Neuztraucies un ej uz pirti! Ķīna-2017. 17.daļa Līdz jaunām slotām.
Dazhai Longsheng Hot Springs2017-06-09 12. diena spē cī gs>
Dazhai mā jas ir izgatavotas no kartona saplā kš ņ a. Tā pē c dzirdamī ba viesnī cā s ir lieliska. Ja blakus istabā kā ds š ķ audī s, mierī gi vari teikt “esi vesels”, kaimiņ š noteikti sadzirdē s.
Ziloņ i bija mū su kaimiņ i.
Grū ti pateikt, vai viņ i apmetā s virs mums vai cauri sienai, tač u viņ i izraisī ja nelielu zemestrī ci, tikai pā rvietojoties savā istabā .
Un viņ iem bija arī bē rni. Divi zē ni agrī nā pubertā tes vecumā . Man ļ oti patī k bē rni. Bet tā dā s vietā s kā š ī to ir grū ti atcerē ties. Bē rni Daju viesnī cā izraisa ī stu Armagedonu. Kā viesnī ca nesabruka, man nav ne jausmas.
Bet š orī t es nepamodos no kaimiņ iem, kaimiņ i vienkā rš i gulē ja cieš i, es pamodos no lietus skaņ as.
Tas bija visbrī niš ķ ī gā kais lietus!
Protams, es ļ oti mī lu lietus, un tā s visas man š ķ iet lieliskas, bet š is lietus bija visas lietus. Tā gā ja kā cieta siena, pā rpludinot mež ģ ī ņ u nogā zes ar tropisku izturī bu un piepildot pasauli ar trakajā m slapjā s Ķ ī nas smarž ā m.
Ak, kā tas smarž o!
Visas š ī s terases, š ie apstā dī jumi, š ī s koka mā jas, vietā m sū nains un citviet mirdzoš s ar jaunumu, lietū smarž oja pavisam ī paš i. Karstā zeme nopū tā s ar tvaiku. Miglas š ķ ipsnas pielipa pie teraš u pakā pieniem, š ū pojoties un vairojoties. Lietus sasē ja kopā visu puš ķ i, glā stī ja visas sajū tas, š ū poja un maisī ja vienlaikus.
No š ī lietus nebija iespē jams atrauties.
Sē dē ju pie atvē rtā loga un sapņ oju, ka š is lietus nekad nebeigsies.
Es esmu ū dens maniaks.
Bet tev jā iet. Caur skatlogu, nolaidiet mū s, š odien mē s nevaram! Š odien ir vannas diena! Atpū tas diena karstā s vannā s. Jū s to nevarat palaist garā m! Jo ī paš i tā pē c, ka viesnī ca tika rezervē ta par tū kstoš juaņ u.
Skrienu lejā pa graboš ā m kā pnē m pē c verdoš a ū dens, laiks ieturē t brokastis un krā mē t koferi. Ar lietu š ausmī gi trokš ņ ojam, koks izdod mē nesi, atvainojiet, kaimiņ i!
Viss pirmais stā vs ir koplietoš anas telpa, es teiktu, salons. Ir reģ istratū ra, izlietnes, koplietoš anas tualete, kafejnī ca, tē jas ceremonijas zona. .
Ir arī fē ns, tē jkanna un ū dens dzesē tā js. Un vesela kompā nija termosu.
Ne jau reģ istratū ra tukš a, 6 no rī ta, saimnieki vē l guļ . Ir ļ oti nepiecieš ams verdoš s ū dens. Mē ģ inu pabā zt termosu zem dzesē tā ja krā na. Neder. Nu vismaz iebā z mutē . Vai skriet atpakaļ pē c krū zes.
Iedomā jieties guļ am viesus, skanot manai lidojoš ajai gaitai, skatos apkā rt, meklē jot problē mas risinā jumu, es atrodu vitrī nu ar traukiem.
Izņ emu no turienes mazu bļ odiņ u un mē ģ inu dabū t tajā verdoš u ū deni, bet ū dens nā k ā rā tikai auksts, š ķ iet, vajadzē tu ieslē gt dzesē tā ju. Es nezinu, kā ieslē dzas dzesē tā js, bet ir tē jkanna! ) Ū deni savā cu ar bļ odu, gaidu, kamē r tē jkanna uzvā rā s.
Tagad tev jau ir apnicis š o lasī t, bet iedomā jies Nadiju, kura mani atsū tī ja atnest ū deni. Viņ a domā , ka es devos uz ciemu vai devos uz avotiem bez viņ as.
Beidzot kvests pabeigts, svinī gi nogā dā ju tē jkannu istabā , uzleju termosu un lecu lejā , lai tē jkannu var dabū t arī mū su kaimiņ i. Pa ceļ am nez vai viņ i ceļ ojot ņ em lī dzi ausu aizbā ž ņ us.
Tu, ja brauc uz Dazhai, ņ em to! Š eit visā s viesnī cā s ir vienā di pē rkons.
Vakar saimniecei prasī jā m, vai viņ a var mums atrast maš ī nu, lai tiktu pie avotiem, viņ a kaut kur piezvanī ja un iedeva pilnī gi vā jprā tī gu cenu - 450 juaņ as, un nevis no viesnī cas, bet no autoostas. Viņ a teica, ka neviens nebrauks pie viesnī cas. Mū su argumenti, ka mē s š eit ieradā mies ar automaš ī nu, tika vienkā rš i noraidī ti. Tu to sapņ oji. Tas nav iespē jams.
Saskaņ ā ar Mepsmi karti no Dazhai lī dz Longshen karstajiem avotiem caur Longš enas pilsē tu ir 68 km. Mē s pat negribam pusi cenas, tā pē c kaulē ties ir bezjē dzī gi. Rezervē ti nesē ji rī tam. Cena 50 juaņ a par koferi, lai gan iepriekš ē jā dienā mums piedā vā ja par 40 un ir uz augš u!
Acī mredzot autoostā konkurence spiež pazeminā t cenas, un viesnī cā s tū ristam ir maz izvē les - vai nu vienoties par 50, vai nē sā t paš am. Mē s ne par kā du naudu nebū tu cietuš i, tas ir saprotams.
No rī ta viesnī cas darbiniece ietina mū su koferus lietusmē teļ os, piesē ja pie bambusa kociņ a un nesa uz autoostu. Mē s skrē jā m viņ am pakaļ . 8:20, autobuss ir vairā k nekā stundas attā lumā , bet labā k pagaidī sim tur.
Lietus bija gandrī z mitē jies, gaiss pildī jā s ar ozonu, bija elpojoš s. Ieš ana ir viegla, lai gan, kā jau teicu, milzī gs soļ u skaits ciematā ir nogurdinoš s pat nobraucot lejā .
Autoostā panā cis mū su š veicaru un tik tikko paspē jis likt viņ am apsē sties, viņ š tik ā tri skrē ja atpakaļ , mē s atsedzā m termosu un apsē dā mies uz pazī stama soliņ a, lai iedzertu kafiju. Mū s atpazina vietē jie, smaidī ja, vicinā ja rokas, aicinā ja pirkt no viņ iem visā das noderī gas un nederī gas lietas.
Pē c garš as tas neskaidri atgā dina zemeni, pē c izskata - milzī gu apaļ u avene, un kauliņ š iekš pusē ir kā plū me. Oga ir diezgan blī va, varbū t tā nav oga, bet auglis, jo iekš ā ir liels kauls, Vikipē dija par to klusē , bet es to redzē ju pirmo reizi.
Es ļ oti gribē ju š os Janmejus.
- Duoshaochien?
Cik daudz vai maz ir š ī lieta? »- burtiski)
- Sysy Kwai.
Kwai ir "nauda", š ajā gadī jumā juaņ a. Bet Sysy - vietē jā dialektā var nozī mē t gan č etrdesmit, gan č etrpadsmit. Vietē jie dzird pē c toņ a, bet man tā das auss mū zikai nav, tā pē c daudzkā rt jautā ju vē lreiz, spiež ot uz š ņ ā koš ajiem.
- Shysym? (č etrpadsmit) Syshyma? (č etrdesmit) Miefeidema? (par brī vu).
Tagad es jū s iemā cī š u, un jū s arī varē siet skaitī t ķ ī niski.
Kam tā das atkā pes nogurdina - ritiniet tā lā k. Bet, ja esi Ķ ī nā - pieraksti sev, pē kš ņ i noderē s)
Ma ir tikai jautā jums, tas nav cipars.
Skaitļ i: 0-lin, 1-i, 2-ar, 3-san, 4-si, 5-wu, 6-liu, 7-qi, 8-ba, 9-ciou, 10-shy.
Tas ir viss, kas jums jā zina par cipariem) Varat arī uzzinā t 100-buy, 1000-chen, 10000-van.
Un tad viss ir viegli un vienkā rš i. Ķ ī nieš i saka, ka desmit č etri ir č etrpadsmit. Un č etri desmit ir č etrdesmit. Tas ir č etri desmiti. Kas varē tu bū t vieglā k? )
35, piemē ram, bū s trī s desmiti pieci (san-shy-wu), 918 - deviņ i simti desmiti astoņ i (ts'ou-bai-shy-ba), 5267 - pieci tū kstoš i divi simti -seš i desmiti -septiņ i (wu-chen-ar-bai-liu-shy-qi). 11111 izklausā s ļ oti jauki – viens-desmittū kstoš -viens-tū kstoš -viens-simt-desmiti-viens (i-wang-i-chen-i-bai-shy-i). Kā dziesma! )
Viņ i izrunā kaut ko (dzī vokļ a, automaš ī nas, biļ etes) gadu vai numuru kā vienciparus, bez tū kstoš iem, simtiem, desmitiem. 2017. gads - divi-nulle-viens-septiņ i (ar-ling-i-qi). Tik ā trā k)
Vē l ļ oti svarī gas zinā š anas par skaitļ iem, gandrī z aizmirsu - ja runā jam par diviem kaut kā (vai kā da) gabaliņ iem, tad ar pā rvē rš as par vī nogulā ju. Lian gee phyao - divas (gab. ) biļ etes. It kā mē s teiktu "divi". Tas neattiecas uz citiem numuriem.
Es kaulē jos ar meiteni, viņ a sita acis, nosarka un nosvī da, onkulis jautri pasmē jā s un par divdesmit nopirkā m puskilogramu š ī s eksotikas. Iespē jams, sā kotnē ji tas maksā ja č etrpadsmit)
Es jau teicu – Ķ ī nā svara mē rvienī ba ir puskilograms, ko sauc par ciņ . Puskilograms - i-cjin (viens qin), kilograms - lian-qin (divi qin).
Tad pajautā ju onkulim, kur augļ us mazgā t.
- Jā , ē d tā , viņ i ir tī ri!
- Es nedarī š u.
- Nu, iesim
Un viņ š mani veda uz autoostas pagalmu, kur tecē ja ne pā rā k tī rs strauts. Man pat bija bail, ka š ajā straumē piedā vā ja mazgā ties. Bet tur bija jaucē jkrā ns un onkulis palī dzē ja noturē t somu, kamē r es mazgā ju eksotiku. Zelta cilvē ks.
Starp citu, ķ ī nieš u valodā ū dens krā ns bū s ū dens pū ķ a galva. Apturiet mani.
Autobuss jau stā vē ja, mū su koferi tika iekrauti bagā ž ā , kamē r es ar jums veicu ķ ī nieš u aritmē tiku, bet izbraukš ana bija paredzē ta vē l pē c desmit minū tē m, 9:30, un es attā linā jos no cilvē kiem. pī pē t. Ķ ī nā smē ķ ē visur, nepievē rš ot uzmanī bu, vai tuvumā nav kā ds, bet es jū tos ē rtā k, kad nesmē ķ ē ju pie cilvē kiem, tā pē c vienmē r slē pjos kaut kā dā s ierakumos. Un es redzu no tranš ejas, mū su zelta onkulis skrien man pretī ar cigareš u paciņ u.
- Nā c, - viņ š saka - samaini cigaretes. Miers, draudzī ba, koš ļ ā jamā gumija!
Un izstiepj vienu cigareti.
Man bija skumji skatī ties uz viņ u, kad viņ š uzpū ta manu plā no R1 ar caurumiem filtrā ) Viņ š tik neizpratnē skatī jā s uz cigareti, tad uz mani, kā pē c vispā r ņ emt mutē tā du brī numu. Un es joprojā m glabā ju viņ a cigareti, Baidos, ka, ja to izpī pē š u, ieraudzī š u ū dens pū ķ a galvu.
Kad autobuss beidzot aizbrauca, tukš u vietu vairs nebija. Un pa ceļ am cilvē ki sē dē ja un sē dē ja.
Jau ilgi pirms Longsheng es sā ku mocī t blakus sē doš o mā ti ar brī niš ķ ī gu mazuli ar jautā jumiem par to, kā tikt pie avotiem. Viņ a vispirms vā rdos un pē c tam ar tulka starpniecī bu telefonā paskaidro, ka konduktors man palī dzē s autoostā , pā rsē dinā s uz citu autobusu. Paskatos uz konduktori, viņ a pamā j:
- Neuztraucieties, es jū s doš u saviem kolē ģ iem tieš i rokā s!
Tač u autoostā tajā dienā netikā m.
11:00. Autobuss apstā jā s tajā vietā , kur mē s iekā pā m. Tilts ir slē gts. Š odien Longš enā ir brī vdiena. Pā ri tiltam nebeidzamā straumē soļ oja krā sainas kolonnas daž ā du tautī bu tautastē rpos.
Kā du brī di pasē dē jā m autobusā cerī bā , ka kolonnas beigsies, tač u tā m nebija gala.
Tā pē c, izkravā juš ies ielas vidū , ar koferiem skrā pē jamies pā ri tiltam, apdzenot demonstrā ciju.
Skats ir ļ oti skaists. Mē s apstā jamies fotogrā fijā m. Ž ē l, ka neviena normā la neiznā ca.
Viņ i iet un iet, š ī s cilvē ku upes gals nav redzams. Un mums ir jā iet. Mū su avoti vā rā s. Esam burtiski akmens metiena attā lumā no autoostas. Pē kš ņ i Nadija man pamā j ar roku: “Seko man! ” un š ķ ē rso ceļ u kolonnas priekš ā , kas atpalikusi no pā rē jā m. Skrienu viņ ai pē c, smejos, tagad jā atgriež as, jo kolonnas pa ceļ u nogriež as pa labi, nogriež ot mū s no autoostas.
- Nadja, vai tu esi redzē jusi, ko televī zija filmē ? Mē s esam parā dī juš ies Ķ ī nas televī zijas ekrā nos kā laowai un traucē jam mieru! )
Bet mē s te bū sim lī dz vakaram!
- Tagad iesim, jā .
Tač u Nadija nebū tu Nadija, ja nebū tu atradusi izš ķ iroš u izeju. Pamā j man ar roku: “Seko man! ” un mē s kā rtē jā kolonnu pā rtraukumā skrienam pā ri uz otru pusi. Bet arī pē c tam lī dz autoostai netikā m! )
Vispā r ne liktenis.
Tuvojoties paš iem autoostas kā pnē m, praktiski atrodoties pie ieejas, aplū kojam ē ku un uzduramies policistam.
- Pastā sti man, lū dzu, kā mē s varam nokļ ū t š ajā vietā ? - Parā du savu izdruku no rezervā cijas.
Policists ilgi domā , tad ar jautā jumu vē rš as pie blakus stā voš ā puiš a, viņ š viņ am kaut ko skaidro, rā dot sevi aiz muguras.
- Iet uz autoostu, tur ir autobuss.
– Un kā nokļ ū t lī dz autoostai?
Policists norā da pa kreisi. Es š aubī gi paskatos sā kumā , kur viņ š norā dī ja, tad uz viņ u.
Viņ š norā da pa labi.
es jautā ju vē lreiz.
- Un tā es nā kš u, un tā arī ?
Policistam ir beiguš ies argumenti.
Puisis, kas to visu skatā s, neiztur skumjas manā sejā un saka?
- Es dodos uz turieni, es varu tevi aizvest. Simts juaņ as.
Nekā da solī š ana nenotika, tiklī dz izdzirdē ju simtu, uzreiz pamā ju ar galvu. Apsē stī ba, godī gi sakot, š eit ir autobuss aiz stū ra, tikai 30 kilometri, un biļ etes maksā.9 juaņ as. Bet, kā izrā dī jā s, tā bija lieliska izvē le. Š is puisis mums ļ oti palī dzē ja.
Viņ š skaidro vē l kaut ko, es joprojā m nesaprotu, es pamā ju, piekrī tot visam, tikai precizē jot, ka par simts juaņ ā m viņ š mū s aizvedī s tieš i lī dz viesnī cas durvī m un ka tā mums abiem maksā ceļ ojumu. un visas mū su lietas)
Pē c Longsheng riņ ķ oš anas mē s apstā jamies, lai uzņ emtu vairā k pasaž ieru. Tā ir mū su š ofera ģ imene. Sieva ar mazuli, pusaudzis, iespē jams, brā lis vai brā ļ adē ls un klusē još a vecmā miņ a. Sieva nedaudz runā angliski un visu laiku smaida. Ap 11:45 izbraucam no pilsē tas.
Braucam pa skaistu ceļ u, atvainojos, ka man bija neē rti lū gt apstā ties, lai nofotografē tu.
Upe, kas tek blakus ceļ am, ik pa laikam pā rplū st, ieskaujot stā vus, augstus, mež ainus kalnus. Tas izskatā s pē c fjordiem. Bet galvenais ainavas rotā jums ir mazi, nogā zē s izvietoti paviljoni, kas rodas negaidī ti, reizē m ietī ti mā konī .
Un tilti! Š o upi stiepa ļ oti daudz daž ā du tiltu.
Es zinu, ka apkā rtnē ir skaists ū denskritums, bet es nevaru lū gt, lai tur aizietu. Nekavē joties vajadzē ja atrunā t š ā du brī di, un tagad mums ir pilna maš ī na ar cilvē kiem.
Un jū s, ja esat tajā s daļ ā s un brauksiet ar taksi, varat zvanī t. Š is ū denskritums ir atzī mē ts mepsmi kartē .
Ceļ š paskrē ja ā tri, bija pat nedaudz ž ē l. Stā vlaukumā piezemē jā mies 12:20, prasot š oferim, kur braukt. Viņ š vē lreiz izlasa mū su izdruku, tad piezvana pa telefonu, tad skrien uz apsargu kabī ni. Mē s pacietī gi gaidā m.
Beidzot iekraujam atpakaļ maš ī nā un braucam taisni uz lieveni. Š oferis atstā j koferus bagā ž niekā , dodas pie mums izrakstī ties.
Longsheng Spa viesnī ca, piecas zvaigznes. Milzī ga zā le, liela uzņ emš ana, daudz darbinieku. Mū su izdruka tiek skatī ta no visā m pusē m, ejot no rokas rokā . Viņ i jautā , kas pie velna. Mā jā s nav redzama rezervā cijas rezervā cija.
Mums nav jū su bruņ u. - iedod man izdruku.
– Bet tā ir tava viesnī ca? Es bakstu viņ ai ar pirkstu.
- Jā , š ī ir mū su viesnī ca, bet rezervā cijas laikā š ī rezervā cija mums netika nosū tī ta.
- Vai jums ir brī vas istabas?
Jā , ir skaitļ i.
- Tad mums vajag numuru.
- Vai jums ir nepiecieš ams spa?
– Jā , mums vajag brī vu pieeju atsperē m.
- Tad tevis te nav. Viesnī cu sauc tikai SPA, bet SPA š eit nav. (dzelzs loģ ika)
- Kur ir karstie avoti?
- Š eit.
- Tad mē s pie tevis.
- Mē s nevaram jums dot numuru.
– Vai visi numuri ir aizņ emti?
– Nē , ir brī vas istabas.
- Tad kā pē c?
- Mē s neredzam jū su rezervā ciju, un mums nav spa.
– Bet tā ir tava viesnī ca? - Es atkal pabū ru vā rdam.
- Jā .
Es jums to saku tik raiti, it kā saruna bū tu vienā valodā , bet patiesī bā mē s viens otru nemaz nesaprotam. Ar elektronisko tulkotā ju un mū su sveš valodu zinā š anā m acī mredzami nepietiek, lai atrisinā tu problē mu. Saruna ieiet otrajā kā rtā , esmu dusmī gs nopietni. Zvanī ju Bookingam, klausuli neceļ . Rakstu vī ram: “Steidzami zvani, jā sazinā s ar booking. ” Labi, ka viņ š tobrī d vē l gulē ja un neiesaistī jā s izrē ķ inā š anā s. Man jau sā k krist panika.
Mū su puisis bija viscaur svī dis, pierā dot viņ iem, ka tie tinbudoni te jā piestiprina, citā di kur viņ š tos liktu? Viņ a ģ imene peldas saulē , bet vē las mazgā ties karstajos avotos!
Mē s pierunā jam viņ u atstā t mū s š eit un klusi aiziet, bet viņ š stā v uz vietas:
- Dodiet viņ iem numuru, kas jums rū p par š o rezervā ciju?
Bet viņ iem ir jā maksā nauda!
Un tad mums uznā k, ka viņ i domā , ka rezervā cija jau ir apmaksā ta. Sā ksim sarunu no sā kuma:
- Iedod mums numuru, mē s samaksā sim skaidrā naudā . Ar rezervā ciju tiksim galā paš i. Mē s vē lamies doties uz karstajiem avotiem! Ir jau puse dienas, un mē s nekur neredzam! Mē s vē lamies atpū sties! Š eit ir mū su nauda, lū dzu, ņ emiet to!
Atgā dinu, ka tas viss notiek viesnī cā par 1000 juaņ ā m dienā un arī.60 juaņ ā m kaut kā du nodokli.
Mums jautā , vai mē s vē lamies reģ istrē ties š ajā viesnī cā , tieš i š eit, bet nav SPA, bet reģ istrē š anā s maksā s lē tā k, vai mē s vē lamies par 1060 juaņ ā m, bet tur bū s SPA un ū denskritums ir redzams no loga...
AAAAAA!
- Dodiet mums numuru, tā pat kā rezervā cijā , par 1060 juaņ ā m! !
Un tad Nadija salū za:
- Tanja, nedod viņ iem š o papī ra lapu, pretē jā gadī jumā viss sā ksies no jauna! Un mē s bū sim š eit, lī dz jaunā s slotas uzlidinā s!
Bet pē kš ņ i viss izš ķ ī rā s brī numaini, mums paņ ē ma 1060 juaņ as un veda caur turniketu, pa skaistu aleju uz citu ē ku.
Kā sapratu, tad pā rdomā jot situā ciju, ir divas vienas viesnī cas daļ as - Longsheng Hot Spring Resort, 4 zvaigznes, bez SPA pakalpojumiem un Longsheng Spa Hotel, 5 zvaigznes, ar SPA pakalpojumiem. Otrais stā v tieš i uz avotiem, tač u tiem ir kopī ga uztverš ana.
Sirsnī gi atvadī jā mies no puiš a, izsakot viņ am atvainoš anos par kavē š anos. Pulkstenī.13:10. Sē dē jā m reģ istratū rā , risinot universā lo problē mu, ne vairā k kā pusstundu, bet man likā s, ka ir pagā jusi puse dienas.
Tā lā k jau vairs nebija, un mē s atkal vilkā m koferus paš i.
Mē s nonā cā m istabā tik noguruš i, ka pat tagad, stā stot to visu, es jū tu š o nogurumu.
Par paš iem avotiem parunā š u nā kamreiz!
