|
autors:
Pakalpojuma iegādes datums: 01 novembris 2011 Rakstīts: 25 augusts 2012 |
|
Ceļojumu aģentūra: Колизей (Kijeva) Pakalpojuma veids: авиаперелёт, оформление визы, другие услуги |
"Esi uzmanīgs! Neuzticieties tūrisma aģentūrām!
"Neejiet uz Kolizeju, tur jūs tiksit maldināts!"
Rakstām par to, kā sazinājāmies ar Kolizeja tūrisma aģentūru
un to ļoti nožēloju (ceļojums uz Kanādu, Grieķiju un Turciju).
Ceļojumu aģentūra "Coliseum"
(Sadovaya iela, 1, 401. kabinets, 4. stāvs).
G. Nikolajevs, Ukraina.
Mēs ar draugu piedalījāmies programmā studentiem un tiem, kas tikko bija beiguši universitāti, lai strādātu viesnīcā Turcijas kūrorta zonā. Saskaņā ar informāciju, ko Kolizejs mums sniedza, pirms izbraukšanas brīža mēs zinājām šādus mirkļus:
1. Darbs Sera Palace viesnīcā Antālijas pilsētā (5 zvaigžņu viesnīca)
2. Nakšņošana apartamentos strādājošam personālam 5 minūšu gājiena attālumā no viesnīcas, 2-4 cilvēki numurā (mājas / istabas viesnīcas personālam)
3. 3 ēdienreizes dienā viesnīcā
4. Alga $450 mēnesī
5. Viesnīca atrodas pie jūras, tas ir, gājienā no mūsu naktsmītnes 5-7 minūtes.
2012. gada 1. jūnijā mūs informēja, ka no mūsu algas tiks ieturēts nodoklis 150 USD apmērā, kas nozīmē, ka mūsu alga dienu pirms izbraukšanas pēkšņi no 450 USD uz 300 USD. Interesanti kļuva, no kurienes tādi skaitļi radušies un kāpēc mūs par to informēja dienu pirms izlidošanas. Tas ir, jautājums bija iet vai nē. Mēs attiecīgi vienojāmies, jo jau bijām iztērējuši naudu steidzamām izziņām, medicīniskajai pārbaudei, dokumentu tulkošanai turku valodā (labas uzvedības sertifikāts, diploms utt.)
Ierodoties mūs sagaidīja 2 meitenes. Viena no viņām runāja angliski un teica, ka nezinot, kur dzīvosim, kādos apstākļos, kur strādāt un kas arī neteica, solīja mūs aizvest uz viesnīcu un tur pabarot. Ieradāmies 13:00 un līdz 19:00 sēdējām kafejnīcā netālu no lidostas, un tas ir 6 stundu gaidīšana bez ēdiena un dzēriena pārējiem programmas dalībniekiem. Tiklīdz visi bija sapulcējušies, pie mums ieradās mikroautobuss, kurš gandrīz 1,5 stundu mūs veda uz mūsu “apartamentiem”. Kad visi redzēja, kur mūs atveduši, likās, ka šis ir pamests Meksikas rajons ar nelegāliem iedzīvotājiem. No hosteļa logiem uz mums skatījās turku pūlis. Mūs ar meitenēm aizveda uz ēkas 3.stāvu uz mūsu istabiņu, kurā bija 2 dzelzs divstāvu gultas, ar netīriem matračiem un spilvendrānas vietā uz spilveniem somas. Istaba nebija iztīrīta, elementāri, vismaz grīda nebija mazgāta. Tas bija nokaisīts ar matiem un atkritumiem. Nav karstā ūdens, nemaz nerunājot par to, ka pēc ledainas dušas nav pat ar ko nožūt, tāpēc pēc divām dienām ceļā neviens nevar nomazgāties, izlietne ir aizsērējusi ar tamponiem un vates kociņiem, kā arī pati duša, kurā pat flip flops nelabprāt ienāk. Nolēmām lietas neizpakot, jo nebija kur tās likt, vienīgais istabas vidū bija kaut kas, kas izskatījās pēc telts ar avīzēm - laikam bija skapis 4 meitenēm uz pusgadu. Mēs nolēmām uzņemt dažas fotogrāfijas, tad devāmies meklēt manu puisi un tajā pašā laikā redzēt, kur viņi viņu apmetināja. Patiesībā mums joprojām ir VIP zona, salīdzinot ar to, kur viņš grasījās dzīvot 4 mēnešus. Durvīm nav rokturu, tas ir, nāc iekšā, paņem naudu, pases, lietas, ko gribi, kamēr esam darbā. Istabas vidū ir matracis, uz kura pat pretīgi sēdēt, nemaz nerunājot par gulēšanu. Sienas ir izģērbtas. Istabās nav gaismas (izdegušas spuldzes), duša (precīzāk netīra panna) atrodas pie bedres grīdā - tā saucamā tualete, kurai pat nav skalošanas mucas, ir tikai šļūtene. krānā, lai nomazgātu savas lietas, kamēr, iespējams, kāds mazgājas dušā. Mēs esam izglītoti cilvēki, augstskolu absolventi, ar labu skolu vidējo izglītību, ar speciālista diplomu 5 gadu beigās augstskolā, kas zina angļu valodu labā līmenī, un viņi mūs ieliek tā, it kā mēs būtu tikko paņemti ko daži bomži uz ielas un apmetušies šajā , atvainojos par izteicienu "odze"! Pēc tam, kad mēs to visu redzējām savām acīm. Pirms izbraukšanas mums teica, ka rakstīsim vēstules, ka esam pametuši māju pēc savas iniciatīvas, ka turkiem ar to nav nekāda sakara utt., no kā mēs uzreiz atteicāmies, jo tas nebija mūsu iemesls. faktiski atdeva biļetes pēdējo naudu. Un mēs varējām paēst ātrās uzkodas un nopirkt pudeli ūdens ceļojumam. Vispār lidostā 2 naktis gulējām uz krēsliem un 3dien ap 11:45 kāpām lidmašīnā mājup. Ierodoties Odesā, iedevām pēdējo naudu par taksi no lidostas un mikroautobusu uz Nikolajevu.
Tas ir tieši tas, kas īpaši attiecas uz ceļojumu uz Turciju. Bet diemžēl ar to mūsu stāsts nebeidzas...
Tūrisma aģentūras Colosseum slieksni pārkāpām 2011. gada oktobrī - tad sākās visas mūsu problēmas un izdevumi par dažādām programmām, papīriem, kā rezultātā nekur nedevāmies, izņemot neveiksmīgo vilcienu uz Turciju, kur esam. trīs Dienu pavadījām lidostā, pēc kuras aiz izmisuma bijām spiesti atgriezties mājās. Sākotnēji iesniedzām dokumentus un samaksājām par programmu Work and Study Canada. Samaksa un pilna dokumentu pakete uz Kolizeju tika atvesta 2011.gada decembrī. Cik zināms, Kanādas konsulāts dokumentus izskata 2-3 nedēļu laikā, ārkārtējos gadījumos - mēneša laikā. Bet pēc trim mēnešiem no Kolizeja nekāda informācija par mūsu dokumentiem netika saņemta. Vēl mēnesi zvanījām gandrīz katru dienu un centāmies iegūt vismaz kādu informāciju par saviem dokumentiem. Mēs arī rakstījām vēstuli tieši Kanādas konsulātam ar lūgumu pārbaudīt, vai mūsu dokumenti ir iesniegti un kādos datumos, pēc tam viņi aprīļa sākumā man piezvanīja no Kanādas konsulāta no Kijevas un jautāja, kas viņa ir, no kura uzņēmuma viņa iesniedza. dokumentus, vai arī viņa pati atnesa dokumentus uz konsulātu. Kopumā mums radās iespaids, ka mūsu dokumenti vienkārši tika pazaudēti vai nu Kijevā, vai Nikolajevas "Kolizejā", vai arī viņi vienkārši par tiem aizmirsa un nekad tos neatnesa uz konsulātu laikā. Tāpat, uzzinājuši no Nikolajevas "Kolizeja" par vīzu atteikumu, nesaņēmām nekādu paskaidrojuma vēstuli, kurā būtu norādīts atteikuma iemesls. Pēc pāris dienām mēs tomēr panācām šos dokumentus, tomēr joprojām stipri apšaubām to autentiskumu. Mums arī pasē ir pierādījums, ka tikai 19.aprīlī mūsu dokumenti tika iesniegti konsulātā, kur tika samaksāta konsulārā nodeva. Izmetām darbu un arī mans puisis uz diviem mēnešiem slēdza savu, bet beigās nekur nebraucām, gaidījām atmaksu par pašu koledžu Kanādā.