju š o pilsē tu un valsti agrā k. Patika. Un ne tikai man. Draugs,
piemē ram, viņ š novē rtē ja migrantu neesamī bu, un Evonas blondī ne bija sajū smā par pilnī gi negaidī tu faktu, uzzinot, ka vietē jo valū tu sauc par kuna, un daudzskaitlī kuni viņ a teica, ka ir vē rts doties uz Horvā tiju tikai tā pē c, lai. ka.
Tač u Zagreba bija tikai sā kums. No rī ta iekā pā m transfē ra autobusā (divpadsmitvietī gs Mercedes, 190 E) un braucā m uz nezinā mo Senj pilsē tu.
Turpinā jums: š eit >>> < br />
