Himalaju Šveice jeb teleportācijas māksla

26 augusts 2009 Ceļošanas laiks: no 02 Maija 2008 ieslēgts 16 Maija 2008
Reputācija: +11.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Uz mū su planē tas “ī stā eksotika” strauji pazū d. Š ī eksotika, ko tū risma operatori un zinā tkā rie ceļ otā ji joprojā m nav izstrā dā juš i. Tas, kas pirms daž ā m desmitgadē m nebija pieejams, tagad atklā jas ja ne lē ti, tad vismaz par saprā tī gu naudu.

Astoņ desmito gadu vidū es uzgā ju aizraujoš u franč u ceļ otā ja Miš ela Pesela grā matu “Ceļ ojums uz Butā nu”. Pesels Butā nu apmeklē ja 1968. gadā un bija viens no retajiem eiropieš iem, kuram izdevā s iekļ ū t š ajā slē gtajā valstī . Pirms viņ a Butā nu zinā tniskos nolū kos apmeklē ja tikai Dž ona K. Vaita ekspedī cija 1906-1907!


Pesela aprakstī tais bija pā rsteidzoš s: neviesmī lī ga karaļ valsts, kuru no pasaules noslē dza, no vienas puses, necaurejami dž ungļ i, no otras puses – sniegotas virsotnes; cietoksnis-klosteri, ko apsargā strē lnieki; bī stamas kalnu takas, pa kurā m ar grū tī bā m pā rvietojas pie visa pieraduš ie mū ļ i, š ad tad kopā ar bagā ž u iekrī tot bezdibenī . Š eit tas ir, Klondaikas pē tnieks! Pesels apmeklē ja vietas, kur neviens eiropietis vē l nebija spē ris kā ju, un tas notika laikā , kad cilvē ki lidoja kosmosā un gatavojā s pirmajai ekspedī cijai uz Mē ness! Valstī bija tikai viena lielceļ š un daž i dž ipi, kas piederē ja karaļ a galmam. Viesnī cu nebija, un ceļ otā jam vispirms jautā ja: “kas tevi uzaicinā ja, kura viesis tu esi? ", un cilvē kam, kurš nebija neviena viesis, nebija iespē jams saņ emt pajumti, ē dienu vai dzē rienu ...

Tā arī bija, tač u piecus gadus pē c M. Pesela vizī tes Butā na pamazā m sā ka mainī ties.

Himalaju karaliste kautrī gi atvē ra durvis uz ā rpasauli. Tika uzbū vē ts lidlauks, hidroelektrostacija, viesnī cas, ieklā ti jauni asfaltē ti ceļ i. Tajā brī dī , kad lasī ju Pesela grā matu, Butā na jau bija pavisam citā da. Viduslaiku pasaka manā bē rnī bā palika lī dz ar to grā matu. Kā arī "stereoskopiskā s" pastmarkas, kas vairā k atgā dina pastkartes, ar Himalaju lā č a, ziloņ a un padomju kosmosa kuģ a Vostok attē lu, uz kura Gagarins lidoja kosmosā . Jā , es pats lasī ju PSRS Filatē lija ž urnā lā , ka š ī m pastmarkā m nav nekā das vē rtī bas, ka tā s raž otas nevis Butā nā , bet Bahamu salā s un ka bez “stereoskopiskajā m” pastmarkā m tiek izdotas arī gramofona pastmarkas. Butā na pelna valū tu uz š ī m "Bahamu pastmarkā m", jo tai nav nekā cita, lai to nopelnī tu. Bet uz š ī m pastmarkā m bija uzraksts "Butā na" un vē l daž i tibetieš u burti, un ar to man pietika.

Pagā ja nedaudz vairā k laika, un ā rvalstu tū risti devā s uz Butā nu. Viņ u bija maz. Butā na ierobež oja tū ristu skaitu vispirms lī dz 3000, pē c tam lī dz 6000; tagad tas ir 2.000 cilvē ku gadā . Un nav tā , ka Butā nas karaļ i gribē ja aizsargā t valsts iedzī votā jus no Rietumu postoš ā s ietekmes. Vienkā rš i viesnī cas bā ze un vispā r viss, ko mē dz dē vē t par “tū risma infrastruktū ru”, var neizturē t lielā ku viesu skaitu. Turklā t Butā nu interesē "kvalitatī vs tū risms". Tam ir ieviests “obligā tais minimums”, kas tū ristam jā pavada par vienu uzturē š anā s dienu valstī . Š is "minimums" ir aptuveni 240 USD, un negaidiet, ka atradī sit "budž eta tū ri" uz Butā nu par mazā ku par "dienas naudu". Butā nas tū risms darbojas saskaņ ā ar “viss iekļ auts” sistē mu, tas ir, š ajos 240 USD ietver izmitinā š anu, transportu, ekskursiju pakalpojumus un trī s ē dienreizes dienā . Š ajā sakarā es vē los nekavē joties sniegt padomu iepriekš : "Uzticieties, bet pā rbaudiet. "


Ja visu tū roperatoru cena ir aptuveni vienā da, tad apkalpoš anas lī menis var bū t atš ķ irī gs. Jū s varat izmitinā t gan lē tā s, gan dā rgā s viesnī cā s. Tā pē c viesnī cu lī menis ir iepriekš jā sarunā.

Š ī sistē ma aizsargā Butā nu no "budž eta tū ristu", mugursomnieku un stopē tā ju pieplū duma, kā arī apš aubā mā s sabiedrī bas, kas Nepā lā ir apmetusies kopš pagā juš ā gadsimta 60. gadiem. Kā zinā ms, Thamel rajons Katmandu "pacē lā s", pateicoties narkotiku tirdzniecī bai starp Eiropas un Amerikas hipijiem, kas Katmandu padarī ja par savu Meku. Konservatī vā ka kaimiņ iene – Butā na – ņ ē ma vē rā Nepā las pieredzi un nevē lē jā s to atkā rtot.

Lai iegū tu Butā nas vī zu, jums ir jā rezervē tū re no vietē jā tū risma operatora un par to jā maksā . Tū risma operators ieskaita Jū su maksā jumu uz Tū risma un iekš lietu ministriju kontiem, saņ em atļ auju ā rvalstu tū rista uzņ emš anai.

Pē c tam tū ristam tiek nosū tī ta atļ auja (patiesī bā vī za), un ar š o papī ru viņ š ierodas (lido) uz Butā nu. Pati vī za tiek ievietota lidostā vai tuvā kajā imigrā cijas birojā . Kad mū su grupa ieradā s Butā nā , mē s reģ istrē jā mies viesnī cā Puentsoling pilsē tā . Mū su Butā nas gids savā ca pases un nogā dā ja tā s policijas iecirknī . Atveda pē c vakariņ ā m kopā ar vī zā m.

Miš els Pesels bija pirmais, kurš salī dzinā ja Butā nu ar Š veici, galvenokā rt tā pē c, ka tradicionā lā s Butā nas mā jas ir lī dzī gas Alpu kalnu kotedž ā m. Kalnu ainava diktē vienā dus arhitektū ras principus, tā pē c ā rē jā lī dzī ba nav pā rsteidzoš a. Varu pieņ emt, ka Butā nā kopš Peselas laikiem ir bijuš as vē l skaistā kas mā jas. Valdī ba ļ auj pilsoņ iem bū vē t mā jas tikai "nacionā lā " stilā , un tā pē c Butā na izskatā s "kā bilde", bez neglī tā , kas mijas ar bezveidī gā m kazarmā m un globā listiskā m stikla un betona konstrukcijā m.


Visiem Butā nas pilsoņ iem sabiedriskā s vietā s ir jā valkā nacionā lā s drē bes: vī rieš i valkā "go" halā tu, sievietes valkā "kira" halā tu. Š ā di drakoniski pasā kumi Pū ķ u zemē saglabā nacionā lo piegarš u (valsts paš nosaukums ir Druk, kas nozī mē "pū ķ is"; briti valsti sauca par Butā nu, "par godu" Bhoti, kas veido lielā ko daļ u valsts iedzī votā ju). valsts iedzī votā ju skaits).

Ā rē jā lī dzī ba ar Š veici ir acī mredzama. Tač u ir arī iekš ē ja lī dzī ba. Un tas atrodas Butā nas vē sturē . Fakts ir tā ds, ka reliģ iskie disidenti un nonkonformisti no Tibetas ir iezaguš ies "Dragonia" teritorijā kopš neatminamiem laikiem. Aiz kalnu pā rejā m un sniegotā m virsotnē m atrodas Tibeta - skarba zeme, kurā valda klusi mū ki un drū mi gani, kas ved savus ganā mpulkus pa tuksneš ainā m akmens nogā zē m. Tibetas augstienes klimatu nevar saukt par draudzī gu, bet š eit, Himalaju dienvidu nogā zē s, tā s ir vienkā rš i debesis uz zemes.

Putni dzied, tauriņ i plī vo, rododendri zied; mež i nodroš ina ē nu, un ū denskritumi nodroš ina vē sumu tropu karstumā . Viss aug: ā boli, apelsī ni, mango un papaija. Mitros mež os, kas savijuš ies ar liā nā m, dzī vo bezbailī gi dzī vnieki, kurus cienī jamais budists nemedī - lā č i, ziloņ i, sarkanā s pandas. Un kā pē c gan š eit neatrast patvē rumu, atstā jot skarbo zemi uz ziemeļ iem no Himalajiem?

Butā nas vē sture ir tik nesaraujami saistī ta ar Tibetas vē sturi, ka, lai to labā k izprastu, vispirms ir jā iedziļ inā s tibetoloģ ijā . Termini ir vienā di, svē tie ir izplatī ti, pat raksts ir tibetieš u valodā . Butā nā valda tie paš i lamaisma strā vojumi kā Tibetā . Mē s neiedziļ inā simies vispā rī gajos budisma kanonos, bet pievē rsī simies Pū ķ u valsts vē sturei.

Protams, tajā jā bū t daudz pasakaina.

Tā s varoņ i ar eņ ģ eļ u palī dzī bu bū vē cietokš ņ us, ieslodz dē monus akmens javā s (kur tie joprojā m sē ž ), lido pā ri debesī m uz tī ģ eriem un rada jaunus dzī vnieku tipus (vairā k par to tā lā k). Citā di tas nevar bū t! Agrī nā Butā nas vē sture tika uzrakstī ta no seniem manuskriptiem, kuros paralē lā s pasaules krustojā s viena ar otru, mijiedarbojoties. Ņ emot vē rā to, ka lielā kā daļ a pirmavotu gā ja bojā.19. gadsimta un 20. gadsimta sā kumā Butā nas dzongos plosoš ajos ugunsgrē kos, var ticē t tikai pasakai.


Caur Butā nu veda karavā nu takas no Indijas uz Tibetu. Budisma skolotā ji ceļ oja pa š iem karavā nu marš rutiem no Indijas uz Tibetu. Pirmo budistu templi Butā nā (Kuichu Lhakhang) 7. gadsimtā uzcē la Tibetas karalis Srodzengampo kā daļ u no sava plā na grandiozo tempļ u celtniecī bai ap viņ a š tata malā m.

Lī dz tam Butā nas teritorijā , kā arī Tibetā botieš i atzina Bon reliģ iju, kas vē lā k daļ ē ji tika iekļ auta lamaismā (Tibetas budismā ). Gadsimtu vē lā k, 746. gadā , dē monu apsē stais Bumthang karalis Butā nas centrā lajā daļ ā izsauca Guru Rimpoč e, labā k pazī stams kā Guru Padmasambhava. Viņ š izdzina dē monus no ķ ē niņ a un visu valsti pievē rsa budismam. Kopumā Guru Rimpoč e Butā nu apmeklē ja trī s reizes, bet otrajā reizē viņ š lidoja ar tī ģ eri. Butā nas ietekmī gā kā sekta Nyingmapa (sarkanā s cepures) paceļ as lī dz Guru Rimpoč ei.

Tibetas karaļ a Langdarmas valdī š anas laikā (836-842) vecā Bon reliģ ija atguva savas tiesī bas Tibetā , un budisms tika vajā ts. Budistu mū ki patvē rā s siltā zemē otrpus Himalajiem. Arī valsts nosaukums cē lies no Tibetas.

1180. gadā netā lu no Gjandzes tika nodibinā ts Druku (pū ķ u) klosteris, jo pū ķ i norā dī ja Lamam Tsangpa Gyarey Yeshe vietu, kur bū vē t klosteri. Lamas dibinā to budistu sektu sauca par Drukpa Kagju. Viņ a bija opozī cijā spē cī gajai Tibetas Gelugpa (dzeltenā s cepures) sektai. Mē s neiedziļ inā simies detaļ ā s; mē s tikai atzī mē jam, ka Drukpa Kagju (Kagjupa) sektas lamas valkā melnas cepures un lielais jogs un dzejnieks Milarepa (1040-1123) piederē ja tai paš ai sektai. Butā nā visievē rojamā kā kagjupa lama bija Gjalva Lhanangpa, kas nodibinā ja nocietinā tu klosteru sistē mu, kas pē c arhitektū ras lī dzī ga tibetieš u klosteriem, kas kļ uva par spē cī gu “dzongu” prototipiem, kas apvienoja cietoksni, klosteri, arsenā lu un stratē ģ isko preč u noliktavu. .

Dzī ve viduslaiku Butā nā ritē ja lē ni. Mū ki pē tī ja senos tekstus, sastā dī ja klosteru un kņ azu mā ju hronikas.


Lielā kie notikumi Bhoti dzī vē bija pierā dī jumu atklā š ana par svē to lamu uzturē š anos: pē du, roku un citu locekļ u nospiedumi; ja jums rā da Guru Rimpoč es dzimumlocekļ a nospiedumu, tad nekautrē jieties - Butā nā š is ir vismī ļ ā kais stā sts, pat mā jas rotā sienas gleznojumi par š o tē mu, tā pē c liekulī bu Butā nā nesapratī s. Otrs populā rā kais Butā nas guru Drukpa Kunlijs (1455-1529), "dieviš ķ ais trakais", izcē lā s ar retu mī lestī bu pret saviem garī gajiem studentiem, savu laicī go patronu sievā m un meitā m. Tā ds ir Grigorijs Rasputins butā nieš u valodā.

Lī dz 17. gadsimtam valstī nebija politiskā s un administratī vā s vienotī bas. Garī gā un laicī gā vara tika sadalī ta starp klosteru lamā m un vietē jiem prinč iem. Bet 1616. gadā Butā nā no Tibetas ieradā s Kagjupa sektas dibinā tā ja Tsangpa Gjaray pē ctecis Ngavans Namgjaļ s (1594-1651).

Kad viņ am bija 23 gadi, Mahakala parā dī jā s viņ a priekš ā kraukļ a izskatā un nosū tī ja viņ u uz Butā nu, lai paveiktu lielas lietas. Jaunā guru autoritā te laika gaitā pieauga tik ļ oti starp Bhoti, ka Namgyag Ngawang nostiprinā jā s "zhabdrung" - visas Butā nas garī gā valdnieka lomā . Tieš i viņ am pieder nopelni, pā rvē rš ot feodā los cietokš ņ us par budistu ticī bas cietoksni. Pirmais dzongs, ko uzcē la Zhabdrung, bija Simtokha uz dienvidiem no Thipmhu. Lī dz mū sdienā m majestā tiskie dzongs joprojā m ir Butā nas simbols, tā s galvenais arhitektū ras piemineklis. Dzongs Simtokā bija pirmais Ngawang Namgyal cietoksnis: viņ š veica bruņ otu cī ņ u pret budistu sektā m un tibetieš iem, kurus lamas sauca palī gā , lai novē rstu augstā kā garī gā valdnieka parā dī š anos. Karš beidzā s tikai 1639. gadā.

Butā nas autoritā te "starptautiskajā arē nā " ir tik ļ oti pieaugusi, ka Bhoti pakļ autī bā atradā s klosteri ap svē to Kailas kalnu (konfiscē ts tikai 1959. gadā ) un Swayambhunath tempļ u kompleksu Katmandu ielejā Nepā lā.

Botijas iebruka Tibetā , bet tibetieš i - Butā nā . 1644. gadā liela tibetieš u un mongoļ u armija iebruka Butā nā , bet Namgjala to sakā va pie Paro Dzong. Par kara mē rķ i tibetieš i pasludinā ja svē to budistu relikviju sagrā bš anu, ko glabā ja Bhoti...

Namgjala varu sadalī ja laicī gajā varā , ko pā rstā vē ja "desi", un garī gajā varā , kuru personificē ja Je Khenpo - "galvenais mū ks". Tā da sistē ma pastā vē ja. Pē c Namgjala nā ves "zhubdrung" amats kļ uva par droš u, un faktiskā vara piederē ja ievē lē tajam "Desi" (kamē r jaunais "zhubdrung" vienmē r bija ar rinkarnā ciju). Nā kamajos divsimt gados bija tikai seš i zhabdrungi pie 55 desi.


Valsts ir zaudē jusi vienotī bu; patiesī bā Butā na bija reģ ionu konfederā cija, kuras centri bija nocietinā ti cietokš ņ i-dzongi, kurus kontrolē ja penlopu prinč i. Bija savstarpē jie kari, turpinā jā s tibetieš u iebrukumi. Uz Pū ķ u valsts dienvidu robež ā m parā dī jā s briti, kuri jau bija pā rņ ē muš i Hindustā nu. 1841. gadā Lielbritā nija anektē ja auglī gā s ielejas valsts dienvidu daļ ā – duā ras, kuras vē lā k klā ja pasaulē lielā kā s tē jas plantā cijas.

1865. gadā izcē lā s jauns karš starp Butā nu un Britu impē riju. Butā na beidzot zaudē ja auglī gos lī dzenumus. Valsts iegrima politiskā s nestabilitā tes bezdibenī . Tač u ne viss ir tik vienkā rš i, kā varē tu š ķ ist no pirmā acu uzmetiena, jo tieš i britiem butā nieš i ir parā dā savu moderno valstiskumu.

Savstarpē jo nesaskaņ u laikā izcē lā s jaunā , enerģ iskā Penlopa Paro figū ra Ugjens Vanč uks, kurš kļ uva par ietekmī gā ko politisko figū ru valstī . Viņ š bija Desi Jigme Namyal dē ls, talantī gs militā rais vadī tā js un britu palī gs viņ u militā rajā ekspedī cijā uz Tibetu 1904. gadā . 1907. gada 17. decembrī Ugjens tika ievē lē ts par valsts vadī tā ju un saņ ē ma titulu Druk-Gyalpo ("Pū ķ u karalis"). 1910. gadā tika noslē gts Butā nas un Lielbritā nijas lī gums, saskaņ ā ar kuru visas Butā nas ā rē jā s attiecī bas kļ uva britu kompetencē , un par zaudē tajiem duariem Butā na saņ ē ma kompensā ciju 10.000 rū piju gadā.

Otrs Butā nas karalis – Dž igme Vanč uks – tronī kā pa 1926. gadā (lī dz 1956. gadam). Tieš i viņ š.1947. gadā noslē dza jaunu lī gumu ar jau neatkarī go Indiju, kuram viņ š arī nodeva tiesī bas uz ā rzemju sakariem, kā tas iepriekš bija ar Indijas britu administrā ciju.


Treš ā Butā nas karaļ a Jigde Dorji Wangchuck vadī bā sā kā s pakā peniska valsts modernizā cija. 1969. gadā Butā na pievienojā s Pasaules Pasta savienī bai, bet 1971. gadā - ANO. 1974. gadā notika ceturtā karaļ a Jigme Singye Wangchuck troņ a celš ana. Uz viņ a kronē š anu ieradā s 287 ā rzemju viesi, un bija jā bū vē pirmā s viesnī cas, lai viņ us varē tu izmitinā t. Ceturtais karalis beidzot atvē ra Butā nu pasaulei. 1983. gadā Paro tika uzcelta starptautiska lidosta, valsts sā ka uzņ emt ā rvalstu tū ristus. 2008. gada beigā s vajadzē tu notikt jaunajam, piektajam Butā nas pū ķ u karalim, jaunajam Dž igmem Khesaram Namgjalam Vanč ukam, varas nodoš anas ceremonijai, lai gan Butā nā ļ aunas mē les saka, ka ir pienā cis laiks atcelt monarhiju, tā pat kā kaimiņ valstī s. Nepā la. "Mē s gribam demokrā tiju! ”- to arvien biež ā k var dzirdē t no butā nieš iem, nepā lieš iem, sikimieš iem.

Sarkano karogu pā rpilnī ba uz ielā m un sirpji un ā muri uz mā ju sienā m Butā nai kaimiņ valstī s vē lreiz atgā dina, ka bē rniem ne vienmē r ir lietderī gi spē lē t pieauguš o spē les ...

Jā , Butā nā tikai pavisam nesen parā dī jā s internets un drī kstē ja smē ķ ē t. Valstī nav McDonald's un Coca-Cola reklā mas plakā tu. Iespē jams, ka š ajā valstī iestā sies “demokrā tija”, un daudzi aizliegumi un pienā kumi, kas š obrī d š ķ iet konservatī vi un vienkā rš i smieklī gi, kļ ū s par pagā tni. Staigā š ana dž insos un T-kreklos ir ē rtā ka un praktiskā ka nekā rī tasvā rkos. Bū s iespē jams smē ķ ē t, koš ļ ā t hamburgerus un klausī ties Butā nas repu. Bet vai š ajā gadī jumā bū s jā brauc uz Butā nu? Tagad Butā na ceļ otā jam ir interesanta tieš i tā s “nesakartā s”, “nesatrauktā s”, tī rā gaisa un reliģ isko tradī ciju dē ļ . “Mē s neesam tibetieš i, mē s esam butā nieš i! ”- š o nacionā lā s paš identifikā cijas principu ieviesa pirmais ž abdrungs 17. gadsimtā.

Virs dzong paceļ as "utse" - centrā lais tornis. Tajā un ap to atrodas pā rvaldes iestā des, ministrijas un departamenti. Dzongā kā "tū rists" var iekļ ū t pē c pieciem vakarā , kad darbinieki izklī st.

Timpu ir vē l viens "mini-dzongs" - Changangha Lhakhang templis, kuru 12. gadsimtā uzcē la no Tibetas atbraukuš ais Lama Phajo Shigpo. 1974. gadā par godu Dž igmes Dordž i Vanč uka kronē š anai tika uzcelts "Nacionā lais memoriā lais hortens", kura baltais siluets labi redzams no apkā rtē jiem pakalniem.

No Timpu muzejiem jā atzī mē Tautas mantojuma muzejs, kas ir vē rtī gs galvenokā rt tā pē c, ka tajā atrodas ī stas Butā nas lauku dzī vojamā s ē kas kopija. Lū dzu, ņ emiet vē rā , ka virtuve vienmē r atrodas augš ē jā stā vā , un mā jas vidū vienmē r atrodas ģ imenes altā ris - budistu "kaplič a".


Netā lu atrodas "Zorig Chusum Institute", sava veida "meistaru skola", kurā var vē rot, kā top "tanki" (budistu ikonas) un rituā lā s maskas. Jū s varat doties uz tuvē jo Nacionā lo bibliotē ku, kurā atrodas lielā kā grā mata Butā nā ; darbinieki pā rš ķ ir vienu lapu dienā . Tomē r grā mata ir tikai milzī gs fotoalbums par Butā nu...

Vismaz sportiskas intereses dē ļ ir vē rts apmeklē t nelielu "filatē listu veikaliņ u" Timpu ģ enerā lpasta nodaļ ā , pat ja neesat filatē lists. Butā na joprojā m "izdod" augstā kā s drukas kvalitā tes pastmarkas gan fonogrā fa ierakstu veidā , gan kompaktdisku veidā , hologrā fiskus, stereoskopiskus, aromā tiskus, vā rdu sakot, ko vien dvē sele prasa. Pastmarku komplekti krā jumos ar Butā nas simboliem tiek pā rdoti arī suvenī ru veikalos. Kopumā Butā nā suvenī ri un senlietas ir diezgan dā rgas.

Jā patur prā tā , ka budisma mā kslas kanoni visur ir vienā di, un lielā kā daļ a suvenī ru tiek raž oti Nepā lā un Indijā , nevis Butā nā . Tā das lietas kā “roku darbs” rī spapī rs Katmandu tiek pā rdotas tieš i par pusi lē tā k nekā Timpu, lai gan joprojā m ir interesanti vē rot tā raž oš anas procesu.

Ja vē laties redzē t pirmo "vivisekcijas brī numu", laipni lū dzam Thipmha. Butā nā , Sikkimā un Asamā dzī vo neliela dzī vnieku populā cija, kuru butā nieš i uzskata par savu, nacionā lo. Lama Drukpa Kunlijs, par kura mī las varoņ darbiem jau runā jā m, reiz vakariņ ā s "pasū tī ja" govi un kazu. Apē dis abus ar lielu apetī ti, viņ š lika buļ ļ a galvu uzlikt uz govs skeleta. Tad lama iedvesa dzī vī bu š ajā struktū rā , un tā parā dī jā s jauns zī dī tā ju veids - takins. Daž as takinu galvas ganā s nelielā rezervā tā netā lu no Timpu.

Ja jums paveicas, varat tos labi apskatī t un nofotografē t caur stieņ iem.

Butā nā ir apmē ram 30 dzongu, kas ir pelnī juš i uzmanī bu. Lielā kajai daļ ai no tā m ir lielā ka vē sturiska, nevis arhitektoniska vē rtī ba. No tiem lieliskajiem dzongiem, kurus var apmeklē t ī sas Butā nas apmeklē juma laikā , papildus Timpu dzongam mē s atzī mē jam Punakha un Paro dzongus - divas gleznainas un auglī gas ielejas, kas ir Butā nas valstiskuma sirds. Abas ielejas atrodas aptuveni vienā dā attā lumā no mū sdienu galvaspilsē tas un paš as agrā k bija galvaspilsē tas.


Punakha atrodas uz austrumiem no Timpu, trī s stundu nesteidzī gā brauciena attā lumā . Ceļ š iet gar Simtokha dzong un caur Dochu La pā reju (3140 m), uz kuras 2004. gadā tika uzceltas 108 baltas stupas, bez kurā m ir stupa, kurā ieslodzī ti ļ aunie gari, kas aprij ceļ otā jus, bet nomierina Lama Drukpa. Kunlijs.

Dzongu Punahkā , Mo Chu un Po Chu upju krustpunktā , var droš i saukt par skaistā ko Butā nā , it ī paš i, ja ierodaties š eit pavasarī , kad to ieskauj ziedoš as ž akarandas un to ceriņ u krā sa. ziedlapiņ as krasi izceļ as uz savu vareno sienu baltā fona. Punakha ir Butā nas Zhabdrungs un Jo Khenpo ziemas rezidence. Dzongu 1638. gadā uzcē la Ngavans Namgjaļ s, kuram bija nolemts uzcelt dzongu tieš i š ajā vietā , jo pat Guru Rimpoč e paredzē ja, ka š eit cietoksni uzcels kā ds vī rs vā rdā "Namgyals". Š eit Namgjala atrada savu atdusas vietu. Savulaik viņ š no Tibetas atveda Č enrecigas (Buda Avalokiteš varas) "brī numaino tē lu", un š is vienkā rš ajiem mirstī gajiem acī m nepieejamais attē ls tiek glabā ts arī Punakha dzongā.

Š ķ ē rsojot tiltu, kas atdala Rinpungdzonu no Paro pilsē tas, varat doties uz garu rajonu, kur butā nieš i nodarbojas ar savu iecienī tā ko sporta veidu - loka š auš anu. Apbrī nojami, kā š ajā gadī jumā izvairā s no cilvē ku upuriem - nav “droš ī bas zonas”, skatī tā ji stā v tuvu joslai, pa kuru lido bultas. Loka š ā vē jus no mē rķ iem š ķ ir 150 metri!

Netā lu no Paro atrodas sagruvuš ais Drukgyel Dzong (“Pū ķ a uzvaras dzongs”), kas celts par godu uzvarai pā r tibetieš iem 1649. gadā un vecā kais budistu templis Butā nā - Kuichu Lhakhang (VII gs. ). Bet vissvarī gā kais ir tas, ka uz akmeņ iem netā lu no Paro atradā s Taksangas klosteris - "Tī ģ era ligzda", uz kura š eit lidoja lielais guru Rimpoč e. Kā piens uz klosteri pa kalnu taku aizņ em divarpus stundas; pusi no ceļ a var veikt zirga mugurā . Ceļ š ir brī niš ķ ī gs, ī paš i rododendru ziedē š anas laikā.


Pē c visa spriež ot, pā rgā jiena dienu uz klosteri var uzskatī t par labā ko dienu Butā nā . Taksangas skati, kas pamazā m paveras no katra pagrieziena, var iepriecinā t jebkuru fotogrā fu. Ž ē l, ka pie paš a klostera ieejas tiek atņ emts aprī kojums. Ko darī t - citu paraž as un svē tvietas ir jā ciena. Galu galā jū s varat vienkā rš i sē dē t senā alu templī , ko rotā Budas freskas, bodhisatvas un daudzi Guru Rimpoč es iemiesojumi, kurš pilnī bā apguvis teleportā cijas mā kslu, nepakļ aujot augstā kas aviobiļ etes un degvielas piemaksas.

NIKOLAJS BALANDINSKIS. 2008. gads

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums