Barselona manām acīm...(2)
Barselona
Tā tad, no Plaza Catalunya pa skaisto bulvā ri Passeig de Gr? cia devā mies uz viesnī cu. Pat tas, ka remontdarbi norisinā jā s ceļ a vidū , nebojā ja kopē jo ainu par š ī s ielas pievilcī bu.
Ir vē l 2 Gaudi mā jas Casa Batlio un La Pedrera. Tā kā š ī diena mums bija Gaudi diena, nolē mā m apmeklē t Casa Batlio.
Casa Batlio.
Lai arī bijā m ļ oti noguruš i, tomē r nolē mā m apmeklē t š o mā ju-muzeju. Rindas nebija, bija ap 18.00, pie kases vispā r neviena cilvē ka. Biļ ete bez atlaides maksā.21, 50 eiro/pers. Atlaide no basturistik - 3.00 eiro. Es neteiktu, ka tas ir lē ts, bet, kad paskatā mies visur iekš ā , tad sarkanā cena š ai biļ etei ir 10-12.00 eiro, labi, ne 21.50. Iet vai neiet iekš ā , katrs izlemj pats. Ir tā di muzeji vai mā kslas galerijas, kur gribas atgriezties, bet uz š o muzeju noteikti vairs nebrauksim.
Ir audiogids krievu valodā , bet viss tiek izstā stī ts tik neinteresanti un ļ oti lē ni.
Krievu valodā , kas nozī mē krieviem, tas nozī mē , ka jū s varat runā t nedaudz ā trā k un ne vienmē r izrunā t katru burtu katrā vā rdā , vā rdu sakot, ļ oti garlaicī gi. Un atkal ar milzī gu skaitu sī ku detaļ u, kuras uzreiz aizmirstas, atliek vien kā pt no stā va uz stā vu. Jumtam var piekļ ū t/nokā pt ar liftu.
Vā rdu sakot, š is muzejs nav mans, tas neapdullinā ja, neapdullinā ja, neiepriecinā ja...
Viņ i nebija ī paš i entuziasma par š o Gaudi radī to apskati, tā pē c nolē ma š ajā vizī tē uz La Pedrera nebraukt. Varbū t nā kamreiz es tam noskaņ osies.
3. Gotiskais kvartā ls un Montž uika kalns.
No rī ta tika nolemts doties uz gotisko kvartā lu. Tik vienkā rš i un ē rti lietojams kā Barselonas metro, man tas nepatika. Lejupkā pš anai eskalatoru praktiski nav, un daž reiz arī nav, un kā das pā rejas...Varbū t pē c 30-40 gadiem neviens par to nedomā , viss ir viegli un vienkā rš i, bet tas mani traucē ja.
Kā pņ u un kā pņ u bija daudz, apskatot daž ā dus apskates objektus daž ā dā s pilsē tā s, un te arī metro kā pnē s nā kas stutē t, tā pē c, kur vien iespē jams, devā mies ar autobusu.
Protams, ir arī lifti tieš i no ielas, tā dus redzē jā m, un pat pā ris reizes nokā pā m, protams, ļ oti ē rti un ā tri. Un daž reiz bija tā : kaut kur metro viņ i iegā ja liftā , gribē ja kā pt augš ā , bet tas derē ja tikai nolaiš anai, kur tas nebija vajadzī gs. Bet mē s ne vienmē r meklē jā m liftu, un daž reiz arī necentā mies to meklē t, lai netē rē tu laiku, it ī paš i no rī tiem, jautri, atpū tuš ies...bet vakaros, jā , bū tu. nesā pē s braukt augš up un lejup pa eskalatoru / liftu. Bet ar autobusiem un pā rbrauktuvē m, piemē ram, uz Kv. Spā nija mē s darī jā m no augš as, caur luksoforiem. Nu kaut kā patī kamā k bija tā iet, nekā ieiet cietumā .
Palau de la Musica.
Pirmā bija Katalonijas mū zikas pils Palau de la Musica. Netā lu no viesnī cas ir 17. autobusa pietura, apsē dos, aizbraucu gandrī z lī dz pilij.
Iekš ē jā apskate nebija paredzē ta, iesā kumam tikai ā rē jā . Š ajā dienā tur notika kaut kā ds pasā kums, jo bija daudz apmē ram 4-5 klaš u skolē nu, vai varbū t viņ i vienkā rš i tika vesti ekskursijā , jo tie š eit notiek katru dienu. Viens mirklis bija ļ oti interesants un neparasts: blakus Pilij uz maza "pleķ ī š a" skolotā jas visus bē rnus sasē dinā ja apkā rt, uz slapja, mitra asfalta. Bē rni izņ ē ma sviestmaizes/bulciņ as, paē da, nomazgā jā s, viena no skolotā jā m aplaida lielu maisu, kurā ielika atkritumus, tad bē rni piecē lā s un devā s tā lā k uz Pili. Stā vot zem lietussarga, skatī jos š o bildi un domā ju: tā pē c vajadzē ja bē rnus nosē dinā t uz slapjā s ietves, varē ja ē st stā vus vai nē ? ...
Mē s iegā jā m zā lē , tur ir kafejnī ca, gā jā m visur, kur varē ja aiziet, un tas nemaz nav daudz.
Un tas mazais, ko mē s redzē jā m, bija iespaidī gs, jums ir jā atgriež as š eit vē lreiz, lai apskatī tu to ar tū ri vai drī zā k nopirktu biļ etes uz koncertu.
Pils celta pagā juš ajā gadsimtā , 1907. gadā , š eit redzamas marmora kolonnas un kā pnes, daudzkrā sainas vitrā ž as, it visā ir jū tama greznī ba.
Pastaigā jā s pa ē kas ā rpusi. Ž ē l, ka tas stā v uz š auras ielas, es to gribē tu uzskatī t nevis par tukš u, bet kaut kā dā attā lumā , lai redzē tu visu dizaina skaistumu. Un laikapstā kļ i no rī ta nebija svarī gi: drū ms, apmā cies, lietus. Saules gaismas spē lē tas izskatī tos vē l pievilcī gā k. Ejam tā lā k.
La Catedral de la Santa Creu un Santa Eul? lia - Svē tā Krusta un Svē tā s Eulā lijas katedrā le.
Š ī lieliskā gotiskā katedrā le ir galvenais Barselonas templis, kuru sā ka bū vē t 13. gadsimtā.
Templis ir veltī ts svē tajai lielajai moceklei Eulaliai, vienai no pilsē tas patrones, kura 13 gadu vecumā tika moceklis no pagā nu rokā m, nevē loties atteikties no savas kristī gā s ticī bas. Un tagad 13 zosis vienmē r ganā s centrā lajā pagalmā , kur katrai zoss ir viens gads mocekļ a svē tā s Eulā lijas dzī vē .
Š ajā mā koņ ainajā , joprojā m lietainajā dienā katedrā les fasā de nepavisam nebija tā da pati kā pastkartē s. Viņ š bija kaut kā drū ms, pelē ks, tumš s. Mē s steidzā mies iekš ā , pirms tas tika slē gts apkalpoš anai. Ieeja no rī ta bija bez maksas, lai gan daudzi raksta, ka tas notiek par maksu.
Katedrā lē ir ekrā ns, kas sniedz informā ciju par to, ko varat redzē t bez maksas un par ko jums ir jā maksā nauda. Par naudu, piemē ram, var uzkā pt uz skatu laukumu, bet es redzē ju no turienes uzņ emtas fotogrā fijas. Mā ju jumti, vairs ne, tā pē c neuzkā pā m.
Apstaigā ja templi 2 reizes, var bildē t, mums par laimi cilvē ku bija maz, tā pē c visu varē ja redzē t bez satraukuma.
Katedrā le ir vienkā rš i skaista, man ļ oti patika. Pagalmā bija manī tas leģ endā ras zosis, bet tobrī d tur notika remonts. Daļ ē ji viss bija slē gts, skulptū ras stā vē ja vienuviet...Domā ju, ka pē c rekonstrukcijas vai remonta š is pagalms izskatī sies vienkā rš i brī niš ķ ī gi. Dodieties tā lā k.
Santa Maria del Pi – Santa Maria del Pi katedrā le.
Tiek uzskatī ts, ka Santa Maria del Pi baznī ca celta 13. gadsimtā , pā rdzī vojusi zemestrī ces, pilsoņ u karus, ugunsgrē kus...2009. -2010. gadā baznī cā tika veikti plaš i restaurā cijas darbi. Š ai baznī cai raksturī gs vitrā ž as rož u logs, viens no lielā kajiem pasaulē , kas atrodas virs galvenā s ieejas. Kā arī piecdesmit metri vai vairā k, zvanu tornis.
Baznī ca nosaukta pē c priedē m ("Pi" senspā ņ u valodā nozī mē priede), kas kā dreiz stā vē ja baznī cas priekš ā . Mū sdienā s Piazza del Pi aug arī priede, kas dabiski ir daudz jaunā ka par baznī cu. Stā dī ts 1985. gadā .
Ieejas maksa, 4.00 eiro/pers.
Š ī baznī ca ir kaut kā skumja, drū ma, auksta. Istaba š ķ iet kaut kā neē rta, nav dzī va ...un nav cilvē ku, mans vī rs un es, un vē l daž i cilvē ki. Arī ī paš a pompa netika manī ta. Bet viņ i saka, ka baznī ca atdzī vojas un tiek uztverta pavisam citā di, kad tajā notiek koncerti.
Ir arī kafejnī ca, pa labi, tā lā kajā stū rī , kā piebū vē , izeja uz kaut kā du mazu iekš pagalmu, ko ieskauj parastas dzī vojamā s mā jas un neliela kase. Redzē ts, nofotografē ts, devies tā lā k.
Palau G? ell - Guela pils.
Pē c baznī cas apskates, pa ceļ am uz Palau Gü ell, nedaudz pastaigā jā mies pa slaveno Rambla.
Rosī ga gā jē ju iela, bī stama (kā saka) nemaz nelikā s, bet apkā rt ir tik daudz policijas, pē c Tunisijas š ī ir pirmā pilsē ta, kurā redzē jā m tik pastiprinā tu policijas patruļ u pā rpildī tā s vietā s. Nu tad, braucot uz jebkuru pilsē tu ekskursijā s vai vienkā rš i pastaigā joties, man ir speciā las somas ar garu siksnu, ko es saucu par "in the gun", tikai soma uz priekš u. Man tas ir ļ oti ē rti: rokas vienmē r ir brī vas, man nav jā tur soma vai jā pielā go tā uz pleca. Nekur neaizmirsī si, nekur neatstā si, un zagļ iem ir grū ti tajā iekļ ū t, jo tas vienmē r ir redzams, man kaut kā mierī gā k. Pirmajai iepazī š anai Barselona man neš ķ ita kaut kā da ļ oti noziedzī ga pilsē ta, varbū t vienkā rš i neko daudz neredzē jā m...Vispā r pa Ramblu gā jā m tikai š eit, tas nav liels gabals.
Man ļ oti patī k gā jē ju ceļ i, un es domā ju, ka, ja mē s to izstaigā tu no sā kuma lī dz beigā m, tas mums sagā dā tu prieku.
Tā tad, mē s dodamies uz Gü ell pili. Domā jā m un prā tojā m iet iekš ā vai nē , iegā jā m. Biļ ete maksā.12. 00 eiro/pers. , aizmirsu par atlaiž u kuponiem no basturista, vai tā di ir vai nav š im muzejam, nezinu. Nu lū k, adekvā ta cena, nu ne vairā k par 20 eiro, kā par Casa Batlio muzeju. Varbū t ieejas biļ ete Casa Batlio ir tik dā rga, jo mā ja ir privā tī paš ums? ...
Nedaudz vē stures: savrupmā ja tika uzcelta 1885. -1890. gadā pē c Eizebio Guela pasū tī juma. Š is ir viens no agrī najiem Antonio Gaudi darbiem Barselonā , kuru viņ š pilnī bā pabeidza un lī dz mū sdienā m ir nonā cis gandrī z nemainī gs. Š ī mā ja tagad ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā .
"1944. gadā pils Guell mē ģ inā ja nopirkt amerikā ņ u miljonā rs, kurš gribē ja demontē t Gaudi š edevru un "oļ u pie akmens" pā rvest uz savu valsti, bet, par laimi, beigā s savrupmā ju ieguva Barselonas provinces padome. 1945. gada maijā , kurai ē ka pieder lī dz mū sdienā m. Savrupmā jas pirmā ī paš nieka meita un mantiniece Merse Guela piekrita pili atdot valdī bai, tač u, pirmkā rt, viņ a lū dza mū ž a pensiju, otrkā rt, viņ a izvirzī ja trī s nosacī jumus. : ka ē ka nedrī kst tikt pakļ auta kropļ ojumiem un iznī cinā š anai, ka tā kalpo kultū ras vai mā kslas mē rķ iem un ka tā iemū ž ina tā s radī tā ja Gaudi un viņ a klienta, pirmā grā fa Guela, piemiņ u. " (no interneta)
Pilī praktiski nav mē beļ u, lai tū risti pievē rstu uzmanī bu mā jas arhitektū rai, nevis Guell ģ imenes sadzī ves priekš metiem.
Ir audiogids krievu valodā , apsekojam mā ju, stā vu pa stā vam kā pjam arvien augstā k: galvenā s kā pnes, priekš telpas, priekš zā le ar parabolisko kupolu, zelta kaplič a, pieņ emš anas zā le...meistara apartamenti , jumta terase ar fantastiskiem tornī š iem (skursteņ i un ventilā cijas š ahtas)...Man te patika, te bija interesanti.
Pē c pils apskates atgriež amies Liceu metro un dodamies uz Placa d Espanya – Spā nijas laukumu. Plaza de Españ a ir ļ oti neaizmirstama vieta, ar strū klaku un skulptū rā m, ar diviem venē cieš u torņ iem, ar skaistu skatu uz Nacionā lo pili, ar maģ isko Font Magica strū klaku, kuru š oreiz neredzē jā m un daudz ko citu. Dodamies uz Center Comercial Las Arenas, ar ā trgaitas panorā mas liftu uzkā pjam uz jumtu par 1.00 eiro/persona/pacelš anā s/nokā pš ana, uz kura atrodas apļ veida skatu laukums. Pa š o laiku lietus bija mitē jies, mā koņ i izklī duš i un spož i spī dē ja saule. Dzī ve kļ uva labā ka.
Jū s varat arī uzkā pt š eit pa eskalatoriem arē nā , visticamā k, bez maksas. Ar mū su iegā dā to biļ eti var norē ķ inā ties kā dā no restorā niem, kas atrodas š eit, augš stā vā . Apskatā m pilsē tu no visā m pusē m, apejam vietni riņ ķ ī , cik lieliski, ka atkal no augš as var paskatī ties uz skaisto Barselonu.
Castell de Montjuic - Monž uika cietoksnis.
Pietiekami apbrī nojuš i skatus, dodamies meklē t 150. autobusa pieturu, lai nokļ ū tu Montjuic cietoksnī . Plaza Españ a ir 2 pieturas, viena blakus liftam uz nelielas salas, bet otra pie labā torņ a. Marš ruts š im autobusam nav liels, pl. Spā nija - Montjuic cietoksnis.
Atbraucā m, uzkā pā m uz cietoksni, nu vē jš bija, un ne tikai tur, vispā r bija stiprs vē jš , bet tur ī paš i.
Lī dz 16. gadsimtam š eit, Montž uika kalnā.173 metru augstumā , atradā s sargtornis, pē c tam Katalonijas grā fu pils, pē c tam parā dī jā s cietoksnis, un pagā juš ajā gadsimtā š eit tika atvē rts militā rais muzejs, 2007. Monž uikas cietoksnis pā rgā ja pilsē tas paš valdī bas ī paš umā . Mū s galvenokā rt interesē ja skatu laukums ar brī niš ķ ī gu skatu uz Barselonu.
Augš stā vā cietoksnī bija auksti, pat tē ja nesildī ja, un mē s steidzā mies lejā . Sā kumā mē s gribē jā m braukt ar teleferike. Bet, kad mē s tur nokļ uvā m, mē s ieskrē jā m slē gtā s durvī s.
Spriež ot pē c grafika un darbī bas rež ī ma, teleferikam vajadzē tu darboties, bet neviena nav. Nolē mā m mazliet pagaidī t, varbū t atnā ks kā ds no apakš as, lai gan ī sti uz to necerē jā m. Pat ja kabī nes nā k uz š ejieni, vienalga, galu galā š ai telpai ir jā bū t atvē rtai, kā dam š eit tā s ir jā saņ em? Pienā ca nā kamie, pievilka durvis un devā s mā jā s.
Mū su atrakcija izjuka, mē s nebraucā m pa televizoru, nobraucā m daž as pieturas ar to paš u 150. autobusu uz viesnī cu Miramar. Braucot autobusā , visu laiku skatī jos apkā rt, nē , letiņ i nekustē jā s. Kā vē lā k izrā dī jā s, tas bija tikai viņ a profilakses periods, no 20. janvā ra lī dz 5. martam.
No pieturas devā mies nedaudz atpakaļ Miramar Hotel virzienā . Ir arī milzī gs skatu laukums pusloka formā . Ejam pa labi, tur ir kafejnī ca un ne viena, ne liels laukums ar daž ā dā m skulptū rā m.
Pabraucam garā m š im laukumam lī dz galam, tur ir vē l viena kafejnī ca un netā lu ir ieeja kaktusu dā rzā jeb kā to pareizi sauc: Mossen Costa un Llobera Jardins de Costa i Llobera dā rzi, kas nosaukti dzejnieka Mikela Kosta i Lloberas vā rdā . , kur mē s ejam . Pareizā k sakot, dā rzs nevis no kaktusiem, bet no kaktusiem un palmā m, jo tie tur aug kopā .
Dā rzs diezgan liels, interesants, visdaž ā dā ko formu un izmē ru kaktusi.
Es neteiktu, ka esmu dedzī ga kaktusu cienī tā ja, tač u vienmē r ir patī kami skatī ties uz š o augu neparastajā m dī vainajā m formā m. Mē s gā jā m un gā jā m pa vienu taku un nonā cā m pie vā rtiem, kas atvē rā s uz kā du ielu ar ļ oti intensī vu satiksmi. Nokā pā m lejā , devā mies pa otru taku pretē jā virzienā . Š eit ir pamests un zaļ š , un pilnī gi mierī gs. Pa visu dā rzu satikā m pā ris staigā tā jus.
Kad uzkā pā m augš ā , atkal sajutā m stipru vē ju. Sarkanā s kajī tes virs ostas arī nekustē jā s, kā to redzē jā m pirmajā dienā . Tā tad arī pa veco vagoniņ u pā ri ostai nebija iespē jams braukt.
Atgriež amies laukumā . Spā nija visi vienā autobusā . Daļ a izkā pa no autobusa, otra daļ a turpina tajā sē dē t, arī mē s. Š oferis pagriež as pret visiem pā rē jiem un saka: Fenito. Kļ uva skaidrs, ka š is ir noslē dzoš ais, un visi pā rē jie bija Barselonas viesi.
Viss, mū su plā notā programma - vismaz 100% izpildī ta. Iepriekš , kad bijā m jaunā ki, centā mies apskatī t pē c iespē jas vairā k apskates objektu, patiesī bā visur skrē jā m galopē . Tagad š ī degsme ir norimusies, un tempi nav tie paš i, tagad viss tiek darī ts tikai ar prieku, kā saka "ar sajū tu, ar sajū tu, ar sakā rtojumu".
Nebija laika iepirkties. Pa ceļ am uz viesnī cu piestā jā m, protams, daž os veikalos, un man patika tas, ko redzē ju. Nā kamajā Barselonas apmeklē juma reizē , iespē jams, pē c gada vai diviem, jums bū s jā plā no atseviš ķ s laiks, jo vē lu vakarā pē c ceļ ojumiem jū s vairs neietat kā jas veikalos.
Nā kamais un pē dē jais š ajā ceļ ojumā bū s Pension Mihlton Barcelona apskats. Pievienoš u daž as fotogrā fijas no Guell pils un kaktusu parka, tagad tā s nav pa rokai.
Manā m acī m tā bija viesmī lī ga Barselona!
