|
autors:
Pakalpojuma iegādes datums: 28 aprīlis 2018 Rakstīts: 09 jūnijs 2018 |
|
Ceļojumu aģentūra: I Travel (Dņepru) Pakalpojuma veids: экскурсионный тур |
Esmu ceļojumu aģentūras vadītāja. No 2018. gada 28. aprīļa līdz 7. maijam devos uz "MEGA reklāmas tūri pa Balkāniem" ar tūroperatoru Ai Travel (Dņipro, Ukraina). Vēlos padalīties iespaidos par braucienu.
“Gide” Irina, kura devās mums līdzi infotūrē, kuru diez vai var nosaukt par “gidi”, uzvedās neprofesionāli, nepildīja savas funkcijas un pienākumus, tāpēc organizācija visu infotūri bija uz nulles, kā rezultātā skumji un briesmīgas sekas.
Parasti gida profesionālajos pienākumos ietilpst: iepazīstināt ar sevi, iepazīstināt tūristu grupas dalībniekus savā starpā, izskaidrot un paziņot par izmaiņām maršrutā, pieturēties pusdienās, nodrošināt, lai grupa ierastos laikā plkst. maršrutā norādīto apmetni, iepazīstināt ar apmeklētās valsts kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju, sniegt informāciju par valsti, viesnīcu, kurā dzīvosim.
Mūsu ceļojumā gids ar sevi nepieteicās. Pirmās trīs ceļojuma dienas autobusā viņa nevienam neteica nevienu vārdu: nesasveicinājās, neiepazīstināja savā starpā cilvēkus, kuri brauca autobusā, un nebija arī vairāk. ne mazāk kā 50 no mums. Nebija teikts uz kurieni braucam, ne par apskates objektiem aiz autobusa loga, nekas.... Pilnīgs klusums. "Gidam" nebija video un mūzikas izlases, viesojās valstīs. Visa brauciena garumā klausījāmies šansonu, ko iekļāva autobusa vadītāji. Kad pasažieri prasīja informāciju par apmeklēto valsti, mūs novirzīja patstāvīgi lasīt internetā.
Pat tad, kad cilvēki vispirms jautāja, pēc tam aizvainojās, Irina klusēja un bija vienaldzīga. Ar tādiem panākumiem mēs varētu iet vieni, kāpēc mums vajadzīgs tāds "ceļvedis???quot; Un tā tas bija visas reklāmas tūres laikā. "Gide" Irina, šajā tūrē devās kopā ar savu puisi, varbūt tāpēc Irina interesējās par viņu, nevis viņas tiešais darbs, par kuru viņai maksā algu? Visa uzmanība tika pievērsta viņam, nevis viņas tūlītējam darbam. Sakarā ar to, ka nebija nekādas organizācijas, degvielas uzpildes stacijas un tualetes redzējām tikai dienas laikā. Un nez kāpēc visā ceļā tika atlasītas degvielas uzpildes stacijas, tādas, kur bija tikai viena tualete, nevis divas, trīs. Ņemot vērā, ka bijām 50 un visiem vajadzēja vismaz piecas minūtes. Kopumā zaudējām 2-2,5 stundas. Un tas notika vairāk nekā vienu vai divas reizes visas dienas garumā. Šīs un sliktās organizācijas, kā arī gida neieinteresētās attieksmes dēļ mēs vienmēr nokļuvām muitā, lai mainītu maiņu, un atkal zaudējām savu dārgo laiku atpūtai un apskatei. Rezultātā, ka tūrisma operators izrādījās nekompetents vīzas izsniegšanā, viena tūrista no Baltkrievijas dēļ nostāvējām uz robežas 4 stundas, atkal zaudējot atpūtas laiku. Turklāt “gidei” Irinai nebija nepieciešamo dokumentu ātrai robežas šķērsošanai, proti, visu autobusā klātesošo saraksta, norēķinu talona, apdrošināšanas. Rezultātā Maķedonijā ieradāmies nevis pa dienu, kā mums solīja, bet vēlu vakarā. Apskatījām divas skaistas pilsētas tumsā, tās ir Ohrida un Skopje. Un tam visam mums tika atvēlēta stunda. Un tā visu ceļu: pēc programmas skatījāmies pa naktīm pilsētām, bet pa dienu kārtīgi apsekojām tualetes un degvielas uzpildes stacijas, garas rindas. Šādu trūkumu dēļ visa tūres programma apmaldījās. Piemēram, grupai bija atvēlēts brīvais laiks un bija vienošanās satikties noteiktā laikā autobusā. Ne visi bija precīzi, nācās gaidīt kolēģus stundu, divas... Gide Irina uz to nekādi nereaģēja. Viņai bija vienkārši vienaldzīga, ka 2-3 cilvēku dēļ, kuri pastāvīgi kavēja noteikto laiku, visa grupa palika bez atpūtas. Viņa nekad neizteica piezīmi šiem cilvēkiem. Mums bija jāatpūšas autobusā, nevis pēc ekskursijas programmas, kā mums sākotnēji teica tūroperators.
Ekskursijas programma nebija pārdomāta, ne profesionāli, jo pēdējā dienā mūsu maršruts veda uz Kopaonikas pilsētu. Mēs joprojām nesaprotam, kāpēc mēs tur devāmies. Mēs neredzējām šo pilsētu, slēpošanas kūrortu, pacēlājus, neko.
Mēs braucām 10 stundas līdz viesnīcai Kopaonik, bez apstājas. Ierodoties viesnīcā vēlu vakarā, 22-00, reģistrācija 23-00, no rīta, 09:00, iekāpām autobusā un devāmies uz Ukrainu, mājās, atkal, nobraucot tās pašas 10 stundas, bet jau atpakaļ. Jādomā, kāpēc mēs braucām 10 stundas, ja varējām nakšņot tuvākajā tranzīta viesnīcā, nepavadot tik daudz laika ceļā uz turieni un atpakaļ. Kāpēc mēs devāmies uz šo pilsētu, es joprojām nesaprotu.
Bet pats ļaunākais un skumjākais ir tas, kas notika atpakaļceļā. Mūsu autobuss-transformators cieta avārijā. Naktī, 1:30, mēs gulējām sēdus, bet mūs pamodināja mūsu gids, kurš teica, ka mūsu sēdekļi tiks izkārtoti un mēs gulēsim guļus. Mēs gulējām un nebijām pasargāti. Ja es būtu nolicis galvu otrā virzienā, tad es vairs nebūtu dzīvs. Autobuss nenodrošina nekādu aizsardzību kustoties, kā arī krītot no otrā plaukta. Sadursmē ar automašīnu nokritu no otrā plaukta. Vidū pārgriezts vēders, iekšēja asiņošana, lauzta riba, plīsums un liesas izņemšana. Ir pagājis mēnesis, bet stāvoklis neuzlabojas, esmu spiests dzert tabletes saujās. Tas notika uz šosejas Rumānijā. Tur mani izoperēja un atveda uz Ukrainu. Tātad vadība, HAY TRAVEL, ne režisors Ņikita Pļasovs, ne gide Irina ne reizi nejautāja, kā jūtos, varbūt vajag palīdzību. Pilnīga atraušanās no situācijas. Pametis veselu cilvēku reklāmas tūrē, es atgriezos invalīds.
Es kā ceļojumu aģentūras vadītājs neiesaku HAY TRAVEL tūroperatora tūres. Ja vēlies visas 9 dienas pavadīt sēžot autobusā, tad šī ekskursija ir priekš Tevis!!!
Izsaku pateicību Svetlanai Dolgoborodovai par atsaucību, līdzdalību un palīdzību. Viņa nebija ne gide, ne eskorts, ne aģentūras direktore. Viņa bija parasta vadītāja no ceļojumu rīkotāja AI Travel.
Izsaku pateicību Rumānijas pilsonim Mihailam, kurš zina krievu valodu. Cilvēks no malas, kurš nejauši nokļuva neatliekamās palīdzības slimnīcā Rumānijā, palīdzēja man iztulkot ārstam manu stāvokli, un pateicoties viņam es paliku dzīvs.Slimnīcā neredzēju ne tulku, ne konsulu. Mihails katru dienu apciemoja mani vairākas reizes dienā slimnīcā, nesa pārtiku, nopirka zāles un joprojām zvana un jautā par manu veselību un stāvokli.
Pateicos visiem ekskursijas dalībniekiem un šīs ekskursijas upuriem par morālo atbalstu.
Atkārtoti gāja ar daudziem tūrisma operatoriem pie reklāmdevējiem, taču šis reklāmdevējs apgrieza visu manu dzīvi kājām gaisā. 2018. gada 7. maijs ir mana otrā dzimšanas diena. Teikt, ka man viss sāp, nozīmē neteikt neko.
Es kā aģentūras vadītājs nekad neieteikšu savam tūristam braukt naktī ar transformējošu autobusu, kā arī nekad neieteikšu doties ar AY TRAVEL tūroperatoru.