Ar autobusu, prāmi, mašīnu... Atceroties Krētu. 7.daļa. Cauri aizām un augšup pa kalniem
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
1. daļ a. Mī kla ir pabeigta >>>
2. daļ a. Vē stures labirintā >>>
3. daļ a. “Kandija palika pē cnā cē jiem… ” > >>
4. daļ a. 17 zilas nokrā sas >>>
5. daļ a. La Kanejas burvī gais miers >>>
6. daļ a. No plkst. Trī svienī ba lī dz Ursai >>>
Vē l viena dzī ves priekš rocī ba Retimno tuvumā ir fakts, ka š eit attā lums no ziemeļ u krasta lī dz dienvidu krastam ir tikai aptuveni 30 km. Un tas ir grē ks to neizmantot! Turklā t ceļ š uz dienvidiem ved cauri gleznainā kajai Kurtaliota aizai, kuras interpretā cija brī vā tulkojumā izklausā s kā “Slamming Sails” (citā s variā cijā s satiku “Zvanoš os / Pē rkona akmeņ us” un pat “Aplausi” , bet jebkurā gadī jumā mā jiens uz skarbā m skaņ ā m, kas izplū st ā rē jas ietekmes ietekmē ), jo š eit valda gandrī z nemitī gi vē ji, kuru spē ks pieaug proporcionā li aizas š aurumam.
Š odien ir saulains laiks, kas pastaigu pa aizas nogā zē m padara patī kamā ku, tač u fotografē t ir apgrū tinā ta aso apgaismojuma kontrastu dē ļ . : )
Papildu bonuss patstā vī gam braucienam bija tas, ka aizā nokļ uvā m pirms organizē tā m tū ristu grupā m un varē jā m izbaudī t klusumu un apkā rtē jo skaistumu. . .
. . . tikai jauku vietē jo kompā nijā . ; ))
Š eit aizā atrodas baznī ca Sv. Nikolajs Brī numdarī tā js Kourtaliotis(vispā r Krē tā ir tikai milzī gs skaits š im svē tajam veltī tu tempļ u).
Aizas apakš ā tek upe, ko sauc, kā jū s varē tu nojaust, Kourtaliotis. . .
. . . vairā kā s vietā s veidojot ļ oti jaukus ū denskritumus un krā ces.
Cik es saprotu, lietus sezonā upe kļ ū st pilnī gā ka un saplū st ar citiem kalnu strautiem Mega Potamos upē , kas veiksmī gi sasniedz Lī bijas jū ru. Tagad tas ir š aurs strauts aizas apakš ā .
Bet, kamē r mē s klejojā m pa aizu, š eit tikko ieradā s autobuss ar tū ristiem, pē c kura mē s steidzī gi atkā pā mies un turpinā jā m ceļ u uz dienvidiem. Tur mū s gaida Preveli klosteri, kas atkal tiek uzskatī ti par vienu no interesantā kajiem un gleznainā kajiem Krē tas apskates objektiem. Tiesa, ar norā des uz viņ iem spriedzi. Iespē jams, grieķ i uzskata, ka ceļ š uz tik populā ru atrakciju jau ir zinā ms visiem. : )
Situā ciju (vismaz man) papildus mulsina fakts, ka ir divi klosteri - Kato Preveli (Apakš ē jā ) un Piso Preveli (Augš ē jā ). Tā pē c es spī tī gi ticē ju, ka mums vispirms vajadzē tu apmeklē t Augš ē jo klosteri un pē c tam doties lejā uz apakš ē jo klosteri. Uz zemes viss izrā dī jā s ne gluž i tā .
Kad redzat tik krā š ņ u tiltu. . .
. . . cauri mazajai Burdzukos upī tei. . .
. . . veidojot mazliet tā lā k ezeru, aiz kura pleš as olī vu birzs. . .
. . . varat droš i novietot automaš ī nu — jū s esat pie pirmā mē rķ a, Kato Preveli (Apakš ē jā ) klostera, kas veltī ts Sv. Jā nim Kristī tā jam.
Kato Preveli skats ir diezgan pamests, kopš.1970. gada klosteris vispā r bija slē gts sabiedrī bai un pē c rekonstrukcijas tika atvē rts tikai 2013. gadā . Bet jebkurā gadī jumā ir diezgan interesanti klī st pa tā teritoriju, iztē loties, kā š eit viss bija. organizē ta senos laikos, kad klosteris vairā k pildī ja saimnieciskā s vienī bas lomu Prevelu kompleksā...
. . . novē rtē jiet skatus uz olī vu birzi un iepriekš minē to tiltu, kuru, starp citu, 1850. gadā uzcē la vietē jie mū ki.
Apakš klostera teritorijā atrodas arī neliela viennavas baznī ca. . .
. . . kā arī muzejs, kas stā sta par klostera vē sturi un tā mū ku dalī bu atbrī voš anas kustī bā pret turkiem un glabā senā s ikonas un citus baznī cas piederumus. Tā s apmeklē jums neaizņ ems daudz laika, un pē c tam varat doties uz augš ē jo Piso Preveli (Augš ē jā ) klosteri, kas veltī ts Jā nim Teologam.
Klostera dibinā š ana tiek attiecinā ta uz salas vē stures venē cieš u periodu un ir saistī ta ar vietē jā muiž nieka (citos avotos - mū ka) Prevelis vā rdu, un apstiprinā tais dibinā š anas datums ir 1594. gads, kas ir iegravē ts baznī cas zvanā .
Lai gan tiek uzskatī ts, ka š ajā vietā jau atradā s klosteris, kas dibinā ts vē l Bizantijas periodā.10. gadsimta beigā s, kas nav pā rsteidzoš i - kā pē c gan neapmesties tā dā un tā dā skaistumā ! : ))
Klosterim kopumā ir U forma, kur pa perimetru atrodas saimniecī bas un dzī vojamā s ē kas. . .
…svē tī tā ū dens avots…
. . . un pagalma centrā , 1835. gadā nojauktā s baznī cas vietā , tika uzcelta jauna baznī ca. . .
. . . kas sastā v no divā m ejā m — par godu Jā nim Teologam un Vissvē tā kajai Jaunavai Marijai.
Klostera galvenā relikvija ir brī numainais Preveli Efraima krusts, kurā ir daļ iņ a no krusta, uz kura tika sists krustā Jē zus, un kas dziedē acu slimī bas. Ir leģ enda, ka Turcijas okupā cijas laikā krustu pazaudē ja un 1823. gadā atklā ja Dž enovas jū rnieki, kas mē ģ inā ja to nogā dā t mā jā s. Bet kuģ is, kas viņ u veda, apstā jā s jū rā , aizverot klosteri, un nevarē ja doties tā lā k, lai gan viņ as burā s pū ta labs vē jš . Rezultā tā Krusts tika atgriezts klosterī , un dž enovieš i veiksmī gi turpinā ja savu ceļ ojumu. Vē lā k, 2. pasaules kara laikā , vā cieš i nozaga Krustu un gribē ja to aizvest uz Vā ciju, tač u lidmaš ī na ar š o artefaktu nez kā pē c nevarē ja pacelties. Tas pats dī vainais stā sts atkā rtojā s ar otro un treš o lidmaš ī nu. Un Krusts, par laimi, atkal tika atdots Preveli mū kiem. : )
Klostera teritorijā atrodas arī neliels zoodā rzs ar daž ā diem putniem.
Un š eit man pirmo reizi izdevā s redzē t kautiņ us. . . bruņ urupuč us dzenā viens otru ap nelielu nož ogojumu un burtiski cī nā s par dzī vī bu un nā vi (ja tos nesargā č aumalas). Un galvenais nemiera cē lā js bija mazā kais kopienas loceklis. : )
Pretē jā gadī jumā templī valda miers un klusums, un no kalna nogā zē m paveras gleznaini skati uz Lī bijas jū ru un Ā friku, kas ir acī m neredzami, bet nojauš ami aiz horizonta.
Un, kā izrā dī jā s vē lā k, Ā frika nebija tik tā lu, bet vairā k par to nā kamā daļ a.
