Kipra ir maza dzīve!
Patoss. Pilsē ta ar š ā du nosaukumu pē c definī cijas nevar bū t vienkā rš a. Un patieš ā m, Pafosa kā dreiz bija Kipras galvaspilsē ta, un tagad tā ir brī vdabas muzejs. Sv. Neofī ta klinš u klosteris, arheoloģ iskais parks ar krā š ņ ā m mozaī kā m, katakombas, kur no pagā niem slē pā s pirmie kristieš i, senā baznī ca, kurā , pē c leģ endas, tika piekauts apustulis Pā vils, ķ ē niņ u kapenes, amfiteā tris - gandrī z viss š is mantojums ir koncentrē ts pilsē tas centrā , blakus krastmalai.
Timokha sā ka lū gt pludmali jau no agra rī ta. Un, ja š ajā dienā mums bija citi plā ni, piemē ram, braukt, ceļ ot un vakarā peldē ties, Tims ar apskauž amu regularitā ti atgā dinā ja savu vē lmi ik pē c ceturtdaļ as stundas, sapņ aini nopū š oties: “Kaut es tagad varē tu ienirt ū denī , ja vien vecā ki mani aizvestu uz pludmali, kaut es varē tu iemā cī ties peldē t. . . "Un kad mē s, jau vainas apziņ as pā rņ emti, ka nevedam bē rnu uz jū ru, beidzot atradā mies krastā , viņ š apsē dā s smiltī s, paņ ē ma tā s ar nū ju, izraka tranš ejas, un mē s ar vī ru pā rmaiņ us stutē jā m apkā rt, un viņ u pierunā ja iet ū denī . Iegā ju kā das 10 minū tes un tad atkal apsē dos uz smiltī m, "lai nepatiktu viļ ņ i".
