Roda oktobrī
Vasara kaut kā ā tri beidzā s, darbā nebija pietiekami daudz siltuma un saules, un mē s nolē mā m pagarinā t vasaru sev.
Lindosas Akropole
Š im nolū kam mē s izvē lē jā mies Grieķ ijai piederoš o Rodas salu, uz kuru esam pievē rsuš ies jau ilgu laiku. Rodā ir 300 saulainas dienas gadā , tā pē c sliktos laikapstā kļ os nokļ ū t ir diezgan grū ti.
Lindosas Akropole
Es vairā k nekā vienu reizi esmu atzinies Es mī lu Grieķ iju. Š ī ir valsts, kas radī ta mierī gā m, relaksē još ā m brī vdienā m. Š ī ir valsts, kurā esam bijuš i visvairā k reiž u. Š ī ir valsts, kurā atpū ties, kurā ilgu laiku jū tat atpū tas lā diņ u. Grieķ i ir ļ oti draudzī gi, nesteidzī gi, draudzī gi, un viņ iem ir arī lieliska virtuve!
Lindosa
Savā m brī vdienā m mē s izvē lē jā mies Faliraki ciematu.
Vakars Faliraki
Š ī ir Rodas ballī š u sirds.
Faliraki krastmala vakarā
Ir daudz viesnī cu, veikalu, naktsklubu un pat kazino.
Mī ļ otā ju strū klaka
Vakara dzī ve ciematā virmo, viss mirdz gaismā s.
Pieejams pā rdoš anai: )
Sava veida vietē jā Lasvegasa.
Stripklubs Faliraki
Tā pē c mē s nolē mā m, ka sezonas beigā s nebū s garlaicī gi.
Š ā ds koloss Faliraki
Pandē mijas dē ļ ieceļ oš ana Grieķ ijā ir atļ auta ar vakcinā cijas pasi vai PCR testu. Noteikti aizpildiet anketu vietnē travel. gov. gr. Kontrole ir uzticē ta aviokompā nijā m, tā pē c Rodas lidostā ierodoties neviens neskatī jā s ne vakcinā cijas pasē , ne anketā . Raugoties uz priekš u, teikš u, ka, izbraucot no salas, pie reģ istrā cijas galda vienmē r skatī jā s uz vakcinā cijas pasi, un tie, kuriem tā das nebija, bija spiesti instalē t Vdoma aplikā ciju, bez kuras viņ i netiktu. izsniedz iekā pš anas karti.
Bā ru iela Faliraki
Mē s sastapā mies ar pieticī gu viesnī cu, tač u naktsmī tņ u izvē le Rodā ir milzī ga: no pieticī giem apartamentiem lī dz 5* viesnī cā m.
Viesnī cā ir bufete. Visu savā cā m paš i. Visā restorā nā bija dezinfekcijas lī dzekļ i un vienreizē jā s lietoš anas cimdu iepakojumi. Sā kumā viesnī cu vairā k apdzī voja poļ i, un viņ i restorā nā ienā ca maskā s, un tad ieradā s krievi, un mē s ejam prom. . . Daž iem pandē mija acī mredzot jau ir beigusies. Neviens no darbiniekiem komentā rus nesniedza un nekontrolē ja viesu uzvedī bu restorā nā . Iespē jams, sezonas beigas visus atslā binā ja. Bet tieš i š o nianš u un bezmaksas Wi-Fi trū kuma dē ļ es viesnī cu nereklamē š u.
Sv. Nektarios baznī ca Faliraki ciemā
Sala ir nosaukta nimfas Rodas vā rdā , kuru mī lē ja dievs Helioss.
Bet es nemē ģ inā š u pā rstā stī t senā s Grieķ ijas vē sturi.
Es jums pastā stī š u nedaudz par objektiem, kurus apmeklē jā m.
Pat mā jā s mē s sev uzstā dā m “obligā tu programmu” apskates objektu apmeklē š anai. Izstrā dā ja viņ iem ceļ ojumu loģ istiku. Bet viss izrā dī jā s vē l vienkā rš ā k. Gandrī z visu varē jā m apskatī t vienā ekskursijā .
Pandē mijas dē ļ ekskursijā s nav atļ auts doties lielajos autobusos, bet tikai mikroautobusos vai pat minivenos 6 personā m. Ekskursijas ir kļ uvuš as dā rgā kas, tač u tā s apvienojuš as vairā kas ekskursijas.
Mē s no tū risma operatora paņ ē mā m tikai Rodas apskates ekskursiju, un vienas dienas laikā mē s apskatī jā m salas slavenā kā s apskates vietas.
Apskates ekskursijā bija iekļ auti tā di objekti: sniegbaltā Lindosas pilsē ta ar Akropoles apmeklē jumu, "Divu jū ru skū psts", pusdienas un vietē jā siera un vī na degustā cija (kur gan bez tā ! ), Septiņ i avoti. Ieleja un divas skatu platformas. Bija paredzē ts, ka jā iekļ ū st arī Tauriņ u ielejā , tač u vasaras ugunsgrē ku dē ļ tā tika nopietni bojā ta, un š obrī d tajā gandrī z nav neviena tauriņ a.
Ko cilvē ki zina par Rodu, pirmo reizi tur ierodoties? Fakts, ka tur stā vē ja Rodas koloss, un tas, ka Knights Hospitallers tur kā du laiku atradā s.
Mē s sā kā m savu iepazī š anos ar salu no sniegbaltā s Lindosas pilsē tas, kas atrodas senā s Lindas pilsē tas vietā .
Lindosas skats no Akropoles
Linda bija svarī gs jū ras ceļ u krustojums. Š eit tika izstrā dā ts pasaulē pirmais jū ras tiesī bu kodekss, slavenais Rodas jū rniecī bas likums.
Lindos ielas
Pati pilsē ta ir ļ oti skaista, ar vecā m, š aurā m, lī kumotā m ieliņ ā m, tā mums ļ oti atgā dinā ja salas pilsē tas Santorini, kur mē s pavadī jā m divas nedē ļ as 2018. gadā .
Lindos ielas
Kā da kalna virsotnē atrodas Lindas cietoksnis, ko uzcē luš i joannieš i (pats Knights Hospitaller).
Lindosas Akropole
Senā s Akropoles kolonnas paceļ as virs spē cī gajiem cietokš ņ a mū riem, kas ir otrs lielā kais un svarī gā kais aiz Atē nu cietokš ņ a.
Lindosas Akropole
Kā pš ana kalnā ir iespē jama tikai ar kā jā m vai uz vietē jiem ē zeļ iem.
No Akropoles augstuma jū s varat baudī t lielisku skatu uz Sv. Pā vila lī ci sirds formā .
St. Pā vila lī cis
Leģ enda vē sta, ka kuģ is, ar kuru Sv. Pā vils devā s uz Jeruzalemi, Rodas salas krastā iekļ uva vē trā un aiznesa uz akmeņ iem. Apustulis vē rsā s pie Dieva ar lū gumu pē c palī dzī bas, un tuvā kie akmeņ i atš ķ ī rā s kuģ a priekš ā , izveidojot nelielu eju un nokļ ū stot niecī gā , no visā m pusē m aizsargā tā no viļ ņ iem un vē ja ostā , kas iepriekš bija ezers un nebija izejas uz jū ru. Tieš i no š ī s vietas apustulis Pā vils sā ka savu ceļ u kā sludinā tā js Rodas salā . Vietā , kur tika izglā bts svē tais, tika uzcelta neliela kaplič a. Š ī lī č a dabas skaistums tagad ir tū ristu svē tceļ ojumu un kā zu fotosesiju vieta.
Ieeja Lindosas Akropolē tagad maksā.12 eiro vienai personai, kā arī jā uzrā da vakcinā cijas sertifikā ts vai jauns PCR tests.
Skats uz Prasonisi no skatu klā ja
Nā kamais ekskursijas objekts ir Prasonisi jeb "Divu jū ru skū psts". Divas jū ras – Vidusjū ra un Egejas jū ra – apskalo Rodas salu. Tā s ziemeļ u galā pie Rodas pilsē tas apvienoš anā s efekts praktiski nav pamanā ms, bet dienvidu galā var izbaudī t š o neparasto parā dī bu. Jau tuvojoties š ai vietai, no skatu laukuma labi redzama trakojoš ā Egejas jū ra (labajā pusē ) un klusā Vidusjū ra (kreisajā pusē ).
Nelī dzena Egejas jū ra uz Prasonisi
Egejas jū rā steidzas kaitnieki, bet Vidusjū rā sē rfotā ji.
Vidusjū ra uz Prasonisi
Izkapts, kas tos atdala, ne vienmē r parā dā s. Bija gadi, kad tas nebija redzams, bet tagad tas ir 100 metrus plats.
Iesma, kur var staigā t pa Prasonisi
Vē jš tur nepā rtraukti svilpo gluž i kā viesuļ vē tra, nesot un lauž ot ap jums dzeloņ ainas smiltis. Tā pē c ir nepatī kami ilgstoš i uzturē ties š ajā vietā . Bet noteikti ir vē rts apmeklē t, apskatī t š o dabas brī numu un arī izpeldē ties divā s jū rā s.
Š ajā vietā divas jū ras saplū st vienā
Tur ir vietas, kur sauļ oties un peldē ties, bet mē s neredzē jā m nevienu, kas bū tu gribē jis sauļ oties tā dā vē jā .
Rodas vē sture ir neparasti bagā ta. Tajā ir ilgs dibinā š anas periods Svē tā Jā ņ a bruņ inieku salā un lielmeistaru valdī š anas laiks.
Jonī ti parā dī jā s Rodā.1319. gadā .
Sv. Jā ņ a militā ri garī gais ordenis vē l pirms krusta karu sā kuma uzcē la Jeruzalemē klosteri un slimnī cu, lai ā rstē tu svē tceļ niekus, kuri devā s no Rietumeiropas uz Svē to zemi – Palestī nu, lai pielū gtu Svē to kapu. . Tā kā sā kotnē ji brā lī bas, vē lā k ordeņ a galvenais mē rķ is bija slimnī cu celtniecī ba, ordeņ a biedrus sauca par hospitā ļ iem.
Rodā Hospitalleri bija spiesti kļ ū t par militarizē tā ku spē ku, kas pastā vī gi cī nī jā s galvenokā rt pret Ziemeļ ā frikas pirā tiem, tač u viņ i cī nī jā s arī pret Ē ģ iptes un Osmaņ u sultā niem. Cī ņ ā s ar musulmaņ iem ordenis demonstrē ja savas raksturī gā s iezī mes – tā bruņ inieki bija tē rpuš ies melnā s tunikā s ar baltiem krustiem.
Meistaru pils eksponā ti
Hospitā lieš i izveidoja spē cī gu floti un kļ uva par tik ī stiem jū rniekiem, ka nā kamajos gadsimtos, vispirms Rodā un pē c tam Maltā , viņ i nepazina sakā vi jū rā .
Rodā , Halikarnasā (tagad turku Bodruma, kas atrodas tikai 16 km pā ri jū ras š aurumam) un blakus esoš ajā s salā s viņ u aizsardzī bai tika uzceltas daudzas pilis, kuru garnizoni veiksmī gi atvairī ja ienaidnieka desantus. Vienu no š ī m pilī m — Monolithos — mē s varē jā m apskatī t ekskursijas ietvaros.
Monolitosas pilsdrupas
Uz pili nekursē regulā ri autobusi, jū s varat nokļ ū t tikai ekskursijas ietvaros vai ar automaš ī nu.
Degustā cija
Pē c degustā cijas apmeklē juma (starp citu, tur pirmo reizi izmē ģ inā ju apelsī nu ievā rī jumu ar sarkanajiem pipariem, kas man ļ oti iepatikā s ar savu neparasto garš u) un gardā m pusdienā m, mū su ekskursiju grupa virzī jā s tā lā k pa visu rietumu piekrasti. no Rodas.
Grieķ ijā mazos kebabus sauc par souvlaki
Mē s baudī jā m skaistus skatus uz trakojoš o Egejas jū ru, apskatī jā m salu pā rakmeņ ojuš a kuģ a formā .
Kuģ u sala
Leģ enda vē sta, ka pirā ti, kas radī ja Rodai daudz problē mu, piekrā vuš i kuģ i ar laupī jumu tik daudz, ka, nedaudz izkustē juš ies no krasta, vairs nevarē juš i pā rvietoties un...pā rvē rtuš ies par akmeni.
7 avotu ieleja
Pē dē jais mū su ceļ ojuma pieturas punkts bija Septiņ u avotu ielejas apmeklē jums.
7 avotu ieleja
Spē cī gs avots uzreiz iznā k virspusē.7 vietā s, no tā tecē jums ietek Lutā ņ a upē , kas nonā k 20. gadsimta 30. gados celtā betona tunelī , bet pē c tam ū denskrā tuvē .
Š ī ir vienī gā saldū dens rezervuā rs Rodā , ko izmanto apū deņ oš anai. Tiesa, jaudī gu avotu neatradā m: Rodā bija ļ oti karsta vasara, tač u, protams, izstaigā jā m 168 metrus garo tumš o tuneli, pē c kura visi tū risti dodas uz š o vietu.
Tunelis 7 avotu ielejā
Caur to nav apgaismota, tikai pusceļ ā ir ventilā cijas š ahta, kas zemes biezumā izlauzusies par 13 m. Tas ir vienī gais dienas gaismas avots.
Gaisma tunelī
Tuneli var iziet tikai viens cilvē ks, tur ir ļ oti š aurs. Ū dens auksts, vispirms lī dz potī tei, tad virs ceļ iem, bet visi iet! Galu galā jau pastā v uzskats, ka vī rietis, pagā jis garā m, atbrī vosies no septiņ iem grē kiem, bet sieviete kļ ū s par septiņ iem gadiem jaunā ka. Gide stā stī ja, ka daž ā m dā mā m izdevies paskriet trī s reizes. Tiesa, mū su grupā tā du cilvē ku nebija.
Visas iepriekš minē tā s apskates vietas var sasniegt arī ar sabiedrisko transportu. Autobusi kursē diezgan labi, tač u, protams, jū s pavadī sit vairā k laika, turklā t brauciens ir diezgan dā rgs.
Pē c dienas atpū tas devā mies apskatī t salas galvaspilsē tu – Rodas pilsē tu.
Š ā di Rodas salā slimnī cas tika rū pī gi aprī kotas
Cietoksnis ir tā galvenā atrakcija.
Patiesī bā aiz viduslaiku mū riem joprojā m ir funkcionē još a vecpilsē ta, kurā dzī ve rit pilnā sparā bez apstā jas.
Skvē rs vecpilsē tas iekš pusē
Lielā ko daļ u no tā veido š auras viduslaiku ieliņ as, kuru mā jas joprojā m apdzī vo vietē jie iedzī votā ji.
Ļ oti viduslaiku iela
Mums, iespē jams, tas bija lielā kais atklā jums.
Š eit joprojā m dzī vo cilvē ki
Mē s domā jā m, ka cietoksnis ir brī vdabas muzejs, tač u izrā dā s, ka tajā dzī vo cilvē ki, strā dā kafejnī cas, restorā ni, veikali un ielu veikali.
Skvē rs vecpilsē tā
Savulaik Rodas cietoksnis tika uzskatī ts par neieņ emamu, bet XIV–XV gadsimtā tas bija lielā kais un spē cī gā kais cietoksnis Eiropā un izturē ja musulmaņ u uzbrukumus 213 gadus.
Pateicoties cietokš ņ a neieņ emamī bai, Rodas sala krita 70 gadus vē lā k nekā Konstantinopole.
Trī s aizsardzī bas lī nijas
Sv. Jā ņ a bruņ inieki sagā dā ja daudz nepatikš anas, iebrū kot Mazā zijas un Ē ģ iptes piekrastē , nogremdē jot vai sagū stot musulmaņ u valstu kuģ us. Divus gadsimtus Rodas ir bijis ē rkš ķ is musulmaņ u austrumos.
Vecpilsē ta
Bruņ inieku valdī š anas beigas iekrita 1522. gadā . Tieš i š ajā gadā.100 000 cilvē ku lielā sultā na Suleimana Lieliskā armija atkal aplenka Rodu, kuras cietoksni aizstā vē ja tikai 7000 cilvē ku garnizons. Pē c seš us mē neš us ilga aplenkuma bruņ iniekiem vairs nebija spē ka un spē ju aizstā vē t cietoksni. Bet turkiem, kuri par to uzzinā ja no Lielā kanclera ordeņ a nodevē ja, jau tuvojuš ā s ziemas apstā kļ os, daudzos uzbrukumos cietuš i milzī gus zaudē jumus, nebija spē ka turpinā t aplenkumu. Sarunu laikā tika panā kta vienoš anā s par cietokš ņ a godpilno nodoš anu. Turki atbrī voja visus, kas vē lē jā s pamest cietoksni, ar karodziņ iem, ieroč iem un lielgabaliem, kā arī nodroš inā ja kuģ us, lai izbrauktu no salas. Bruņ inieki un tie Rodas iedzī votā ji, kuri vē lē jā s pamest salu, vispirms devā s uz Sicī liju un pē c tam uz Maltu. Tā Rodas bruņ inieki pā rvē rtā s par maltieš iem. Bet tas ir cits stā sts.
Pastaiga gar grā vi
Pirms iebraukš anas vecpilsē tā apgā jā m to no ā rpuses pa grā vi. Mū ru garums pa perimetru ir aptuveni č etri kilometri, un pats grā vis nu ir pā rvē rsts par iekoptu parku.
Grā vis, kas tagad ir pā rvē rsts par parku Rodā
Bet tieš i no turienes jū s varat redzē t š ī s spē cī gā s sienas, saprast, kā cietoksnis tika uzcelts un kā pē c bija tik grū ti to notvert.
Vieni no vā rtiem uz vecpilsē tu
Cietoksnim visā perimetrā ir 11 vā rti. Lai nokļ ū tu Bruņ inieku ielā , labā k ieiet pa vā rtiem no Mandraku ostas puses.
Vā rti no ostas
Pa š iem vā rtiem ieejot cietoksnī , jū s nekavē joties nokļ ū stat Arheoloģ ijas muzejā , kura ē kā bruņ inieku laikmetā atradā s Vispā rē jā slimnī ca.
Ieeja Arheoloģ ijas muzejā
Ieeja muzejā maksā.6 eiro, kompleksa biļ ete ar Magistru pils, divu izstā ž u un baznī cas apmeklē jumu maksā.10 eiro (derī ga trī s dienas).
Mozaī kas Arheoloģ ijas muzejā
Ir obligā ti jā uzrā da vakcinā cijas sertifikā ts vai jauns tests.
Slimnī cas bijusī slimnī cas nodaļ a
Mē s sā kā m savu apmeklē jumu muzejā un nenož ē lojā m to ne minū ti.
Arheoloģ ijas muzeja iekš ē jais pagalms
Tā eksponē ti daudzi interesanti arheoloģ iski atradumi, kas iegū ti gan Rodas pilsē tas, gan visas salas teritorijā .
Arheoloģ ijas muzejs
Kera izstrā dā jumi Arheoloģ ijas muzejā
No Arheoloģ ijas muzeja mē s devā mies uz Bruņ inieku ielu.
Bruņ inieku iela
Bruņ inieku ielā atradā s nevis kazarmas, bet gan ordeņ a tautieš u klubi. Tagad mē s tajā redzē jā m Francijas vē stniecī bu.
Svē tā s Trī svienī bas baznī ca Bruņ inieku ielā
Pa Bruņ inieku ielu mē s nonā kam galvenajā ē kā - Magistru pilī .
Meistaru pils
Pils celta 14. gadsimtā , un kopš tā laika tajā ir bijuš i 19 kungi, kuru atš ķ irī ba no karaļ iem bija tā da, ka viņ u vara netika mantota. Lielmeistari kopā ar savu ordeni savā ziedu laikos kontrolē ja visu Vidusjū ru. Tā pē c viņ u dzī vesvieta bija cietoksnis, kam vajadzē ja uzsvē rt viņ u spē ku un ietekmi.
Meistaru pils iekš pagalms
Turcijas valdī š anas laikā pils bija cietums.
Vairā ku zemestrī č u, kā arī š aujampulvera sprā dziena tuvē jā ē kā rezultā tā pils tika nopietni bojā ta. Itā ļ i to atjaunoja (sala viņ iem tika nodota divdesmitā gadsimta 20. gados) tikai lī dz 1940. gadam.
Kā pnes Meistaru pilī
Ir vē rts atzī mē t, ka restauratori darī ja visu iespē jamo – pils izskatā s diezgan viduslaiku laikmeta ne tikai ā rē ji, bet arī iekš pusi.
Meistaru pils zā les
Tā s interjera zā les ar akmens sienā m, mozaī kas uz grī das (oriģ inā lā mozaī ka, kas atvestas no Kosas salas), augstie griesti un milzī gie kamī ni atspoguļ o ī stu viduslaiku atmosfē ru.
Mozaī kas meistaru pilī
Ī paš u noslē pumainī bu pieš ķ ir š ai vietai ī patnē jā akustika, kurā ir dzirdama katra š alkoņ a un soļ i ir dzirdami ar dā rdoš u skaņ u.
Kamī ni
Meistaru pils zā les
Zā ļ u ekspozī cijas iegremdē apmeklē tā jus hospitā ļ u laikmetā .
Lū gš anu krē sli
Pē c Meistaru pils apskatī š anas mē s devā mies uz Mandraki ostu. Tur tolaik pietauvojā s milzī gs laineris!
Lī nijkuģ is Mandraki ostā
Mē s gā jā m pa skaisto un trokš ņ aino krastmalu lī dz vietai, kur pie ostas ieejas stā vē ja Rodas koloss.
Tik skaisti izklā ta ar oļ u paneļ iem Rodas krastmalā
Pa ceļ am redzam skaistu itā ļ u stila baziliku. Š ī ir Rodas katedrā le. Diemž ē l paš laik tajā notiek remonts.
Rodas katedrā le
Rodas koloss bija viens no septiņ iem pasaules brī numiem, tač u diemž ē l tas nav saglabā jies lī dz mū sdienā m. 36 metrus augsta bronzas figū ra slejas virs pilsē tas vairā k nekā.60 gadus un pē c tam tika iznī cinā ta zemestrī ces laikā.226. gadā pirms mū su ē ras. Tiek uzskatī ts, ka viņ š izskatī jā s š ā di...
Grieķ i divreiz atjaunoja Kolosa statuju, un katru reizi tā sabruka zemestrī č u laikā . Tagad viņ i saka, ka ir gatavs jauns restaurā cijas projekts. Nu, gaidī sim un redzē sim!
Kolonnas ar briež iem
Un pie ieejas ostā tagad ir divas kolonnas ar briež u figū rā m: tē viņ u un mā tī ti. Š ie dzī vnieki tiek uzskatī ti par mū sdienu Rodas simboliem. Tie tika uzcelti Itā lijas valdī š anas gados, divdesmitā gadsimta pirmajā pusē .
Kolonnas ar briež iem
Saskaņ ā ar leģ endu, briež i kļ uva par Rodas simbolu pē c tam, kad viņ i izglā ba salu no indī go odž u iebrukuma. Dzī vnieki tos saspieda ar nagiem.
Un vē l viens mū su "kultū ras" programmas punkts palika neizpildī ts — ceļ ojums uz Entoniju Kvī nbeju.
Entonijs Kvinns Bejs
Jū s varat nokļ ū t ar autobusu no mū su ciemata, bet varat arī staigā t. Mē s izvē lē jā mies pā rgā jienu. Vē l tikai apmē ram č etrdesmit minū tes.
Dosimies no rī ta, lai nokļ ū tu lī cī , pirms tas piepildā s ar tū ristiem.
Entonijs Kvinns Bejs
Un viņ i nezaudē ja! Lī cis ir mazs, ļ oti gleznains, sargā ts ar diviem ragiem, tajā ir kristā ldzidrs ū dens un absolū ti bez viļ ņ iem.
Entonijs Kvinns Bejs
1964. gadā Entonijs Kvins (aktieris ar Latī ņ amerikas saknē m) filmē jā s Grieķ ijā , Rodā , slavenajā filmā Zorba, grieķ is.
Viņ š grieķ i attē loja tik talantī gi, ka turpinā ja spē lē t grieķ u lomu visā s Holivudas filmā s. Un Grieķ ijas valdī ba viņ am iedeva š o lī ci (saskaņ ā ar citu versiju, viņ š to nopirka). Tač u jebkurā gadī jumā nav svarī gi, kura no š ī m versijā m ir pareiza, jo jau 1984. gadā š is paradī zes gabaliņ š nonā ca Grieķ ijas valsts ī paš umā . Un lī cis joprojā m nes labi zinā mo nosaukumu – Entonija Kvī na lī cis.
Entonijs Kvinns Bejs
Tieš i filmai Zorba, grieķ is, komponists Nikoss Teodorakis izdomā ja melodiju, un tika radī ta Sirtaki deja, kuras agrā k nebija.
Fakts ir tā ds, ka Entonijs filmē š anas laukumā guva savainojumu un nevarē ja atlē kt dejā , bet vilka kā ju. Bet caur sā pē m viņ š turpinā ja dejot. Tā tapa jauna deja, ar neparastu slī doš o soli.
Pē c filmas panā kumiem, kas ieguva trī s Oskarus, Sirtaki deja kļ uva pasaulē slavena un kopš tā laika ir saistī ta ar Grieķ iju.
Pie Entonija Kvī na lī č a ir vē l viens lī cis — LadikO. Tas ir mazā k zinā ms, bet arī gleznains un tū ristu iecienī ts. Jū ra tur ir skaidra un pā rsteidzoš as krā sas!
Ladiko lī cis
Š ī s ir mū su atvaļ inā juma beigas. Kā pē c tas vienmē r beidzas tik ā tri?
Faliraki ciema pludmale
