Neizpētītā Eiropa. Metz

28 Februāris 2018 Ceļošanas laiks: no 17 Oktobris 2017 ieslēgts 17 Oktobris 2017
Reputācija: +1635
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pē c tū ristu brī vdienu Francijas vē lē jos redzē t mazliet savā dā ku Franciju – autentisku un ikdieniš ķ u. No Zā rbrikenes dienas braucienā bija iespē ja apmeklē t ar saprā tī gu skaitu doku Metz vai Nancy. Tika izvē lē ts pirmais variants. Samazinā tā likme 29 eiro diviem bija spē kā tikai brī vdienā s. Tač u vienī gā nedē ļ as nogale š ajā braucienā paredzē ta Strasbū rā . Tā pē c darba dienā s braucā m uz Mecu. Darba dienā s bija standarta Zā ras-Lotringas tarifs, 11.40 eiro vienai personai OW. Nav piesaistī ts konkrē tam vilcienam. Derī gs visu dienu. Atpakaļ ir tieš ais vilciens ar nelielu pieturu Francijas stacijā Forbach. Posmā Zā rbrikene-Meca kursē franč u kompā nijas TER 2 vagonu minivilciens, brauciena ilgums 55 minū tes. Vā cijā nav pieturu – pirmā ir Forbes. Galvenais vilciena pasaž ieru kontingents ir skolē ni un studenti.


Skati no logiem – pilnī gi lauksaimnieciski. Metz pā rsteidz ar negaidī ti lielu staciju ar negaidī ti lielu platformu skaitu. Sā nos, pretī stacijas ē kai, ir redzams ultramodernais komplekss, kas ir slavenā Pompidū centra Mecas filiā le. Mazliet ne mū su intereses. Mē s izejam uz pilsē tu. Informā cijas un suvenī ru kiosku trū kums stacijā un stacijas laukumā liecina par š ī s pilsē tas netū ristisko raksturu. Karte, protams, jau iepriekš tika atrasta un izdrukā ta internetā . Uzreiz netā lu no stacijas pamanā m monumentā lu kā Francijas pasta nodaļ u no sarkana akmens. Pa to un virzieties uz augš u rue Ausone. Sabiedriskā transporta negaidī tā iezī me Mecā ir ļ oti gara - ļ oti gari 3 sekciju autobusi, brauc ļ oti lē ni, tai skaitā pa gā jē ju zonā m centrā , un tuvojoties cilvē ki izstaro absolū ti tramvaja signā lu J.

Droš i vien, ka kā dreiz Mecā tramvaji bija izplatī ti. Š ajā siltajā dienā ielas ir gandrī z pamestas, apvidus ar viduslaiku arhitektū ru (18. -19. gs. ), kas absolū ti nav sabojā ts ar modernitā ti, piemē ram, plastikā ta logiem vai gaisa kondicionieriem, kas izceļ as uz fasā dē m, vides reklā ma vismaz, tikai veikalu zī mes vai viesnī cas. Ē ku krā sa ir spilgti dzeltena, grafiti nav vispā r. Turpiniet braukt pa HenryMallet ielu lī dz universitā tes pilsē tiņ ai. Ļ oti autentiski izskatā s koledž u un liceju mazstā vu ē kas. Pā ri ielai no universitā tes pilsē tiņ as atrodas liels parks ar vietē jo Triumfa arku. Tā tika uzcelta par piemiņ u par Mecas atkā rtotu pā reju no Vā cijas uz Franciju (pirmo reizi tas notika 1870. gadā , otro reizi 1918. gadā ). Tā lā k garā m bijuš ajā m kazarmā m. Marshal Ney, tagad ir mā kslas centrs "Arsenā ls" (to analogs "Mā kslas arsenā lam" Kijevā J)), dodamies uz pilsē tas centrā lo laukumu - Republikas laukumu.

Franč u valodā viss ir pieticī gs un neuzkrī toš s: daž as kafejnī cas un Francijas reģ ionā lajiem centriem tradicionā lais tirdzniecī bas centrs elites klase "Galery Lafayett". Apejot universā lveikalu modernā platumā , bet absolū ti viduslaiku svī tā (2-3 stā vu mā jas ir kvartā li, lielā kā daļ a ietī tas efē jā , aiz mā jā m redzams parks) dodamies uz Mozeles upes krastmalu. No Quai des Roches paveras skats uz trī s galvenajā m pilsē tas baznī cā m: Sv. Stefana katedrā li (pa labi), Temple-Neuf protestantu baznī cu (pa labi) un Sv. Vincenta baznī cu (pa kreisi). Š ķ ē rsojam tiltu uz Mozeles pretē jo krastu. Turpinā s viduslaiku autentiskums: kvartā los iebū vē ti 2-3 stā vu daudzdzī vokļ u nami, valsts iestā des, baznī cas, skolas. Uz nā kamā tilta. Pā rceļ amies uz salu. Pilsē tas salas daļ a ir slavena papildus jau pieminē tajai protestantu baznī cai Temple-Neuf, Operai un Pilsē tas prefektū rai.

Ja pilsē tas prefektū ras ē ka nav ievē rī bas cienī ga, tad Opera izskatā s ļ oti skaista. Teā tris atrodas diezgan lielā Komē diju laukumā , kas slavens ar to, ka katru gadu vasaras sā kumā tajā notiek ziedu festivā ls – floristi veido t. s. "Ziedu paklā ji". Gar krastmalu (gan uz salas pilsē tas daļ ā , gan uz š osejas) mā jas atrodas tuvu ū denim (gandrī z kā Strasbū rā ), proti, acī mredzot pilsē tnieki agrā k (un varbū t arī tagad) kā transportu izmantojuš i laivas. Strasbū rā tiek atgā dinā ts arī par pagrieziena mehā nismu esamī bu zem tiltiem, acī mredzot, lai tiktu garā m pietiekami lielam upes transportam. Bet tas, kas radikā li atš ķ ir Mecu no Strasbū ras piekrastes pilsē tvides attī stī bas ziņ ā - ir mū sdienī gu veclaicī gu ē ku klā tbū tne, kas iebū vē ta vecajos kvartā los, izskatā s ļ oti organiski, augstums un stā vu skaits, protams, ir novē rots.


Par to, ka Mecā ir ne tikai senā arhitektū ra, liecina ļ oti interesanta, diezgan moderna (š ķ iet, 30-40 gadi) dzī vojamā ē ka, kas atrodas tieš i aiz Dzirnavu tilta - tai ir nenoteikts stā vu skaits (no 4 lī dz 6), acī mredzot griesti daž ā dā s ieejā s daž ā dos augstumos, bet tajā paš ā laikā visas ē kas ieejas ir vienā da augstuma, logi izvietoti absolū ti asimetriski, un mā jā ir izveidotas vairā kas arkas, kravas transporta caurbraukš anai. Š is stils man atgā dinā ja mā jas no Francijas utopiskajā m pilsē tā m Melun-Senart vai Marne-la-Vallee. Tikai mē rogs ir mazā ks. Kas arī Mecā ir piesaistī jis uzmanī bu, ir veikalu ķ ē des trū kums (piemē ram, Moniprix, Carrefour vai Lidl pilsē tas robež ā s). Pē c vietē jo teiktā – viņ i visi atrodas ā rpus pilsē tas. Auchan tika atrasts centrā lielā Saint-Jacques iepirkš anā s centra pirmajā stā vā , un nedaudz tā lā k pa ielu bija mazs un ļ oti š aurs Carrefour Express.

Tā nu, atpū š oties krastmalā un apbrī nojot senā s strū klakas, Merchant Street, garā m pilsē tas galvenajam apskates objektam – Svē tā Stefana katedrā lei – pā rceļ amies uz Saint-Jasques centrā lo laukumu. Neskatoties uz gā jē ju zonu (maš ī nas nav pieejamas kā klasē ), trī s sekciju autobusi rā po ļ oti mazā ā trumā , bet ar tradicionā lajiem tramvaja signā liem (iespē jams, ka tramvaji kā dreiz braukuš i cauri laukumam). Sv. Ž aka laukums ir slavens ar daudzajā m kafejnī cā m un restorā niem, no kuriem vienā mē s patieš ā m pusdienojam. Pā rsteidzoš i, veikali pusdienu laikā ir slē gti (jo ī paš i "Nicolas" tajā paš ā rajonā nestrā dā ja no 13:30 lī dz 14:30). Lai gan 0.2 litru traukā nebija Courcell konjaka. Tikai 0.75 litri 22 E L. Tomē r š is dzē riens vē lamajā iepakojumā tika iegā dā ts blakus esoš ajā "Auchan", kas atrodas tirdzniecī bas centra "Saint-Jacques" pazemes lī menī .

No laukuma daž ā dos virzienos stiepjas vairā kas iepirkš anā s ielas ar gan tradicionā lo Eiropas (Zara, H&M), gan mazpazī stamu Ā zijas zī molu (Kiabi) preč u veikaliem.

Izstaigā juš i laukumu un apmeklē juš i kā du no vietē jā m konditorejā m (ar vairā k nekā.100 gadu senu vē sturi), pā rceļ amies uz citu pilsē tas apskates objektu - Vā cu vā rtiem. Lai to izdarī tu, ejot pa rue Tet d'Or garā m vairā kā m luksusa viesnī cā m un izbraucot cauri ļ oti skaistajam Sentlū ž as laukumam ar krā sainā m arkā dē m, kas ir vietē jo iedzī votā ju galamē rķ is (par to liecina franč u karuselis, kā arī tropiskie augi pusotru metru), dodamies uz kluso Mozelle ielu. Rajons ir ļ oti kluss, ejot pa š o ielu, š ķ iet, ka esat nogā dā ts laikā pirms vairā k nekā desmit gadiem, un ne tikai arhitektū ras dē ļ .


Piemē ram, mums ir filatē lijas veikals, kas sen nav pastā vē jis, š eit ir portugā ļ u kulinā rijas specialitā š u veikals ar greznā m pudelē m un krū zē m skatlogā , š eit ir sadzī ves tehnikas zī molu remontdarbnī ca, par kuru mē s neesam atcerē juš ies. daudzus gadus (Pionieris) utt. Viduslaiku Sv. Maksima baznī ca negaidī ti izaug. Kokto, kur mū s pā rņ em mū sdienī gums-pē dē jos gados modē "sausā s strū klakas". Nu 9 stā vu dzī vojamā ē ka ar negaidī tu mobilo mastu ielas pretē jā pusē .

Vē l 200 metrus augš up pa Andre Maginot ielu - un jū s varat redzē t "Vā cu vā rtus" - senā cietokš ņ a sienas fragmentu ar labi saglabā juš os ieeju pilsē tā no Vā cijas. Tagad virzā mies pretē jā virzienā , jau dzelzceļ a stacijas virzienā . Viduslaiku kvartā lus pamazā m nomaina pirmslaiku kvartā li (19. gs. otrā puse), palielinā s apbū ves stā vi un pretenciozitā te, ielas pamazā m pā rvē rš as par plaš iem bulvā riem ar apstā dī jumu zonu, kas atdala pretē jos virzienus. Parī zes elementi. . . Paš ā stacijā pievē rš am uzmanī bu vē l vienam interesantam objektam - Chateau d’Eau - "Ū dens pils". Patiesī bā tas ir augsts (50-60 metri vienā mirklī ) ū denstornis, kas nez kā pē c iekā rtots arā bu stilā . Un š eit ir pati Metz-Ville stacija. Lī dz vilciena atieš anai vē l ir pietiekami daudz laika, lai to apsvē rtu.

Ē ka ir veca, celta 1908. gadā , rodas iespaids, ka fasā de ir izgrebta no vesela milzī ga pelē ka akmens gabala. 40 metrus augstais pulksteņ a tornis ir veidots tā dā paš ā stilā , bet tam ir raksturī ga reģ ionā la iezī me - tā pat kā Temple-Neuf baznī ca, tornis nesaš aurinā s lī dz augš ai piramī diski vai koniski, lai beigtos smailē , un tā malas š ķ iet slī pē t leņ ķ ī , veidojot 4 jaunas slī pas plaknes, no kuru krustpunkta izaug smaile. Kā sauc š o arhitektū ras stilu - es nezinu -, kas to saprot, pastā stiet man. Es zinu, ka Vā cijas dienvidrietumos, ī paš i Trī res pilsē tā , tikko ir uzceltas daudzas ē kas š ā dā stilā . Atpakaļ brauciens noritē ja bez starpgadī jumiem, izņ emot kontrolierus vilcienā Metz-Forbach, biļ etes netika atrastas, pilnī gi visi pasaž ieri kā ceļ oš anas dokumentu uzrā dī ja plastikā ta braukš anas kartes. Acī mredzot viņ i regulā ri brauc pa š o marš rutu.

Bet posmā Forbaha-Sā rbrikene daž i pasaž ieri iegā dā jā s vienreizē jā s biļ etes no vā cu konduktora inspektoriem tieš i uz perona. Cena 8 eiro. Kaut kā dā rgi par 20 minū š u braucienu OW

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Панорама Меца с набережной реки Мозель
Оперный Театр посади искуственного сада-огорода
Церковь Тампль-Нёф
Современность под старину
Футуристичесий урбанизм (1960-х) оставил свой след и в Меце
Кафедральный Собор
Площадь Сен-Луи. Оцените масштаб цветочного ящика!
Средневековые кварталы Меца
Немецкие Ворота
Железнодорожный вокзал
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums