Kā nobaudīt trīsdesmit divus alus vakarā vai dzimšanas dienā Prāgā (turpinājums)

06 Jūlija 2017 Ceļošanas laiks: no 14 Jūnijs 2017 ieslēgts 18 Jūnijs 2017
Reputācija: +1959
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

sā ciet http://www.turpravda.ua/cz/ praga/blog-231097.html?turpravda.com/cz/praga/blog-231097.html

Karalienes Annas vasaras pili Ferdinands I bija iecerē jis kā dā vanu savai mī ļ otajai sievai. Bet Anna nenodzī voja lī dz bū vniecī bas beigā m. Un pats Ferdinands tur nedzī voja (viņ š pā rcē lā s uz Vī ni). Tas ir tik skumjš un romantisks stā sts. Rū dolfa II laikā pils pirmajā stā vā atradā s imperatora galerija, bet otrajā stā vā atradā s observatorija, kurā kopā ar Rū dolfu ar astronomiskajiem novē rojumiem nodarbojā s Keplers un Brahe. Pē c Rū dolfa nā ves pils bija tukš a, un vē lā k to izlaupī ja zviedri. 18. gadsimtā Belvedere kļ uva par artilē rijas laboratoriju. Un tikai 19. gadsimta vidū pils tika rekonstruē ta, otrais stā vs tika apgleznots ar freskā m un pā rvē rsts par mā kslas galeriju. Kā ds viņ š ir lī dz š ai dienai.

Skats uz Prā gas pili no Belvederes arkā des.

Apbrī nojot Prā gas pils skatus, lejā bija redzamas teltis ar alus mucā m.


Vē sturiskā s un romantiskā s informā cijas jau nogurdinā tā vī riš ķ ā puse dedzī gi skatī jā s uz viņ iem. Steidzami nā cā s googlē t par iekļ ū š anu š ajos dzī ves svē tkos : ) (viss bija nož ogots un nevienu nelaida cauri, lai gan pie ieejas cilvē ki drū zmē jā s ar interesi). Izrā dī jā s, ka š is bū s alus festivā ls no labā kajā m Č ehijas mini alus darī tavā m, tač u ieeja ļ oti ierobež ota – tikai 1200 biļ etes, kuras jau sen ir izpā rdotas. Bē du vī riš ķ ā puse "š ņ ukstē ja", bet glā bš anai bija laiks laicī gi. Š odien Naplavkas krastmalā sā kas arī alus festivā ls "Alus uz Naplavkas". Ieeja bez maksas. Urrā …. Mē s kartē meklē jam, kur atrodas š ī dā rgā krastmala. Kā izrā dī jā s, tas atrodas netā lu no Viš egradas. Tika nolemts (tikai ļ oti, ļ oti ā tri) ieraudzī t Viš ehradu un ar sasnieguma sajū tu kā festivā la tū ristam.

Vyš ehrad ir Prā gas cietoksnis un vē sturisks rajons.

Cietoksnis tika uzcelts 10. gadsimtā un tiek uzskatī ts par vienu no pirmajiem Č ehijas valsts centriem. Kā vē sta leģ enda, princese Libuš e š ai vietai paredzē jusi Prā gas uzplaukumu un pasaules slavu. Valdnieka Vratislava II vadī bā notika aktī va celtniecī ba un attī stī ba, viņ a vadī bā tika uzsā kta Svē tā Pē tera un Pā vila bazilikas, Svē tā Mā rtiņ a rotonda celtniecī ba un č ehu monē tu kalš ana. Lī dz 11. gadsimta beigā m celtniecī ba bija beigusies. Un pamazā m Viš egrada sā ka zaudē t savu nozī mi kā valsts centrs (valdnieki pā rcē lā s uz Prā gas pili).

Kā rlis IV (jau 14. gadsimtā ) mē ģ inā ja atdzī vinā t kā dreizē jo varenī bu. Tas tajā laikā bija no Viš ehradas

Sā kā s Č ehijas karaļ u kronē š anas gā jiens. Nā kotnē Viš egradas vē rtī ba tiek samazinā ta lī dz militā ram cietoksnim. Un husī tu karu laikā tas tika ievē rojami iznī cinā ts un pamests. 17. gadsimtā to atkal pā rbū vē ja par baroka stila cietoksni ar stingrā m sienā m.

