БОЖЬЯ СТОЛИЦА DIEVA KAPITĀLS

04 Septembris 2017 • Ceļošanas laiks: no 20 Marta 2017 ieslēgts 24 Marta 2017

Reputācija: +218.5

Pievienot kā draugu

Uzrakstīt vēstuli

Tā das vietas kā Sinaja tuksnesis — savvaļ as un neauglī gas — parasti sauc par Dieva un cilvē ku aizmirstā m. Brī numainā kā rtā ne Dievs, ne cilvē ki nav aizmirsuš i š o tuksnesi. Turklā t viņ i padarī ja viņ u leģ endā ru. Š eit esoš ais Svē tā s Katrī nas pareizticī go klosteris ir vecā kais no esoš ajiem. Mē s varam piekrist tiem, kuri apgalvo, ka tā ir lū gš anu pilnā kā un svē tlaimī gā kā vieta uz planē tas.

Kas š ajā zemes gabalā ir tik ī paš s? Fakts ir tā ds, ka klosteris atradā s kalna pakā jē , kur, saskaņ ā ar leģ endu, pravietis Mozus saņ ē ma no Dieva plā ksnes ar bauš ļ iem. Bī belē kalnu sauc par Horebu. Vai atceries turpmā ko notikumu gaitu? Nokā pis no augš as, Mozus dusmā s salauza plā ksnes, redzot ebrejus nevaldā mi dejojam pie zelta teļ a. Bet Visvarenais viņ us nomierinā ja, cik vien varē ja - apmī ļ oja ar debesu mannu un paipalā m. . . Un pirms tam viņ š vispā r izglā ba nepateicī gos no ē ģ iptieš u nā vessoda, aicinā dams Mozu no uguns apņ emtā , bet ugunsdroš ā ē rkš ķ u krū ma, nekavē joties ejiet. faraonam - palī dzē t trimdā novilkt kā jas. Klostera teritorijā joprojā m aug tas pats Bī beles krū ms. Vai jū s zinā t nosaukumu "Burning Bush"? Tā ds viņ š ir. Un Mozus pē c Dieva pavē les izcirta no akmens jaunas plā ksnes un ar tā m atkal uzkā pa kalnā . Uz š ī m plā ksnē m Dievam bija otrreiz jā uzraksta tie paš i desmit bauš ļ i. Patī k vai nepatī k, cilvē cei nav nekā svarī gā ka par viņ iem! Vai ir jā brī nā s, kā pē c š is konkrē tais planē tas nostū ris ir kļ uvis par svē tu miljoniem cilvē ku?

Kā ds grieķ u bī skaps teica: "Mē s zinā m, kur atrodas š tatu galvaspilsē tas, bet tikai daž i cilvē ki saprot, ka Dieva galvaspilsē ta ir Sinaja kalns. Jo tieš i š eit Viņ š deva bauš ļ us cilvē kiem! " Tieš i aiz klostera teritorijas ir klintī iecirstas kā pnes, aptuveni č etri tū kstoš i ļ oti nosacī tu pakā pienu, kas ved uz vietu, kur pravietis Mozus reiz runā ja ar Kungu. Š odien pa kā pnē m nepā rtrauktā straumē virzā s starptautisks tū ristu pū lis, no kuriem daudzi uzskata, ka, uzkā pjot kalnā , visi grē ki tiks piedoti. Š auboties par tik vieglu atbrī voš anos no viņ iem, no akmeņ iem nomē tā hipija lū pā m, kurš nakti pavadī ja guļ ammaisā augš ā , dzirdē ju: "Dievs nav taisnī gs, bet ž ē lī gs! " Mē s nodzī vojā m klosterī piecas dienas. Ar viņ a rektora, Sinaja pareizticī go baznī cas primā ta, Sinaja arhibī skapa Farana un Raifa Damianu svē tī bu. Viņ a Svē tī bai ir 82 gadi. Par tā diem cilvē kiem viņ i ar cieņ u saka: cienī jams vecis, biktstē vs, augstprā tī gs cilvē ks. Aiz: Atē nu Universitā tes Teoloģ iskā fakultā te, medicī nas nodarbī bas, dienests Grieķ ijas armijā , misionā ru darbs Kenijā , vē stures un teoloģ ijas mā cī š ana Kairā , daudzas publikā cijas, rū pes par klostera iekā rtoš anu, kuru viņ š vadī ja 1973. kura klī nikā , neraugoties uz augstu amatu, vairā k nekā.20 gadus strā dā ja par ā rstu. Kopš.2012. gada 3. oktobra viņ š ir vecā kais Jeruzalemes pareizticī go baznī cas hierarhs. Viņ a vadī bā.2002. gadā klostera komplekss tika iekļ auts UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā . Tas bija tas retais gadī jums, kad visu laiku gribē jā s klausī ties augsta ranga cilvē ku. Tač u, tā pat kā viņ a "padotajiem", tē vi: Maikls, Simeons, Nī ls, Dž astins, Gregorijs, Teologs, Pols. . .

Galvenā baznī ca, Kristus Pestī tā ja Apskaidroš anā s bazilika, ir datē ta ar imperatora Justiniā na valdī š anas laiku. Koka ieejas durvis ir 1400 gadus vecas. Tie ir izgatavoti no Libā nas ciedra un vainagoti ar uzrakstu grieķ u valodā : "Š ie ir Tā Kunga vā rti, taisnie ieies tajos. " Tempļ a arkas niš u rotā leģ endā rā Apskaidroš anā s mozaī ka. Atbilstoš i vietai: š eit Dievs divas reizes atklā jā s cilvē kiem – izņ emot Mozu, arī pravietim Elijam. To 6. gadsimtā iemū ž inā ja Konstantinopoles meistari. Gadi ir než ē lī gi pat svē tnī cā m, tā pē c 1958. gadā amerikā ņ u restauratoriem nā cā s krietni pasvī st. Pē c tī rī š anas un konservē š anas š edevrs atkal priecē aci ar senatnī gu skaistumu. Bazilikas altā rī marmora relikvijā rā glabā jas divas sudraba svē tnī cas ar Svē tā s Katrī nas relikvijā m - galvu un roku. Vē l viena relikviju daļ a - pirksts - atrodas Lielā mocekļ a ikonas relikvija un vienmē r ir pieejama pielū gsmei. Sarkofā gs pirmo reizi rakstos minē ts 1231. gadā . 1688. gadā Krievijas cars Pē teris I nez kā pē c dā vanā nosū tī ja pompozu sarkofā gu no tī ra sudraba, bet relikvijas palika vecajā klosterī . Svē tā Krū ma kapela ir savienota ar Apskaidroš anā s baziliku. Pildot Bī beles pamā cī bu, tiem, kas š eit ienā k, ir jā atstā j kurpes ā rpus sliekš ņ a, atceroties Dieva bausli, ko viņ iem devis Mozus: "Novelciet kurpes no kā jā m, jo vieta, uz kuras jū s stā vat, ir svē tā zeme. " Kaplič ai ir altā ris, kas atrodas nevis kā parasti virs svē to relikvijā m, bet gan virs Kupinas saknē m. Nav ikonostā zes, kas slē pj altā ri no ticī gajiem, un zem altā ra var redzē t leģ endā rā krū ma saknes. Paš am krū mam tū ristiem nav iespē jams pietuvoties, tas tiek fotografē ts aiz ž oga no attā luma. Mū ki mums izdarī ja izņ ē mumu. Ē rkš ķ i bija mī ksti zem rokas. Netā lu no Apskaidroš anā s bazilikas atrodas Mozus aka – vieta, kur saskaņ ā ar Bī beli Mozus satika midijas priestera Jetro septiņ as meitas, no kurā m vienu, Ziporu, viņ š paņ ē ma par sievu viņ as laipnā s sirds dē ļ . Aka vē l š odien apgā dā klosteri ar ū deni. Runā , ka neprecē ti un neprecē ti ciemiņ i, nogarš ojuš i š o ū deni, drī z vien apprecas un apprecas. Pie mums divas garlaicī gas korejieš u tantes palū dza tā s piepildī t ar miniatū ru trī slitru kannu.

Tū lī t ā rpus klostera sienā m ir dā rzs, ko ar pagalmu savieno sena pazemes eja. Š eit aug ā beles, bumbieri, granā tā boli, aprikozes, plū mes, cidonijas, zī dkoka ogas, mandeles, ķ irš i un vī nogas. Vē l viena zemes daļ a ir atvē lē ta olī vkokiem, kas nodroš ina mū kus ar olī veļ ļ u. Arī dā rzeņ i uz viņ u galda ir no š ejienes. Starp citu, ē dnī cas galds, kas dzimis Grieķ ijas Korfu salā , ir jau aptuveni č etrsimt gadus vecs. Grū ti pat iedomā ties, kā diem cilvē kiem viņ š kalpoja, cik daudz nesteidzī gu sarunu viņ š atceras par zemisko un mū ž ī go. Tač u, ē dot, tu domā par aizgā jē ju garā mejot - tev nepalaistu garā m blakus sē doš o dzī vie cilvē ki. Kaut kā sanā ca – š o cilvē ku kompā nijā nosvinē ju savu dzimš anas dienu. Pē cgarš a ir neaprakstā ma. Es nerunā ju par vī nu un maizi. Par kaut ko citu. Tu jū ties tik unikā ls, piemē ram, kad uz izš ķ iroš o iestā jeksā menu akadē mijā iegū sti "teicami", zinot priekš metu, augstā kais, "uz C atzī mi". . .

Sv. Katrī nas klosteris ir autonomā s Sinaja pareizticī go baznī cas centrs, kurai papildus š im klosterim pieder tikai vairā kas klostera viensē tas: 3 Ē ģ iptē un 14 ā rpus Ē ģ iptes — 9 Grieķ ijā , 3 Kiprā , 1 Libā nā un 1 Turcijā (Stambulā ). Klostera abats ir Sinaja arhibī skaps, kuru ievē l klostera mū ki. Klostera lietas kā rto mū ku kopsapulce, kas lemj ekonomiskos, politiskos un citus jautā jumus. Sinaja pareizticī go baznī ca ir mazā kā no autonomijā m. Jeruzalemes patriarhā tā , kur tas pieder, ir tikai 65 draudzes un 25 klosteri. Tikmē r Jeruzalemes pareizticī go baznī ca autokefā liju diptihā ieņ em godpilno 4. vietu no 15. Aiz viņ as ir baznī cas ar gandrī z tū kstoš klosteriem, ne tikai desmitiem tū kstoš u draudž u daudzā s valstī s. Acī mredzot, lai iegū tu autoritā ti, tā s nepavisam nav milzī gas ielejas un ciemi ar neskaitā miem lū gš anu namiem, nevis vesela priesteru armija, kas biež i vien ir nobruž ā jusies no savas nozī mes, kuri spī tī gi cenš as piesaistī t apkā rtē jos, lai viņ i uzraudzī tu viņ u dzī vi. dvē seles no saviem jaunā ko modeļ u pulē tajiem mazajiem ķ ermeņ iem, kas novietoti mamona, nevis Bregē ē nā , galu galā uz Dieva kalpu plaukstas pusnabadzī gā valstī . Bū tī bā svarī gs ir kas cits. Ko tu domā ? Daudzi priesteri, kā likums, uz š ā diem vā rdiem reaģ ē filozofiski. Viņ i dod mā jienu par staru sarunu biedra acī , kas jā izņ em un pē c tam jā runā . Un kurš ir bez baļ ķ a, saki man? Kurš nav grē cī gs uz planē tas? Un, ja mē s tā pē c klusē jam, neizsakā m viens otram komentā rus, nerunā jam - saprā tī gi, bez dusmu lē kmē m, nemē ģ inā m kopā kļ ū t labā kiem, padarī t mū su dienas krā sainā kas, gaiš ā kas - ar ko mē s dzī vosim? Jautā ju iesā cē jiem, vai ir jā runā , jā raksta par nolaidī giem priesteriem, autoritatī vo kolē ģ u diskreditē š anu un ticī bu vispā r, vai arī viņ u morā lais raksturs ir tī ri baznī cas, Dieva tiesas iekš ē ja lieta? Ko teica apustulis Pē teris? "Gani, ganiet Dieva ganā mpulku, nevaldot pā r to, bet rā dot piemē ru. " Runā jot par varaskā ri, augstprā tī bu, naudas rauš anu, kad gani mē dz barot sevi vairā k nekā ganā mpulku, nevajadzē tu klusē t. Kā du piemē ru viņ i rā da? Baznī ca ir cilvē kiem. Viņ i tajā meklē morā li, garī gu patvē rumu. Mantkā rī gs cilvē ks viņ us tikai atgrū dī s. Citu viedoklis ir ā rkā rtī gi svarī gs. Tas palī dz mums kļ ū t labā kiem. Uzticī bas pilns dialogs, daž reiz ne pā rā k patī kams, palī dz ikvienam kļ ū t labā kam. Kur politika iejaucas baznī cas lietā s, tur nekad nebū s labi. . .

Iesā cē ju diena klosterī sā kas pulksten 4 no rī ta ar lū gš anu un dieviš ķ o liturģ iju, kas ilgst lī dz pulksten 7:30. No 12 lī dz 12-30 - pusdienu serviss. No 4 lī dz 6 pē cpusdienā - vakara lū gš ana. Katru dienu pē c rī ta dievkalpojuma ikvienam tiek dota pieeja Svē tā s Katrī nas relikvijā m. Pieminot š o notikumu, mū ki katram draudzes loceklim dā vina sudraba gredzenu ar attē lu

sirdis un vā rdi Α Γ Ι Α Α Ι Κ Α Τ Ε Ρ Ι Ν Α (Sv. Katrī na). Ir gadī jumi, ko dokumentē juš i apdullinā ti ā rsti, kad pacienti pē c relikviju pielū gš anas brī numainā kā rtā tika izā rstē ti no smagā m slimī bā m, tostarp no vē ž a. Ļ oti indikatī vs ir piemē rs par mā cī tā ju, kurš gadu desmitiem strā dā par parastu ā rstu. Klostera brā ļ i nevairā s no darbiem, viņ i strā dā kā saliedē ts kolektī vs, neskatoties uz augstā ko izglī tī bu, regā lijā m un pat sirmiem matiem. Ē diens uz ē dnī cas galda vienmē r ir vienkā rš s, pā rsvarā veģ etā rs. Reizi dienā pē c pusdienas lū gš anas mū ki kopā ē d. Ē dot, kā ds no iesā cē jiem parasti skaļ i nolasa askē tiskai dzī vei noderī gu grā matu. - Mū ks dzī vo atseviš ķ i no visiem, mū ks atsakā s no visa, bet ar visiem ir saistī ts caur lū gš anu. Ja mū ks progresē savā garī gajā dzī vē , attī ra sirdi no kaislī bā m, viņ š var lū gties par visu pasauli, par labiem un sliktiem cilvē kiem. Tā dam mū kam sā p, kad viņ š redz apstā kļ us, kā dos pasaule ir nonā kusi. Viņ š aicina Dievu, lai Viņ š izlej Viņ a ž ē lastī bu pā r cilvē kiem. Netā lu no dā rza, ā rpus klostera sienā m, atrodas kapsē ta un kaps. Kapsē tā atrodas Svē tā Trifona kaplič a un septiņ i kapi, kas tiek pastā vī gi izmantoti. Kad kā ds nomirst, viņ š tiek apglabā ts mū ka vietā , kura ķ ermenis ir atradies zemē ilgā k nekā citi. No kapa paņ emtā s mirstī gā s atliekas tiek ievietotas Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas debesī s uzņ emš anas kapelas apakš ē jā stā va kapā . Vienī gais pilnī gais skelets š eit ir 6. gadsimtā dzī vojuš ā vientuļ nieka Stefana relikvijas, kas minē tas 4 gadus klostera abata pienā kumus pildoš ā mū ka Jā ņ a no Kā pņ u "kā pnē s". Stī vena relikvijas, tē rptas klostera tē rpos, atrodas stikla ikonu futrā lī . Citu mū ku mirstī gā s atliekas ir sadalī tas divā s daļ ā s: viņ u galvaskausi ir sakrauti netā lu no ziemeļ u sienas, bet kauli ir savā kti kapa centrā lajā daļ ā . Sinaja arhibī skapu kauli tiek glabā ti atseviš ķ ā s niš ā s. – Ikviens, kas š eit dzī voja, lē ja asaras un sviedrus, lū dzot par cilvē ku atpestī š anu. Viņ i gavē ja pilnā piepū lē . Viņ i atnesa š urp svē to relikvijas un pielū dza tā s. Arī pē c tā m bija relikvijas. Arī š eit tika izlietas mocekļ u asinis. Tas viss vienā vai otrā veidā ietekmē ja apbrī nojamo Dieva ž ē lastī bas sajū tu. Š iem kauliem mums ir liela garī ga nozī me. Skatoties uz tiem, mē s skaidri saprotam, ka pē dē jā zemes eksistences diena var pienā kt jebkurā brī dī . Un tad mē s stā vē sim Dieva priekš ā tā di, kā di esam. Mē s š o telpu saucam par "klosteru universitā ti". Viņ i ir mū su skolotā ji. Mē s esam viņ u skolē ni.

Klosteris vienmē r ir dzī vojis harmonijā ar apkā rtni. Š ī harmonija ir jū tama vē l š odien. Kopiena lieliski sadzī vo ar beduī nu cilti. Pat imperators Justinians, lai aizsargā tu klosteri, pā rcē la š eit divus simtus ģ imeņ u no Pontas Anatolijas un Aleksandrijas. Š o cilvē ku pē cnā cē ji veidoja Jabaliya Sinai cilti. Neskatoties uz 7. gadsimtā notikuš o pievē rš anos islā mam, beduī ni turpina strā dā t klosterī , savukā rt mū ki nodroš ina viņ iem medicī nisko aprū pi savā nelielajā klī nikā . Viņ i arī nodroš ina maizi un darbojas kā starpnieki biznesā . Š ķ iet, ka š ajā vietā pē c definī cijas nevar bū t nekā du konfliktu. Kā dreiz š eit dzī voja simtiem mū ku. Un š odien to ir tikai 15-20, un pat tie nā k no citiem grieķ u pareizticī go klosteriem. - Baznī cas tē vi mē dza teikt tā : "Ja tu lū dz un kā ds klauvē pie tavā m durvī m, beidz lū gties un atver tā s tuvā kajam. " Mē s vienmē r priecā jamies par visiem. Arī visiem Dieva bē rniem ir tiesī bas š eit atrasties. Mē s esam Dieva kalpi un neuzskatā m klosteri par savu ī paš umu. Mē s pat nesaucam klosteri par savu klosteri. Mē s sakā m, ka š is ir Dieva klosteris. Tā pē c mū su durvis vienmē r ir atvē rtas ikvienam, kas vē las š eit ienā kt. Š eit viņ i uz tevi neskatā s no augš as. Š eit viņ i sirsnī gi smaida, atkā rtojot: "Laipni lū gti! " Š eit tu nejū ties kā vergs bez sejas kā da pagalmā . Š eit viņ i saka: "Dievam nav pabē rnu. Visi Viņ a bē rni. Viņ a priekš ā visi ir vienā di. "

Dievs š eit parā dī jā s Mozum ne nejauš i. Š eit ir ļ oti kluss. Tikpat kluss bija Kristus dzimš anas laikā , kurš nā ca š ajā pasaulē š ķ ū nī , tā lu no Betlē mes pilsē tas un cilvē ku pū ļ a. Dievs parasti izvē lē jā s klusus un mierī gus apstā kļ us, kad Viņ š vē lē jā s uzrunā t cilvē kus, izveidot ī paš as personiskas attiecī bas. Klusums palī dz cilvē kam bū t mierī gam un mierī gam. Grū ti iedomā ties tik klusu, svē tlaimī gu vietu citā pasaules nostū rī . Š eit ierodas daudzi viesi. Pat nebū dami reliģ iozi, viņ i š eit jū t kaut ko ī paš u, kas piepilda viņ u sirdis. Pirms daudziem, daudziem gadiem kalnu sauca š ā di: "Kalns, pa kuru gā ja Dievs. " Vai ir iespē jams, ka Viņ š varē tu palikt š eit č etrdesmit dienas un tomē r neatstā t mums Savu ž ē lastī bu? Par š ī m vietā m var runā t bezgalī gi. Bū s iespē ja – ciemos pats š eit. Tu noteikti ieraudzī si, sajutī si uz š ī s zemes kaut ko unikā lu, savu, ko tev neviens nekad nestā stī s, neuzrakstī s un neparā dī s. Reizi gadā , 7. aprī lī , Pasludinā š anas dienā , kad saskaņ ā ar leģ endu erceņ ģ elis Gabriels Jaunavai Marijai paziņ oja par gaidā mo Jē zus Kristus piedzimš anu no viņ as, klosteris iegrimst kalna absolū tā ē nā . Tajā ir tikai neliela bedrī te, pa kuru izlauž as vienī gais saules stars. Tas spī d paš ā klostera centrā – uz Degoš ā krū ma. Un tā tas notiek gadu no gada, gadsimtiem ilgi. Lai redzē tu brī numu savā m acī m, bija jā gaida 17 dienas. Diemž ē l mums bija laiks doties mā jā s. Es sē dē ju pie kapelas durvī m Mozus kalna virsotnē un apbrī noju apkā rtē jo krā š ņ umu. Mierī ga klusa daba. Lieliski maigi cilvē ki. Cik daudz cilvē kam vajag mierinā jumam? Domā ju, ka mū su drudž ainajā dzī vē noteikti jā bū t pauzē m. Tie brī ž i, kad ā rē ji ar tevi nekas nenotiek. Kad burti nesā p acī s. Motori klusē . Televizors nerimsta. Viņ a tā lrunis. Un jū s neapklusina bezjē dzī ga pļ ā pā š ana. Kad tu vienkā rš i sē di un skaties uz pasauli, un pasaule skatā s uz tevi. Padomā mierī gi. Mū sdienu cilvē ks baidā s no klusuma. Bet, kamē r neklausī sies, tu neko nedzirdē si, vai ne?

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu