Ar autobusu, prāmi, mašīnu... Atceroties Krētu. 3. daļa. “Kandija palika pēcnācējiem…”
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
2. daļ a. Vē stures labirintā >> >
Atvainojiet, bet es sā kš u vē lreiz ar citā tu:
“No senā s Krē tas, kur kā dreiz dzī voja Mī notaurs un kur atradā s briesmī gais labirints, pē cnā cē jiem bija palikusi Kandija – negausī ga, sprā dzienbī stama pilsē ta, moderns labirints, kurā gā ja bojā vai pazuda visu tautu tautas. , sajaucoties savā starpā rases, jo, atrodoties vienā dā attā lumā no Ā zijas, Ā frikas un Eiropas krastiem, tas pā rvē rtā s par Gordija mezglu, kas saistī ts starp tiem ”(Anne un Serž s Golons).
Un uzreiz atzī mē š u, ka pē c maniem iespaidiem Candia kopš tā laika ir bū tiski mainī jusies – tā nav pā rstā jusi augt (drī z Heraklionas lidosta vienmē rī gi atradī sies gandrī z pilsē tas centrā ), tač u tā ir mainī jusi savu sprā gstvielu un virmo dabu lī dz mē renai nesteidzī gai eksistencei.
Tā tad, uzskrienot uz paš u virsotni un pē c tam veiksmī gi izkā pjot no sarež ģ ī tā un dī vainā Mī no civilizā cijas labirinta, jū s varat veltī t laiku Hē raklionai(aka Khandak zem arā bu, aka Candia zem venē cieš iem, aka Megalo Castro zem turkiem). Izstaigā jiet tā s vē sturisko daļ u, apskatiet venē cieš u "sveicienus", kas palikuš i pā ri no Kandijas karalistes laikiem, "ieelpojiet" citu vē sturisko laikmetu. Lai gan tiek uzskatī ts, ka pilsē ta Otrā pasaules kara laikā tika stipri izpostī ta un tā pē c pē c skaistuma ir zemā ka par to paš u Retimnu, kuru jau esam apmeklē juš i, vai Haniju, uz kuru vē l plā nojam doties.
Sā ksim savu pastaigu no visslavenā kā venē cieš u mantojuma - fontana Morosini ar č etrā m lauvā m (kas ir venē cieš i bez lauvā m). . .
. . . atrodas Eleftherios Venizelos laukumā , kas savulaik tika iecerē ts kā Sv.
No laukuma izstaro ielas — un, ja jū s interesē iepirkš anā s, varat pastaigā ties pa 1866. gada iepirkš anā s ielu. . .
…un dodieties uz Kornarou laukumu, kur atrodas Heraklionas Bembo vecā kā strū klaka (1588), kuru, domā jams, uzcē lis arhitekts Dž anmateo no senā s Romas sarkofā ga fragmentiem. Bembo (tā tad arī smieklī gais nosaukums).
Blakus atrodas turku laika strū klaka, kurā tagad atrodas kaut kas lī dzī gs kafejnī cai Juice-Water. ; ))
Ja jums ir vienaldzī ga iepirkš anā s un sarkofā gu vī ri bez galvas, tad 25. augustā varat izvē lē ties ielu, kas ved no Morosini strū klakas uz ostu.
Ja pagriež aties norā dī tajā virzienā , jū s uzreiz redzē sit Sv. Marka baziliku (katedrā li), kas tiek uzskatī ta par vienu no senā kajā m salas katedrā lē m. Tagad tajā atrodas pilsē tas mā kslas galerija.
Cilvē ku skaits ir iespaidī gs, bet nez kā pē c tas nemaz netraucē . Pilsē tas galvenā s ielas atmosfē ra ir diezgan nepiespiesta un pat nedaudz laiska un svinī ga. Intensī vais galvaspilsē tas ritms pilnī bā izpaliek. Un atkal atceros savu draugu: “Nu ko tu gribi? Tie ir grieķ i! " : )
Burtiski 100 metru attā lumā majestā tiski paceļ as Venē cijas lodž ija, ko 17. gadsimta pirmajā pusē uzcē la tas pats Krē tas gubernators Franč esko Morozī ni.
Š odien š eit atrodas rā tsnams, tā pē c tū ristiem ir atvē rta ā rē jā apskate. . .
. . . un iespē ja apbrī not pagalmu ar pasā ž ā m un kolonnā m.
Nedaudz tā lā k pa ielu atrodas pareizticī go Sv. Tita katedrā le — lielā kā Heraklionā , kā arī viena no nozī mī gā kajā m ne tikai Krē tā , bet arī visā Grieķ ijā . Tā s celtniecī ba aizsā kā s 13. gadsimtā . Tiek uzskatī ts, ka svē tais Tits, bū dams apustuļ a Pā vila mā ceklis, atnesa kristietī bu Krē tā .
Un tad 25. augusta iela ar jaukajā m un oriģ inā lajā m mā jā m. . .
… aizvedī s uz senajiem Venē cijas dokiem, kas celti pirms vairā kiem gadsimtiem (lī dz mū sdienā m ir saglabā juš ies tikai 7 no tiem). Mū sdienā s doki daļ ē ji tiek izmantoti kā militā rā s noliktavas.
Viņ iem pretī Hē raklionas jū ras ostaar daž ā diem kuģ iem un laivā m. . .
. . . virs kuras apskauž ami biež i lido garā m nolaiž oties vai paceļ oties lidmaš ī na.
Un ceļ ojuma beigu punkts ir gara piestā tne, kas ved uz Kules cietoksni, ko venē cieš i uzcē la 16. gadsimtā nojauktā vecā.9. –10. gadsimta cietokš ņ a vietā . .
Sā kotnē ji venē cieš i savu cietoksni sauca par "Roccaalmare" — tulkojumā no itā ļ u valodas nozī mē "klints pie jū ras". Nosaukums "Kules" ("SuKulesi") cietoksnim dots jau turku valdī š anas laikā , turku valodā tas nozī mē "Ū denstornis".
Tajā paš ā laikā , lai gan turki cietoksni pā rdē vē ja savā veidā , viņ i pat nenovā ca no tā mū riem Svē tā Marka lauvas, un mē s tos varam apbrī not lī dz pat š ai dienai.
Tagad cietokš ņ a ē kā notiek festivā li, izstā des un citi kultū ras pasā kumi.
Tač u lielā kā daļ a tū ristu, kas staigā pa cietoksni, nodarbojas ar aizraujoš ā ku nodarbi – vē ro nebeidzamo viļ ņ u sē riju, kas triecas pret cietokš ņ a mū ru akmeņ iem.
Lai ko jū s teiktu, jū ra ir senā kā un majestā tiskā kā Heraklionas un visas Krē tas atrakcija. : )
Tā dē ļ nā kamajā daļ ā prā mis beidzot parā dī sies , un mē s redzē sim pat trī s jū ras.
