Ceļojumu aģentūras apskats (Maskava)

Ko es varu teikt, mans vecais draugs

autors:
Pakalpojuma iegādes datums: 06 septembris 2014
Rakstīts: 22 septembris 2014
7.0
Ceļojumu aģentūra: (Maskava)
Pakalpojuma veids: экскурсионный тур

"Brīnums": "Ceļojums pa Austrumāfriku + atpūta Zanzibārā" 6.9.14 - 21.9. četrpadsmit.

"KO SAKĀT, MANS VECAIS DRAUGS,

mēs esam vainīgi tikai pie vienas lietas, ka ... ”, ticot niknajai reklāmai, mēs pārāk daudz sagaidām no dabas rezervātu apmeklēšanas. Reklāma ir nikna, jo tā ir bezatbildīga. Teiksim, kāds apsola dabūt mēnesi no debesīm, uzlec – nesaņēma. Viņš paraustīs rokas: tas neizdevās, varbūt jums paveiksies nākamreiz.

Protams, ne jau Brīnums ir reklāma, tā ir kopīga visiem tūroperatoriem. Un pamēģini kādu būt godīgam, proti, nosaukt lietas īstajos vārdos. Tūlīt izlidos caurulē, ja visi biznesa kaimiņi vienbalsīgi solīs zelta kalnus, piena upes un želejas krastus.

Tagad konkrēti. Slavenais Mērčisonas nacionālais parks.

Patiešām, safari laikā redzējām gandrīz visus Āfrikas zālēdājus, pat divus vecus lauvas, kas aizmiga zem krūma un nepievērsa mums nekādu uzmanību. (Skaidrs, ka par to viņi tika padzīti no lepnuma. Vai arī lai nepabarotu brīvkrāvējus).

Ne mazāk slavens ir Nakuru ezera nacionālais parks. Reklāma sola: "Simtiem tūkstošu flamingo krāso Nakuru krastus rozā krāsā." Patiesībā simts, varbūt pusotrs slikti redzami indivīdi tālumā un pat pret sauli. "Vēl viena atrakcija parkā ir apdraudētais melnais degunradzis," teikts reklāmā. Bet palūdziet vietējam gidam parādīt jums apkārtni, un par jums pasmiesies.

"Ambosali ir viens no skaistākajiem parkiem, jo ​​no tā paveras skats uz Kilimandžaro." (No reklāmas). Bet, pirmkārt, šī Āfrikas galvenā virsotne, pēc gida teiktā, ir simts kilometru taisnā līnijā. Otrkārt, gandrīz vienmēr mākoņos, kā pie mums.

Šeit papildus tiem dzīvniekiem, kas jau redzēti Mērčisonā, tiek solīti gepardi, leopardi un lauvas (kaut arī ar neskaidru frāzi “var redzēt”). Mēs redzējām tikai gepardus, pateicoties laimīgam negadījumam, kas ir apspriests tālāk.

Masaju ciemats ar savu bezcerīgo nabadzību un bezgalīgo "mani" (galu galā, masai taču ir Āfrikas čigāni) mīcīšanu radīja tik depresīvu iespaidu, ka pēc tā visi atteicās apmeklēt vēl divus citu tautību ciematus.

Manyara parkā reklāma sola galveno atrakciju - kokos kāpjošas lauvas. Tomēr vietējie gidi atteicās tos rādīt pat par papildu pāris simtiem dolāru. Slepens ierocis vai uzņēmuma noslēpums? Visticamāk, paši aborigēni šos kokos kāpējus pazīst tikai no dzirdamām liecībām. Ja tādas vispār pastāv, tad vismaz šajā parkā.

Un, visbeidzot, saskaņā ar reklāmu Āfrikas pērle ir milzīga bļoda, 250 kvadrātkilometru liela kaldera, aizvēsturisks vulkāns, starp citu, kas iekļauts UNESCO "Pasaules dabas mantojuma" sarakstā. Jau šeit, reklāma dedzīgi garantē, jūs redzēsiet absolūti visus Āfrikas dzīvniekus nebijušā daudzumā, jo viņiem nav kur bēgt no šīs dabiskās bļodas un tas nav iespējams. Iepriekšējā dienā viņi ilgi strīdējās, līdz palika aizsmakusi, vai palikt šeit četras vai sešas stundas. Pēc divu stundu kratīšanas zem dedzinošajiem stariem džipos pa putekļainu, gandrīz izdegušu tuksnesi visi klusībā piekrita atgriezties viesnīcā. Ak vai, bez jau redzētajiem zālēdājiem, viņi skatījās no tālienes, no ceļa (tuvāk braukt aizliegts, kā Mērčisonā), tikai vairākas lauvas un hiēnas, kas laiskojās miegainā snaudā.

Atpūta Zanzibārā ir īpašs raksts. To varēja izvēlēties tikai neapdomība. Kas, kā saka vācieši, nav labi.

Netīrs ūdens, jo okeāna vilnis visu laiku izskalo mālaino krastu, īpaši paisuma un bēguma laikā. Pie ūdens - neviena sauļošanās krēsla un saulessarga, tie ir tikai pagalmā pie baseina. Neskatoties uz tropiem, skraju veģetāciju (ducis mazu palmu podos, atkal pie baseina). Un visā salā nav gandrīz nekā, ko redzēt. Vai var aiziet uz garšvielu rūpnīcu par četrdesmit dolāriem, kas ir vairākas reizes dārgāki nekā Maskavā. (Varbūt tie paši Zanzibāras, bet piegādāti vairumā, bez iespējas nodīrāt lētticīgos tūristus). Jā, daudzkārt pievilcīgāki par Zanzibāru kādi Turcijas vai Ēģiptes līdzīgi kūrorti, kur vismaz ir ko redzēt. Pat nosacījumi vienkārši neko nedarīt atšķiras, jo debesis un zeme nav par labu Zanzibārai. Ļoti nozīmīgs punkts.

Uz Zanzibāru tika veikts īpašs aviācijas apvedceļš, būtībā papildu tūrisma maršruts ar visiem no tā izrietošajiem materiālajiem un laika zaudējumiem. Turklāt Dar-es-Salamā pirms lidmašīnas pavadīja desmit stundas. Daži Stambulas lidostā sēdēja sešas, bet daži visas 12 stundas. Un, ja uzreiz pēc rezervēm pagrieztos tieši Maskavas virzienā, tad varētu lētāk un labāk atpūsties tajā pašā Turcijā nevis trīsarpus dienas, kā Zanzibārā, bet vismaz nedēļu. Atkārtojam: gan lētāk, gan kvalitatīvāk.

Nē - nē, nedomājiet, ka šo rindu autors ir pret šo maršrutu. Nepavisam. Pat tikai apmeklēt pašu Austrumāfrikas centru ir liela laime. Bet, ja viņi jums, ļoti nopietni, dokumentā sola vienu lietu, un pretī jūs saņemat desmit reizes mazāk, jums jāatzīst, ka tas bez pārspīlējuma noliedz pat to skaisto, ko jūs redzējāt.

Labi zināms, ka tikai muša ziedē spēj sabojāt medus mucu. Un kas pats interesantākais, daudz no solītā varēja realizēt ar atbilstošu lietas organizēšanu.

Gandrīz visas ceļojumu aģentūras veido šo unikālo maršrutu pēc kādreiz izveidota modeļa. Tieši tāpat kā, teiksim, pilsētās vai vēstures pieminekļos, klosteros un citās drupās. Bet, ja drupas nekur neceļas un tās var apmeklēt jebkurā diennakts laikā, tad dzīvniekus - žēl. Viņiem, atšķirībā no cilvēkiem, ir nežēlīgs režīms. Visa organizētā dzīve – medības vai pat medības, kas imitē medības – tikai no rīta vai vakarā. Slavenais Āfrikas karstums dienas vidū ir visstingrākā siesta, kad Āfrikā sasalst visa dzīvība. Pat zālēdāji dod priekšroku gulēt gultā, ja iespējams, ēnā un vēl labāk - ūdenī. Gaļēdāji... Šos karstumā šī vārda pilnā nozīmē dienas laikā ar uguni neatradīsi.

Pat baidoties no bada, jūs nevarat piespiest viņus doties tvaika pirtī, lai iegūtu ēdienu zem svelmes saules. Kāpēc, ja to pašu ir daudz vieglāk izdarīt no rīta vai vakarā aukstumā. Tos pašus gepardus ieraudzījām Ambosali pavisam nejauši, kad pirms brokastīm (uzsveru, ne speciāli šim agri no rīta, nevis rītausmā, bet īsi pirms brokastīm pulksten deviņos) izbraucām, mēģinot apskatīt vismaz Kilimandžaro kontūras klāj mākoņi. Rezultātā kalns tika nokavēts, bet viņi ieraudzīja ģeperdus.

Bet tūristus, mēs atkārtojam atkal un atkal, pēc iedibinātas tradīcijas, spītīgi un stulbi turpina izvest safari tieši dienas vidū, pašā karstumā. (Ngoro-Ngoro kalderā ar mums bija vairāk džipu nekā paši dzīvnieki). Tātad, ko jūs vēlaties redzēt šajā diennakts laikā, pat ja, kā saka birokrāti, tas ir pieejams? Diemžēl mūsu ceļojumu kampaņas un operatori šeit ir īstie, bēdīgi slavenie birokrāti.

Ikviens, kurš beidzot nolems lauzt šo slikto tradīciju, atradīsies visizdevīgākajā pozīcijā – priekšā pārējiem. Protams, tas nav tik vienkārši izdarāms. Tradīcijas lauzt vienmēr ir grūti. Un jums joprojām ir jāspēj pierādīt, ka esat tieši tas, par kuru jūs sakāt, ka esat. Viena reklāma, šoreiz īsta, nevis viltota, maksās diezgan santīmu. Bet varbūt spēle ir sveces vērta?

Un visbeidzot, uz pozitīvas nots, es vēlētos beigt šo apskatu ar nākamo sēriju. Mūsu grupā kopā ar savu vīru bija Miracle pilnas slodzes darbiniece operatore Jekaterina Tarasova. Neskatoties uz to, ka viņa neieņēma nekādus amatus (es nopirku biļeti par savu naudu un braucu ar visiem kā parasts tūrists), es vienmēr palīdzēju vietējiem gidiem organizatoriski. Un, kad Zanzibārā ar divām vietām rezervētā viesnīcā nepietika, viņa pēc pašas iniciatīvas kopā ar vīru devās uz citu uz daudz sliktākiem nosacījumiem.

Tātad "Brīnuma" pulvera kolbā joprojām ir šaujampulveris, un viņa kazaku spēks nav izsīcis. Vladimirs Antonovs