Pē c cietokš ņ a slē gš anas (19. gs. otrajā pusē ) senie Visogradas kapi tika pā rvē rsti par ievē rojamu Č ehijas personī bu apbedī jumu vietu.

Leopolda vā rti, daļ a no 17.  gadsimta nocietinā jumiem

Sv. Mā rtiņ a rotonda ir vecā kais romā nikas arhitektū ras paraugs Prā gā . Celta 11. gadsimta otrajā pusē .

Viš egradas parks. Př emysl un Libuse statuja

Sv. Pē tera un Pā vila baznī ca

Pastā vē š anas laikā baznī ca piedzī vojusi daudzas rekonstrukcijas, un mū sdienā s tā savu neogotisko izskatu ieguvusi 19. gadsimta otrajā pusē . Ieeja baznī cā maksā.50 kronas (ļ oti daudz mī ļ otā jiem).

Bet, piemē ram, man patika durvis : )< /p>

Un pats parks ir patī kama vieta, kur pastaigā ties un apbrī not lielisko pilsē tas panorā mu. Daudzi vietē jie vienkā rš i staigā vai guļ uz paklā jiņ iem uz zā les.

Un tagad uz festivā lu!


Kā izrā dī jā s, arī š eit ir klā t festivā la jū ras viltī gā s lamatas: alu nelej plastmasas glā zē s ; ( Jā nopē rk alus glā ze no organizatoriem + reklā ma ar festivā lā pā rstā vē tajiem alus darī tā jiem ( to pē tī š anas rezultā ts vē lā k izrā dī jā s ļ oti noderī gs un vē rtī gs: ir rakstī ts, kurā s Prā gas vietā s var nogarš ot tā vai cita alus darī tā ja alu) + “papī ri” (kas tika iedoti raž otā jam, par kuru jums visvairā k patika) skatī tā ju balva) (Maksa 100 krn)

Mā jā s tika atnesta glā ze : ))

Nav tik grandiozi kā Oktoberfest, diezgan mā jī gs un mā jī gs< /p>

Un, ja kā ds ir izsalcis, tad ir ko ē st - vietē jā s desiņ as, kebabus, picas utt. Ja negribat pirkt - ē diet savu - tas nav aizliegts.

Vietē jie nā k ar savā m brillē m (un biež i vien ne tik mazā m kā mē s).

Degustā ciju noslē dzā m ar š o alu ar neparasto un intriģ ē još o nosaukumu "La Cocaina". ": ))

Ceturtā diena – vasarnī ca

Sestdienā s mē s vienmē r ejam uz vasarnī cu. Neatkā pjoties no tradī cijā m, nolē mā m apmeklē t grā fa Š ternberga "kotedž u".

Trojas pils - Š ternbergu lauku rezidence

Pili 17. gadsimta beigā s pē c grā fa Vā clava Š ternberga pasū tī juma baroka stilā uzcē la franč u arhitekts J. B. Mate. Klasiskais romieš u palaco kalpoja kā paraugs arhitektam.

Pils priekš puse

Tajos laikos nebija modernas ieejas, un vienī gais ceļ š uz pili veda caur Francijas parka centrā lo aleju un balstī jā s uz monumentā lā m kā pnē m, kuras rotā ja seno dievu un titā nu statujas.

Stā sta, ka tajos laikos vienkā rš o Prā gas iedzī votā ju zinā š anas par senatni aprobež ojā s ar stā stiem par Trojas karu, un, aplū kojot š ī s kā pnes, viņ i jauno pili sā ka saukt par Troju. Tā ds nosaukums ir iestrē dzis : )

Monumentā lā kā imperatora zā le ar freskā m par Habsburgu godī bas tē mu< /p>

Grā fs gribē ja "izmantot labvē lī bu" savam imperatoram Leopoldam I no Habsburgas un pavē lē ja apgleznot zā li ar freskā m, kas slavina uzvaru pā r osmaņ iem Vī nes kaujā (1683). Starp citu, pats Leopolds I š ajā kaujā nepiedalī jā s.

Un holandieš u meistari, brā ļ i Godiņ i, to gleznoja 6 gadus.

Ne mazā k interesanti, man personī gi patika vē l vairā k, ķ ī nieš u zā les (gleznu autori nav zinā mi)

Ķ ī nas zā les

Ainaviski skati uz miniatū ru "Č ehijas Versaļ a"

Lai radī tu patī kamu atmosfē ru pils viesiem, grā fs Š ternbergs uzaicinā ja muiž ā vī na meistarus, un kalna nogā zē aiz pils tika nodibinā ts vī na dā rzs un vī na darī tava.


Ieeja pilī ir par maksu (120 kronas), un dā rzus var apmeklē t bez maksas.

Piebildī š u no sevis: iepretim pils ieejai atrodas Prā gas zooloģ iskais dā rzs. Un, ja vē laties to apmeklē t (pili), tad koncentrē jieties uz zoodā rzu.

No Vltavskas metro stacijas kursē pilsē tas autobuss ar numuru 112 - dodieties uz pē dē jo.

Pat š ajā dienā mē s bijā m plā nojuš i iepirkties. Š eit nav daudz ko stā stī t, nu, tirdzniecī bas centrs, kā visur citur. Mē s devā mies uz pē dē jo metro lī niju B - Cerny most (tirdzniecī bas centru sauc par Melno tiltu) Ja kā dam ir interese, ir ē rti nokļ ū t un no metro stacijas staigā t lī dz 5 minū tē m. Cenas neteikš u, jo uz centra veikaliem tā s negā ja. Jā , un pā rdoš ana sā kas tikai jū lijā . Iepirkš anā s ir ļ oti personiska lieta.

Piektā diena — "un uz zirga"

Pē dē jā dienā beidzot nolē mā m apmeklē t Prā gas pils maksas apskates objektus, kas jau divas reizes bija pā rcelti. Iegā dā jā mies vispilnī gā ko biļ eti (350 kronas) - tajā ietilpa: Svē tā Vī ta katedrā les maksas daļ a, Vecā karaļ a pils, Sv. Jura bazilika, Zelta ieliņ a, Daliborkas tornis, izstā de "Prā gas pils vē sture" , Pulvertornis, Rož mbergas pils.

Biļ ete ir derī ga divas dienas.

Es baidī jos, ka mums nebū s laika visu redzē t vienas dienas laikā . Visiem veicā s diezgan labi. Bet…. Daž i brī ž i ir pilnī ga vilš anā s.

Tā tad kā rtī bā . Ja dodaties patstā vī gi (bez organizē tas ekskursijas), iesaku izmantot audiogidu vai labi pagatavot paš taisī tus (informā cijas internetā ir pietiekami).

Sv.  Vitusa katedrā le ir iespaidī ga pat bez maksas daļ as apmeklē juma.

Alfonsa Muč a vitrā ž a.

Sv. Vī ta kaps

Koka panelis "Pfalcas karaļ a Frī driha bē gš ana no Prā gas". Tā s galvenā vē rtī ba ir tā , ka tajā ļ oti detalizē ti attē lota Prā ga 17. gadsimta sā kumā .

Jā ņ a Nepomuka sarkofā gs - "bagā tī gi" izgatavots no divā m tonnā m sudraba , vietā m pā rklā ts ar platī nu un zeltu (18. gs. )


.turpravda.lv/newimg/3/1200x800/00/01/78/79/1787902.jpg" target="_blank" rel="nofollow">Vladislava kapela - otrā stā va lī menī to savieno segts gaitenis ar Veco karaļ a pili.

Un lielā kā vilš anā s ir tā , ka viņ us neielaiž Sv. Vā clava kapelā (visvē rtī gā kā un skaistā kā ) (slē gta : (( - ejiet garā m. Tū ristu ir daudz, bet ir tikai 14. gs. freskas). .

Vecā karaļ a pils — Vladislava zā le mani pā rsteidza visvairā k.

Mē s devā mies pa visu pieejamo marš rutu. Viņ us neielaiž Visu svē to kapelā , tač u viņ i nebija ī paš i sarū gtinā ti. Vispā r man patika.

Ekspozī cija "Prā gas pils vē sture" - piecdesmit piecdesmit, amatierim. Daž i no tiem bija interesanti, daž i bija tikai skatiens.

Sv. Jura bazilika ir vecā kā baznī ca Prā gas pils teritorijā .

Man patika interjers romā nikas stilā .

Neparasti

Ja jū s interesē arhitektū ra, to ir vē rts apmeklē t.

Golden Lane

Ne ah — populā ra tū ristu vieta. Mā ju vidū tiek savā kti sadzī ves priekš meti un trauki. Un otrajā stā vā atrodas bruņ u un ieroč u ekspozī cija.

"Pā rtaisī t" ķ ī nieš u tū ristiem, redzē ju (muzejos protams : ) , kā izskatā s ī stas 11. -13. gadsimta bruņ as

Ieroč u nodaļ a ir interesantā ka.

Daliborkas tornis.

Agrā k tas bija muiž nieku un muiž nieku cietums. Tagad viduslaiku spī dzinā š anas instrumentu ekspozī cija var teikt nabadzī ga. Ja kā dam gadā s apmeklē t Zalcburgu (Austrija) Hohenzalcburgas pilī - š ausmī ga ekspozī cija, vai sliktā kajā Dubnas pilī (Ukraina) - arī nekā .

Mihulkas pulvertornī (nejaukt ar Prasna branas Pulvervā rtiem) ir atvē rta tikai ekspozī cija "No prinč a pulka lī dz prezidenta pils sargam" - mani tas neinteresē ja. Daudz interesantā ks ir paš as Mihulkas stā sts.

Š eit tas ir Mihulka — apaļ š tornis.

Rož mbergas pils

Mū sdienī gā s pils vietā.16. gadsimta otrajā pusē atradā s pompoza č ehu diž ciltī gā s Rož mberku dzimtas pils. Tomē r vē lā k imperators Rū dolfs II nolē ma Veco karaļ a pili pā rbū vē t un palielinā t to par Rož mberkas pils lī dzekļ iem. Toreizē jais pils ī paš nieks Pjotrs Voks no Rozmberkas nevarē ja atteikties no monarha un piekrita to apmainī t pret paš reizē jo Š varcenbergas pili.


18. gadsimta beigā s Rož mbergas pilī tika atvē rts Diž ciltī go jaunavu institū ts, lai izglī totu meitenes no nabadzī gā m muiž nieku ģ imenē m.

Pils tika pā rbū vē ta un ieguva savu paš reizē jo izskatu.

Neiesaku iet, tas, kas tagad ir pieejams ciemos (apmē ram piecas istabas), ir pilnī gi neinteresants. Vienī gā zā le (attē lā ) ir uzmanī bas vē rta. Š o laiku labā k pavadī t pastaigā m pa "Dā rziem uz vaļ ņ iem", ko arī izdarī jā m. Ieeja dā rzos ir bez maksas.

Hartigovas dā rzs. Tajā nav iespē jams nokā pt (viss ir bloķ ē ts, lai tikai apbrī notu no augš as)

Ē denes dā rzs

Pē c dā rzu apbrī noš anas mē s nolē mā m doties uz metro staciju (Malostranska) caur Svatovacslav vī na dā rziem

Š o vī na dā rzu vī nu var nobaudī t restorā na Villa Richter vasaras terasē (attē lā pa kreisi).

Sarež ģ ī ta izvē le starp vī na degustā ciju un alus degustā ciju tika izdarī ta par labu 32 alus š ķ irnē m. Un mē s devā mies uz alus bā ru "Beergeek" (Vinohradska 62). Un pretī esoš ajā parkā tika atklā ta Kunga Vissvē tā kā s Sirds baznī ca.

Pagā juš ā gadsimta 30. gados bū vē jis arhitekts J. Pleč ņ iks

Un visbeidzot alus...

32 alus krā ni : )

Atklā ta atzī š anā s — mē s nevarē jā m vienā vakarā apgū t visas 32 š ķ irnes. Tikai 16 š ū nas pa 0.3 (tā s nelej mazā k) diviem : )))). BET mē s Ļ OTI centā mies : )))

Es ceru, ka mans stā sts kā dam noderē s viņ a ceļ ojumā pa skaisto Prā gu.

Ps. Es vē los izteikt ī paš u pateicī bu "Yolka" (Alena no Kijevas) no foruma "Together around the world" par noderī gajiem padomiem par Prā gu un alu.

Izdevumi izrā dī jā s č etrarpus dienu laikā diviem:

Muzeju biļ etes 50 E

Transporta biļ etes 35 E

Izdzē ra un ē da 180 E

Viesnī ca 205 E

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Хартиговский сад. Спуститься в него  не представляется возможным (все перекрыто только полюбоваться сверху)
Райский сад
Построен в 30-х годах прошлого века архитектором Й. Плечником
32 краника с пивом :)
komentāri (30) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums