|
autors:
Pakalpojuma iegādes datums: 07 maijā 2013 Rakstīts: 16 maijā 2013 |
|
Ceļojumu aģentūra: Шоколад (Kijeva) Pakalpojuma veids: экскурсионный тур |
Uz maiju braucām uz Sanktpēterburgu, no operatora "Chocolate", saimnieks bija tūrisma aģentūra "Lena Tour". Iespaidu daudz, diemžēl negatīvi. Pirmkārt, sūdzības par autobusu, 22 stundas ceļā ar neapsildāmu transportlīdzekli - testi nav priekš vājprāta. Uzvilka visu, kas bija līdzi, nebija iespējams sasildīties, tikai autobusa pirmais stāvs bija apsildīts. Viņi vērsās pie eskorta, atbildot: "kam tur ir auksti, tas lai paliek mājās," noskaņojums jau pēc pārvākšanās nebija priecīgs. Viesnīcā nokļuvām tikai vakarā, lai gan jau 7 no rīta bijām Sanktpēterburgā, pēc negulētās nakts mēģinājām iepazīties ar Pēterburgas skaistumu, bet tas nav tas dīvainākais. Otrajā dienā pēc ierašanās izrādījās, ka mums bija jāpārvācas uz citu viesnīcu, līmeņa ziņā daudzkārt sliktāka nekā tajā, kur mēs dzīvojām. Turklāt mūsu eskorts plānoja pārcelšanos uz dienas vidu, attiecīgi starp divām papildus ekskursijām, kurš nevēlējās doties papildu braucienā. ekskursijas, tajā laikā bija vai nu jāsēž autobusā, vai jāpanāk viņu. Savādi, bet daudziem tūristiem šim laikam bija savi plāni, kurus nācās atlikt. Rīkojāmies vienkāršāk, palūdzām eskortam atstāt mūsu mantas autobusā, bet viesu kartes reģistratūrā, lai būtu brīvs laiks, par ko mums vairākkārt paziņoja. Taisnības labad gan jāsaka, ka brīdī, kad par to vienojāmies ar eskortu, viņu, starp citu, sauc Sergejs Burnusuzs, viņš bija piedzēries, jo tajā pašā dienā vienam no šoferiem bija dzimšanas diena. (Un tieši tādā dzērumā cienījamais Sergejs savāca tūristiem pases). Rezultātā vakarā nonākam viesnīcā un uzzinām, ka Sergejs paņēma mūsu viesu kartes un aizgāja, kamēr viņš spilgti un krāsaini aprakstīja gan darbiniekus, gan mūsu līdzbraucējus, lai mēs viņu meklējam, zvanām un pajautājam. apmesties, un viņš izlems, kad viņam jāierodas, un tā viņš "pasniegs mums mācību" Pa to laiku mēs, saka, dzīvosim zālē. Pavadītāja sašutumu izraisīja tas, ka mēs nebijām klāt izlīguma faktam, neņēmām līdzi savas mantas, un viņam, nabadziņam, pašam bija jāripina mūsu koferi. Mūsu sākotnējās vienošanās par šo tēmu, acīmredzot, nesasniedza viņa apziņu.. Mūsu mēģinājumi tikt cauri bija veltīgi, un istabā iekļuvām tikai pēc pusnakts, kad mūsu grupa atgriezās un Sergeja sieva bez paskaidrojumiem un atvainošanās iedeva mums kartes. Kopumā, ja apraksta šokolādes pārstāvju saziņas veidu ar tūristiem, tad tā ir rupjība un piedzeršanās. Likās, ka atbraucām bezmaksas tūrē, uz mums var bļaut, par mūsu pašu naudu, nejauki, tāpat vien vai pat "pamācīt stundu", kā mūsu gadījumā, it kā mēs būtu nonākuši soda kolonijā, un ne atvaļinājumā. Iesaku visiem, ceļojot uz Sanktpēterburgu, apsvērt jebkādas iespējas, izņemot Chocolate un Lena-Tour.