Toledo. Daudzveidīgās pilsētas noslēpumi (no sākuma)
Tieš i pirms pieciem gadiem mē s ceļ ojā m pa Spā niju, un mums bija iespē ja apmeklē t vienu pā rsteidzoš u pilsē tu, kas pā rsteidza manu iztē li un tika atcerē ta vairā k nekā citas. Š ī ir bijusī Spā nijas galvaspilsē ta – ī paš a likteņ a pilsē taToledo. Daž ā di vē sturnieki un mā kslinieki daudzus gadsimtus centā s izprast š ī s daudzveidī gā s pilsē tas noslē pumu, kas bija vieta, kur saplū da daudzu tautu kultū ra un idejas. Tač u Toledo joprojā m dedzī gi sargā savu noslē pumu, un š is noslē pums ir jā saprot paš am. Galu galā Toledo ir pati vē sture, visas Spā nijas vē sture. Un savā stā stā es mē ģ inā š u paplaš inā t š o mazo Ariadnes vadmotī vu un parā dī t ceļ otā jiem, ko jū s varat redzē t Toledo vienā dienā .
Pagā juš i divi tū kstoš i gadu, kopš Markusa Fulvija vadī tie romieš u leģ ioni iekaroja pilsē tu un atklā ja tā s pastā vē š anas vē sturi ar vā rdiem "Тoletum ibi parva urb erat, sed loco munita".
Pat pie ieejas pilsē tā no tā lienes paveras skats uz lielu klinti, kas atrodas starp diviem akmeņ iem, uz kuras ir uzcelta viduslaiku pilsē ta, bet lejā , lī kumot, plū stoš i plū st Tež u upe.
Un pie ieejas pilsē tā mū s reiz sagaidaKastī lijas valdnieks Alfonso VI, saukts Drosmī gais par viņ a drosmi, atbrī vojot pilsē tu no mauriem laikā . rekonkista. Tieš i viņ a vadī bā.1085. gadā pilsē tā ienā ca kristieš u grupa un izraidī ja Toledo emirā tu. Tomē r pilsē ta joprojā m palika pierobež as pilsē ta, jo periodiski turpinā jā s Almohad reidi.
Visē rtā kais veids, kā nokļ ū t Toledo, ir caur Bisagras vā rtiem, ko pilsē tai 16. gadsimtā uzdā vinā ja imperators Kā rlis V saistī bā ar toledo sasaukš anu. Cortes. Vā rtu arku vainago imperatora ģ erbonis - Habsburgu dinastijas divgalvainais ē rglis. Vispā r, kur vien skaties, visur ir Habsburgi.
No Bisagras vā rtiem pilsē tas mū ris stiepjas lī dz Sv. Mā rtiņ a tiltam.
Tilts savieno pilsē tu ar rietumiem, t. i. , ar Toledo kalniem, no kurienes viņ i atveda granī tu celtniecī bai, ogles, pā rtiku un lopus. Un savu nosaukumu tas ieguvis no netā lu esoš ā s Svē tā Mā rtiņ a draudzes. Š ķ ē rsojot tiltu, Hawthorn Gate ved uz Toledo visvairā k apdzī voto kvartā lu, Ebreju kvartā lu.
Pakā pē ir redzama Sv. Jā ņ a katoļ u karaļ u baznī ca.
Š is ir klosteris, un tā izcelsme ir saistī ta ar izš ķ iroš o cī ņ u par Kastī lijas troni, kurā uzvarē ja Izabella un Ferdinands, vē lā k saukti par katoļ u karaļ iem. Par godu š ā dam notikumam karaliene Izabella nolemj uzcelt klosteri, kas sastā v no tempļ a un panteona.
Katedrā les interjers ar ikonostā zi:
Ļ oti skaisti iekā rtota presbiterija:
Tač u lielā kais templis Toledo, kā arī visā kristieš u pasaulē , ir katedrā le.
Katedrā les tapš anas vē sture ir leģ endā ra, jo tā s celtniecī ba aizsā kā s par godu rekonkista vē stures pagrieziena punktam, kad kristieš i deva pē dē jo graujoš u triecienu almohā diem, kuri tolaik valdī ja salā . Arā bu hronikā s š ī kauja tiek dē vē ta par "nelaimi", bet uzvarē tā ji Alfonsa VIII vadī bā.1221. gadā noliek pirmo akmeni un sā k grandiozā s Katedrā les celtniecī bu, kas tiks pabeigta tikai pē c 500 gadiem.
Katedrā le ir satriecoš a no visā m pusē m, un vē l satriecoš ā k ir tas, ka katedrā les arhitektoniskā kompozī cija ir piedē vē ta diviem meistariem, kuru identitā te nav zinā ma! Pastā v pieņ ē mums, ka meistara vā rds bija Martins, bet viņ š bija francū zis, un Mudé jar stila klā tbū tne katedrā les arhitektū rā liek domā t, ka to uzcē lis kā ds Toledo cilvē ks, un viņ a vā rds bija Pedro Peress.
Katedrā les augstā kā daļ a ir simts metru augsts tornis, kura iekš pusē atrodas galvenais zvans. Otro torni vainago astoņ stū ra bungas ar skaistu kupolu, ko veidojis Horhe Manuels (El Greko dē ls). Un starp torņ iem ir fasā de ar trim portā liem.
Ar visiem tā portā liem tas neietilpst nevienas kameras objektī vā , tā pē c varat to fotografē t no daž ā diem leņ ķ iem pa daļ ā m.
Varbū t uz galvenā s fasā des portā li izskatā s apmē ram š ā di:
Centrā ir piedoš anas portā ls, tas ir, ejot cauri tam, jū s saņ emat indulgenci, kas atbrī vo visus grē kus. Labajā pusē ir Tiesas portā ls, jo š eit redzams Pē dē jā sprieduma attē ls. Un kreisais portā ls attē lo elles vā rtus. Tas ir, saņ emot piedoš anu, jū s nonā kat briesmī gā tiesā , no turienes lī dz elles vā rtiem, bet kur ir paradī zes vā rti? Vai arī a priori visi iet ellē , lai sadedzinā tu š ausmī gā ugunī ? Jā , es neesmu apmierinā ts ar š ā du iespē ju.
Portā ls ar lauvā m tiek uzskatī ts par skaistā ko, jo to cē la flā mu amatnieki, kas tajā laikā tika uzskatī ti par prasmī gā kajiem tē lniekiem un arhitektiem. p>
Portā la interjera kompozī ciju vainago Imperatora ē rģ eles.
Un vispā r katedrā les iekš puse izskatā s ne mazā k grandioza kā ā rpusē :
Skaistā kais mā kslas darbs ir galvenais ikonostā ze (Retablo), kas atrodas katedrā les centrā . Tas sastā v no piecpadsmit lielā m skulpturā lā m grupā m, kas izgrebtas no lapegles un krā sotas ar zeltu.
Saules gaisma katedrā lē ieplū st pa gaismas logu (lucarne), maigi izgaismojot visas skulpturā lā s kompozī cijas un, pats galvenais, ikonostā zes apakš ē jo daļ u ar Jaunavas Marijas figū ru.
Un pā rsteidzoš i skaisto vitrā ž u augš pusē :
Un ne mazā k pā rsteidzoš i griesti:
Š ī Sakristeja ir lielā kais muzejs katedrā lē . Sakristejas plaš o zā li vainago neapolieš u mā kslinieka Luka Dž ordano gleznotā velve (slavu viņ š ieguva ar to, ka varē ja vienlaikus strā dā t ar abā m rokā m un vienlaikus krā sot sienas un griestus).
Zā les centrā lajā daļ ā atrodas marmora altā ris, virs kura karā jas viens no š edevriem El Greko "Kristus drē bju novilkš ana".
Vē l viens pā rsteidzoš s radī jums ir tā sauktais koris, kura ieeju aizsargā elegants rež ģ is:
Apakš ē jā kora sē dekļ u rinda ir mā kslas darbs un pirmais Rodrigo Alemā na darbs. Krē slu atzveltnes ir izgatavotas no valrieksta, un tajā s redzamas kauju hronikas.
Unikā lajā koru ansamblī atrodas Prima altā rglezna un "Baltā s Madonnas" marmora figū ra, kas datē ta ar 14. gadsimtu.
Spā ņ iem, tā pat kā itā ļ iem, ir savi neskaitā mi dā rgumi. Un tā s ir paslē ptas tajā s paš ā s katedrā ļ u kasē s. Toledo katedrā le nebija izņ ē mums.
Katedrā les dā rgumi
Kristieš u pasaulē izcilā kais dā rgmetā la darbs ir brī numainā piramī da, ko izmanto lielas reliģ iskā s procesijas dienā .
Nelielā vitrī nā pa kreisi — Impē rijas kroņ i:
Vē l viens š edevrs ir brī niš ķ ī gie Bī beles sē jumiar Sentluisas komentā riem. Katra sē juma pergamenta lapas rotā apmē ram trī s tū kstoš i miniatū ru.
Nav iespē jams aprakstī t un parā dī t visus š ajā muzejā glabā tos dā rgumus, tač u tie visi patiesi pā rstā v ne tikai mā ksliniecisku, bet arī vē sturisku vē rtī bu.
Ja kā dreiz apmeklē jat Toledo, nepalaidiet garā m š o lielisko katedrā li.
Kalnā paceļ as vē l viena monumentā la ē ka, kas dominē pā rē jā s mā jā s. Š is ir Royal Alcá zar.
Tač u par lielu nož ē lu mē s nenokļ uvā m pilī , lai gan tajā atrodas ne mazā k unikā li muzeji un kases.
Nu, mē s ejam pastaigā ties pa pilsē tas vecajā m ielā m, š eit patieš ā m š ķ iet, ka laiks ir apstā jies un sasalis viduslaikos.
Veikali ir visur, kur, tā pat kā pirms daudziem gadsimtiem, pilsē tnieki iegā dā jā s vienkā rš u pā rtiku — sieru un maizi:
Un daudzas amatniecī bas darbnī cas, kurā s varat apskatī t un pat iegā dā ties unikā las lietas, kas izgatavotas no metā la, koka un porcelā na:
Vē rot meistara darbu ir ļ oti interesanti, viņ š veido, un drī z vien no parasta š ķ ī vja sanā ks skaists izstrā dā jums.
Un, protams, iesim apskatī t bruņ inieka bruņ as un munī ciju, kur bez tā s manam tū ristu biedram neinteresē š ķ ī vji. Bet zobeni un musketes – jā !
Un bruņ inieki!
Kopumā , mani dā rgie lasī tā ji, ikvienam ir jā atklā j savs Toledo noslē pums, apmaldoties tā s ielu labirintā un saskatot maģ isko š armu vakara krē slā . Vai otrā di, rī tausmā vē rojiet, kā aust saule, apzeltot tā s granī ta neieņ emamā s sienas.
