Neuztraucies un ej uz pirti! Ķīna-2017. 6. daļa. Debesu vārti.

13 augusts 2017 Ceļošanas laiks: no 29 Maija 2017 ieslēgts 16 Jūnijs 2017
Reputācija: +7251.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Zhangjiajie, 2017-06-01.4. diena

Ā rā nelī st, ā rā ir apgā ztas debesis.

Blī vā s ū dens straumes krī t zemē , pielī p pie koku zariem un lapā m, radot saldā ko š ū puļ dziesmu pasaulē .

- Nebrauksim š odien uz pludmali. Mē s nebrauksim, paliksim mā jā s. Cik es esmu nogurusi no š ī s pludmales, š ī s saules, š ī m palmā m, š ī s jū ras. . .

Beidzot pamostā mies. Skumji skatā mies ā rā pa logu. Kalnu nav. Viņ u vietā ir balts piens.

KO DARĪ T? !

Mē s te nolidojā m tū kstoš iem kilometru, mums ir grafiks katru dienu, mums nav laika lietum, miglai, slimī bā m, slinkumam! Mums pat nav laika brokastī m! Brokastojam uz apkā rtē jo skaistuļ u rē ķ ina. Mē s tos nesaņ emam, kad smē rē jam bulciņ u un uzpū š am kafiju. Viņ i ir tie, kuriem mū su pietrū kst un viņ i skatā s uz mums ar visā m acī m, kamē r mē s guļ am gultā , klausā mies lietū un lemjam, ko darī t.

– Varbū t avoti?

- Un gulē t karstos baseinos aukstā lietū ?

– Varbū t kā dā alā ?

Kamē r bū sim tur, paē dī sim pusdienas.


- Vai mē s varam gulē t visu dienu?

- Jā ! Gulē t!

Pē c š ī draudzī gā "Jā ! ", mē s abi pielecam un sā kam ā tri krā ties. Nolē mā m doties uz Tianmenshan kalnu. Mē s esam normā li varoņ i, mē s nebaidā mies no lietus vai sniega. Ieiesim miglā , ir vē l interesantā k! )

Viesnī cas, kurā mē s apmetā mies, ī paš nieks runā angliski un palī dz atrisinā t visas problē mas. Ilgi mē ģ inā ja rezervē t mums vilciena biļ eti no Janš uo uz Guandž ou. Biļ eš u nav, bet var parā dī ties, kā viņ š mums skaidro. Tad viņ š mū s aizved uz troš u vagoniņ a staciju. Es pats. Pē c paš a brī vas gribas. Par brī vu. Zelta cilvē ks.

Starp citu, lai apmeklē tu Tjaņ meņ as kalnu, nepiecieš ama pase.

Lietus nedaudz mitē jā s, bet nemitē jā s. Esam lietusmē teļ os, tas mū s pasargā ne tikai no lietus, bet arī no vē ja. Meklē ju kur nopirkt š ķ iltavas. Es nevaru atrast neko, kas pā rdod š ķ iltavas, un jautā ju pā rtikas pā rdevē jiem, vai varu no viņ iem nopirkt vai aizņ emties.

"Suvoni, " man saka smaidoš a meitene, pastiepdama š ķ iltavas.

- Š enme? ? ) - mū suprā t "Kā dā valodā viņ a runā ? " "Ko? "

Manas smadzenes izmisī gi skrien cauri visai man zinā majai ķ ī nieš u-krievu vā rdnī cai. RAM ir pilna. Zobrati č ī kst. Su. . . Iekš ā... Nē . . Iekš ā - Es, N-tu. Tas ir: "Es tev teicu" Ah Su? Kas ir Su? Uz ko viņ a atsaucas? ) Es ieplestu acis.

- Kā da ir cena? - es jautā ju katram gadī jumam.

- Tas ir par brī vu. Suvenī rs! viņ a smejas. Tas ir sous-ve-nir.

- Ā ! Suvenī rs! Sese! Sece nē !

Un kā , sakiet, mē s nevarē tu no viņ as nopirkt karstmaizes un kafiju? )

Ā tri visu apē dī sim. Mums nav laika. Kalni mū s gaida.

Uz priekš u un uz augš u!

Mana atmiņ a daž kā rt pieviļ . Es precī zi neatceros, kā mē s nokļ uvā m kabī nē . Mē s gā jā m kā jā m, gā jā m ar autobusu, kā pā m pa kā pnē m, stā vē jā m rindā - tā noteikti ir noticis, bet es atceros tikai garo braucienu biezā miglā .

jpg" style="width: 442px" />Vaš u vagoniņ š iet pā ri pilsē tai ilgu laiku un tad strauji paceļ as. Pa logiem, kas no iekš puses ir miglains un no ā rpuses lī st lietus, redzam ļ oti slikti, bet arī nav daudz ko skatī ties.

Iekš ā ir karsts, ā rā piens. Tikai reizē m kokvilnas mā koni, kurā peldamies, saplē š mazs parā dā s caurums un attē li, kas mū s iepriecina un š ausmina vienlaikus. Nadja baidā s no augstuma un diezgan nopietni. Akmeņ i, kas parā dā s kajī tes priekš ā , vai bezdibenis, kas paveras zem mums, atvē sina mū su sirdis, bet acumirklī visu atkal pā rklā j glā bjoš a migla. Š ī miglainā fantasmagorija bija cienī ga atlī dzī ba par to, ka mē s neredzē jā m skaistumu pilnī bā . Brī dī parā dā s ceļ š ! 99 pagriezieni", pa kuru ar autobusu dosimies lejā . Tas ir forš i! )Kalnā ir auksts. Lietus turpina lī t, bet ilgstoš ā smidzinā tā jā , nevis vē trainā s plū smā s. Un paldies par to. Tieš i pie izejas no bodē m pā rdod gumijas apavu pā rvalkus, kurus ir vē rts iegā dā ties arī tad, ja nav lietus. Tie noderē s citur. Vai arī noderē s mā jā s. Brī niš ķ ī gi, atkā rtoti lietojami apavu pā rvalki, gumijas zā baku veidā , kas saritinā ti caurulī tē . ) Tiek pā rdoti arī mazā k forš i apavu pā rvalki, lietusmē teļ i un pat jakas. Ceļ š apkā rt kalnam sā kas š eit. Saka, ka var iet pa labi, var iet pa kreisi, tie ir daž ā di marš ruti. Mē s tikko devā mies tur, kur visi devā s, manuprā t, tas ir taisni)

jpg" target="_blank">Cilvē ku ir maz, reti tū risti sastopas un tuvumā gandrī z neviens neiet. Tjaņ meņ a ir stā vs kalns. Ne tikai tajā ziņ ā , ka tam ir milzī gas sienas, bet arī tā pē c, ka jums ir jā nokļ ū st š eit, ja esat sasniedzis Dž andzjadzi. Un, kamē r pā rdomā ju plā nu, vē l esot mā jā s, ilgi domā ju, iet uz to vai nē , jo slavenais Avatar kalnu parks ar “Lidojoš ie” kalni ir č etrdesmit kilometru attā lumā , un š eit ir kalni un kalni, ka mē s esam kalni, iespē jams, mē s neesam redzē juš i lidojoš us. Bet tas izrā dī jā s tik maģ iski.

Mē s satiekam pirmo stikla ceļ u.


Mē s maksā jam 5 juaņ as, uzvelkam savus skaistos apavu pā rvalkus, vē l vienu audumu, sarkanu. Tie ir slapji un nejauki. Es pat nezinu, kā tā s uzvilkt uz savā m kurpē m, un pat vieglā s. Braucam pa taku.

Mums paveicā s - brauciena sā kumā bez mums vispā r neviena nav un sarī kojam nelielu fotosesiju.

Tad mē s satiekam cilvē ku grupu, kas nesteidzas. Viņ i fotografē , daudzi sē ž uz grī das tieš i peļ ķ ē s. Nebija cilvē ku, kas raudā tu vai bū tu pieķ ē ruš ies pie klints, bet daž i neiet tā lu no klints. Nadija drosmī gi pā rvar bailes.

Apmē ram pusceļ ā saka:

- Ak, man ir slikti.

Es satveru viņ u aiz rokas un ā tri, ā tri izejam uz zemes betona celiņ a. Ja paskatā s, tad nemaz nav droš ā k, pietiek paskatī ties no malas, lai saprastu, ka gandrī z visi celiņ i no ā rpuses ir piestiprinā ti pie klints.

- Vai tev patika? - ES jautā ju.

- Nu. . Varē tu iztikt bez tā )

Un, protams, man patika, tikai ž ē l, ka nevarē ju saskatī t pusotra kilometra bezdibeni zem kā jā m. Un ja nekas nav redzams, tad nekas nav biedē još s) Lai gan, kad zem stikla kā jā m nav celiņ š , bet nopietns ceļ š ar margā m, tad tam nevajadzē tu bū t bailī gam. droš i vien)

Joprojā m ilgi ejam miglā , brī ž iem nokļ ū stot absolū ti fantastiskā s vietā s.

Labi, ka nolē mā m doties uz kalniem lietū ! Citā reizē tas viss bū tu izskatī jies savā dā k. Tikmē r migla izklī st, izklī st gabalos un sā k parā dī ties skaisti skati .

Satiekam stikla balkonu, te var iztikt bez apaviem aptver, bet ir rinda .

Es fotografē ju, bet Nadija atsakā s.

Tad vajag iet cauri tiltam, un tas š ausmī gi š ū pojas ar vē ju. Turklā t tilts ir pā rpildī ts un daudzi to vienbalsī gi š ū po, lai padarī tu to vē l baisā ku. Man jau š eit ir neē rti)

Virs mums ir klosteris, tur ved krē slu pacē lā js, man ļ oti patī k lifti , bet tas ir slē gts. Vē jš ir tā ds, ka es droš i vien nebū tu uzdroš inā jies, bet tomē r ir nedaudz sarū gtinā ts, ka man nesanā ca ar to braukt)

Un š eit mē s saskaramies ar lielu tempļ u kompleksu. Viņ u, tā pat kā visu kalnu, sauc Tjaņ meņ a, tas ir, Debesu Vā rti . Vē lā k mē s redzē sim ī stos Vā rtus, tos, kas devuš i nosaukumu gan templim, gan kalnam. Un pat iet tiem cauri.


Joprojā m lī st, ir ļ oti auksts, vē jš š ū po kokus un reliģ iskos atribū tus, Cilvē ku praktiski nav, Skan brī niš ķ ī ga ķ ī nieš u melodija. Š ī ir senā s enerģ ijas sajū ta. Š eit ir tik labi! Tā dā s vietā s var uzkavē ties bezgalī gi, skatoties uz katru š ķ ipsnu un klausoties vē jā , kas ieausts maigā mū zikā . Ja š eit bū tu kur apgulties, es aizmigtu) Vai arī , ja bū tu siltā ks, es, iespē jams, vienkā rš i pasē dē tu pusi dienas.

Man tik ļ oti patika templis, ka es pat iemetu naudu krā jkasī tē .

Tā lā k ceļ š iet uz otru kalna pusi.

Vai nu migla vispā r izš ķ ī rā s, vai arī tā s š ajā pusē nebija.

Redzamī ba nav pā rā k laba, ir dū maka, tač u tas arī pieš ķ ir ainavā m š armu. Mē s ejam un ejam, un garlaicī gi nekļ ū s. Apbraucam otro stikla ceļ u, lai gan tagad domā ju, ja nebija miglas, kā pē c es tai nesekoju? )

Lietus ir beidzies, bet cilvē ku vē l ir maz, tie krā jas tikai rotaļ u laukumos, bet, ja zini, ka ķ ī nieš iem patī k staigā t grupā s, tad, ja vē lies, vari pagaidī t, kamē r grupa aizies. Ja cits neatnā k, tad uz skatu laukuma var palikt viens.

Labs laiks! Š eit saulē ir cilvē ku pū ļ i)

Tuvojamies š ī kalna galvenajam objektam - Debesu vā rtu alai.

Reiz, gandrī z pirms 2 tū kstoš iem gadu, tā patieš ā m bija ala.

Un tad vienkā rš i nokrita aizmugurē jā siena. Un tur bija tā ds fragments.

No š ejienes var redzē t ceļ u "99 pagriezieni", pa to dosimies lejā . Protams, es gribē tu vē lreiz braukt ar troš u vagoniņ u, bet tur nav tā das biļ etes Tā bija. Bija jā izvē las no trim variantiem: vai nu turp ar troš u vagoniņ u, atpakaļ ar autobusu, vai tur ar autobusu, atpakaļ ar vagoniņ u, vai turp un atpakaļ ar autobusu. Bet tas viss ir bez maksas, atš ķ irī bā no citiem Ķ ī nas parkiem. Š eit jū s maksā jat tikai par ieeju. Jū s maksā jat arī par apavu pā rvalkiem uz stikla celiņ iem, par braucienu ar krē slu pacē lā ju uz kalna virsotni, uz klosteri un par...eskalatoru kalna iekš pusē - no ieejas vā rtos lī dz kā pņ u apakš ai. 999 pakā pieni", ja nevē laties iet pa š ī m kā pnē m )


Bet, lai nokļ ū tu pie ieejas alā , eskalators ir bez maksas. Tas atrodas arī kalna iekš pusē . Ķ ī nieš i nav slinki)

Tas ir garš un garlaicī gs brauciens, un, ierodoties un ieraugot sastatnes, paliek diezgan skumji)

Bet ar vai bez konstrukcijas tie ir Vā rti, noslē pumaina un bez jebkā da izpuš ķ ojuma mistiska vieta. Č etras reizes 20. gadsimtā spē cī gs ū denskritums vairā k nekā viens un pusaugsts te negaidī ti sabruka tū kstoš metru. Straumes gā zā s lejup 15 minū tes un tikpat pē kš ņ i izž uva. Katru reizi tas Ķ ī nai izraisī ja satricinā jumus.

Mē s izejam cauri š iem vā rtiem, nedaudz baž ī gi skatoties uz augš u. Ja tas nokritī s negaidī ti, tad saproti, mē s dosimies taisnā ceļ ā uz budistu paradī zi, no ū denskrituma nevarē sim izpeldē t)

No paš as augš as tievā strū kliņ ā , praktiski nepieskaroties akmenim, apsmidzinot ar smalkiem, kristā la putekļ iem, plū st ū dens. Vā rti ir portā ls starp pasaulē m. Starp cilvē cisko un dieviš ķ o vai ī sto un pā rpasaulī go, vai ī sto un iluzoro. Un kas zina, kura ilū zijas puse? )

Pazudis! )

Tagad ir celtniecī ba un portā ls nedarbojas) Mē s abi iegā jā m savā nemierī gajā pasaulē un atstā jā m to.

Interesanti, ko viņ i tur bū vē ? Tā das vietas papildinā t, tikai sabojā t.

No š ejienes, no ieejas Debesu vā rtos, jū s varat izvē lē ties: vai nu nokā pt pa leģ endā rajā m kā pnē m "999 pakā pieni", vai atkal doties pa garlaicī gu eskalatoru un pat par naudu. Protams, mē s izvē lē jā mies pē dē jo! )

Lai cik garlaicī gi un dā rgi tas bū tu uz eskalatora, es pat nevaru pā rvarē t 999 soļ i kā jā m.

Es redzē ju ļ oti daudz Debesu vā rtu fotoattē lu no kā pņ u pakā jes jau pirms brauciena un nekad nebiju pievē rsis uzmanī bu tam, ka blakus kā pnē m tek neliels, bet gleznains ū denskritums.

Varbū t tieš i viņ š radī ja leģ endā ros katastrofā los ū denskritumus, nevis slī dē ja vā rtos?


Kā du laiku te atpū š amies, fotografē jamies, pat mē ģ inu š turmē t kā pnes no apakš as, lai vecumdienā s paziņ otu, kā es gā ju pa kā pnē m ar deviņ simt deviņ desmit deviņ iem pakā pieniem. Bet viņ a aizgā ja! )

Ķ ī nieš iem ļ oti patī k skaitlis 9, tas simbolizē dieviš ķ o bū tī bu , tas ir imperatora numurs- "Dieva dē ls". Tas ir pā rsteidzoš i, kā ar š ā du saikni starp imperatoru un Dievu Ķ ī nā vispā r varē ja notikt revolū cija un sociā lisms? )

Š eit es pē kš ņ i saprotu, cik noguris esmu.

Pat ja no kalna bū tu iespē jams nobraukt ar troš u vagoniņ u, tad lī dz tam bū tu jā kā pj ar diviem eskalatoriem, pē c tam jā dodas lī dz paš am vagoniņ am, lai iegū tu vē l vienu labu posmu.

Es droš i vien bū tu aizmidzis tieš i uz eskalatora) Tas ir š ausmī gi, kad esi noguris, un pat garlaicī gi) Vienī gā izklaide kalnā ir skatī ties skaistas fotogrā fijas uz sienā m.

Tad iekā pjam autobusā , braucam pa serpentī nu, veicot 99 pagriezienus.

Nav nekā das miglas, apkā rt ir fantastiski skati, es rosī jos un fotografē ju caur stiklu.

Bet, kā tas biež i notiek, fotografē jot no transportlī dzekļ a, tad ceļ u š ķ ē rso koks, tad krū ms, tad stabs. Tas ir vesels akmens! )

Vieta, kur pā rsē ž amies citā autobusā . ļ oti skaisti, no š ejienes visizdevī gā k izskatā s Debesu vā rtu kalns.

Mē s š odien atgriezī simies š eit, lai noskatī tos Tianmen Fox š ovu. Ķ ī nā tiek rī koti lieliski š ovi!

Nepā rslē dzieties! )

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
komentāri (48) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums