Maljorka, ļaujiet man jūs iepazīstināt!
Tas vē l bija tā lu no pludmales sezonas, bet es ļ oti gribē ju doties uz siltā kiem klimatiem! Ī paš i Vidusjū rā ! Es, kā vienmē r, plosī jos starp Itā liju-Spā niju-Portugā li. Spā nija uzvarē ja, jo biļ eš u piedā vā jums bija vislabā kais! Es ilgi sapņ oju par Maljorku, bet kaut kā ceļ ojums mainī jā s un mainī jā s. Un visbeidzot, mī kla ir savā kta, un es lidoju uz Palmu de Maljorku nedē ļ as nogalē ! Uz 3 naktī m. Mē rķ is ir ekskursija, labi, izpē te.
Ierados 20:00, silts: +18C! Gaiss ir pilns ar ziedu smarž ā m! Vē l neesmu sapratis, bet man jau patī k! Tū risti ir viegli, un vietē jie ir dū nu jakā s un zā bakos! Pasmaidī ja! Pat suņ i kaž okos! Nosalst, nabagi! Es iereģ istrē jos viesnī cā , ā tri iekā ru mantas skapī , nopeldē jos - un jau naktī . Staigā jiet, elpojiet un pusdienojiet. Trī s minū š u gā jiena attā lumā no manas viesnī cas - Passeig des Born, š ī ir tā da iela, ļ oti lī dzī ga Ramblai. Un, starp citu, arī Palmai ir sava Rambla, un uz tā s visur tirgo ziedus. Bet mans Born man patika vē l vairā k. Tā tad š is Borns ir pilns ar restorā niem un kafejnī cā m. Staigā ja ap 3-4, palasī ja ē dienkarti. Viss kaut kā nav kā rtī bā . Vai nu neobjektivitā te konditorejas veikalā , tad ā trā s uzkodas, tad cenas samazinā s no skalas. Tač u pieredzē juš i tū risti zina, ka ir vē rts doties mazliet dziļ ā k alejā s, nedaudz tā lā k no galvenajā m ielā m, un jū s noteikti uzdursities uz “tautas” restorā nu, kuru dedzī gi dievina vietē jie. Tā es nejauš i uzdū ros Restaurante La Botana. Skatos - cilvē ki ir tumš i un tumš i un 90% ir spā ņ i. Es nezinu, vai tie ir vietē jie iedzī votā ji vai ciemiņ i, bet spā ņ i. Pat galdam bija jā gaida. Pasū tī ju jē ra ribiņ as, lī dzi atnesa salā tus un kartupeļ us, kā arī uzkodas maizi un olī vas. Tie vienmē r tiek pasniegti, gaidot pamatē dienu, bet jums noteikti prasī s, vai nest vai ne, jo. tie ir iekļ auti rē ķ inā . Bet cena ir tik simboliska, ka par to nav vē rts pat domā t! Kaut kas 1.25 € vai tuvu tam. Un es mī lu olī vas! Man patika viss š ajā restorā nā : ē diens, atmosfē ra, apkalpoš ana un rē ķ ins! Par uzkodā m, pamatē dienu un 4 vī na glā zē m man atnesa rē ķ inu 16 €. Un ja kā ds saka, ka Spā nijā ir dā rgi, neticiet! Lai gan ir restorā ni, kas ir gan dā rgā ki, gan pretenciozā ki, jū s varat ē st par jebkuru budž etu.
Nā kamajā rī tā jau pulksten 9 izgā ju ā rā iepazī ties ar salas galvaspilsē tu. Es parasti braucu ar apskates braucienu ar divvietī gu automaš ī nu. Vietnē City Sightseeing bija norā dī ts, ka pirmais autobuss atiet 9:30. Patiesī bā tas izrā dī jā s pulksten 10:00. Nu neko, izstaigā ju S´ Hort del Rei laukumu, kas atrodas katedrā les pakā jē . Laukums bija ļ oti fotogē nisks! Sarkanā divstā vu autobusa marš ruts aptver visas Palmas ikoniskā kā s apskates vietas, un, kas ir jauki, stā stī jums notiek arī krievu valodā . Izdoš anas cena: 17 € pieauguš ajam. Ja jums ir biļ etes no iepriekš ē jā m City Sightseeing tū rē m, neatkarī gi no tā , no kurā m pilsē tā m un valstī m, uzrā diet tā s pirms pirkš anas, tā s dos 10% atlaidi. No viena cilvē ka labums it kā nav acī mredzams un maz taustā ms, bet no ģ imenes – jā . Ar viņ iem braucu visu dienu, kā izbraucu ar pirmo autobusu, tā ar pē dē jo 18:00 atgriezos. Hop On - Hop Off sistē ma ir ļ oti ē rta! Visu, ko gribē ju redzē t Palmā , es redzē ju! Tiesa, Katedrā lē man izdevā s iekļ ū t tikai ar piekto mē ģ inā jumu. Kā es gribē ju tur nokļ ū t, bet vienmē r, kad es atnā cu, tas vienmē r bija slē gts! Eprst! Un, š ķ iet, Lieldienas, labi, kas ir atvē rts, ir katedrā le. Pats Dievs, tā teikt, pavē lē ja! Tač u kaut kā du man joprojā m nesaprotamu iemeslu dē ļ katedrā le bija slē gta visu sestdienu! Jau vakarā , vakariņ ojot restorā nā , sā ku runā t ar britu vecmā miņ ā m, kas sē dē ja pie blakus galdiņ a. Viņ i teica, ka rī t karaliskā ģ imene lidos uz Palmu, ī paš i uz Lieldienu svē tdienas dievkalpojumu. Mē s vienbalsī gi nopū tā mies, kad es ierosinā ju viņ u dē ļ slē gt katedrā li. Viņ i gatavojas, saka, uzņ emt cienī jamos viesus, tī ra, mazgā ja, tī ra!
Izpē tot galvenā s Palmas apskates vietas, es apmeklē ju Almudainas karalisko pili (Palacio Real de La Almudaina). Tā atrodas blakus katedrā lei. Š ī ir viena no vecā kajā m pilī m Spā nijā . Mauru valdī š anas laikā pils bija mauru vezī ru rezidence, un no 1230. gada tā kļ uva par karaļ a rezidenci. Tagad tajā atrodas militā rie dienesti un Nacionā lais muzejs. Pagalmā atrodas gotiskā Svē tā s Annas kapela. Karaliskā pils joprojā m ir saglabā ta Spā nijas karaliskā s lī nijas mantinieku vajadzī bā m, puse no pils ir karaliskā s ģ imenes privā tī paš ums, karaļ a rezidences aizsardzī bai š eit ir izvietota armija. Visur nav fotogrā fiju izkā rtņ u. Tiesa, es tos pamanī ju vē lu, tikai uzkā pjot otrajā stā vā . Tagad es saprotu, kā pē c darbiniece skatī jā s uz mani ar tā dā m sasodī tā m acī m, kad es fotografē ju ar zibspuldzi, mī ļ i smaidot viņ ai. Ieraugot ikonu, kas izsvī troja kameras simbolu, man bija reizē gan kauns, gan apmulsums. Un vē lme bildē ties otrajā stā vā kaut kā jau ir pagaisusi! Tomē r tū ristam sirdsapziņ as pā rmetumi nav tas labā kais ceļ abiedrs! Un darbiniekiem ir tē rauda nervi! Š ā das nozī mī tes par fotografē š anas aizliegumu ir ne tikai karaliskajā muzejā , bet arī daudzos citos apskates objektos. Apkā rt visi kopā fotografē jas, un apsargi - nulle emociju. Mū su vecmā miņ as-aprū pē tā jas jau bū tu aprijuš as, kā Cerbers!
Izejot no pils, es vienkā rš i devos pastaigā ties pa vecpilsē tu un uzreiz uzdū ros zī mē m "Arā bu pirtis". Un tā viņ a gā ja pa bultu, pa ceļ am apbrī nodama vecos balkonus, mauru ilgā s uzturē š anā s uz salas mantojumu. Banys arā bi ir vissvarī gā kais atlikuš ais musulmaņ u valdī š anas piemineklis salā , lai gan atlikuš as ir tikai divas nelielas pazemes kameras, no kurā m viena ir ar kupolveida griestiem, ko atbalsta ducis kolonnu, no kurā m daž ā s bija atkā rtoti izmantotas sagrautu romieš u ē ku galvaspilsē tas. Pirtis celtas 10. gadsimtā , tas ir praktiski viss, kas palicis no senā s Medinas pilsē tas. Tā s ir raksturī gas pirtis, kas ir sastopamas citā s islā ma pilsē tā s. Banys Arabs, tam ir pusapaļ ais kupols, ko atbalsta vairā kas kolonnas un spraugas saules gaismai. Kad tur klī st, jū ties kā kaut kur Marokā vai citā austrumu valstī !
Pē c tam es atgriezos ekskursijas autobusā un devos uz Spā nijas ciematu. Pueblo españ ol de Palma de Mallorca ir brī vdabas parks, kurā.6000 kvadrā tmetru platī bā . metri, tika uzbū vē tas slavenā ko Spā nijas pilsē tu fragmentu kopijas no visas valsts, sā kot no tipiskā m Andalū zijas ielā m un beidzot ar mā jā m Kanā riju salā s. Š eit varat pastaigā ties pa Seviļ as, Toledo un Granadas ielā m un apskatī t Alhambras Mirtas pagalma, Madrides Svē tā Antonija kapelas vai El Greko nama kopijas, kā arī slavenos Bisagras vā rtus Toledo. Es nezinu, kā pē c š is muzejs nav populā rs, man ļ oti patika! Bet es tur staigā ju absolū tā vientulī bā . Kad es pirmo reizi ierados, tur bija 3 vā cu tū risti, kuri dzē ra alu kafejnī cā "Barselonas laukumā ". Bet kafejnī ca nekavē joties tika slē gta uz siestu, un vā cieš i atkā pā s. Esmu tur staigā jis pē c sirds patikas! Un neviens netraucē ja fotografē t!
Tad es atkal iekā pu divvietī gā maš ī nā un devos apskatī t apaļ o pili — Belveru. Castell de Bellver nozī mē "skaists skats", un tas nav runas attē ls. Tas atrodas kalna galā pie ieejas ostā , no kurienes paveras brī niš ķ ī ga Palmas pilsē tas panorā ma. Tū ristu atsauksmē s lasu, ka kā ds tur augš ā kā pj kā jā m. Es negribē tu. Ļ oti nogurdinoš i, ī paš i karstā laikā . Bet atgriezties lejā , ja laiks atļ auj, ir pastaiga, patī kama visos aspektos. Kalna nogā zes ir jaukts mež s, veģ etā cijā dominē skuju koki. Bet ir daudz citu puķ u augu, ī paš i medus augu. Aromā ti virmo gaisā – satriecoš i!
Pils-cietoksnis lī dz mū sdienā m ir saglabā jies gandrī z nemainī gs. Tā celta 14. gadsimtā (1300-1314) pē c Maljorkas karaļ a Dž eimsa II pavē les. Belveras pilij Palmā bija paredzē ts apsargā t piekļ uvi lī cim un pilsē tai rietumu daļ ā . Tā kalpoja arī kā karaliskā rezidence. No 1717. gada Belvera kalpoja kā militā rais cietums. Vē lā k pils kalpoja par naudas kaltuvi. 1931. gadā pē c jauna projekta to pā rveidoja par Pilsē tas vē stures muzeju. Ē kai ir apļ a forma, kas bija noteicoš ā tā s oriģ inalitā tei. Ā rpus to ieskauj grā vis. Iekš ē jo pagalmu ieskauj klosteris, kas sastā v no diviem stā viem. Apakš stā vā ir noapaļ otas arkas, bet augš ē jā stā vā smailas arkas ar gotikas stila rievotā m velvē m. Uz pils plakanā jumta atrodas skatu laukums, no kura var apbrī not gleznaino skatu uz pilsē tu un ostu.
No pils es gribē ju doties uz pilsē tu kā jā m, bet tas bija katastrofā ls laiks, un vē jš sacē lā s. Tas atdzisa. Aizbrauca pē dē jā ekskursijas autobusā . Vakarā es devos uz Celler Pages restorā nu, kas piedā vā tradicionā lo Maljorkas mā jas ē dienu. Š eit tas ir dā rgā ks nekā “tautas” restorā ns - reklā mā s apmē ram 2.5 reizes. Par uzkodu (olī vu-maize), subproduktiem un Mairoka antrekotu, plus 3 vī na glā zē m samaksā ju 36 €, dzeramnaudu neskaitot. Nā kamajā dienā vakariņ oju piejū ras bulvā rī Passeig Sagrera pie bijuš ā s Llotjas birž as ē kas, kur ir vē l dā rgā k: uzkoda, spageti sē piju tintes mē rcē ar jū ras veltē m, 3 glā zes vī na, kafija un parfē - 45 €. Bet ļ oti, ļ oti garš ī gi un ē dienkarte labos restorā nos krievu valodā . Es runā ju par to, ka Maljorkā varat ē st par jebkuru budž etu. Tas var bū t lē tā ks, bez volā niem vai arī dā rgā ks, ar atmosfē ru un krā š ņ u skatu no panorā mas logiem. Bū s garš ī gi gan tur, gan tur. Un kam dot priekš roku – katrs izlemj pats.
Gatavojoties braucienam, es izpē tī ju Palmas un apkā rtnes apskates vietas un ļ oti ž ē l, ka man nebija laika aizbraukt ar veco vilcienu uz Soleru un no tā - ar veco tramvaju uz Port de Soller . Fotogrā fijā s no interneta viss bija ļ oti gleznaini! Nu, es savā nedē ļ as nogalē neiekļ ā vos visam, ko plā noju noskatī ties. Bet, ja tū rists kaut ko vē las, ja viņ š kaut ko izdomā , kas viņ u atturē s? ! Pē c saspringta piespiedu gā jiena lī dz vakaram sapratu, ka Palmā paspē ju apmeklē t visu, ko ieplā noju. Nu gandrī z viss. Katedrā le spī tī gi atteicā s atvē rt durvis manam zinā tkā rajam degunam. Jā , un vī ģ es ar viņ u, es nolē mu, ka tā ir! Cik daudz katedrā ļ u esmu redzē jis, un cik daudz vē l ir priekš ā ! Tiesa, skatoties uz priekš u, teikš u, ka tomē r iekļ uvu, tiesa, ar piekto mē ģ inā jumu! Tā nu, rezumē jot ļ oti saspringto apskates dienu, pē kš ņ i sapratu, ka varē š u nonā kt Sollerā ! Urrā ! Uz dabu, uz pilsē tu! Nevaru sagaidī t rī tu! Visu nakti es sapņ oju par jū ru, kajā m un veca vilciena svilpi.
Pirmais vilciens uz Soller martā aties plkst. 10:30 no Ferrocarril de Só ller stacijas, blakus pl. Spā nija (Plaç a d'Epanya). Soller stacija atrodas atseviš ķ ā ē kā pretī Estació Intermodal. Uzmanī gi sekojiet zī mē m, lai netē rē tu laiku meklē jumiem, kā es to darī ju. Vispirms devos lejā uz Estació Intermodal biļ eš u kasi un stā vē ju rindā , lai pā rliecinā tos, ka stā vu nepareizā vietā , nepareizajā virzienā ! Tiesa, es nebiju viena savā topogrā fiskajā kretinismā ! Vē l astoņ i cilvē ki pieļ ā va tā du paš u kļ ū du. Kopā steidzā mies uz pareizo kasi. Mē s nā kam skrienot, un tur...cilvē ki - mī ļ ā mā te! Un ir jau 10:15! Un kaut kas man teica, ka 15 minū š u laikā š ī rinda neatrisinā sies! Un nā kamais vilciens ir 12:50! Es stā vu, skā bs, es saprotu - pusi dienas notecē ju! Turklā t no rī ta izbraucot no viesnī cas Palmā bija +23C. Un es, izlasot tū ristu atsauksmes, kurā s cilvē ki iesaka ģ ē rbties siltā k, jo vilcienā ir caurvē jš , un Sollerā ir vē sā ks, es ieteicu uzkrā ties ar vē jjakā m pat vasarā . Un es ieš u martā . Stā vu dž emperī ar garā m piedurknē m un pat melnā , vestē , pā rliecinoš i kū stot no karstuma, zvē ru, ka esmu kā rtī gi iesildī jies! Nu mierinu sevi: nekas, nopirkš u biļ eti nā kamajam vilcienam, bū s laiks aizbraukt uz viesnī cu, pā rģ ē rbties, kur skapī skumjš gaiš a zī da blū ze! Tač u jā izsaka atzinī ba Maljorkas dzelzceļ niekiem – lī dz brī dim, kad tika aplidots pē dē jais novē lotais tū rists, vilciens neaizbrauca. Un mē s kavē jā m tikai 20 minū tes! Bet cik es biju laimī ga savā blū zē un vestē ar garā m piedurknē m! Paldies visiem, kas rakstī ja par siltā m lietā m! Vilcienā visi logi vaļ ā , vē jš staigā - esi vesels. Sollerā , protams, nav daudz vē sā ks kā Palmā , bet piekrastē , Port de Sollerā , jā , var just vieglu jū ras vē smu. Es tur bū tu iesitis ozolu zī da blū zē ! Kā tas viss tik labi izdevā s! Nu skaistums pa ceļ am un uz vietas vispā r ir neslavē jams! Vilciens iet pa kalnu ceļ iem, pa tuneļ iem. Dzelzceļ š , kas savieno Palmu ar pilsē tā m kalnu grē das otrā pusē - Soller un Port Soller, tika uzbū vē ts vairā k nekā pirms gadsimta. Joprojā m tiek izmantoti veci vagoni, un ceļ š ved tik tuvu citrusaugļ u dā rziem, ka biež i vien pietiek izstiepties pa vilciena logu, lai pieskartos apelsī nu un citronu augļ iem. Tiesa, to darī t kategoriski nav ieteicams, jo, mijas ar kokiem, gar ceļ u “aug” arī stabi. Nevajadzē s ilgi salauzt roku! No Solera pilsē tas kursē vecs tramvajs, kas savieno Solleru ar ostu. Tramvaju kustī bas saraksts ir pielā gots vilciena pienā kš anai. Ņ emot vē rā mū su kavē š anos, kavē jā s arī tramvajs. Viņ u apkalpoja uz perona uzreiz pē c vilciena ieraš anā s. Bet es nolē mu to izlaist un pē c stundas doties uz nā kamo. Un š ajā laikā izpē tī t Solera pilsē tu. Maksa par kombinē to vilciena + tramvaja biļ eti marš rutā Palma-Port Soller-Palma, maksā.30 € - pieauguš ajiem. Brauciena laiks: Palma - Soller apmē ram 55 minū tes, ar tramvaju Soller - Port de Soller vē l 20 minū tes. Vilcienu un tramvaju kustī bas sarakstus var atrast vietnē : http://www.trendesoller.com/en/cms. php
Solera pilsē ta nav nekas ī paš s. Lē nā m apstaigā ju to, apmeklē ju vietē jo katedrā li, ē du saldē jumu - arī lī dz nā kamajam tramvajam atlika laiks. Visas Port de Soller skaistules! Tas ir tik gleznains lī cis! Soller Port ir jauka maza pilsē tiņ a, kas atrodas vienā no Maljorkas skaistā kajiem lī č iem, kas veidota kā pakavs. Tramuntanas kalnu ieskautā pilsē ta apvieno labā ko – lielisku skatu uz kalniem un jū ru. Promenā dē ir daudz kafejnī cu un restorā nu, kur varat atpū sties, ē st svaigā kā s jū ras veltes un baudī t skaistus skatus. Noteikti jā pamē ģ ina svaigi spiesta apelsī nu sula, tā ir ļ oti garš ī ga, apelsī ni ir neparasti saldi un sulī gi. Tie ir tie, kurus audzē stā dī jumos gar ceļ u. Varat arī braukt ar izklaides laivu. Ž ē l, ka nepietika laika! Man ļ oti patī k jū ras braucieni!
Es atgriezos Palmā ar pē dē jo vilcienu. Atgriež oties no stacijas, es apskatī ju Sv. Migela (Parroquia San Miguel) draudzi, Sv. Eulalia baznī cu (Iglesia de Santa Eulà lia), uzklī du laukumā . Majors (Plaç a Major). Interesanti, ka visi Spā nijas mē ru laukumi ir dvī ņ u mā sas, nu, tieš i uz vienas sejas: kvadrā tveida forma, pagalms, skaidras lī nijas un dā rgā kā kafija pilsē tā ! Tik klusi es sasniedzu katedrā li. Un, lū k, tas bija atvē rts! Un bija svinī gs Lieldienu vakara dievkalpojums ar ē rģ eļ mū ziku, elegantiem tē rpiem un koriem! Droš i vien ne velti es nevarē ju tur nokļ ū t! Kā balvu es saņ ē mu daudz vairā k! Katedrā le ir laba! Gan ā rpusē , gan iekš ā . Pā rsteidz ar savu mē rogu un skaistumu! Un Gaudi piedalī jā s katedrā les projektē š anā . Viņ š veica rekonstrukciju no 1903. lī dz 1914. gadam. Viņ a nozī mī gā kais ieguldī jums bija daudzu ž alū ziju logu atvē rš ana, jaunu vitrā ž u pievienoš ana un apgaismojuma uzlaboš ana. Un virs galvenā altā ra karā jā s dī vaina nojume. To papildina dī vaina krustā sistā Kristus skulptū ra, ko ieskauj Jaunava Marija un Svē tais Jā nis, un tas izskatā s kā spoku kuģ is, kas peld nezinā mos attā lumos. Uz tā karā jas apmē ram 35 lampas. Ideju par izcilu arhitektu viņ š nenoveda lī dz galam. Bet tomē r skaisti!
Atlikuš ajā pusdienā pirms izlidoš anas es vienkā rš i staigā ju un paskatī jos apkā rt, kam man nebija laika iepriekš ē jā s dienā s. Sē ž ot uz Sky Bar terases pie rī ta kafijas, skatī jos uz lielo skaisto templi labajā pusē un domā ju, kas tā par katedrā li un kā pē c es tur vē l neesmu bijusi? Apskatot karti, uzzinā ju, ka tas ir pavisam netā lu, aiz manas viesnī cas, 5 minū š u gā jienā - majestā tiskā Iglesia de la Santa Cruz. Blakus atrodas Modernā s mā kslas muzejs Es Baluard, kas atrodas bijuš ā cietokš ņ a ē kā . Es Baluard muzejs tagad atrodas vē sturiskā , 16. gadsimtā celtā aizsardzī bas bastiona teritorijā , ko ieskauj nocietinā ti mū ri. Vairā k nekā.300 gadus kalpojis savam mē rķ im, nocietinā jums pā rgā ja privā tā s rokā s un vairs netika izmantots militā rā m vajadzī bā m. 1963. gadā jaunie ī paš nieki plā noja nojaukt bastiona rietumu sienu, tač u Palma de Maljorkas sabiedrī ba bija pret vandā lismu pret unikā lo arhitektū ras pieminekli, un pilsē tas vadī ba nolē ma saglabā t vē sturisko mantojumu ar tā tā lā ku rekonstrukciju. Nā kamajā s desmitgadē s bastions tika pamests un tikai 1997. gadā dome paziņ oja par lē mumu tajā izvietot modernā s mā kslas muzeju. Rezultā tā.2004. gada janvā rī Es Baluard vē ra durvis apmeklē tā jiem. Tā s zā lē s tiek eksponē tas gleznu, zī mē jumu, skulptū ru un citu mā ksliniecisku kustī bu kolekcijas, un starp darbiem ir tā du slavenu mā kslinieku kā Gogē ns, Miro, Pikaso darbi. Papildus muzeja kompozī cijā m apmeklē tā jiem ir iespē ja apbrī not Vidusjū ras bezgalī gos plaš umus, kas paveras no ē kas galvenā s terases. Pirmdien diemž ē l muzejs bija slē gts. Man bija jā apmierinā s ar ekskursiju pa cietoksni un panorā mas skatu no tā cietokš ņ a sienā m.
Pie cietokš ņ a ir daudz apelsī nu koku, vesela aleja. Un tad es beidzot sapratu, pē c kā smarž o mana Maljorka! Izrā dā s, ka tas smarž oja pē c apelsī nu ziediem. Un kas ir pā rsteidzoš i, uz daž iem kokiem karā jā s gatavi augļ i, uz citiem - tikai ziedi, bet uz treš o - gan augļ i, gan ziedi vienlaikus! Es nekad neesmu bijusi koš u ziedu aromā tu cienī tā ja, ar spē cī gu noteiktu ziedu smarž u. Un tad es ļ oti gribē ju! Kur es varu iegā dā ties smarž as ar dominē još o apelsī nu ziedu smarž u? Cik lieliski smarž oja š ie ziedi! Plā ns, elegants, svaigs citrusauglis un nemaz neatgā dinā ja apelsī nu smarž u. Manuprā t, tos sauc par apelsī nu ziediem.
Caur nelielo parku Feixina Park no Es Baluard cietokš ņ a daž u minū š u laikā varat staigā t lī dz parkam ar Molinos de Agua dzirnavā m. Tā s atrodas uz Plaç a Rentadors. Dzirnavas ir dekoratī vas. Viņ i saka, ka ir daudz izklaides, un š ī ir iecienī ta atpū tas vieta ģ imenē m ar bē rniem. Tur var bū t skaisti vakarā vai nedē ļ as nogalē . Pirmdien nekas neizdevā s un skats tur bija, maigi izsakoties, nobruž ā ts. Bet skati no dzirnavā m ir skaisti!
Un blakus dzirnavā m atrodas ļ oti skaistā Iglesia Sant Magi baznī ca. Diemž ē l arī tas izrā dī jā s slē gts un nā cā s apmierinā ties tikai ar ā rē ju apskati!
Uz 2.5 brī vdienā m man izdevā s apskatī t tikai nelielu daļ u no š ī s brī niš ķ ī gā s salas. Apmē ram kā austrumnieciskas meitenes acis, kuras seja ir paslē pta zem plī vura. Bet nedē ļ as nogale izvē rtā s bagā ta un, kā man patī k, apvienota: pilsē ta / daba. Un pats galvenais, es sapratu, ka ļ oti vē los tur atgriezties! Noteikti atpū tieties pie jū ras! Un apmeklē jiet Valldemosu (Valldemossa), Formentoras ragā , Pū ķ u alā s! Ardievu skaistā Maljorka, uz drī zu tikš anos!
