Pori ziemā

24 Janvāri 2013 Ceļošanas laiks: no 03 Decembris 2012 ieslēgts 05 Decembris 2012
Reputācija: +1752.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Ziema nā ca savā , paziņ ojot par savu parā dī š anos ar asu uzbrukumu pie -15. Upes, koki, ietves, ausis un pirkstu gali sasala. Tač u planē ta turpinā ja griezties, un vē lme pē c visa jaunā manī pulsē ja lī dz š im, pat tā dā anabiotiskā stā voklī.

Pori pilsē ta. Pilsē ta un lidosta – skan skaļ i. Lidosta š eit, protams, ir ļ oti mā jī ga. Ierodoties š eit ar pē dē jo diriž abli, es redzē ju, kā tikai viens cilvē ks izstaigā ja visas ē kas telpas, izslē dzot tur gaismas, un pē c tam aizslē dza lidostu ar atslē gu un iekā pa automaš ī nā kopā ar 2 citiem darbiniekiem, kuri iepriekš bija izmetuš i mū su bagā ž a uz lentes. Lidosta naktī aizmiga, kā jebkurš kā rtī gs pilsonis.

Pirms tam paspē ju pabū t Usikapunki, Rauma un Kokkolas pilsē tā s, un jā saka, ka Pori ir diezgan liela metropole, pē c Somijas standartiem. Š eit viss ir pieauguš ais. Ir arī tirgus laukums un vidē ja izmē ra autoosta.

Ir vairā kas skaistas baznī cas un, protams, muzejs. O jā ! Š eit pat ir teā tris.


Vasarā Pori nopietni dū c. Visu vasaru notiek roka, folka un dž eza festivā li, kultū ras pasā kumi, š ogad pat notika pasaules č empionā ts vindsē rfingā . Izrā dā s, ka tai pat ir pludmale. Viņ u sauc Yeteri, un viņ š izkaisī ja savas smiltis apmē ram 6 km attā lumā . Tā tad vietas pietiks visiem.

Ziemā notikumi palē ninā s, lai gan galī gi garlaicī gi katrā ziņ ā nebū s.

Reiz autoostā , kas ir arī tirgus laukums, man bija 2 varianti. Dodieties lejā pa nogā zi un dodieties uz iepirkš anos. Es atzī mē ju, ka veikali spī dē ja ļ oti eiropeiski, un Jaungada tē ma logos var ievilinā t ikvienu. Vai arī doties prom no spilgtā m tē mā m un doties upes virzienā , pilsē tas vecpilsē tas virzienā . Godī gi sakot, mana domā š ana tā du racionā lu ietvaru bija ieguvusi jau vē lā k, kad man bija karte.

Pirms tam tie izklausī jā s ā rkā rtī gi banā li: “Pa labi vai pa kreisi? ".

Gadu pieredze lika domā t, ka pirmajam katrā ziņ ā vajadzē tu bū t tū risma informā cijas punktam, kas atradā s tepat, kinoteā tra ē kā . Meklē jot š o ceļ otā ju patvē rumu, divas reizes gā ju garā m man vajadzī gajam kinoteā trī . Fakts ir tā ds, ka plā ksne ar burtu “I” bija ļ oti neievē rojama. Bet tad viss nostā jā s savā s vietā s. Es uzlā dē ju savu cieto disku ar informā ciju un piepildī ju savu portfeli ar nepiecieš amajā m kartē m un bukletiem. Bija laiks atgriezties uz zinā š anu un barga sala ceļ a.

Salna gaisa vadī ts, daž u minū š u laikā devos uz Pori centrā lo baznī cu, kas turklā t ir atvē rta apmeklē tā jiem. Iekš ā negā ju, bet apbrī noju to no ā rpuses. Tā ķ ieģ eļ u krā sa apbrī nojami kontrastē ja ar zili balto sniega un debesu fonu. Zem saules viņ a izskatī jā s pā rsteidzoš a un nereā la.

Apkā rt baznī cai bija izvietotas vairā kas cilvē ku figū ru skulptū ras diezgan ikdieniš ķ ā s pozā s. Kā da trijotne apsprieda maizes cenas paaugstinā š anu, un viens no viņ iem nez kā pē c paskatī jā s uz mani no malas. Mazliet tā lā k kā ds neuzmanī gs vī rietis paslī dē ja, un blakus esoš ā sieva ar bē rnu skaidri zinā ja, kā pē c tas viss notika. Kopumā viss ir dabiski, lai apkaunotu.


Aiz baznī cas plū da Kokemaenjoki upe, radot vē l ziemī gā ku noskaņ u. Upe plū da pa visu pilsē tas piekrasti, to š ķ ē rsoja vairā ki tilti un ar aizsaluš ajiem krastiem no manis atdalī ja vietē jo parku Kirjinluoto. Noslē pumainā , sniegotā vieta, kuru vainago vairā ki paviljoni, jau vairā k nekā.100 gadus ir bijusi centrā lā atpū tas vieta bē rniem un pieauguš ajiem. Vasarā gar upes krastiem var lustē ties kajakos un peldē t lī dz neskartas dabas oā zei, bet ziemā parkā var iekļ ū t tikai pa tiltiņ u.

Daba bija pā rsteidzoš a, galvu pildī ja gaiš as domas, un kustī ba ķ ermeņ a iekš ienē palē ninā jā s, it kā klausoties sniegotā s pasaules valdoš ajā klusumā un mierā , kurā bija tik patī kami vismaz uz brī di izš ķ ī st. Bet pirksti sā ka nodevī gi tirpt un stingt vē l ā trā k nekā policistu sirdsapziņ a lī dz ar darba stā ž a palielinā š anos. Un deguna vā rstuļ i saķ ē rā s kopā ar katru elpas vilcienu, draudot pā rtraukt gaisa padevi pa deguna kanā liem, aizsē rē jot lī dz pavasarim. . Uz muzeju vai citā m iestā dē m bija jā dodas ar pozitī vā m emocijā m un temperatū ru.

Godī gi sakot, biju ceļ ā uz Satakuntas muzeju, par kuru informā cijas centra darbiniece mani bija piedzē rusi, bet pa ceļ am satiku Pori mā kslas muzeju. Viņ š droš i vien mani ieguva kā da iemesla dē ļ . Jā , un tā pē c es gribē ju silto sienu komfortu.

Meitene, kas runā izcili angļ u valodā , iepazī stinā ja mani ar programmu un teica, ka kopš es biju students (kā pē c viņ a to ieguva?

), tad biļ ete man maksā s tikai 1 eiro 3.50 vietā . Par 1 eiro varu apskatī t ne tikai laikmetī go mā kslu, kas reizē m izskatā s ļ oti atklā ta, bet arī jebkuru citu mā kslu.

Bez liekas sentimentalitā tes iegā ju zā lē ar nosaukumu Next Planet. Kad aizvē ru aiz sevis durvis, es ī sti nesapratu, kas notiek. Es atrados milzī gā tumš ā istabā , pilnī gi viena. Tā lumā karā jā s ekrā ns ar blā vu zemes virsmas attē lu, kas atgā dinā ja pamestu karjeru. Attē ls bija kustī gs (lai gan darbī ba bija diezgan vienmuļ a) un pā rcē lā s griezoš as auss krakš ķ ē š anas pavadī jumā . Pa labi atradā s milzī gs stends ar darbojoš ā m gaismas diodē m, kas mirgoja un izslē dzā s matemā tiskā secī bā , atgā dinot aizvē sturiska datora darbī bu. Tas viss kopā bija nedaudz biedē još i un pā rsteidzoš i. Tumsā es steidzī gi sā ku meklē t skaidrojumu redzē tajam, jo ​ ​ baidī jos uzticē ties savai intuī cijai, kas varē tu uzzī mē t pavisam nepozitī vu ainu.


Izrā dā s, tā bija kā da č ehu entuziasta interpretā cija, kas mē ģ inā ja izjaukt robež as starp fizisko un iluzoro, materiā lo un nemateriā lo, reā lismu un abstrakciju. Viņ i var teikt, ka viņ am izdevā s, manas izpratnes robež as patieš ā m izplū da no “Š ajā ir kaut kas” lī dz “Oho, muļ ķ ī bas! ”, lai gan no konkrē tā kiem vē rtē jumiem atturē š os. Laikmetī gā mā ksla viss ir diezgan specifisks.

Nā kamajā istabā situā cija nebija labā ka. Ieejas priekš ā pieticī gā avē nijā bija redzams, kā jā uzvedas iekš ā . Ī si stā viet centrā , paceliet rokas uz augš u un neelpojiet. Kaut kas uzvedī bas garā radiologa kabinetā . Fakts ir tā ds, ka jū su priekš ā ir liels ekrā ns ar vizulis uz tā . Un tagad, ja jū s atkā rtojat visus postulā tus. Kā minē ts pie ieejas, ekrā ns veidos jū su sirds pulsā ciju. Jū s pat varat vizuā li pā rbaudī t sitienus minū tē.

Kreisajā un labajā pusē ir vairā ki ekrā ni, kas demonstrē fluoroskopu un ultraskaņ as iekā rtu iespē jas. Tā teikt pilnī gas iegremdē š anas efektam. Nu, pē dē jā istaba bija forš ā kā no visā m.

Uz ekrā na tika demonstrē ta dokumentā lā filma par divā m dā mā m, kuras bija redzē juš as Hruš č ovu. Viņ i savā starpā pļ ā pā nesaprotamā valodā , un tā diem cilvē kiem kā es zemā k tika uzlikti subtitri angļ u valodā . Ekspozī cijas nosaukums ir "Burvju virtuve". Viņ u sarunas patiesī bā ir par virtuvi, ar daž iem aprē ķ iniem par ikdienas dzī ves tē mu. Apkā rt atrodas augstie krē sli, daļ ē ji strū klaka un fotogrā fijas ar š ī pā ra svē tkiem un ē dieniem. Fotogrā fijas pā rsteidz ar sirreā lismu. Es domā ju, ka simts lī dzī gu attē lu varē tu uzņ emt jebkurā komunā lajā dzī voklī , kur Petrovič s un Trofimič s nolē ma iedzert "rū gtumu" pavadī bā ar to, ko Dievs sū tī ja no pieticī ga ledusskapja.

Laikam jau pusstundu vajadzē ja pasē dē t un saprast, ka filma nemaz nav par to, bet es mē dzu uzticē ties savā m sajū tā m un laika taktam.

Muzeja apmeklē jums noslē dzā s ar nelielas mā kslas galerijas apmeklē jumu. Apmeklē tā ja priekš ā no sienas lī dz sienai attī stī jā s man nezinā ms mā kslinieks. Viņ as darbi mani noveda pie domas, ka par mā kslu var uzskatī t visu, ko vē lā k var plaš i aprakstī t un ieklā t no savas pieredzes un pasaules redzē juma. Domā ju, ja Malē vič am jautā tu par viņ a "Kvadrā tu", viņ š savas domas bū tu izteicis 15 minū tes. Š eit ir š ī mā ksla.


Neskatoties uz visu muzeja kompleksa ekstravaganci, tā apmeklē jums manā dvē selē atstā ja pē das un ierakstu somu dienasgrā matā . Ik pa laikam izstā des ievē rojami paplaš inā s un daž kā rt uzmanī bas centrā tiek likti cienī gi darbi, kā teikts reklā mas broš ū rā . Vispā r, ja ej garā m, ienā c iekš ā , un ja nē , tad muzeja dē ļ neieteiktu š eit iet.

Poriartmuseum. fi

Etelaranta, 28100 Pori, Somija

Burtiski akmens sviediena attā lumā atrodas nā kamais Satakuntas muzejs. Š eit mē rogs ir lielā ks.

Jā , un pamatā ir kolekcija, kuru skrupulozi somi sā ka vā kt tā lajā.1888. gadā . Ē ka š eit, protams, ir modernā ka, tai laikam nav 40 gadu. Tač u gadsimtu senā kolekcija ir iespaidī ga – vairā k nekā.80 000 etnoloģ isku, kultū rvē sturisku un arheoloģ isko objektu. Protams, es neskaitī ju visu, bet tas izskatā s diezgan liels. Es teiktu, ka š is ir pilsē tas centrā lais muzejs, un, ja vē laties redzē t tikai vienu muzeju, tad tas ir tas.

Ieeja š eit ir nopietni dekorē ta. Viss ir kā cilvē kiem - skapis, tualetes, kase, kafejnī ca un suvenī ru veikals. Pie kases kundze slikti reaģ ē ja uz manu angļ u valodu, un, lai neievilcinā tu sarunu, izpļ ā pā ju tikai studenta biļ eti. Viņ ai tas piestā vē ja. 2.50 un laipni lū gti.

Ekspozī cija ir 3 stā vos.

Paš ā augš ā atrodas pastā vī gā ekspozī cija “Satakunta ceļ as no ū dens klē pja” par novada iedzī votā ju dzī vi un dzī vi no un lī dz.

2. stā vs stā sta par Satakuntas reģ iona kultū ras mantojumu un vē sturi.

Š eit var ielū koties arī pagā juš ā gadsimta improvizē tajā veikalā , aplū kot senus makš ķ erē š anas paņ ē mienus, vē rot maksā š anas lī dzekļ u attī stī bu, kā arī rakņ ā ties pa 60. un 70. gadu dā mu rokassomu. Š eit tiek izstā dī tas pat pagā juš ā gadsimta kā zu kleitas un katafalks dabiskajā izmē rā.

Pirmajā stā vā paš as Pori attī stī bas vē sture, sā kot no dibinā š anas 1558. gadā . Ir arī pilsē tas modelis miniatū rā un multimediā ls "Koka pilsē tas vē sture". Ir iespaidī ga kokapstrā des maš ī na un ļ oti iespaidī gs telefons, ar kuru var piezvanī t uz provinci.

Atzī mē ju, ka muzejs ir ļ oti labi nokomplektē ts un man nav izdevies vienuviet atrast tik daudz interesantu eksemplā ru. Visas paskaidrojoš ā s piezī mes ir somu valodā . Bet stū ros stā v datori ar multimediju programmā m, kas stā sta par izstā di angļ u valodā.


Ž ē l, ka š is muzejs nav par mū su vē sturi un kultū ru, kas man bū tu daudz interesantā k. Bet ir dī vaini gaidī t š eit redzē t š ā du muzeju.

Pori. fi/smu

Hallituskatu 11.28100 Pori, Somija

Tiem, kam nepietiek, viņ i var ieskatī ties arī Rozenlevas muzejā . fi / smu / rosenlew-museo, bet man tobrī d ar to jau pietika un jau gribē jā s izlauzties, satikt sniegpā rslas un ielu gaismas.

Vē l pā ris stundas maldī jies pa sniegotajā m ielā m, beidzot sastingu un nolē mu, ka pienā cis laiks atgriezties autoostā . Rī kojusi sulī gos bumbierus no tuvē jā lielveikala, es devos uz savu platformu. Bija vairā kas platformas, bet nebija nevienas biļ eš u kases. Biļ etes var iegā dā ties tieš i autobusā , vienkā rš i izsaucot galamē rķ i vadī tā jam. Turklā t ir viena ļ oti pozitī va detaļ a - autobusā var nopirkt biļ eti pat tur, kur viņ š pats nebrauc. Tas nav joks vai krā pniecī ba. Vajag tikai pā rsē sties citā autobusā , kas aizvedī s uz vietu.

Es nezinu, cik reizes var š ā di pā rsē sties un vai ir iespē jams nopirkt biļ eti uz otru Somijas galu un iekā pt 10 autobusos. Tač u š ā da biļ ete maksā s daudz lē tā k nekā pē rkot biļ eti katram marš ruta posmam.

Vispā r nav kases, nav grafika, ir tikai cilvē ki un platformas. Somi nesaprot mū su brā ļ a paradumu visu jautā t. Sevastopolē jau desmit gadus karinā m kustī bas grafikus uz visiem virzieniem un, paldies Dievam, jau gadu esam atvē ruš i biļ eš u tirdzniecī bu ar interneta starpniecī bu. Bet tomē r nereti pie biļ eš u kases tevi atgrū ž draiskā saimnieka roka, kura jau tā galvu bā ž uz priekš u, nesamē rī gi pret biļ eš u lodziņ u, ar mū ž ī gu jautā jumu: “Cik pulkstenis nā ks uz Forosu? ".

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums