Valensija. No nezināmas nākotnes uz noslēpumainu pagātni

07 Maija 2020 Ceļošanas laiks: no 08 Oktobris 2015 ieslēgts 08 Oktobris 2015
Reputācija: +4764
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Mū su ceļ ojuma laikā uz Spā niju mani iespaidoja cita pilsē ta, un es atceros, ka tā bija sadalī ta divos daž ā dos laika periodos vienā dienā . Tradicionā li tā s bija Vecpilsē ta ar tā s katedrā lē m, š aurajā m ieliņ ā m, senajā m strū klakā m un vieglu viduslaiku noskaņ u, kā arī Jaunā Zinā tnes un mā kslas pilsē ta, kas savā mē rogā , savā laika stilā ir pilnī gs pretstats pirmajai, un savā arhitektū ras domas varenī bā . Iespē jams, tieš i š is kontrasts bija tas faktors, ka pilsē ta vairā k nekā citas iekrita atmiņ ā .

Sā ksim ar nā kotni.

Mā kslas un zinā tnes pilsē ta — ir grandiozs liela mē roga komplekss, ko nesen uzcē la mū sdienu arhitekts Santjago Kalatrava. Komplekss tika iecerē ts kā kultū ras un izglī tī bas centrs, kas darbojas zinā tnes apmaiņ as un kultū ras bagā tinā š anas jomā .

Š eit pastā vī gi tiek rī koti daž ā di liela mē roga pasā kumi pilsē tniekiem un pilsē tas viesiem.


Visiem objektiem ir futū ristisks izskats un tie izskatā s kā "mē s esam no nā kotnes".

Pilsē tas infrastruktū ra ir diezgan plaš a un aizņ em pienā cī gu teritoriju, tā pē c, ja jums ir slinkums staigā t, varat rezervē t ekskursiju un braukt ar skaistu baltu vilcienu. Un, lai ceļ ojumā nebū tu garlaicī gi, lī dzi var paņ emt gardu no mandeļ u piena gatavotu dzē rienu “horchata”, ko arī pie mums pā rdod.

Lielā kā iekā rta, kā arī lielā kā kinozā le Spā nijā ir skatuves kinoteā tris — Emisfericar IMAX tehnoloģ ijā m, 3D un digitā lo projekciju. Zem tā kupola ir liela sfē ra, kurā ir projekcijas telpa,

ekrā nam ir ieliekta struktū ra ar izmē ru 900 kvadrā tmetri. metri.

Citai ē kai ir ļ oti neparasta forma, un tā atspoguļ o veselu strukturā lo kompozī ciju. Š ī Reiņ a Sofijas Mā kslas pils.

Ē kā ir č etras galvenā s teā tra norises vietas: galvenā zā le ir paredzē ta operai un baletam, Maestro zā le ir ī paš i paredzē ta mazo grupu dzī vajā m izrā dē m un Mā rtiņ a un Solera teā tris teā tra izrā dē m un izrā dē m.

Mē s vairā kas reizes apbraukā jā m pili, to visu ieskauj dā rzi un dī ķ i, un es gribē ju izlē kt no vilciena, jo š eit bū tu ļ oti jauki pastaigā ties.

Mū sdienu pilsē ta tika uzcelta Turijas upes nosusinā tajā gultnē , un tagad to ieskauj strauti un baseini, un ir uzbū vē ti pat viadukti, kas atgā dina seno romieš u laiku.

Parkā var atrast milzī gas skulptū ras, piemē ram, satikā m Donu Kihotu, kurš bē rnu parka koku ē nā apgū lā s atpū sties no Spā nijas karstuma.

Un tas ir tā sauktais evolū cijas centrs — Prinč a Felipes Zinā tnes muzejs. Centrs veic izglī tojoš u misiju interaktī vā formā . Muzeja galvenais mē rķ is ir izklaidē t sabiedrī bu ar pā rsteidzoš iem eksperimentiem, cenš oties attī stī t zinā tnisko domā š anu. Un tas viss ar saukli"Aizliegts neaiztikt, nejust, nedomā t. " Š is muzejs tagad ir visvairā k apmeklē tais zinā tnes centrs valstī un pasaules lī deris interaktī vo zinā tņ u jomā .


ua/newimg/3/1200x800/00/02/62/16/2621631.jpg" target="_blank" rel="nofollow">

Tā lā k:

Mē s redzam savdabī gu futū ristisku dā rzu — Umbracle. Š ī ir milzī ga galerija, kurā atrodas un aug aptuveni pieci tū kstoš i daž ā du Vidusjū ras un tropu augu.

Galerijā ir mū sdienu skulptū ru dā rzs un "Astronomijas dā rzs" ar daudziem interesantiem interaktī viem eksponā tiem.

Un lielā kais okeanā rijs Eiropā - Okeanogrā fiskais parks. Tajā ir aptuveni 5.000 dzī vnieku, kas tiek turē ti deviņ os divlī meņ u akvā rijos torņ u veidā . Ir arī delfinā rijs, mangrovju audzes un purvi un interesants tropu dā rzs (foto no interneta).

Ja jums ir laiks, protams, jums ir jā iegā dā jas biļ ete,

vismaz kā dā no š iem nā kotnes muzejiem, nu, piemē ram, Zinā tnes muzejā vai Okeanā rijā , vai Dā rza galerijā . Nav nepiecieš ams iegā dā ties komplekso biļ eti, jū s varat apmeklē t jebkuru no interesantā kajā m vietā m. Lai to izdarī tu, modernajai Valensijas pilsē tai ir jā atvē l vesela diena. Mums bija tikai puse no tā s (domā ju, dienas), un otrā puse bija paredzē ta tā saucamajā vecpilsē tā , tā pē c devā mies apskatī t tradicionā lo Valensiju. BET! Stingri iesaku visiem, esot Valensijā , neignorē t š o grandiozo futū ristisko objektu!

Ceļ š uz tā saukto vecpilsē tu mū s ved cauri viduslaiku cietokš ņ a vā rtiem, kas celti tā lajā.14. gadsimtā un č etrus gadsimtus kalpoja par cietumu, ar Torres un Serranos torņ iem.

Valensijas vē sturiskā sirds ir Sv.  Jaunavas laukums, kas atspoguļ o š ī s pilsē tas gadsimtiem seno vē sturi, sā kot no tā s dibinā š anas, t. i. , no Senā s Romas laikmeta. Paš ā laukuma centrā atrodas strū klaka, kas simbolizē Turijas upi ar tā s daudzajiem kanā liem.


Valensija ir tā da paš a nosaukuma provinces galvaspilsē ta, un maz cilvē ku zina, ka, tā pat kā kaimiņ os esoš ie baski, arī valensieš i neuzskata sevi par spā ņ iem, nu, kastī lieš u izpratnē , bet gan lepni dē vē sevi par valensieš iem un runā . š eit nekā dā gadī jumā ne spā ņ u, bet gan valensieš u valodā , kuras mā cī š ana skolā s ir obligā ta. Jā piebilst, ka valensieš i tieš ā m ļ oti atš ķ iras no saviem kolē ģ iem spā ņ iem, ir atturī gā ki, lakoniskā ki, es pat teiktu kulturā lā ki, lepnā ki un patstā vī gā ki. Un viņ i ļ oti ciena savu karogu,

kas kopā ar Spā nijas un Eiropas Savienī bas karogiem plī vo uz visā m administratī vajā m ē kā m.

Š eit, Svē tā s Jaunavas laukumā , atrodas arhitektū ras brī nums un kristietī bas ikona — Sv.  Marijas katedrā le. Š is ir galvenais Valensijas templis un pilsē tas simbols. Tā s vē sture aizsā kā s 2000 gadu senā pagā tnē , sā kot ar romieš u auglī bas dievietes Diā nas templi, kas vē lā k piederē ja vestgotiem, bet vē lā k arā bi to nolī dzinā ja ar zemi, uzcē la savu moš eju uz tā s drupā m. Tač u sā kā s rekonkista, atnā ca spā ņ i un aizslaucī ja musulmaņ u svē tnī cu, 1262. gadā uzliekot tā s pamatiem Svē tā s Marijas katedrā li (Catedral de Santa Maria de Valencia).

Tā kā katedrā les celtniecī ba turpinā jā s lī dz 18.  gadsimtam, tā s arhitektū rā bija vē rojams pilnī gs stilu sajaukums un slā ņ ojums — no gotikas lī dz barokam un neoklasicismam, kas nekā dā veidā neizkropļ o galveno templi,

bet gluž i pretē ji pieš ķ ir tai unikā lu š armu un ietriecas atmiņ ā .

No Svē tā s Jaunavas laukuma templī var iekļ ū t caur Apustuļ a vā rtiem, kas nosaukti, jo pie ieejas atrodas divpadsmit apustuļ u skulptū ras.

Tomē r tempļ a galvenie vā rti ir Dzelzs vā rti, pa kuriem tie, kas vē las, var iekļ ū t templī no Karalienes laukuma.

Pati katedrā le tika uzcelta krusta formā , un tomē r galvenā bumba š eit ir gotiskā , tač u, kā jau teicu, š eit ir sastopami arī citi arhitektū ras stili. Varu ī si raksturot tā s iekš ē jo apdari - spož ums, greznī ba, varenī ba un skaistums.

Centrā ir galvenais altā ris, kas veidots no seš iem paneļ iem ar pā rsteidzoš i skaistā m renesanses laika freskā m:

Altā ris ir krā sots no abā m pusē m:

Pie katedrā les sienā m ir sava veida galerija, pa kuru pā rvietojas apmeklē tā ji var brī vi pā rvietoties pa kapelā m, netraucē jot dievkalpojumam.

Aiz altā ra atrodas Augš ā mcelš anā s kapela, kas ilustrē Jē zus augš ā mcelš anos.


Un zem bareljefa glabā jas viena no kristī gā s pasaules relikvijā m - Svē tā Vincenta no Saragosas, Valensijas aizbildņ a, kas tika moceklis pē c Romas imperatora Diokletiā na pavē les, neiznī cī gā roka. mums par viņ a kristieš u vajā š anā m.

Katedrā les iekš pusē ir daudz skulptū ru, tostarp Dieva Mā tes:

Š eit jū s varat redzē t krā sainas gleznas,

veidojuš i viduslaiku mā kslinieki, tostarp Goija, Selī ni un citi Valensijas skolas pā rstā vji.

Un apbrī nojiet graciozā s ē rģ eles:

Un tomē r lielā kā daļ a tū ristu cenš as iekļ ū t katedrā lē nevis tā pē c, lai apbrī notu arhitektū ras stilu daž ā dī bu, bet gan tā pē c, ka zem tā s velvē m glabā jas kultū ras dā rgumi.

Viens no katedrā les lielā kajiem dā rgumiem ir unikā lais kauss, ko sauc par Svē to Grā lu. Tas tiek glabā ts Santo Caliz katedrā les kapelā . Saskaņ ā ar leģ endu, tieš i no viņ as Jē zus pieņ ē ma komū niju pē dē jā vakarē dienā krustā siš anas priekš vakarā .

Saskaņ ā ar leģ endu,

pē c Kristus krustā siš anas apustulis Pē teris biķ eri atnesa uz Romu, kur tas tika glabā ts daudzus gadsimtus pē c pirmo 23 pā vestu valdī š anas. Un tikai mū su ē ras 3. gadsimtā . e. Svē tais Grā ls tika nogā dā ts Spā nijā Aragonas provincē . Bet pē c spā ņ u iebrukuma mauru zemē s kauss ilgus gadus tika slē pts Spā nijas un Francijas kalnu alā s, un pē c rekonkistas tas ilgu laiku ceļ oja uz Spā nijas un Francijas katedrā lē m un klosteriem, un tikai 1916. gadā tas atkal nonā ca Valensijas katedrā lē , kur un joprojā m tiek glabā ta.

Š os piedzī vojumus piedzī voja š ī kristieš u svē tnī ca.

Pievilcī gs objekts katedrā les arhitektū rā ir astoņ stū rains gotiskais tornis ar lancetlogiem ar arā bu rakstī bu.

Un blakus galvenajai ieejai atrodas katedrā les tornis Micalet,

izgatavots baroka stilā ar zvanu torni. Zvanu torņ a iekš pusē ir spirā lveida kā pnes, kas ved uz terasi, no kuras paveras brī niš ķ ī gs skats uz visu Valensiju. Tač u jā patur prā tā , ka kā pnes ir ļ oti š auras, un runā , ka uzkā pt pa tā m ir ā rkā rtī gi grū ti, pat grū tā k nekā uzkā pt uz jumta Pē terpilī , lai gan tur ir tikai 203 pakā pieni.


Kopumā apbrī nojamā un noslē pumainā katedrā le atstā ja uz mums neizdzē š amu iespaidu, aizvedot mū s ar "laika maš ī nu" no nezinā mas nā kotnes uz noslē pumainu pagā tni.

Tomē r valensieš i, tā pat kā visi spā ņ i, ļ oti godina visus kristieš u svē tkus. Kristus Miesas svē tkitiek uzskatī ti par ī paš iem. Saskaņ ā ar tradī ciju pa pilsē tu virzā s gā jiens ar monumentā liem pajū giem, kuros attē loti notikumi no kristietī bas dzī ves. Kopā ir 11 rati, un tos var apskatī t Casa de Las Rocas muzejā .

Un visbeidzot, mē s varē jā m daļ u sava laika veltī t tagadnei un redzē t, kā Valensija dzī vo š odien.

Parastā s ielas un laukumi:

Interesantas mā jas - terases ar puķ u dobē m:

Tā pat kā visā Eiropā , riteņ braukš ana ir ļ oti populā ra:

Un visur smarž o apelsī nu un citronu koki:

Vakarā sā ka lī t, un mē s nolē mā m doties uz krastu, lai pasē dē tu omulī gā kafejnī cā jū ras krastā un atpū stos un apzinā tos redzē to, apcerot viļ ņ us. Bet sā kā s tik spē cī ga lietusgā ze,

ka gandrī z lī dz naktij nosē dē jā m kafejnī cā un no turienes jau devā mies uz nakš ņ oš anas vietu viesnī cā . Es precī zi atceros, ka viesnī ca bija lieliska, to sauca Olympia and Spa 4 *. Bet kur pazuda lietus fotogrā fijas, tas ir noslē pums. Ir saglabā juš ā s viesnī cas fotogrā fijas, bet nez kā pē c tikai istabas foto. Vispā r, ja esi Valensijā , varu ieteikt š o viesnī cu, tas tieš ā m ir ieskaitī ts.

Š ī ir tik atš ķ irī ga Valensija vienā dienā , tač u nez kā pē c š ī konkrē tā diena man iespiedā s atmiņ ā un palika atmiņ ā vairā k nekā citas.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
komentāri (38) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums