Kā man bija Horvātijā

09 Maija 2013 Ceļošanas laiks: no 12 Jūlija 2010 ieslēgts 22 Jūlija 2010
Reputācija: +108.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Zinu, ka ir malas – ej, skaties, mē ģ ini.

Ir tā da zeme, ir tā da zā le,

Un nekur nav redzami tā di mež i kā tajā s vietā s, brā li.

Tur zvaigznes mirdz ar dimantiem un krī t kalnos...

Tā tad Horvā tija. Dubrovnika. 2010.  gada jū lijs.

Sā kotnē jie dati - atpū tuš ies ar draugu. Abiem š ī ir pirmā "ā rzemju" svē tku pieredze. Abi nezina valodu ne horvā tu, ne, par kaunu, angļ u valodu, izņ emot nelielu vā rdu kopu no skolas mā cī bu programmas. Raugoties uz priekš u, es atzī mē ju, ka, ierodoties savam ļ oti pieauguš ajam dē lam, sā ku lielī ties par to, cik braš i lietoju savu niecī go angļ u valodas komplektu, no viņ a reakcijas sapratu, ka horvā ti ir ļ oti taktiski cilvē ki. Atš ķ irī bā no manas atvases: -(( Tomē r es nerunā ju par to.


Jau samaksā jot par braucienu, bet vē l atrodoties Maskavā , pē c laika prognož u apskatī š anas biju ļ oti sarū gtinā ts, saprotot, ka Horvā tijā bū sim tikai nedē ļ u, un gandrī z visu š o laiku mū su braš ais laika dienests solī ja lietu un mā koņ us. .

Ņ emot vē rā , ka visu š o “š armu” mums solī ja teju katru dienu, skaidrs, ka tas optimismu nepievienoja. Tomē r vairs nebija kur iet, un mē s, savā kuš i kedas, apavus (nu, lai bū tu ko pā rģ ē rbties, kad samirkuš i), kā dus dž emperus metā mies...

Labi, es biju pietiekami gudrs, lai nenestu vē jjakas. Tomē r, paredzot lietus, es paņ ē mu lī dzi kā das piecas vai seš as grā matas (kuras, gluž i kā jaunavas, atstū mu).

Uzreiz norā dī š u - ceļ ojuma mē rķ is (nozī me, jo samazinā s): vienkā rš i “izstaigā jot” pa pilsē tu pa ielā m - ļ oti gribē jā s ienirt gotikas un senatnes atmosfē rā , tā tad izzinoš ā ; peldē š anā s - jū rā , nu, tikai vispā r redz kā tur cilvē ki dzī vo : -)) Citiem vā rdiem sakot, pā rē jam vajadzē ja bū t klusam, mierī gam, klusam, "kameru".

Š ajā ziņ ā uzminē jā m pareizi, jo Dubrovnika ir klusa pilsē tiņ a, kur bija mammas ar maziem, maziem bē rniem, vecmā miņ as ar maziem, maziem bē rniem, pensionā ri, nu mē s esam - a la 40-50 uz kaudzi, un cilvē ki kā mē s: - )) Jaunieš i, lai arī bija klā t, kaut kā nepā rspē ja viņ us kvantitā tē , uzvedā s neuzkrī toš i un nesasprindzinā jā s. Š im nolū kam tika ī paš i izvē lē ta neliela viesnī ca ar numuriem 20-25, ko sauc par Ū densvī riem. Tā lā k teikš u daž us vā rdus par paš u viesnī cu, tikai pieminē š u (starp citu, par jaunī bu), ka paš ā jū ras krastā.50 metrus tā lā k bija diezgan liela, daudzstā vu viesnī ca. Un tagad, kas dī vaini - lī dz pulksten 00 skanē ja jautra mū zika, biež i vien "dzī vajā ", bet pē c laika "H" pilsē tiņ a iegrima klusumā . Kas kopumā priecē ja.

Kad tikko braucā m uz viesnī cu, pamanī jā m, ka daba ir ļ oti, ļ oti lī dzī ga Krimai - tā s paš as palmas, cipreses, priedes...kalnains reljefs. Bet tā tikai izskatā s. Atš ķ irī ba ir mā jā s.


Arhitektū rā tā var teikt, bet kaut kā š is vā rds ī sti neder, ar savu pompu un nopietnī bu Rotaļ lietu mā jas, kas veidotas tā dā paš ā stilā . Kuras it kā ir salipuš as savā starpā , un, skatoties no attā luma, š ķ iet, ka to ir daudz, it kā viens saplū st otrā . Bet tas ir mā nī gi, jo, klejojot pa pilsē tu kā jā m, nav drū zmē š anā s sajū tas, bet rodas iespaids par kaut kā dā m “mā jā m un ģ imeni”, tā du mazpilsē tu.

Pā rsteidza vecpilsē ta – cietoksnis. Par spoguļ u bruģ i, par pilī m un automā tisku teleportā ciju senatnē var runā t ilgi, tiklī dz ienā c pa š ī s pilsē tas vā rtiem. Š ķ iet, ka nedaudz atgā dina mū su Arbatu, ir arī plata iela, bruģ is, veikali ar suvenī riem, klī st cilvē ki, no š ī s ielas abā s pusē s uzbrauc daudz joslu, bet atš ķ irī bā no Arbata sajū ta senatne neatstā j.

Turklā t nevis senatne pirms pā ris gadsimtiem, bet viena ļ oti tā la...Ne reizi vien pieķ ē ru sevi pie domas, ka, neskatoties uz to, ka apkā rt ir moderni cilvē ki, boutiques utt. , manā priekš ā nemitī gi uznirst bildes no vē sturiskā m kostī mfilmā m. acis.

Vienā no ekskursijā m gids teica: “Pievē rsiet uzmanī bu tam, kā Dubrovnikā sievietes (kā jau no neatminamiem laikiem pieņ emts) karā jas drē bes (vecpilsē tā tas karā jas augš ā , tieš i no logiem un balkoniem uz virvē m) - jū s nekad neredzē š u piekā rtu, teiksim, segas pā rvalku, kreklu, palagu, spilvendrā nu...Visa veļ a tiek izkarinā ta ž ū š anai noteiktā secī bā - segas pā rvalks, palags, spilvendrā na, krekli ...vā rdu sakot, kā tas samazinā s izmē rā ...uz veļ as un skatī jā s. : -))))

Dubrovnika ir kaut kā da š ausmī gi sena pilsē ta, prieks tur klī st.

Bija ļ oti jautri sazinā ties ar cilvē kiem, nezinot nevienu valodu, neviens tur nerunā krieviski, vai arī pieklā jī gi (!!! ) izliekas, ka nerunā . Viens taksists, apmē ram mū su vecumā , teica, ka zina tikai angļ u valodu, un tad mū su tī rā valodā piebilda: viņ i mani skolā spī dzinā ja ar krievu valodu!  Bet pret krieviem joprojā m labi izturas. Kā da tante pat pierunā ja draudzeni nopirkt krelles, nojaucot 500 kunu cenu un tad nolaiž ot lī dz 50 kunā m, sakot, ka mē s tomē r esam “slā vu brā ļ i”, un tas ir tikai mums!  Nu kā viņ i ticē ja : -)))


Pā rsteidzoš i, ka pilsē tā nav tirgus kā tā da. Es domā ju tirgu, kur var nopirkt augļ us. Dī vaini ir tas, ka pilsē tā ar tā du veģ etā ciju augļ i ir vē l sliktā ki nekā mū su “Pieciniekā ”, dā rzeņ u telš u praktiski nav. Ostas teritorijā ir viens neliels tirgus. Bet tas tika atklā ts nejauš i. Bet, Vecrī gā lī dz pulksten 12 ir rindas - tirgus.

Š eit var iegā dā ties satriecoš as avenes, vī ģ es, persikus, visu svī tru olī veļ ļ u, ž ā vē tus augļ us un citas lietas, ko lī dz pusdienlaikam var iegā dā ties vietē jos tirgos. Pē c 12 viss tiek sarullē ts, izmazgā ts, iztī rī ts, un š ī vieta kļ ū st par tū ristu grupu svē tceļ ojumu centru : -))

Runā jot par ū deni - kā apliecinā ja gidi, tas ir tī rā kais Dubrovnikā , biež i vien pat labā kas kvalitā tes nekā ū dens pudelē s, un vietē jie iedzī votā ji to dzer tieš i no krā niem un strū klakā m (dzerš anas strū klakā m, protams). Mē s arī mē ģ inā jā m. Garš ī gi un auksti. Kā atslē ga. Teikš u uzreiz – bez sekā m.

Par pā rtiku.

Par kafejnī cā m atseviš ķ a saruna. Tagad saprotu, ka par krievu viesmī lī bu runā tie, kas Horvā tijā nekad nav bijuš i.

Kafejnī cu, kā parasti, ir daudz, burtiski uz katra stū ra. Lielā kā daļ a virtuves ir itā ļ u virtuve. Ē diens ir garš ī gs visur. Bet porcijas ir vienkā rš i nereā las. Viesnī cā paē dā m tikai brokastis, pē c tam 5os apvienotā s pusdienas un vakariņ as, un ar to lī dz rī tam bija vairā k nekā pietiekami.

Vienā no kafejnī cā m pē kš ņ i uzvilka mī dijas. ES pasū tī ju. Sagatavojos tam, ka tagad atnesī s mazu rozeti ar mī dijā m. Bet, kad viņ i man atnesa akvā riju, trī s litrus, ar š ī m gliemenē m ....izvairī jā s, pirmā doma - varbū t vajag paņ emt daž as un viņ š nesī s tā lā k pa galdiem...Nē ! Viņ š nolika to man priekš ā un stā v, smaidī dams! Citā kafejnī cā draugs pasū tī ja makaronus ar Boloņ as mē rci, es pasū tī ju lazanju un salā tus diviem. Mē s vienkā rš i bijā m histē riski, kad viņ i man atnesa milzī gu pannu ar š o lazanju, viņ as TAZ! ! ! š o makaronu ar slaidu un lī dz kaudzei salā tu paplā tes! Turklā t ar š ā du reakciju neesam ne pirmie, ne pē dē jie, un tas nepā rprotami uzjautrinā ja paš us viesmī ļ us. Starp citu, š ā ds baseins, panna un paplā te ar vī na glā zi un alus glā zi diviem maksā apmē ram 800 rubļ u. Parasti tā s ir vidē jā s izmaksas par č eku diviem.


No Horvā tijas nacionā lajiem dzē rieniem var atzī mē t sarkanvī nus "Teran", "Merlot", "Cabernet", "Opoplo", "Plavac", "Dingach" un "Postup", baltvī nus "Malvasia", "Poship", "Pinot", "Kuyundzhusha", "Zhlahtina" un "Muscat". Starp stiprajiem dzē rieniem slavenā kie ir Slivovitsa, Travaritsa un Lozovacha, bet no deserta dzē rieniem - Proshek un Maraschino.

Tas ir jā saka atseviš ķ i.

Cilvē ki tur (nu, kā mums tū ristiem likā s) ir vienkā rš i apbrī nojami! Tā da sajū ta, ka esi priecī gs tevi redzē t visur un vienmē r, neatkarī gi no maka biezuma. Rī ts sā kā s ar to, ka spoguļ a priekš ā mī cī jā m sejas muskuļ us, lai atbildē tu uz visiem tiem draudzī gajiem, pretimnā koš ajiem smaidiem.  Lai kur viņ i atrastos, horvā ti uzvedā s viesmī lī gi, neuzkrī toš i, darī ja visu, lai justos kā mā jā s, un nevaru nepamanī t, ar kā du cieņ u viņ i to izdarī ja! Nevis snobisms, bet cieņ a!

Nezinu, kā ir citā s pilsē tā s, bet Dubrovnikā starp vietē jiem bija totā las pieklā jī bas sajū ta (ja runā jam par kabatzā dzī bā m un ko tamlī dzī gu). Pat istabene neņ ems dzeramnaudu, ja to vienkā rš i uzliks uz gultas. Tas ir jā dod rokā . Pretē jā gadī jumā viņ a tos vienkā rš i noliks uz galda. Starp citu, kafejnī cā s arī dzeramnaudu vajadzē tu dot tikai rokā s. Maš ī nas stā v uz ielas ar atvē rtiem logiem, visu svī tru skrejriteņ i sastā juš ies rindā , ķ iveres karā jā s pie stū res...Un nekas nav piestiprinā ts, nav pieķ ē dē ts...

Viesnī ca, kurā atpū tā mies, nebija apsargā ta, ienā ciet - lū dzu. Nelielā platī bā (seš os akros) atrodas galdi, krē sli ar spilveniem, uz galdiem vā zes ar tē jas un kafijas maisiņ iem, netā lu atvē rts bā rs...Kad ienā cā m tajā vē lu vakarā , gribē jā m tur kaut ko nopirkt, darbinieki bija viesnī cas reģ istratū rā , bā rā neviena nebija. Nav klientu, nav darbinieku.

Tikai bā ra lete, trauki un tas viss...Iegriezā mies recepcijā , mū s uzreiz apkalpoja...Neviļ us radā s jautā jums - ja nu mē s atstā tu bā ru vaļ ā š ā di...?


Smieklī gā kais ir tas, ka, kad mē s aizgā jā m, neviens nesteidzā s ne pā rbaudī t istabu, ne skaitī t dvieļ us, ne atstā stī t bā ra saturu. Turklā t, jau pē dē jā dienā izstaigā juš i pilsē tu un atgriež oties viesnī cā pē c mantā m, viņ i atcerē jā s, ka ir aizmirsuš i samaksā t par minerā lū deni. Viņ i paš i atgā dinā ja, atmaksā jā s. Nu viņ i neatcerē tos. Vienkā rš i ticiet un viss.

Daudz pā rsteigts. Piemē ram, tas, ka pie laba vī na pieejamī bas un pā rpilnī bas visā atvaļ inā juma laikā ne reizi neesam redzē juš i iereibuš us cilvē kus (izņ emot vienu krievu). Neviens. Kā arī policisti ar ceļ u policistiem. Tomē r tas nenozī mē , ka tie neeksistē . Vī ns, atzī mē ju, viņ iem ir izcils, ž ē l, ka mū su veikalos neatradā s. Un tu dzer un nepiedzeries.

Visur nebija urnu. Bet pilsē ta un pludmale ir pā rsteidzoš i tī ras! Visur ir tī rs!

Daudz strū klaku. Ar un bez gaismā m. Likā s mež onī gi, ka, neskatoties uz karstumu, tajā s neviens neplunč ā jas, š ķ iet, ka cilvē kiem, arī maziem bē rniem, par š ā du nirš anu pat prā tā neienā ca.

Vē l viens interesants fakts. Kā teica gids un mē s paš i pamanī jā m, horvā tiem ir raksturī gs tā ds slinkums. Neesiet slinki! ! ! Proti, slinkums. Nekā das satraukuma, "dedzī bas", kalpī bas vai vienkā rš i "Stahanova ietekmes" nav : -)) Nē ! Viss tiek darī ts mierī gi, mierī gi, mē reni, ļ oti lē ni, vē lreiz atzī mē ju - ar cieņ u. Un tajā paš ā laikā , kas visvairā k pā rsteidz, ļ oti labi : -)))

Izvē lē jā mies trī szvaigž ņ u viesnī cu, tā mū s aizrā va pat bildē s internetā un nepievī la realitā tē . Tur bija tikai 20 numuriņ i, un neviena krievu atpū tnieka nebija - tikai jauki francū ž i, angļ i un dā ņ i. Personā ls ļ oti patī kams. Tas ir patī kami. Kā jau iepriekš teicu - labestī gi, laicī gi un tajā paš ā laikā neuzkrī toš i.

Istaba maza, bet ņ emot vē rā , ka visu dienu pavadī jā m pilsē tā , tas mums netraucē ja, lielas platī bas kaut kā nederē ja. Viesnī cas numuriņ i, cik saprotu, pā rsvarā ir divvietī gi. Mums bija istaba ar balkonu, un skats bija brī niš ķ ī gs.

Arī viesnī cas atraš anā s vieta bija laba. Blakus ir jū ra, blakus arī pilsē tas centrs un Vecrī ga. Blakus trī s minū š u laikā liels lielveikals.

Duš as kabī ne, nepā rtraukts ū dens, minibā rs, ko izmantojā m kā ledusskapi : -), dzī voklis, gultas, galds, krē sls. Kas vē l vajadzī gs?

Tī ri. omulī gi. Jauki.


Kā likums, viņ i paņ ē ma lī dzi pudeli vī na un lī dz vē lai naktij sē dē ja tē rzē jot uz balkona, daloties iespaidos un emocijā s.

Jū ra ir neparasta. Pirms brauciena dzirdē ju, ka jū ra Horvā tijā ir auksta, jo tā ir Adrijas jū ra.

Nē . Tas ir salds un tī rs. Ienā k pamazā m, pē c gaisa temperatū ras liekas auksts. Bet tad…. tad tu gribi tajā dzī vot! Ļ oti tī rs.

Jū s ieejat ū denī lī dz krū tī m un redzat dibenu ar visiem oļ iem.

Dibens ir akmeņ ains un tur ir jū ras ež i. Lai gan tā s nav indī gas, adatas ir sā pī gas un to izvilkš ana nav patī kama. Tā pē c jums ir jā iegā dā jas ī paš as č ī bas, piemē ram, gumijas sandales. Starp citu, tajos ir ļ oti smieklī gi peldē ties. Joprojā m nesaprotu vai nu tā pē c, ka man ir š ī s č ī bas, vai tā pē c, ka jū ra ir sā ļ a, bet vienalga, kā tu guli, vai uz vē dera, uz muguras - tas met kā jas uz augš u : -) un tā pē c ir tikai viena izeja - stā vē t taisni un kustē ties kā jū ras zirdziņ š , kustoties ar kā jā m : -))

Jū lijs ir karstā sezona. Pludmales ir pā rpildī tas. Tač u, ja lecat 8 no rī ta, ā tri pabrokastojat un lī dz 9 esat pludmalē , varat diezgan viegli izvē lē ties kā du vien vē laties sauļ oš anā s krē slu, lietussargu utt.

Ekskursijas.

Iespē jams, tā pat kā citur, prieks nav lē ts, bet tas ir tā vē rts.

Mē s paņ ē mā m divus. Viens uz Vecrī gu - kur mums stā stī ja pilsē tas vē sturi un par, atkal veļ u, kā to karina : -)) Š ī ir pirmā daļ a.

Tā viņ i to dara : -)

Otrā ekskursija no vietē jā s firmas "Dolores" bija vē l pā rsteidzoš ā ka - brauciens pa grotā m un salā m. Par to var runā t ļ oti ilgi un daudz kam interesē , varu pastā stī t atseviš ķ i. Te teikš u tikai to, ja kā ds izlems, ar vienu jā rē ķ inā s - brauciens uz visu dienu. Turklā t bū tī bā atrodoties vienā dimensijā – uz jahtas (un tā ir jū rā ), vai arī kā das č etrdesmit minū tes peldat atklā tā jū rā (kas arī ir uz ū dens). Tā tad, tie, kas ir pretrunā ar vestibulā ro aparā tu - esiet uzmanī gi. Mē s ar to nesaskā rā mies, lai gan č etrdesmit minū tes tusē š ana jū rā , nespē ja tikt lī dz dibenam (jo kā ež iem), bija nedaudz kaitinoš a. Bet kopumā man ļ oti patika!


Un tomē r pā ris dienas pē c mū su izbraukš anas tur tika atvē rts troš u vagoniņ š . Vooot.

Iepirkš anā s.

Praktiski neviena.

Peldkostī mi, peldbikses, š orti. Tas viss (viens pret vienu - no mana piemē ra !!!

), ko Maskavā pā rdod par než ē lī gā m cenā m, tur maksā ja ne divas vai trī s, tad lē tā k.

Viņ i atnesa daudz suvenī ru. Starp citu, pastaigā joties pa Vecrī gu, suvenī rus labā k pirkt nevis uz lielas ielas, bet gan pa labi, š aurā kā . Viss ir vienā ds, bet daudz lē tā ks. Tā da ir viltī ba.

Paš ā pilsē tā ir tikai divi salī dzinoš i lieli universā lveikali, bet kaut kā viņ i neko neizvē lē jā s sev.

Visi suvenī ri ir koncentrē ti vecpilsē tā.

Ļ oti garš ī gs saldē jums!

No Horvā tijas tradicionā lajiem tautas izstrā dā jumiem var izcelt Dolmā cijas salu skaistā s mež ģ ī nes, ar rokā m darinā tus izš uvumus, grebtus koka izstrā dā jumus, vilnas un ā das izstrā dā jumus, paklā jus, keramiku, tautastē rpus un gobelē nus.

Visizplatī tā kais vietē jais "suvenī rs" ir vī ns (parasti sausais – tā izvē le ir ļ oti liela).

No stiprajiem dzē rieniem slavenā kie ir Travaritsa (stiprs dzē riens uz garš augiem), Slivovitsa (uz plū mē m) un Bumbieris (nav grū ti arī uzminē t, no kurienes “kā jas aug”). Populā rs ir arī Zadaras ķ irš u liķ ieris Maraschino (tā lielie fani ir britu monarhi).

Starp citu, iepretim vecpilsē tai ar pā rsteigumu un ī gnumu atradu grā matnī cu ar grā matā m krievu valodā : -)))

Daž ā s vietā s maksā eiro. Veikalā un stendos, butikos (neskaitot Vecrī gu, kur ir tū ristu pū ļ i) tikai vietē jā valū tā - kunā s un latos. Kuna, tā pat kā mū su rublis (mē s reizinā m rubli ar apmē ram 6), lati ir maiņ as monē tas. Naudu maina vai nu bankā s, vai lielajā s viesnī cā s reģ istratū rā (ne visā s), vai bankomā tos. Horvā tijas bankas strā dā katru dienu no 8:00 lī dz 17:00, sestdienā s lī dz 13:00, brī vdiena ir svē tdiena.

Visur tiek pieņ emtas MasterCard, American Express, Diners Club un Visa kredī tkartes.

Un visbeidzot par laikapstā kļ iem.


No personī gā s pieredzes varu teikt - neticiet prognozē m un esiet par to sarū gtinā ts. Un nevis tā pē c, ka sinoptiķ i ir tik daž ā di, bet gan tā pē c, ka Horvā tijā ir ļ oti mainī gs klimats.

Pretē ji mū su cerī bā m un priekam, mā koņ i, ja tomē r uzskrē ja, tad maksimums uz pusstundu. Lietus lija tikai vienu reizi, neskatoties uz solī to ikdienas pē rkona negaisu. Un, neskatoties uz 35 grā du karstumu, to kaut kā vieglā k izturē t, nevis kā Maskavā : -)

Jauks papildinā jums.

Jau bijā m iekā puš i autobusā , lai dotos uz lidostu, kad mū su gids jautri paziņ oja, ka mū su reiss kavē jas par trī s stundā m, bet kompā nija Capital Tour, kas nodroš inā ja mū su lidojumu, dod mums bezmaksas braucienu uz tuvē jo pilsē tu Cavtat, lai mē s nesē di tikai lidostā . Nebija izvē les, un pē c 20 minū tē m braucot pa kalnu ceļ u (ceļ i tur ir pā rsteidzoš i un braucē ji visi ļ oti uzmanī gi) nonā cā m Cavtat pilsē tā , kas atrodas uz robež as ar Horvā tiju.

Pilsē ta ir pat mazā ka par Dubrovniku, un š ķ iet skaista, un daba joprojā m ir pā rsteidzoš a, tač u viņ i nejuta nekā du siltumu, sirsnī bu. Vā rdu sakot, mums patika mazā k. Varbū t vienkā rš i bija maz laika un maz ko redzē t? Nezinu. Neesmu sajū smā un neapgū lā s, un viss.

Vispā r lieliski un nedaudz ž ē l, ka vē l ir daudz skaistu un neapceļ otu valstu. Tas ir lieliski – skaidrs kā pē c, bet ž ē l, jo nesanā ca ā trā k tikt. Lī dz š im ir tā da sajū ta, ka visu mū ž u bū tu ceļ ojis uz Horvā tiju atpū sties

Tač u, kā viņ a saka, mans otrs draugs, kurš jau ir bijis daudzviet - tū rismā , seksā - tikai jā sā k : -))))))

Sā kums: -))))

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums