Š ā gada 11. jū lijā viņ š lidoja uz Santjago, lai turpinā tu lidojumu uz Lieldienu salu. Pā rbaudot dokumentus, muitnieks (vai kā viņ i to sauc) paņ ē ma manu pasi un autovadī tā ja apliecī bu un kaut kur aizbrauca.
Un nu jau otro reizi esam pie Č ī les robež as. Atgā dinā m, ka toreiz Č ī lē nenokļ uvā m, jo bijā m ar ī rē tu automaš ī nu un bez apdroš inā š anas.
Atvadoties no Č ī les galvaspilsē tas Santjago, es vispirms pā rcē los uz Valparaiso pilsē tu, Klusā okeā na piekrastē , un pē c tam pē c daž ā m stundā m lidoja uz Lieldienu salu.
Kā jau teicu, es noī rē ju velosipē du. Gribē ju mē ģ inā t apbraukt pa to salu. Vienu gan neņ ē mu vē rā , ka ceļ š uz otru salas galu iet kalnā kā dus 25 kilometrus.
Dienvidamerika vienmē r ir likusi man justies pā rā k ziņ kā rī gai. Zini, biež i saka – es tev sekotu lī dz pat Zemes galam. Tā tad pastā v mī ts, ka Zemes gals ir Č ī le.