Pēdējie Beniluksa stari: Brisele un Luksemburga (turpinājums).
Pā rfrā zē jot Leonī du Gaidaju viņ a slavenajā komē dijā , mans iespaids par Briseli ir “Brisele ir kontrastu pilsē ta”.
No vienas puses, tā ir Eiropas un Beļ ģ ijas Karalistes administratī vā galvaspilsē ta, kur atrodas Eiropas Parlaments, t. i. Eiropas Savienī bas biznesa centrs. No otras puses, tā ir viduslaiku amatnieku, tirgotā ju un alus darī tā ju pilsē ta, kas jau izsenis bijusi slavena ar mež ģ ī ņ u un gobelē nu, š okolā des trifeļ u un daudzu veidu alus raž oš anu. Tā pē c stā sts par š ā du divkosī go pilsē tu nav viegls uzdevums. Bet tā kā Brisele mū s sagaidī ja labvē lī gi - ar spilgti saulainu laiku un š iku viesnī cu, tad arī mē s bū sim viņ am labvē lī gi un apsekosim š o pilsē tu no skaistā kā rakursa. Lai gan daudzi Briseli ignorē , argumentē jot, ka tur nav absolū ti ko darī t. Mē ģ inā š u nedaudz atspē kot vispā rpieņ emto viedokli un kaut kā savā veidā apvienot nedaudz dī vainu un savdabī gu, bet tomē r burvī gu viduslaiku un jū gendstila sajaukumu.
Briseles skaistā kais apskates objekts ir lieliskais gotiskais laukums Grand Place jeb Tirgus laukums. Tas var jū s pā rsteigt un iepriecinā t vienlaikus.
Vecais laukums radā s 12. gadsimtā , to ieskauj pā rsteidzoš i skaistas ē kas ar bagā tī giem ornamentiem, smalkiem kokgriezumiem, skaistā m statujā m un kolonnā m. Katrai mā jai ir savs nosaukums, un, ja jums ir kā das detektī va spē jas, varat tā s viegli atrast pē c nosaukuma, piemē ram, "Zvaigzne", "Mazā lapsa", "Vilks".
Trī s gadsimtus vē lā k, t. i. 15. gadsimtā Tirgus laukumā parā dī jā s Beļ ģ ijas galvaspilsē tassimbols - satriecoš i skaistais rā tsnams, kas saglabā jies lī dz mū sdienā m. Kopumā visas Lielā laukuma ē kas ir pievilcī gas un apburoš as neatkarī gi no tā , vai tā s ir vecas tirdzniecī bas ģ ilž u mā jas vai Karaļ a nams. Viss š ī laukuma ansamblis ir iekļ auts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā , un diez vai var iebilst, ka š is ir viens no skaistā kajiem laukumiem pasaulē .
Rā tsnama tornis ir 96 metrus augsts, augš ā atrodas Sv. Miķ eļ a statuja, kurš ir pilsē tas aizbildnis. Ē ka celta Brabantas gotikas stilā , kas nozī mē daž ā du dekoru klā tbū tni.
Rā tsnama fasā di rotā arkveida logi, cirsts kolonnas un visu Brabantes hercogu skulptū ras, kas valdī ja no 580. lī dz 1564. gadam.
Piekļ uve Rā tsnamam ir atvē rta apmeklē tā jiem, bet mums gadī jā s nelaime, tobrī d tur notika kā da tumš ā daina pā ra kā zu ceremonija, dabiski uz š o pasā kumu mū s neaicinā ja, un tā pē c arī nevarē jā m redzē t visu greznī bu un skaistumu iekš ā , bet mē s vē rojā m visus gatavoš anos ceremonijai un greznus kabrioletus un zirgu pajū gus.
Ja ir iespē ja, noteikti uzkā piet uz skatu laukumu, lai no augš as apbrī notu visu panorā mu, ieeja Rā tsnamā maksā.3 eiro.
Un š ī mež ģ ī nē m lī dzī gā ē ka Lielajā laukumā ir Karaļ a nams (holandieš u valodā tas izklausā s kā Maizes nams).
Vē stures gaitā š ai ē kai ir bijuš i daž ā di izskati un mē rķ i. Tā celta 13. gadsimtā un sā kotnē ji kalpojusi par noliktavu maiznī cai, pē c tam neticamā veidā pā rvē rtusies par cietumu, pē c tam Brabantes hercogs tur pā rcē lis nodokļ u dienestu (tas arī mums jā dara). Un vē lā k tur sā ka dzī vot Brabantes valdnieki, un š o mā ju sauca par Hercoga namu. Tad Napoleons Bonaparts iekaroja Briseli, un Hercoga nams tika pā rdē vē ts par Tautas namu. Bet Tautas namā nez kā pē c, kā vienmē r apmetā s valdnieki, kuri sā ka baudī t karaliskā s privilē ģ ijas, nu, Tautas nams pē c sveš inieku gribas pā rvē rtā s par Karaļ a namu, lai gan tur nebija. karalis tajā . Nu, š obrī d te atrodas pilsē tas muzejs, kurā ir apskatā mas daž ā du laikmetu beļ ģ u mā kslas darbu ekspozī cijas un glabā jas 650 tē rpi, kurus viesi uzdā vinā ja Č urā još ā puisē na statujai.
No banā las koncepcijas erudī cijas viedokļ a jums noteikti vajadzē tu redzē t š o slaveno pilsē tas simbolu "Manneken Pis", kas nozī mē < em>" Manneken Pis. Š is ir vecā kais, mazā kais un slavenā kais Briseles iedzī votā js. Protams, es neteikš u, kur tas ir. Statuja jā atrod paš am, bet simbols ir tik mazs, ka nesaprotu, kā pē c par to ir tik milzī ga interese? Beļ ģ iem š ķ ita, ka ar vienu kā rtī bas pā rkā pē ju ir par maz, un pagā juš ā gadsimta beigā s viņ i radī ja vē l divus š ā dus “š edevrus” - “Peeing Girl” un “Pissing Dog”. Es domā ju, ka tas ir pā rspī lē ts.
Briseles centrā atrodas Briseles parks, man tas neš ķ ita ne grezns, ne skaists, pā rā k tradicionā ls parks. Tač u, ejot pa to, nonā cā m pie milzī gas ē kas – tā ir slavenā Karaliskā pils, kas ir monarha oficiā lā rezidence. Bet Beļ ģ ijas karaliskā ģ imene dzī vo citā pilī - Lā kenā , un š ī Karaliskā pils tiek izmantota kā rezidence pieņ emš anā m un ī paš iem pasā kumiem.
Pē c rakstainajā m mež ģ ī ņ u ē kā m Lielajā laukumā pils izskatā s pā rā k monumentā la un askē tiska: klasisks dekors, brū ngani pelē ka krā sa, bez dekorā cijā m, tikai stingras lī nijas. Tiesa, tā celta klasicisma laikmetā – 18. gadsimta beigā s – 19. gadsimta sā kumā . Karaļ a pils ē ka ir valsts vē stures un tā s lielā s pagā tnes atspoguļ ojums.
Paš laik valsti pā rvalda karalis Filips, kurš mainī ja karalisko laulī bu vē sturi savā valstī , jo viņ š apprecē jā s ar grā fieni Mathildi d Udekem d Acoz, kura bija flā mu beļ ģ iete (pirms tam Beļ ģ ijas karalienes bija tikai ā rzemnieki) . Tā pē c beļ ģ iem nav dvē seles savā karalienē , kurai izdevā s samierinā t divas tautas - flā mus un valoņ us. Lai gan, neskatoties uz to, starp š ī m divā m etniskajā m grupā m pastā v ļ oti spē cī gas pretrunas. Karaliskā pā ris salaulā jā s Svē to Miķ eļ a un Gudulas katedrā lē .
Svē to Miķ eļ a un Gudulas katedrā le.
Par š o katedrā li Viktors Igo teica, ka tā ir vienī gā ī stā gotiskā katedrā le. Templis atrodas Trorenberg kalnā . Š eit tā lajā.11. gadsimtā atradā s baznī ca, kurā pē c Brabantes hercoga pavē les tika pā rvestas Sv. Gudulas relikvijas. Kopš tā laika templis tiek uzskatī ts par Briseles centrā lo katedrā li.
Katedrā les iekš puse š ķ iet milzī ga, uz altā ri ved 12 lieliskas kolonnas, kuras rotā apustuļ u statujas.
Templis ir dekorē ts ar lieliskā m statujā m un gleznā m. Š eit jū s varat klī st stundā m ilgi, kā muzejā . Katedrā lē atrodas ī sts 17. gadsimta š edevrs – grebta koka kancele, kurā attē lotas epizodes no tē lnieka Verbrugena 1. Mozus grā matas.
Cits Beļ ģ ijas vē sturiskais objekts atrodas Briselē .
Š ī s ir Svē tā Hū berta karaliskā s galerijas. Eja tika atvē rta 1847. gadā , un tā bija pirmā Eiropas eja, kas joprojā m tiek uzskatī ta par vienu no skaistā kajā m Eiropā .
Briselē ir neaizmirstami pieminekļ i. Piemē ram, man patikaKā jnieku memoriā ls, kas tika uzcelts par piemiņ u beļ ģ u kā jniekiem, kuri cī nī jā s Pirmajā un Otrajā pasaules karā .
Memoriā ls atrodas tieš i iepretim Tieslietu pilij.
Daudzi tū risti Briseli sauc par garlaicī gu, tas ir paradokss, jo daudzā m mā jā m sienas klā j komiksu citā ti, tā pē c Brisele tiek uzskatī ta par jokdaru pilsē tu, te saka, ja nepatī k humors, tad pē c izlasot visus komiskos uzrakstus pilsē tā , arī tu sā ksi jokot.
Brauciens uz Briseli ir vē l viena lieliska iespē ja iepazī ties ar beļ ģ u seno amatu - mež ģ ī ņ u auš anu.
Savukā rt Briselē gardā kā s š okolā des trifeles, kā arī neskaitā mas alus, kas brū vē tas pē c ī paš ā m receptē m ar daž ā dā m garš vielā m, augļ iem un piedevā m.
Saņ ē muš i veselu maisu š okolā des trifeļ u, apsē dā mies uz teā tra kā pnē m, lai baudī tu gardu cienastu un vē rotu pilsē tu.
Kopumā varu teikt, ka Brisele ir dinamiska un daudznacionā la pilsē ta, kurā harmoniski apvienota daž ā du stilu un virzienu arhitektū ra. Š eit viņ iem patī k humors un smiekli, bet vē l vairā k viņ iem patī k plū stoš s alus, gardas vafeles un lieliskā š okolā de
Naktsmī tnes: NH Brussel Louise Hotel, Chaussee de Charleroi 17. Viesnī ca ir vienkā rš i lieliska, brokastis ir lieliskas.
Beigu pā rskatā par Beniluksa valstī m es gribē tu nedaudz pastā stī t par tā s mazā ko valsti Luksemburgu, ko sauc arī par Eiropas balkonu. No š iem tiltiem no balkoniem patieš ā m paveras satriecoš s skats.
Luksemburga ir hercogiste ar aptuveni 50.000 iedzī votā ju, kuru pā rvalda viņ a Karaliskā Augstī ba hercogs Anrī .
Viņ š saimnieko savā oficiā lajā rezidencē , kur tiek rī kotas pieņ emš anas un audiences un ko sauc par Lielhercogu pili. Tā tika uzcelta tā lajā.15. gadsimtā , kad pilsē tā eksplodē ja pulvera noliktava (tā pat kā mē s tagad) un tika iznī cinā ta visa Augš pilsē ta.
Un no š ī balkona hercogs Anrī vē rš as pie ļ audī m ar saviem paziņ ojumiem. Viņ i to sauc par Karalisko balkonu.
Visu Luksemburgas teritoriju Alzetes upe sadala augš pilsē tā s un lejaspilsē tā s. Visi vecie kvartā li atrodas Augš pilsē tā .
Un tieš i pretī Lielkņ azu pilij redzam melnus stabus, tos nevar nepamanī t, staba iekš pusē kā dam uz sejas ir maska. Š ī ir tā sauktā “Maskas laterna”, ir sā kotnē jā Luksemburgas ī paš ā atrakcija.
Paš ā Augš luksemburgas centrā , Konstitū cijas laukumā atrodas militā rais piemineklis "Zelta lē dija". Tā tika uzcelta 1923. gadā , pieminot brī vprā tī gos, kuri devā s karot Pirmajā pasaules karā .
Blakus piemineklim atrodas slavenā kais tilts un Luksemburgas nacionā lais simbols — Ā dolfa tilts. Tas ir nosaukts lielkņ aza Ā dolfa vā rdā , kurš ielika pirmo akmeni. tā s celtniecī bai 1900 .
Pastaigā ties pa Luksemburgu ir patī kami, tajā nav nekā du ī paš u apskates objektu, tač u š ī nav metropole, pilsē ta ir ideā li tī ra un gandrī z pamesta. Un jū s varat lē nā m klī st pa tā s ielā m, tikai skatoties uz ainavā m. Pilsē tā ir arī daudz kafejnī cu un restorā nu, tā pē c nejauš i uzdū rā mies uz vienu Tureen, kur var apē st labu zupas zupu par 5-8 eiro. (parasta ē dnī ca, bet zupa bija garš ī ga, laikam biju ļ oti izsalcis, tā pē c aizmirsu nobildē t paš u zupu).
Pastaigā joties pa pilsē tu, mē s nonā cā m nelielā laukumā Claire Fontaine. Š eit uz laukuma atrodas slavens piemineklis godā jamajai hercogienei Š arlotei, kura valdī ja hercogistē ļ oti ilgu laiku no 1919. lī dz 1964. gadam. Tā pē c viņ as rokā s krita divu pasaules karu smagā nasta, ar kuru hercogiene Š arlote tika galā godam. Lī dz š im uz pjedestā la tiek celti ziedi, kas liecina, ka viņ a joprojā m tiek novē rtē ta un cienī ta par milzī go ieguldī jumu valsts attī stī bā .
Un gar pieminekļ a perimetru ir daž as modernas avangarda skulptū ras, kas, iespē jams, kaut ko nozī mē .
Mums bija ļ oti maz laika, lai izpē tī tu Luksemburgu, tā pē c mē s iepazinā m hercogisti ļ oti virspusē ji, lai gan Luksemburga, protams, ir pelnī jusi lielā ku uzmanī bu. Bet neko nevar izdarī t, tā ds ir Seljavi, kā saka. Tā nu mū su tū re beidzā s ar Beniluksa valstī m. Un vē l viens robs manā s zinā š anā s ir aiztaisī ts un nokrā sots ar koš ā m ceļ ojumu krā sā m. Un atmiņ ā paliks trī s valstis - Beļ ģ ija, Nī derlande un Luksemburga, kas ģ eogrā fiski atrodas netā lu, bet patiesī bā ir ļ oti atš ķ irī gas un atš ķ irī gas, un tajā paš ā laikā , apvienojot karalisko cieņ u un vē sturiskā s tradī cijas.
