Neizpētītā Eiropa. Strasbūra

28 Februāris 2018 Ceļošanas laiks: no 15 Oktobris 2017 ieslēgts 15 Oktobris 2017
Reputācija: +1635
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Mē s ceļ ojā m vienu dienu no Zā rbrikenes uz Strasbū ru. Tobrī d mainī jā s vilcienu kustī bas saraksts un vienī gais tieš ais vilciens izbrauca tikai 11:54 ar pienā kš anu Strasbū rā.13:37. Bija par vē lu dienas braucienam, tā pē c izvē lē jos iespē ju ar savienojumu:

Sā rbrikene (08:40) - Sarreguemines (09:10.10:14) - Strasbū ra (11:37).

Pirmajā posmā tika pā rvadā ts STB uzņ ē muma Zā rbrikenes tramvajs Nr. 1, otrajā posmā - Francijas TGV klases vilciens. Š ā da RT brauciena izmaksas ir 29 eiro diviem pē c Zā ras-Elzasas biļ etes (Saar-Elsas biļ ete), biļ ete tiek pirkta no DB automā ta Hbf. Ja jū s nolemjat iegā dā ties biļ eti kasē , kasieris iekasē s komisiju 2 eiro apmē rā . Tramvajs atiet no Stacijas laukuma, ļ oti ē rti, pasaž ieru maz, pieturas biež i. Caur Zā rbrikeni pa Kaiserstrasse, kas teorē tiski atrodas pilsē tas centrā , tač u nav citu apskates objektu kā tikai rā tsnams.


Nemanā mi tramvajs izkā pj no pilsē tas robež ā m un turpina ceļ u uz Vā cijas-Francijas robež u. Un š eit ir pati robež stacija "Bad Rilchingen - Hanweiler". Robež as kā tā das, protams, nav, bet pierobež as letiņ u katram gadī jumam atstā ja. 9:10 jau Sarreguemines, stacija ļ oti maza, uzgaidā majā telpā nav vairā k par 10 sē dvietā m, no iebraucoš ajiem pasaž ieriem neviens negaida vilcienu uz Strasbū ru, visi ā tri steidzas savā s darī š anā s. Mums ir stunda brī va laika, nolemjam pastaigā ties un apskatī t pilsē tiņ u. Svē tdienas rī tā ielas ir pilnī gi tukš as, iestā des tiek slē gtas a priori, un "patesseri" un "boulangerie" tiek atvē rti vē lā k. Jau no pirmajā m minū tē m atpazī stu franč u garš u: liels plakā ts par Francijas č empionā ta mač u franč u (brī vajā ) cī ņ ā : Saargeminues vs Nancy. Nez kā pē c uzreiz atcerē jos veco labo franč u komē diju, kurā bija konkursi "Parī ze" - "Province".

Jā , un š ovs "Lielā s sacī kstes" - kur viņ i sacentā s no pilsē tas uz pilsē tu vai pat no valsts uz valsti - arī ir franč u izgudrojums. Pamazā m dodamies uz upes krastmalu, pretē jā krastā ir laukums, ir skaists tilts. Pretē jā krasta krastmalā pamanā m atmoš anos, daudz maš ī nu, pilsē tnieki ar groziem steidzas uz pretē jo krastu. Kā jau bija gaidā ms, pretē jā krastā ir lauksaimniecī bas gadatirgus. Kur var iegā dā ties daž ā du lauksaimniecī bas produkciju, tajā skaitā dzī vas vistas, zosis, truš us, sivē nus, kazas, ē zeļ us, kā arī govs ar teļ u. Bū tiska atš ķ irī ba starp Eiropas gadatirgu un vietē jo lauksaimniecī bas tirgu ir POS terminā ļ u pieejamī ba norē ķ iniem ar kartē m, dabiski bezvadu. Pē dē jais izskatī jā s ļ oti krā sains uz galdiem, kas izgatavoti no Dž .

Bet laika nav daudz, atgriež amies stacijā , kur jau pirms pieturvietu paziņ oš anas mū s sagaida ē rts TGV ar tradicionā lā m franč u melodijā m. Ceļ š uz Strasbū ru gā ja pa bezgalī giem franč u laukiem, vienā no kuriem pat vē rojā m franč u medī bas. Beidzot pē c liela skaita sazarotu dzelzceļ a lī niju kļ uva skaidrs, ka tuvojas liela dzelzceļ a stacija. Strasbū ras stacija ir milzī ga stikla ē ka (kas it kā nosedz vecā s stacijas veco ē ku), kas ir integrē ta ar pazemes tramvaja staciju (Strasbū rā nav metro), ejā starp kuru bija ļ oti oriģ inā ls WC. atrastas - durvis ar kombinē to slē dzeni, kas atvē rsies, ja monē tu pieņ ē mē js ievietos 3 monē tas: 20 eiro centus, 10 eiro centus un 5 eiro centus. Citas kombinā cijas (20 + 5 + 5 + 5) neder, automā ts arī nedod, 50 centu monē ta ar apskauž amu neatlaidī bu tika atstumta...


Stacija atrodas skaistā Belle Epoque stila laukumā , no kura 5 ielas izklī st daž ā dos virzienos. Izvē lamies ī sā ko ielu uz centru - Maire Kuss. Rajons vē l nav tū rists – ir daudz ā tro uzkodu un lē tu viesnī cu. Centrs sā kas ar kanā lu krastmalu, kas ieskauj vē sturisko centru. Daž viet starp ē kā m 19. -20. gs. iekš ā . var aplū kot 19-17 gs. iekš ā . Arī kanā lam pā rmestie tilti vietā m ir veci, ar raksturī giem koka torņ iem. Pa Quai Desaix promenā di virzā mies Petit France kvartā la (Mazā Francija) virzienā . Upe š ajā vietā tek cauri krā cē m, to apmē ram par 1/3 aizsprosto dambis. Visi š ī s hidrotehniskā s konstrukcijas elementi izskatā s tik veci (pat vietā m apauguš i ar sū nā m), ka to tehniskā apkope kopumā rada jautā jumus. Kā izrā dī jā s, ne velti.

Pē c pā ris minū tē m š aura un gara laiva ar tū ristiem (ļ oti lī dzī ga Parī zes "bato putrai") izpeld plaš ā ū dens telpā , diezgan slaveni apgriezusies, š is peldlī dzeklis atguvā s virzienā uz...š o ļ oti veca vā rteja! Un pā rsteidzoš i, ka tas tajā ietilpa, lai gan attā lums starp gaisa slū ž as sā niem un sienā m bija mazā ks par 1 metru. Tā lā k, kā jau bija paredzē ts, aiz laivas aizvē rā s vā rti, sā ka darboties dambis, ū dens lī menis slū ž ā sā ka kristies lī dz sinhronizē jā s ar lī meni zem sliekš ņ a. Tad sā ka atvē rties priekš ē jie vā rti. Tač u kaut kas nogā ja greizi: pusceļ ā vā rti "iestrē ga", atveroties aptuveni 30 grā du leņ ķ ī . Kuģ is tajos, protams, neizturē ja izmē ru. Pē c brī ž a apjukuma kapteinis (vai pirmais virsnieks - laivu vadī ja divi), izgā ja uz sā na malu un uz sitiena kaut kur sauca. Apmē ram trī s minū tes vē lā k ā trā solī no kaut kurienes uzskrē ja vī rietis kombinezonā .

Novē rtē jot situā cijas mē rogu, inž eniera kungs iegā ja neuzkrī toš ā bodē krasta malā , un veica daž as slepenas manipulā cijas, kuru rezultā tā vā rti pilnī bā atvē rā s un laiva turpinā ja ceļ u J. Petite France kvartā ls ir atrodas š aurā pussalā un sastā v no vairā kā m mā ju rindā m tieš i krastā , lai no ā rdurvī m varē tu kā pt uz laivas, gandrī z kā Venē cijā . Atrodas daž ā das senatnes pakā pes ē kas, pā rsvarā mū ra, bet sastopamas arī pildrež ģ u ē kas. Uz vienas no mā jā m no ā rpuses, kā arī uz daudziem tiltiem ir daudz vā zes ar ziediem. Pretī - atrodas veca dambja ē ka (bū vē ja militā rais inž enieris Vaubans), uzkā pjot tajā - paveras ļ oti laba panorā ma uz vecpilsē tu. Sasnieguš i Petit France galu, dodamies uz moderna izskata, antī kā s celtnes Regent Petit France viesnī cu. Rue des Moulins atiet pa kreisi no tā s, daļ ē ji pā rvē rš oties par tiltu.

Arī š is tilts nebija viegls. Tiklī dz izgā jā m cauri, tas pats mums jau pazī stamais monsieur ar palī gu sā ka to bloķ ē t ar barjerā m. Tiklī dz tilts tika bloķ ē ts, inž enieris pavilka sviru - un tilts uzreiz kļ uva kustī gs, pagriež oties ap savu asi par 90 grā diem. Un toreiz kā rtē jais "bato" ar tū ristiem mierī gi kuģ oja pa kanā lu. Un pē c 2 minū tē m tilts atgriezā s sā kotnē jā stā voklī . Pa to laiku mē s devā mies uz Place B. Zix. Š eit jau dominē tū ristu kvartā ls - kafejnī cas, suvenī ru veikali utt. Pa Fosse des Tanneurs ielu izejam uz Main Street - Grand Rue. Pā rsteidzoš i, ka š eit nav daudz cilvē ku. Lielā kā daļ a veikalu ir slē gti (acī mredzot tā pē c, ka svē tdiena). Bet staigā t pa š o ielu ir ā rkā rtī gi patī kami. Uzmanī bu uz sevi vē rsa fakts, ka Strasbū ras vē sturiskajā centrā ielu nosaukumu nosaukumi bez franč u valodas dublē jas arī vā ciski.


Vē sturiskajam centram (jo ī paš i Republikas laukuma vai Centrā lā s stacijas rajonā ) tas netika ievē rots. Pamazā m tuvojamies vienam no Strasbū ras centrā lajiem laukumiem - Gū tenberga laukumam. Uz tā s š odien ir svē tki - “Franč u karuselis”, vietē jais pū tē ju orķ estris, daudzas teltis ar daž ā diem labumiem, tajā skaitā divas teltis ar jaunvī nu (1 glā ze - 1 eiro). Mums ir pusdienas. No Gū tenberga laukuma Centrā lajā laukumā jau var redzē t katedrā li. Patiesī bā š is ir Strasbū ras centrs. Cilvē ku skaits, kas staigā uz kvadrā tmetru, pā rsniedz saprā tī gas robež as - principā izskaidrojums ir vienkā rš s - ir silts, svē tdiena, varbū t sā kas skolē nu brī vlaiks ....Pa kreisi no Katedrā les atrodas vecs kvartā ls, kurā dominē stū ra mā ja Maison Kammerzell (celta 15. gs. vidū ), kas izceļ as ar kolosā lu. cirsts apdares apjoms un ir 75 (septiņ desmit pieci) logi.

Pa labi - Pils laukums, uz kura atrodas Pasts, kā arī Rogana pils (Palais Rohan), iela iet lejup. Rue du Maroquin, kas zem sarkanā m teltī m stiepjas gar nebeidzamu kafejnī cu un restorā nu rindu. Vispā r neesmu biež s viesis Francijā , Strasbū ra man ir tikai treš ā visu laiku apmeklē tā Francijas pilsē ta, bet sarkanā s teltis (lietussargi) virs galdiņ iem, kā arī sarkanie auduma "vizieri" virs ieejas grupas uz kafejnī cā m/veikaliem, ir kļ uvuš i par neatņ emamiem Francijas simboliš iem un jo ī paš i par svē tkiemJ. Negā jā m katedrā lē , jo pie ieejas bija pamatī ga rinda. Bija arī paramilitā rā apsardze. Ja vē laties, varat uzkā pt kā jā m uz Katedrā les kupolu (ieeja 6 E). Tā lā kos plā nos ir doties uz Republikas laukumu, kur ar tramvaju varam aizbraukt lī dz Eiropas kvartā lam (ES biroju kompleksam), kas atrodas ļ oti nomaļ ā vietā , gandrī z ā rpus pilsē tas.

Un tad - faktiski jau uz staciju ar tramvaju uz atgrieš anā s vilcienu. Tā tad, pa ielu Rue de Dome garā m informā cijas centram ar maksas pilsē tas kartē m, dodamies uz laukumsBroglija (pa ceļ am satiku mazumonopu, kurā diemž ē l nebija mana iecienī tā kais konjakskurss). Š is laukums ir slavens ar viesnī cas de Ville (sarunvalodā  — Rā tsnams >J), kā arī Operas vecā ē ka, starp kuras ieejas kolonnā m atrodas restorā nsJ. Uz tilta pā ri kanā lam š ķ ē rsojam pretē jo krastu, pa labi - Marseillaise Avenue (Avenue de la Marselē za ), pa kreisi - Ž aka Stē rmas krastmala (Quai Jacques Sturme ). Abi vā rdi izklausā s ļ oti kaujinieciski.

Turpretim Republikas laukums uzreiz aiz krustojuma ir liels kluss parks ar soliņ iem un strū klaku (ļ oti vē ss 25 grā du karstumā oktobra vidusJā ) un liels tramvaju marš rutu mezgls, kas savieno š o rajonu ar gandrī z visā m pilsē tas daļ ā m. Parka pretē jā s pusē s atrodas Pilsē tas teā tris un Rynn Palace (pē dē jā atrodas viens no pilsē tas muzejiem). Lai nokļ ū tu Eiropas Parlamentā , jā izmanto tramvaja numurs E un lai nokļ ū tu Strasbū ras Gare. – cipars C. Viena brauciena izmaksas 1 personai ir 1.80 eiro. Pē rkot dienas neierobež otu (derī ga uzņ ē mumam lī dz 3 cilvē kiem) - tad tā cena bū s 6.80 eiro. Biļ etes tiek pā rdotas tikai tirdzniecī bas automā tos pieturā s, automā ti pieņ em tikai eiro monē tas vai maksā jumu kartes.


Pirms iekā pš anas tramvajā biļ ete jā iedur elektroniskā kompostē , arī pieturā . Tramvaji kursē ar 12-15 minū š u intervā lu, ļ oti moderni un ā tri. Lī dz Eiroparlamentam jā brauc kā das 15 minū tes, bet attā lums ļ oti pieklā jī gs, marš ruts veda cauri vecajiem, bet ne tū ristiskajiem pilsē tas rajoniem (vismaz neviena kafejnī ca nebija redzē ta). Eiropas Parlamenta ē ku komplekss atrodas nomalē , apkā rt jau privā tais sektors, paš ai ē kai nevar pietuvoties, 40 metru garumā ielikti ž ogi, bet fotogrā fijas tik un tā sanā k ļ oti gleznainas . Tū lī t aizgalvenā s ē kasir upe ar promenā di abā s pusē s. Pretē jā krastā , kā es saprotu, tas ir arī Eiropas kvartā la turpinā jums (bet tilts bija tā lu, tā pē c mē s netikā m pā ri). Starp citu, aiz ž oga bija mols, acī mredzot oficiā lajam upes transportam.

Ē kas apkā rt - vienstā va un aizdomī gi tipiskas (absolū ti bez dekora) lī dzenā s rindā s ir masī vas vienkā rš as mā jas, praktiski bez iekš pagalmiem. Mani personī gi tas iedvesmoja domā t par kaut kā du oficiā lu mā jokli, ī paš i tā pē c, ka kilometra rā diusā nebija nevienas dzī vojamā s augstceltnes vai viesnī cas. . . Arī ar tramvajiem atgriezā mies stacijā ar pā rsē š anos Republikas laukumā . Centram cauri brauc arī tramvajcm, kas tangenciā li pabrauc garā m Klebervietai ar vecā m ē kā m.

Atgrieš anā s marš rutā vispā r nebija tieš o vilcienu (tieš ais autobuss bija pā rā k agrs), tā pē c mē s nolē mā m atgriezties pa to paš u marš rutu:

Strasbū ra (18:15) - Sarreguemines (19:36.20:16) - Zā rbrike (20:46).

Viss ir skaidrs bez kavē š anā s. Pamanī ju, ka mū su vakara STB lidojumu pavadī ja policija.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Квартал
Кафедральный Собор
Центральная плошадь
Комплекс зданий Евросоюза
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums