Bulgārija 2021. Pēc pilsētām un kūrortiem!

29 Jūlija 2021 Ceļošanas laiks: no 06 Maija 2021 ieslēgts 13 Maija 2021
Reputācija: +6554.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Cik viegli un vienkā rš i ir plā not ceļ ojumus epidē mijas laikā , pirms no divsimt valstī m bija jā izvē las, kur un kad ir izdevī gā k, ar kā dā m aviokompā nijā m lidot un kur pā rsē sties. Tagad ir atvē rtas tikai pā ris desmiti valstu, un jū s lidojat tur, kur lido lidmaš ī nas, un š eit jums ir visa izvē le. Š oreiz mū su “izvē le” krita uz Bulgā riju. Mē s lidojā m ar Bazeiru, kurš lidoja ar Ryanair Sun kompā nijas lidmaš ī nu, kas ir Ryanair meitas uzņ ē mums. Turklā t lidmaš ī nā vienlaikus lidoja divi kapteiņ i. No vienas puses, š ķ iet, ka tas ir uzticamā ks, bet, no otras puses, kā viņ i nosaka, kurš pieņ em gala lē mumu gaisa kuģ a vadī bas laikā ? Jā , un darbinieki atceļ ā pievienoja aizrautī bu, sā kumā viņ i paziņ oja, ka viņ iem ir vajadzī gi pasaž ieri, kuri jū tas labi. So-so pieprasī jums 1.000 metru augstumā , un lidmaš ī na sā ka satraukti š ū poties no turbulences.


Mū su dē ļ ā no 150 cilvē kiem laimī gi jutā s divi, kuri uzreiz nopirka loterijas biļ eti tieš i no stjuarta. Es saspringu vē l vairā k, izrā dā s, 148 cilvē ki vai nu nejū tas labi lidojuma laikā , vai vē l trakā k jū tas slikti. Tad stjuarts mē ģ inā ja pā rdot smarž as un pulksteni ar kameru, gluž i kā televizoros TV veikalos. Viņ š stā vē ja lidmaš ī nas priekš pusē un, demonstrē jot kastes, pā rraidī ja visu lidmaš ī nu. Cik garlaicī gi lidojā m, š eit uz kuģ a UIA iedos maksimums bezmaksas ū deni, un te tā ds š ovs ir par brī vu, lai gan, ja jutī sies paveicies, bū s jā maksā . Un vispā r š ī diena bija interesanta aviā cijai, citā lidmaš ī nā vienas kompā nijas pasaž ierei nokoda no naglas un saplē sa seju. Bet atpakaļ uz Bulgā riju.

Tas bija pirmais ceļ ojums, kas mums neizdevā s pirms 9 gadiem, tad Wizzair pilnī bā atcē la š o virzienu un atdeva mums naudu. Pē c 9 gadiem mums joprojā m izdevā s noķ ert lī dzī gu darbī bu, un tagad mē s nolaiž amies Sofijā . Aiz logiem zaļ i kalni un koš i dzelteni ziedoš u rapš u lauki.

Un tieš i pirms nolaiš anā s pazibē ja ezeru grupa. Bulgā rija zina, kā mū s iekarot – daba un labs laiks. Otrs iespaids par Bulgā riju ir sniegotu kalnu virsotnes, kas pavē rsies no daž ā dā m mū su ceļ ojuma vietā m un pavadī s mū s lī dz paš ai lidostai. Vai esam atgriezuš ies Bavā rijā ?

Visus kontrolpunktus izgā jā m diezgan ā tri un, par laimi, pat veiksmī gi. Mē s ieradā mies vienā no pirmajiem lidojumiem, kad Bulgā rija atļ ā va Ukrainai lidot uz eksprestestiem, tā pē c bija ļ oti grū ti apstiprinā t, ka tagad var iztikt ar eksprestestu, pat vē stniecī bā sā kumā teica, ka viņ i noteikti ir nezina paš reizē jos noteikumus. Lidostas darbiniece rū pī gi izpē tī ja mū su sertifikā tu, tad jautā ja kolē ģ ei kaut ko par ekspresantigē nu, viņ a noraidoš i pamā ja ar galvu. . . nu visi it kā bija atbraukuš i. Nē , mē s nokavē jā m. Š eit ir tie labumi. Mē s vienkā rš i toreiz nezinā jā m, ka bulgā ru negatī vais galvas mā jiens nozī mē jā . Metro vilciens apstā jas tieš i pie lidostas, tā pē c par 1.6 bgn (1 $) jū s varat nokļ ū t centrā.30 minū š u laikā .

Un tā kā , pateicoties Raiena noteikumiem, bijā m diezgan viegli, tikai ar divā m mazā m rokas bagā ž ā m, tad nesteidzā mies iekā rtoties. Nekavē joties devā mies uz staciju, lai iegā dā tos dzelzceļ a biļ etes š im marš rutam. Meitene mums izrakstī ja biļ etes, es caur terminā li izlaidu paypas un noskaidroju, vai darī jums notika, meitene apstiprinoš i pamā ja ar galvu. Mē s gaidī jā m, viņ a gaidī ja, tad viņ a prasī ja, kad maksā sim? Atkal neko nesapratā m, samaksā jā m skaidrā naudā . Kas zinā ja, ka bulgā ru galvas mā jiens "jā " nozī mē nē . Tač u sā ka iezagties aizdomas, ka apkā rt kaut kas nav kā rtī bā .


Mē s atnā cā m uz reģ istratū ru, harizmā tisks puisis mums teica, ka jā iet 600 metrus pa labi, jā iet cauri vā rtiem, un bū s divas viesnī cas, viena pa labi un otra taisni uz priekš u, mums jā iet. uz labo pusi un iedeva mums atslē gas. Labi, ka viņ š norā dī ja virzienā , jo viņ a labā bija centrā . Atbraucā m, bet ē ka, kas atradā s pa labi, kopumā izskatā s pē c viesnī cas vā ji, un tā , kas ir pareiza, jo nav treš ā s istabas, kā rakstī ts uz atslē gā m. Mē s, tā pat kā Fort Boyard, sakā rtojā m atslē gas un durvis, tač u bez panā kumiem. Zvanī ju uz reģ istratū ru un paskaidroju situā ciju, puisis bija ļ oti pā rsteigts, ka brū nā s durvis ir pa labi, nevis pa labi. Pā rgā jā m no krievu valodas uz angļ u valodu, tagad viņ š no š ī m durvī m vispā r neko nesaprata, bet teica, ka atbrauks un visu atrisinā s. Viņ š atnā ca un pā rliecinoš i veda mū s taisni. Es viņ am teicu, ka viņ š mums teica, ka mums jā iet pa labi, viņ š negatī vi pamā ja. . . Bet kas notiek? Lieki piebilst, ka Bulgā rijā ne tikai ne, un jā , vietas ir apgrieztas, bet arī pareizi ar tiesī bā m ? ? ? Bet pat ar visu š o, kā pē c mū su atslē gas nederē ja nevienai no durvī m? Atbilde izrā dī jā s banā la - viņ š sajaucā s un iedeva atslē gas citai istabai, kas nebija ne pa labi, ne tieš i un pat ne no labā s puses. Tagad ir pat skaidrs, kā pē c viņ a ž esti ar virzienu uz viesnī cu nesakrita ar vā rdiem.

Tas bija grū ti, mē s esam tikai pirmā s stundas valstī , un jau esam piedzī vojuš i š ā du iedziļ inā š anos. Pat tajā brī dī vē l nesapratā m, kas notiek, kā pē c viss tik ļ oti nesaplū st, sapratne sā ka nā kt tikai ar laiku, kad sā ka izsekot vā rda “jā ” un negatī vā galvas mā jiena sakarī bai. . Un paš ā s ceļ ojuma beigā s mē s pat paņ ē mā m rokā s ceļ vedi, kurā apraksts sā kā s ar š iem diviem noteikumiem. Tač u, pateicoties š ā diem brī ž iem, sā kas piedzī vojumi ceļ ojumos. Vispā r jau no paš a sā kuma baž ī jā mies, ka Bulgā rija varē tu bū t lī dzī ga Serbijai, no kuras tikko bijā m atgriezuš ies, bet patiesī bā vē l jā meklē tik divas daž ā das valstis.

Ja es Serbijai gandrī z pieš ķ ī ru gastronomijas paradī zes statusu, tad Bulgā rijā aina krasi mainā s. Bulgā ru restorā ni gatavo ļ oti garš ī gi, bet ir viens liels BET. Par pā rtiku ir jā cī nā s. No rī ta atrast brokastu restorā nu ir vissliktā kā lieta pasaulē . Dienas laikā restorā na meklē jumi ar ē dienu, nevis dzē rieniem var ievilkties lī dz vakariņ ā m. Un tie daž i restorā ni, kas pasniedz ē dienu, ir vai nu pā rpildī ti, vai arī , kā mums teica: “Kopā pie galda nevar sē dē t”, “Vai jums ir brī vs galds diviem? ”, “Diemž ē l nē ! ”. Vai otrs gadī jums, kad restorā nā ir zī me, ka tagad viņ i brokasto un ir brī vi galdiņ i, viņ i tev atsakā s, jo viņ iem jau tā ir liela slodze. Bet atkā rtoju, ja tomē r brī numainā kā rtā izdosies iekļ ū t restorā nā , tad iegū si gandrī z Michelin lī meņ a ē dienu pē c savas gaumes. Reiz mums tika pasniegts tik garš ī gs un skaists ē diens, ka mē s tam uzlē cā m, pat nepaspē jot nofotografē ties. Iespē jams, pē c tū risma sezonas sā kuma situā cija mainī sies, bet pagaidā m mū su nedē ļ as ē dienkarte ir banichki, ayran un milinkas.


Pā rmaiņ ai var nopirkt picu, tač u tā nav tik skaista kā serbu, lai gan ir arī lē ta. Bet atgriež oties pie pilsē tā m, ir daudz skaistu vietu! Tā kā mū su rī cī bā bija vesela nedē ļ a, nolē mā m apskatī t maksimā li daudz populā ro pilsē tu un kū rortu valstī . Sā kā m ar vakara pastaigu pa Sofiju.

Š eit jau valdī ja vasara, nakts laiks bija ē rts, gā jā m pa centrā lo gā jē ju ielu un nakts parku, dzī ve te ritē ja pilnā sparā .

Es ļ oti vē lē tos to visu redzē t dienasgaismā , tač u š ā du iespē ju mē s iegū sim tikai pē c nedē ļ as, kad bū sim pabeiguš i desmit pilsē tu marš rutu.

Interesants fakts - marš ruts bija plā nots ī sā ks, bet improvizā cija ir viss!

Plovdiva

No rī ta ar vilcienu braucā m uz Plovdivu. Vilcieni š eit kursē lē ni, tā pē c pat simts kilometru brauciens var ievilkties stundā m ilgi. Š ā di krustojumi bū s lieliska atelpa marš rutā . Plovdiva mū s sagaidī ja ar skaidrā m debesī m, sauli un zaļ u parku.

Aizgā ju uz veikalu nopirkt sev kafiju, mū su saruna ar pā rdevē ju par to, kā du kafiju labā k pagatavot, izvē rtā s par skolas gadu atceri, valodu apguvi, pē c tam pā rrunā jā m Puš kinu un pat atsaucā m atmiņ ā pantiņ u “Es atceros brī niš ķ ī gu brī dis. . . ”. Nu, protams, nonā cā m pie secinā juma, ka man vajag kapuč ī no. Daš a man pā rmetoš i jautā ja, kā pē c man tik ilgi vajadzē ja nopirkt kafiju, un es lepni atbildē ju, ka klausos Puš kina dzejoļ u deklamā ciju! Mē s devā mies dziļ i pilsē tā . Š ī ir ļ oti jauka un draudzī ga pilsē ta.

Tiem jā bū t marš rutā . Š ī ir pilsē ta, kurā var nejauš i klī st pa ielā m un gū t estē tisku baudī jumu, savukā rt tie, kuri vē las vē l vairā k pieskarties vietē jai kultū rai, var apmeklē t daž ā das amatnieku meistarklases. Viņ iem š ai lietai ir atvē lē ta vesela iela.

Pamanī jā m sev kalnu un uzkā pā m augstā k uz cietokš ņ a, lai apbrī notu pilsē tiņ u. Un viņ š nav nemaz tik mazs.

Vienī gā problē ma š eit bija tikai atrast bezmaksas restorā nu ar pā rtiku.

Mums lī dz pilsē tai bija kā das piecas stundas, tā s aizlidoja gaismas ā trumā . Ir laiks virzī ties tā lā k. Daž as stundas atpū ta vilcienā un nā kamā pietura.

Stara Zagora


Š eit mums ir aptuveni pusotra stunda, no kuras daļ u varē tu pavadī t lielā zaļ ā parkā netā lu no stacijas. Parks izrā dī jā s izrakts: š ķ iet, ka š eit mē ģ inā ja atrast zeltu, daudz aprī kojuma, un viss bija bedrē s un ž ogos. Nu, mē s bū sim bez parka, tomē r ceļ ojam viegli ar savā m rokassomiņ ā m. Tā lā k mū s gaidī ja skaista pastaigu iela. Tā s garums pietika, lai nobrauktu pusotru stundu. Un tas ir tik interesanti, ka š ī ir maza pilsē tiņ a, kas atrodas Bulgā rijas nomalē , bet cilvē ku ir daudz un viņ i š eit dzī vo, staigā katru dienu. Viss it kā loģ iski, bet apkā rt ir tik daudz interesantu lietu, ja es tā s bū tu, es katru dienu kaut kur dotos. Un viņ i vienkā rš i nesteidzī gi staigā un bauda dzī vi mazā un mā jī gā pilsē tā . Tā tu seko viņ u mē rotajiem soļ iem un sā k pā rņ emt ilgas, ka jā iet tā lā k, ja vien kā du dienu varē tu te tik nesteidzī gi nodzī vot. Bet laiks ir než ē lī gs un no mū su nedē ļ as valstī ar katru sekundi paliek arvien mazā k. Nopirku picu un devos vilcienā tā lā k.

Tagad bija atlikuš as apmē ram trī s stundas. Gribē tā ju bija maz, vilciens sastā vē ja tikai no divā m vagoniem. Sā kumā mums bija personī gais nodalī jums, pē c tam personī gais vagons un, iespē jams, vesels vilciens. Ā rpus logiem dzelteno rapš u lauki padevā s kalnu ainavā m, braucā m iekš ā un ā rā no tuneļ iem, dodoties dziļ ā k kalnu grē dā . Jau bija pilnī gi skaidrs, ka nonā ksim skaistā kalnu pilsē tiņ ā , bet es pat nevarē ju iedomā ties, cik š iki tas izrā dī sies!

Veliko Tarnovo

Ja jums nav daudz laika, lai apmeklē tu Bulgā riju, tad š ai pilsē tai ir simtprocentī gi jā bū t prioritā rai salī dzinā jumā ar kū rortpilsē tā m, kas atrodas piekrastē . Izkā pā m no vilciena, pilsē ta jau bija iegrimusi siltajā nakts gaisā . Lī dz viesnī cai bija nepiecieš ama aptuveni stunda, marš ruts veda pa galvenajā m ielā m, kuru mā jas atrodas uz milzī gas klints.

Kamē r tikā m lī dz viesnī cai, galvenā pirmā s iepazī š anā s ar pilsē tu diskusija tika samazinā ta lī dz vā rdam “Wow! ”. Š ī pilsē ta ir zinā mā mē rā lī dzī ga mū su mī ļ otajam Kamenec-Podoļ skim, tač u tajā paš ā laikā tā ir pilnī gi atš ķ irī ga. Arī mū su mā joklis bija neparasts. No ā rpuses neievē rojamā viesnī ca bija kā pils iekš ā ar nepā rspē jamu skatu uz baznī cu pa logu.

Un zā lē no otrā stā va karā jā s koka lustra kā kovboju filmā s. Vairā k kā rī ts! No rī ta skati kļ uva vē l labā ki, tagad bija redzams viss pilsē tas skaistums un varenums.

Redzē jā m pat nepiebraucamu transporta tiltu, pie kura naivi centā mies nokļ ū t naktī , lai saī sinā tu marš rutu. Labi, ka mums š eit ir daudz laika un joprojā m redzam pietiekami daudz pilsē tas.


Vienī gā vieta, kur paspē jā m pabrokastot ir "maizes ceptuve", vispā r burciņ as un airā ns, viss kā parasti. Mums tas ir labi, mē s mī lam Eiranu, bet kā ar cilvē kiem, kuriem tas nepatī k. Un vispā r, padoms, pirms ceļ ojuma uz Bulgā riju, paē d labi mā jā s pirms izbraukš anas. Tač u arī ā trajai uzkodai ir savas priekš rocī bas, tā ir ā tra un neaizņ em daļ u dienas. Tagad nolē mā m savu nakts marš rutu izstaigā t dienas gaismā .

Pilsē ta izskatī jā s pavisam savā dā k. Un mē s vispā r daž as vietas identificē jā m tikai kartē , ka tas ir tikai dienas laikā . Protams, wow efektu pievienoja fakts, ka no Bulgā rijas jū s negaidā t tik neparastu pilsē tu. Pastaigā jies pa ielā m, redzē ts pietiekami daudz skatu, tagad var kā pt pilī . Mē s uzkā pā m gandrī z vā rda tieš ā kajā nozī mē .

Visi normā lie tū risti iet no galvenā s ielas, kas gludi pā riet uz tiltu. Mē s nemeklē jam vieglus ceļ us, centrā lā s ielas mums ir ļ oti vienkā rš as. Bijā m citā kalnā , no pils mū s š ķ ī ra klints. Mē s jutā mies kā ī sti viduslaiku iekarotā ji, kuri tagad ieņ ems pili aplenkumā . Mums sekoja arī uzticī ga lauva! Tas bija suns-pavadonis, tas parā dī jā s negaidī ti un tam bija atbilstoš s krā sojums.

Mē s ar Daš u tikko apspriedā m faktu, ka Bulgā rijai ir daudz lietu, kas saistī tas ar lauvā m, iespē jams, ne bez pamata. Pē kš ņ ā "lauvas" parā dī š anā s mū s gandrī z izmeta lidojumā ! Bet mums bija mē rķ is – pils! Jū s nevarat atkā pties, viņ i paņ ē ma lauvu sev lī dzi. Lauva priecī gi luncinā ja asti un skraidī ja mums apkā rt. Tiesa, kad mē s no viņ a izvilkā m ē rci, viņ š nolē ma mū s turē t attā lumā .

Pils izrā dī jā s patieš ā m iespaidī ga gan pē c izmē ra, gan skatos no tā s mū riem. Lai gan visā pilsē tā ar skatu nav problē mu)))

Tajā paš ā laikā Bulgā rijas parku miniatū rā var apskatī t bez maksas no augstuma. Un no š ā da augstuma jū s iegū stat miniatū ru miniatū rā .


Š ķ iet, ka viss ir brī niš ķ ī gi, ir pils, ir augstums, ir skati, tač u mū su uzmanī bu ne pirmo reizi noķ er tā ls kalns, uz kura ņ irb cilvē ki. Kā viņ i tur nokļ uva? Un kā pē c mē s esam tik zemi attiecī bā pret viņ iem. Mums ceļ ojot ir dzelž ains likums, ja tuvumā ir kalns, tajā jā uzkā pj! Varbū t tā pē c mē s nelidojam uz Nepā lu, pretē jā gadī jumā mums bū s jā kā pj tur vairā kas nedē ļ as, un ne visi izdzī vo. Un es diemž ē l ar kalnu slimī bu nedraudzē jos. Tā ds ir plā ns, tagad kā psim lejā no pils, paē dī sim restorā nā un sā ksim ceļ ojumu!

Uz š o kalnu ir tikai divas pilsē tas. Netā lu no pils, dī vainā kā rtā , atradā s gandrī z tukš s un atvē rts restorā ns. Ē diens tur tieš ā m ir bezgarš ī gs un porcijas mazas. Bet Bulgā rijas restorā niem š is bija liels izņ ē mums no noteikuma, ar porcijā m un garš u š eit nav problē mu. Bet es izmē ģ inā ju bulgā ru okroshka taratoru. Taksometrs, atsvaidzinā ts. Navigators parā da, ka viņ š mums tic, un mē s varē sim sasniegt to kalnu.

Gā ja dienas un naktis, ap mums attī stī jā s un krita impē rijas, mainī jā s valstu robež as, tehnikas progress bija nepielū dzami soļ i, un mē s visi gā jā m pa š oseju. Ne stiprs sniegs, ne brutā ls vē jš , ne zemestrī ces, ne pat vulkā na izvirdumi mū s nespē ja apturē t! Tā s bija garlaicī gā kā s un garlaicī gā kā s 50 minū tes marš rutā augš up pa trasi. Jā , kad tas beigsies. Un kā cilvē ki tiek pie tā kalna? Atbilde nebija ilgi gaidī ta, taciņ as priekš ā , kas veda kalnā , bija pilns izcirtums ar stā voš ā m automaš ī nā m. Un vē l viens tū rists, tuvojoties ar automaš ī nu, neatrada vietu un devā s atpakaļ . Vismaz kā da priekš rocī ba, ko sasniedzā m kā jā m. Tagad marš ruts gulē ja kalna galā . Izvē lē jā mies paš u pirmo kalnu ar panorā mu un tur ilgi apstā jā mies.

Es gulē ju uz zā les un burtiski uzlā dē jos ar mež a gaisu un retajiem saules stariem, kas izlauž as cauri mā koņ iem. Daš a apmetā s uz vienas no akmeņ u dzegā m un vē roja, lai lauva mums neuzbruktu. Es biju ietī ts saldā sapnī . Bet kā saka, Ē ģ iptē mē s kaut kā atpū tī simies. Dosimies ceļ ā ! To, ko mē s redzē jā m tā lā k, var droš i uzskaitī t mū su planē tas populā rā kajā s vietā s. Tas ir kā mū su Zaļ iš č iki, tikai daudz lielā ks. Es ceru, ka fotoattē li atspoguļ os vismaz daļ iņ u no š ī skaistuma. Un, ja pirms tam diena bija mā koņ aina, tad ī stiem virsotņ u iekarotā jiem vienmē r spī d saule!


Tagad debesis skaidras, visu pā rpludina gaisma. Noslē guma apskatā mū s sagaidī ja pā rsteigums - š ū poles pā ri klints. Karā jas diezgan droš i, pat nokrī tot, bezdibenī nelidosi, bet kā da neparasta sajū ta ir ar to braukt. Viss plato ar katru kustī bu virzā s tuvā k un tā lā k no jums. Un pat atceļ ā , kad atgriezā mies mež ā , es vē lreiz aizskrē ju uz panorā mas atklā to daļ u, lai pē c iespē jas vairā k uzņ emtu š o skaistumu.

Tā kā mums vē l priekš ā puse dienas, nevaram steigties atgriezties Veliko Tarnovo. Dosimies pastaigā pa kaimiņ os esoš o Arbanasi. Izrā dī jā s, ka tā ir pilsē ta, kurā gandrī z nav cilvē ku. Mē s centā mies visu iespē jamo, lai š eit atrastu vismaz kaut ko interesantu, bet sā kumā es nemaz nebiju pā rliecinā ts, ka š eit ir kā ds dzī vs. Lai gan paš ā centrā bija divi tematiski restorā ni un pat veikals. Acī mredzot visi pilsē tas iedzī votā ji bija tikai š eit, restorā nos. Mē s arī š eit pasē dē jā m uz kafiju ar baklavu. Baklavai bija nepasaulī ga garš a, bet ž ē l, ka pē dē jais gabals.

Un bija liels retums – tē ja. Acī mredzot š is dzē riens te vē l nav izdomā ts, ja agrā k Daš a man pā rmeta kafijas atkarī go, tad tagad esam samainī juš ies lomā m, viņ a ir tē jas narkomā ne valstī , kur tē jas praktiski nav. Un pat tajā s daž ā s vietā s, kur mums izdevā s to atrast, tas vienmē r bija dā rgā ks par kafijas dzē rieniem. Un ielu kafijas automā tos jū s vienmē r varat dzert tē jas lī dzī bu. Starp citu, kafijas automā tu skaits Bulgā rijā ir tik liels, ka pilnī gi iespē jams, ka ar tiem sā ksies robotu sacelš anā s. Tie atrodas gandrī z katrā ielā katrā pilsē tā . Un es gribu atzī mē t, ka viņ i gatavo diezgan garš ī gu svaigi maltu kafiju. Nu ciemos ir labi, bet mā jā s labā k! Ir pienā cis laiks mums atgriezties pie Veliko Tarnovo vakara saules zeltainajos staros.


Viss ir tik skaisti un sirsnī gi, bet mē s labi apzinā mies, ka tagad bū s kā rtē jie ē diena meklē jumi. Mums nebija ne jausmas, cik grū ts uzdevums bū s š oreiz. Restorā nu ir tikai pā ris, un tū ristu skaits, kā izrā dī jā s, ievē rojami pā rsniedz viņ u iespē jas. Un beigā s atradā m izcilu restorā nu ar skatu uz aizu, kur vispā r neviena nebija, tas atradā s viesnī cas teritorijā . Š eit mē s vispirms iepazinā mies ar vietē jo brendiju, krievu valodā tas ir brendijs. Dzē riens ir diezgan stiprs, bet, dī vainā kā rtā , mums tas patika. Pē c vakariņ ā m mums bija neliela pauze istabā . Diemž ē l ķ ermeņ a fiziskā s iespē jas neatbilst visā m vē lmē m. No otras puses, mū su ikdienas marš ruti ir daudzkā rt pieauguš i, salī dzinot ar marš rutiem, kurus veidojā m pirms 9 gadiem. Atceros, toreiz manas kā jas vispā r nebija gatavas š ā diem sprintiem. Bet mū su planē ta ir tik liela, ka mums vienkā rš i nav laika vilcinā ties. Labi, ka dzī vojam uz Zemes, nevis uz tā da milž a kā Jupiters. Nu, mē s sā kam savu pē dē jo izeju uz vakara š ovu. Izrā de notiek brī vdienā s 21:15, to nepiecieš ams noskatī ties laukumā pie pils ieejas. Bija manā ms, kā pa ielā m pulcē jā s cilvē ki. Mums bija pilnī gi negaidī ti, ka viņ u š eit ir tik daudz. Dienas laikā tā s ir praktiski pamestas pilsē tas, izņ emot pā ris restorā nus, kas ir piepildī ti ar vakara š ovu.

Par laimi, pie pils bija pietiekami daudz vietas, lai saglabā tu covid distanci. Lai gan š ķ iet, ka viņ a te tikai par mums uztraucā s. Gaismas izslē dzā s un sā kā s pils gaismas un mū zikas priekš nesums. Tas bija diezgan interesanti un noteikti neparasti, jo ī paš i mē rogs. Es neteiktu, ka izrā des dē ļ ir jā brauc uz pilsē tu, bet tā kā pilsē tai vajadzē tu bū t Bulgā rijas obligā to vietu sarakstā , tad arī izrā de attiecī gi jā iekļ auj programmā . Nu tagad viss Veliko Tarnovo plā ns ir izpildī ts un pat pā rsniegts. Sā kotnē ji bijā m plā nojuš i pamest š o pilsē tu vē l uz pusi dienas, bet tagad esam izlabojuš i plā nu un no rī ta lē kuš i autobusā un braucā m tā lā k uz piejū ras kū rortiem.

Varna

Tā bija mū su pirmā kū rortpilsē ta piekrastē . Visu ceļ u no autoostas mē s pat nevarē jā m iedomā ties, ka tagad te bū s jū ra. Š ķ iet, ka tā ir visparastā kā pilsē ta. Bet tuvā k krastmalai paveras viss tā s potenciā ls. Jū s sā kat sajust kū rortpilsē tas atmosfē ru.

Tad jū s apņ em relaksā cija, un jū s ar prieku klī st pa parka takā m netā lu no krastmalas. Un jū ra! Jū ra vienmē r ir priecī ga, kaut arī tagad tā ir ledaina, kā mū su degsme, kad mē s meklē jam restorā nus š ajā valstī .

Daš a tikmē r izvirzī ja sev mē rķ i – iedzert ļ oti retu dzē rienu – tē ju. Rezultā tā vienā vietā , kur to atradā m, tē jai tika pasniegta atseviš ķ a ē dienkarte franč u valodā . Neskatoties uz to, ka tā bija neliela lī dzņ emama kafejnī ca.

Franč u valodā mē s zinā m tikai frā zi “Es neesmu ē dis seš as dienas” un, š ķ iet, arī pā rdevē ju. Tē ju izvē lē jā mies pē c maisiņ a krā sas, violeta izrā dī jā s diezgan lī dzī ga tē jai.

Varnu ļ oti novē rtē jā m, skatoties uz priekš u teikš u, ka š is ir viens no labā kajiem kū rortiem mū su marš rutā . Bet tā kā Varna nemaz nebija mū su plā nos, bija laiks doties tā lā k – uz Burgasu. Ē rti autobusi beidzā s, starp kū rortpilsē tā m bija saspiesti mikroautobusi.


Bet, dī vainā kā rtā , maskas š eit ir samē rā stingras: mē s pat bijā m liecinieki tam, kā š oferis ar masku uz zoda kliedza uz diviem pasaž ieriem, kuri ceļ oja bez maskā m.

Burgasa

Š eit mū s gaidī ja patiesi karaliski apartamenti septiņ padsmitajā stā vā ar ļ oti viesmī lī gu saimnieku. Kurš mū s uzreiz ar maš ī nu aizveda uz lielu tirgu un pat piedā vā ja atstā t mums maš ī nu bezmaksas lietoš anā š eit uzturē š anā s laikā . Tagad tieš ā m bija ž ē l, ka nebraucam. Tas mums ievē rojami atvieglotu pā rvietoš anos starp pilsē tā m. Par Burgasu varu pateikt tikai daž us vā rdus, neskatoties uz forš o nosaukumu, pati pilsē ta ir ievē rojami zemā ka par Varnu. Bet aktī vai ceļ oš anai tas ir tieš i piemē rots, jo no tā s stacijas uz mums vajadzī gajā m pilsē tā m izbrauc mikroautobusi. Tagad mums ir dzī vokļ i, vakariņ u meklē š ana un brokastis tagad ir pagā tne. Un pats galvenais, mums ir vietē jā luteņ icas mē rce.

Es tikko sā ku pie tā pierast Serbijā , bet viņ i to nelaida manuā li. Tagad varat to ē st mū su istabā s ar panorā mas skatu uz saulrietiem. Visas turpmā kā s dienas bijā m pusaktī vā rež ī mā mikroautobusu retuma dē ļ . Marš rutu sā kā m ap 10:30 un jau 19:30 bijā m istabā . Vē l daļ u laika paņ ē ma ceļ š , tomē r š ajā intervā lā izdevā s iegrū st vairā kas pilsē tas. Tač u marš rutu sarež ģ ī ja mikroautobusu retums, tie brauca uz š ejieni apmē ram reizi trijos gados. Un daž reiz tas vienī gais mikroautobuss bija tik pilns, ka ceļ ā bija jā maina plā ni. Tā rezultā tā katru dienu mums bija noslē pums, kur tieš i mē s š odien dosimies, un daž reiz bija pilnī gs noslē pums, kā mē s atgriezī simies atpakaļ .

Nesebā ra

Par laimi, kaimiņ u pilsē tas atrodas ne vairā k kā stundas brauciena attā lumā . Pilsē ta nosacī ti sastā v no divā m daļ ā m – interesantas un blā vas. Autobuss piestā j otrajā , par laimi, tas bija ļ oti tuvu interesantai pastaigai. Ir arī treš ā daļ a - Saulainais krasts, bet tur jā iet tikai sezonā )


Nesebā ra izrā dī jā s tik mā jī ga, ka nolē mā m tur palikt uz desertu. Š oreiz mums bija baklava un turku kadaifs. Vē l turku noskaņ u piedeva kaķ is, kurš uzreiz kļ uva par mū su labā ko draugu. Tagad mū su uzdevums ir paspē t uz autobusu, kas kursē reizi trijos gados. Š ķ iet, ka ir pat grafiks ar minū tē m, bet absolū ti visā pilsē tā visā s pieturā s vienā ds autobusa pienā kš anas laiks.

Tagad ir cerī ba, jo pieturā sē ž diezgan daudz cilvē ku. Pē c grafika autobusam jau vajadzē ja ierasties, bet acī mredzot š is nav ī stais gads. Bet piebrauca privā tais autobuss, kurā pilnī gi visi cilvē ki metā s un aizbrauca nezinā mā virzienā . Viņ i mū s neņ ē ma, viņ i teica, tikai par savē jiem. Tagad sē ž am vieni un sauļ ojamies. Ak, tas nā k! Mē s steidzā mies tā lā k.

Pomorie

Vai esat redzē juš i filmu "Eirotū re"? Vai atceries, kā puiš i nonā ca Bratislavā ? Tad arī stā stī ja, ka ziemā tas varē tu š ķ ist nedaudz nomā coš i. . . Ī stenī bā viss nemaz nebija tik slikti, maiņ ai vienreiz var ieskatī ties. Bet mums vienkā rš i neienā k galvā , kā pē c Ē ģ iptes vai Turcijas vietā cilvē ki lido uz Bulgā rijas kū rortiem, kas arī parasti ir dā rgā ki.

Tomē r savvaļ as ceļ otā jiem, kas tikai vē ro pasauli, varu ieteikt Bulgā riju. Valsts patieš ā m atš ķ iras no citā m, kas padara ceļ oš anu pa to interesantu. Tā nu nedaudz pamaldī jā mies pa Pomoriju, apskatī jā m viesnī cas, kas vē l nebija atvē rtas un devā mies vakariņ ot saulrietā uz mū su iecienī to 17. stā vu, rī t bū s lielisks pā rgā jiens.

Beglik-Tash

Labā nozī mē , mums bija jā brauc ar mikroautobusu uz Primorsko un jā lū dz, lai mū s izlaiž ceļ a vidū , tač u š eit nav vienkā rš u ceļ u. Tieš i š is mikroautobuss brauca pa lielu lī kumu, pabraucot garā m daudziem ciemiem. Viņ a brauca visur, izņ emot mums nepiecieš amā s sliedes. Ideja par izbraukš anu trasē bija vē l ē rtā ka ar to, ka teorē tiski bija iespē jams doties laivu safari pa upi. Un tad kā jā m uz Beglik-Tash. Bet nē , mē s tagad esam paš ā Primorsko, un mū su Beglik-Tash ir palicis kalnos. Nu, labi, mums ir kā jas, mē s staigā sim.


Starp citu, Primorsko jū ra izrā dī jā s pat ļ oti, ļ oti, neskatoties uz spē cī gu vē tru. Š eit laimī gi sarī kojā m rī ta maltī ti ar boreks pludmalē . Sā kumā pludmale bija tikai mū su, tad parā dī jā s puisis, kurš pludmales drē bē s gā ja uz jū ru, vai viņ š tieš ā m tagad iet ū denī ? ! Tač u puisis pat neuzdroš inā jā s tuvoties trakojoš ajai jū rai. Starp citu, pludmale š eit atrodas aiz smilš u kā pā m, manuprā t, š eit var uzņ emt filmas par oā zē m tuksnesī .

Suņ i kā da privā tī paš umā neapmierinā ti rē ja, viņ iem likā s, ka no jū ras izlī dis jū ras briesmonis un asinskā rs dodas uz ceļ a. Mē s bijā m tik smagi ievainoti un saskrā pē ti, kad kā pā m augš ā . Kad suņ i mū s ieraudzī ja, viņ i uzreiz pā rstā ja riet – tikai pā ris cilvē ku viņ iem nebija tik lielas bailes, atš ķ irī bā no mū su radī tā s rē kš anas. Tagad izrausim no sevis daž us ē rkš ķ us un atkal varam turpinā t ceļ u uz mē rķ i. Marš ruts bija vienkā rš i gleznainā kais. Tie bija zaļ i bezgalī gi plaš umi, puķ u lauki un skujkoku mež i ar skatu laukumu. Paš ā augš ā mū s gaidī ja milzī gi akmens laukakmeņ i, biļ eš u kiosks un maza č ū ska-č ū ska.

Izskatī jā s, ka krū mos bija liels, bet mē s redzē jā m tikai astes galu. Tač u ī stie č ū sku piedzī vojumi mū s gaidī ja tikai pā ris pilsē tā s. Izgā jā m nevis pa galveno ceļ u, bet it kā no malas. Tač u biļ eš u apkalpotā jas modrā acs ieraudzī ja potenciā los apmeklē tā jus, un viņ a uzreiz mū s pagrieza, lai iegā dā tos biļ etes. Pē c biļ eš u pā rdoš anas sieviete sataisī jā s, visu salocī ja un pē c 5 minū tē m aizvē ra kiosku un devā s mā jā s. Tā mē s laicī gi tikā m ā rā no biezokņ a! Pretē jā gadī jumā jums bū s jā aplū ko š ie brī niš ķ ī gie akmeņ i bez maksas.

Milzī gi laukakmeņ i ir Beglik-Tash – 16. gadsimta trā ķ u svē tnī ca. Teiksim tā - laukakmeņ u dē ļ š ā du marš rutu nav vē rts darī t, bet paš a trases skaistuma labad uz š ejieni noteikti jā iet! Š eit ir arī tū risti. Mums bija plā ns vē l aiziet lī dz dā rgajai upei ar kā jā m un noskaidrot, vai safari tiek veikts, un tad ar autostopu noķ ert automaš ī nu uz Burgasu. Bet turpat blakus mums maš ī nā sā ka kā pt divi tū risti un laimī gi piekrita mū s izlaist kā dā pilsē tā pa savu marš rutu.


Š ī pilsē ta atkal izrā dī jā s Primorsko, tā mū s nelaiž un viss. Puiš i bija ļ oti ieinteresē ti, kā mē s nokļ uvā m Beglik-Tash bez maš ī nas, un bija ļ oti pā rsteigti par mū su pastaigu marš rutu. Es saprotu, ka reti kurš š eit nokļ ū st bez maš ī nas. Atgrieš anā s un vienī gais vakara autobuss uz Burgasu bū s pē c 15 minū tē m. Tagad plā ns ir š ā ds: no mikroautobusa loga noteikt, vai laivas peld, un lū gt mū s nolaisties trasē , ja tā s ir. Š is mikroautobuss arī apbrauca marš rutu cauri vairā kiem ciemiem. Nu upe negrib mū s ņ emt un viss.

Ravadinovo

Tagad Bulgā rija mū s pā rsteidza pilnī bā . Neuzkrī toš a ciemata vidū atrodas grezna un skaista pils. Pils ir tikai daž us gadu desmitus veca, tā pē c nevar teikt, ka tā ir ī sta. Bet izskatā s tieš i tā , kā vajadzē tu izskatī ties ī stā m pilī m.

Tai ir visi forš as pils atribū ti: vī na pagrabs, piemineklis ī paš niekam, bruņ inieku bruņ as, zoodā rzs, ezers, daudzas strū klakas, zivs dī ķ ī un baznī ca ar ļ oti skaistiem griestiem, kas attē lo Visuma izskats. Pils turpina celties, vē l ne visi moduļ i ir atvē rti un ne visas strū klakas darbojas, bet te jū s gaida wow efekts.

Es personī gi sev š o pili pierakstī ju labā ko redzē to piļ u sarakstā , tā bū s manā otrajā goda vietā aiz vā cieš u Noiš vā nš teinas. Lai gan man personī gi grū ti salī dzinā t un izvē lē ties. Kā Bulgā rija vispā r spē j bū t tik atš ķ irī ga?

Netā lu no pils mū s gaidī ja ļ oti garš ī ga š avarma. Kad gribē jā m vē l vienu, izrā dī jā s, ka tas bija pē dē jais un vairs nebū s tik garš ī gs! Tagad kā jā m uz Sozopoli!

Sozopole


Pa zaļ ā m takā m, mež iem un ziedoš iem laukiem lī dz Sozopolei bija vairā ki kilometri. Pirmo ceļ a posmu nogā jā m eiforijā priecā joties par skaistumu, Daš a pat savā ca puš ķ i. Bet š eit viss nav tik saldi. Viss sā kā s tajā brī dī , kad man aizlika deguns un es aizvē ru acis, lai noš ķ audī tu. Daš a mani spē cī gi iegrū da mugurā . Daš ai ir laba reakcija uz briesmā m, un š ā ds grū diens varē tu nozī mē t tikai vienu. Sā ku š ausmā s kliegt un spē ru lielā ko soli uz priekš u. Mē s aizbē gā m, es paskatī jos uz Daš u, sastingusi š ausmā s, un mani minē jumi apstiprinā jā s, uz takas bija č ū ska, kuru es nepamanī ju. Man nebija laika viņ u redzē t, bet pē c Daš as apraksta viņ a bija diezgan liela. Mē s atvilkā m elpu un sā kā m iet tā lā k un apspriest, kas tas varē tu bū t, un vē lreiz izrunā jā m rī cī bas noteikumus č ū skas uzbrukuma gadī jumā . Viens no punktiem ir laiks, lai viņ u nofotografē tu, lai ā rsts varē tu paņ emt pretlī dzekli. Tiklī dz mē s to apspriedā m, krū mi pie mums sā ka draudī gi kustē ties, kaut kas liels ielī da tā lumā , bet tad mainī ja trajektoriju un kā dus piecus metrus no mums uz ceļ a izrā pā s dū š ī ga č ū ska. Daš a ar neticamu roku veiklī bu ieslē dza kameru, pā rslē dza objektī vu aktī vajā rež ī mā un paspē ja uzņ emt trī s kadrus.

Tagad ceļ š pā rvē rtā s par š ausmā m, baidī jā mies tuvoties krū miem, un vietā m celiņ i kļ uva ļ oti š auri. Tagad Daš as marš rutā ir liela zaļ a ķ irzaka. Es nezinā ju, kā par to pastā stī t Daš ai tā , lai tagad mē s nesā ktu kā rtē jo histē risku kliedzienu. "Vienkā rš i nebaidieties, bet uz priekš u..." Š ī frā ze, protams, mani neglā ba no spē cī gā m bailē m. Cik priecī gi bijā m, kad izskrē jā m trasē . Tad mē s krū mos redzē jā m vē l č ū skas. Bet zaļ ajā s takā s vairs neiebraucā m. Tiklī dz nokļ uvā m internetā , es uzzinā ju, ka vaicā jums “Sozopoles č ū skas” ir ļ oti populā rs. Izrā dī jā s arī , ka tā s nav bijuš as č ū skas, bet gan bezkā ju ķ irzakas ar sirsnī go nosaukumu "dzeltenvē dera".

Bet es gribu teikt, ka Sozopoles dē ļ var piedzī vot daž us č ū sku piedzī vojumus. Neskatoties uz visu drū mumu, kas slē pjas pilsē tas nosaukumā , mē s paš u pilsē tu ievedā m Bulgā rijas skaisto pilsē tu topā . Ir senas ielas un nojumes mā jas uz klintī m, no kurā m paveras skats uz skaisto jū ru, krā sots uzbē rums un pat garš tilts gar klinti, lai jū s varē tu turpinā t apbrī not skatus pā rgā jiena laikā . Un forš ā kais ir tas, ka restorā nu š eit netrū kst, izvē laties sev glī tā ku skatu un sā kat gastronomisko paradī zi.

Uz Burgasu ī paš i nesteidzā mies, tā pē c kad izskrē jā m no vecpilsē tas ielā m, devā mies tā s izpē tī t otrajā lokā , bez č ū skā m tik ē rti staigā t! Ja man bū tu parā dī ta pilsē tas fotogrā fija ilgi pirms brauciena, es nekad nebū tu uzminē jis, ka tā ir Bulgā rija un vē l jo vairā k Sozopole))) Mē s gā jā m lī dz pē dē jam autobusam un aizbraucā m ar taksometru! Piekrī tu, lē mums negaidī ts, bet arī š oferiem jā atgriež as Burgasā , un viņ us ved taksī par autobusa cenu. Š ai lieliskajai idejai bija viens mī nuss. Š onakt brauksim ar vilcienu, kas vē l tā lu, autobusā un siltumā bū tu braukuš i ilgā k.


Un tā vzhuh un esam vakara vē sajā Burgasā . Nodevā m mantas noliktavā un devā mies meklē t kā du interesantā ku restorā nu, kur pabosim laiku pirms vilciena. Š oreiz veiksme pagriezā s pret mums. Restorā ns, kurā ieņ ē mā m, bija vienkā rš i lielisks! Tā nu galu galā par š o kū rortu paliks gardā kie iespaidi. Tagad, kad jau pagā jis daudz laika, kad atceros š o pilsē tu, atgriež os tajos mā jī gajos, aprī kotajos apartamentos, kur gatavojā m sev daž ā das interesantas lietas un to visu ē dā m ar tradicionā lo bulgā ru mē rci.

Sofija

Ar nakts vilcieniem Bulgā rijā tas ir nedaudz sarež ģ ī ti, jo kupenā s tiek izmitinā ti tikai viena dzimuma cilvē ki. Bet, ja esi ģ imene, tad epidē mijas laikā pie kases var nopirkt trī svietī gu kupeju pirmajā klasē divā m personā m. Un treš ais netiks izmitinā ts koronavī rusa ierobež ojumu dē ļ . Vietnē š ķ iet, ka to var izdarī t arī , norā dot vienu dzimumu, bet ideja ir kaut kā dubļ aina. Nezinu, kas ir zemā kajā s klasē s, pirmā s klases kupeja ir taisī ta, lai pē kš ņ i nejustos pā rā k ē rti, labi, ka blakus neviens neš ņ ā c. Tiesa, iesā kumam ir laipni jā pavada mū su kupejā pasaž ieris, kuru konduktors vē lē jā s reģ istrē t, pirms mē s tur nokļ uvā m. Bet vienu nakti var gulē t, tā dos brī ž os vienmē r atceros savu mā jī go mā jas matraci. Bet patiesī bā man vienkā rš i ir pā rā k augstas prasī bas komfortam miega laikā , cenš os tā s pazeminā t.

Agri, agri no rī ta mū su vilciens ieradā s galvaspilsē tā . Š odien mū s gaidī ja mū su labā jaunī bas draudzene Kat, kā arī viņ as ģ imene. Tikš anā s bija sirsnī ga un silta. Bija ā rprā tī gi interesanti dzirdē t par bulgā ru dzī vi un salī dzinā t ar vī ru Coca-Cola glā ž u kolekciju, š ajā konkursā es zaudē ju, izrā dā s, ka ne tikai man ir tā ds hobijs. Katja stā stī ja, ka pasū tī jusi mums nacionā lo ē dienu “banichka”, ja pē kš ņ i vē l nepamē ģ inā jā m, bet ceļ ojuma laikā , iespē jams, 90 procentus no mū su uztura sastā vē ja no banič kas))) Interesanti, ka ir pat restorā ni, kur viņ i gatavo ī paš i veiksmī ga banichka un ir pilna mā ja piegā dei. Pat seš os no rī ta kurjers bija pā rslogots ar pasū tī jumiem. Tagad mē s pat izmē ģ inā jā m zī mola garš ī go burciņ u no forš as maiznī cas!


Pa ceļ am uz darbu Kat mums sniedza ekskursiju pa Sofiju ar stā stiem par interesantiem faktiem un pat iedeva gabaliņ u no pilsē tas. Es sadalī tu Sofiju divā s pilsē tā s: nakts, kuru redzē jā m sā kumā , un dienas. Kas attiecas uz mani, tā s ir divas pilnī gi atš ķ irī gas pilsē tas, un katrai ir sava atmosfē ra. Lai gan, mū suprā t, tuvā kai valsts iepazī š anai ir jā dodas uz valsts dziļ umiem.

Ceļ ojuma informā cija

Ceļ ojuma datums: 06.05. 2021. –13.05. 2021.

Lidojumi: Ryanair

Viesnī cas: rezervē š ana

Ekskursijas: viens pats

Ceļ ojuma sarež ģ ī tī ba: 4/10 (Internetā ir maz informā cijas par autobusiem un vilcieniem)

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Страшно!
komentāri (46) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums