Andora un Barselona - pārsteidzošs duets
Sestā tū res "Divi kaislī bas poļ i" diena:
Andora – pirmā iepazī š anā s.
Lai arī š odien bija iespē ja pagulē t nedaudz ilgā k, bet kā lai var palaist garā m tik lielisku iespē ju, kaut nedaudz apskatī t š o kalnaino mazo valstiņ u. Galu galā pat sapņ os es neplā noju š eit apmeklē t, un tad parā dī jā s tik laimī ga iespē ja. Galu galā , mē s nebraucā m tikai tranzī tā caur Andoru, mē s nakš ņ ojā m brī niš ķ ī gā.4 zvaigž ņ u viesnī cā Firstistes galvaspilsē tā , un š eit pavadī jā m 2-3 stundas brī vā laika.
Atseviš ķ i es vē los jums pastā stī t par brokastī m viesnī cā . To, ka brokastis š eit bū s ļ oti labas, izlasī ju internetā . Bet, kad es redzē ju visu bufetes sortimentu, tas pā rsniedza visas cerī bas. Bez izciliem gaļ as un siera gardumiem, vairā kiem siltiem ē dieniem desu, bekona un olu kultenes veidā , galdā bija sarkanas zivs izcirtņ i, svaigi dā rzeņ i: tomā ti, gurķ i, saldā paprika un vē l kas tā ds, kas man nav. pat zinā t nosaukumu.
Un augļ i bija gan salā ti, gan veseli, labi, svaigi ananā si arī tika sagriezti gredzenos. Un galda priekš ā stā vē ja trī s lielas atvē rtas vī na pudeles. Bija sarkanvī ns, rozā un baltvī ns. Man vairā k garš o sarkanvī ns, tā pē c sā ku ar to. Tad nolē mu pamē ģ inā t rozā , smarž oja pē c rozē m. Baltajai krā sai vietas nepietika.
Pē c tik sā tī gā m brokastī m izejam no viesnī cas un reģ istratū rā pajautā juš i, uz kuru pusi doties uz pilsē tas galveno ielu, dodamies iepirkties. Pa ceļ am uz autobusu Marina pastā stī ja, ka tur ir beznodokļ u zona, un cenas visā m precē m ir zemā kas nekā Francijā un Spā nijā , par kā diem 20-30%. Tā pē c mē s nolē mā m pā rbaudī t, vai tas tā ir.
Bija vē l diezgan agrs, un apģ ē rbu veikali vē l bija slē gti, bet netā lu no viesnī cas atradā m lielu lielveikalu un iestrē gā m tajā uz ilgu laiku.
Patieš ā m, tik lielu stipro alkoholisko dzē rienu, olī veļ ļ as, Š veices š okolā des, augļ u, gaļ as gardumu izvē li nekur citur neesmu redzē jis. Un te nopirkā m spā ņ u vī nu "Rioja" un "Jerez", un olī veļ ļ u 3 litru dzelzs kannā . Mē s jau zinā jā m, kā izvē lē ties olī veļ ļ u, tā pē c izvē lē jā mies labā ko spā ņ u valodu. Mans vī rs testē š anai nopirka ruma un anī sa degvī nu. Cenas bija ap 4 eiro. Mazmeitas pirka daž ā da dizaina š okolā des. Ī paš i viņ iem patika š okolā des konfektes pogu formā ar glazū ru.
Pē c lielveikala atgriež amies viesnī cā , pa ceļ am nofotografē ju daž as apkā rtē jā s ielas. Bet neko tik neparastu es neredzē ju, tikai omulī gu tī ru pilsē tu, cauri pilsē tai tek kalnu upe ar krā cē m. Daudz viesnī cu un veikalu. Vispā r tū ristu paradī ze. Nu jā steidzas sapakot lietas. Galu galā maisi tiek pievienoti.
Izbraucā m, kā plā nots, pulksten 11. Grupa turpina iepriecinā t ar savu punktualitā ti. Pa ceļ am no Andoras uz Spā niju mū s apturē ja policija. Domā jā m, ka mū s pā rbaudī s, sagatavoja pases, bet Marinai tikai prasī ja: vai tu pā rvadā daudz kontrabandas? Uz ko viņ a atbildē ja, ka mē s ieradā mies vē lu vakarā un jau ejam prom, tā pē c mums nebija laika gandrī z neko nopirkt. Neviens mū s nepā rbaudī ja, un mē s mierī gi devā mies ceļ ā uz Spā niju. Izrā dā s, ka alkohola un produktu eksportam no Andoras ir noteikta norma. Jo cenas š eit ir zemā kas nekā Spā nijā , un Spā nijas pierobež as iedzī votā ji brauc š eit un pē rk visas preces lielos daudzumos. Š im nolū kam ir muitas kontrole. Bet ne pā rā k stingri. Viņ i visvairā k pā rbauda automaš ī nas ar Spā nijas numuriem. Un mums autobusā ir Polijas numuri.
Pasu kontroles nebija ne pie ieejas, ne pie izejas.
Andora uzņ em visus tū ristus, kuri ceļ o pa Eiropu ar jebkuru vī zu.
Tā notika mū su pirmā iepazī š anā s ar Andoru.
Sestā diena – pē cpusdiena
Barselona – Priecā jos iepazī ties!
Mē s dodamies uz Barselonu, bet pa citu ceļ u. Š is vairs nav tas skaistais serpentī ns, ar kuru braucā m naktī . Esmu nedaudz vī lies. Barselona atrodas 205 km attā lumā . Pabraucam garā m skaistiem zaļ iem kalniem, kaut kā dam ezeram, tad braucam gar upes krastu. Ainava pamazā m mainā s uz lī dzenā ku. Ejam garā m kalnu grē dai, uz kuras atrodas Monseratas klosteris. Marina vē rš to tū ristu uzmanī bu, kuri rī t š eit ieradī sies ekskursijā.
Ap 14:00 braucam lī dz Olimpiskā ciemata zonai, kur mums jā paņ em Barselonas ceļ vedis. Kamē r viņ a ir prom, mums ir 15-20 minū tes brī va laika pie foto. Barselonā bijā m jau pagā juš ogad, bet pilsē ta ir skaista un priecā jamies atkal satikties. Barselonā karstums ir 30 grā di.
, cilvē ki peldas un sauļ ojas. Pludmale ir smilš aina un skaista. Es tik ļ oti gribē ju atgriezties ū denī un klī st lī dz ceļ iem. Bet te jau zvana autobusam, un mē s braucam uz aptauju.
Ceļ vedis uz Barselonu Sofiju. Mikrofona klā tbū tne pie gida mū s iepriecinā ja. Sofija jautā ja, kurā viesnī cā mē s apmetā mies. Marina viņ ai teica, ka atrodas Guell Park rajonā , tā pē c Sofija koriģ ē ja savu marš rutu. Vispirms izbraucā m pa pilsē tu pa apli, tad apstā jā mies objektā pie Gotiskā kvartā la, un mums bija pilna pastaigu ekskursija pa Gotisko kvartā lu. Tas bija liels pluss mū su aptaujai, jo š ī ekskursija parasti tiek pieš ķ irta kā maksas izvē les priekš mets. Pagā juš ajā gadā š o kvartā lu neapmeklē jā m, bet tagad š o robu esam aizpildī juš i. Jā saka, tā kā neesmu liela š ā du kvartā lu cienī tā ja, š ī ekskursija mani ī paš i neaizskā ra. Bet, lai pilnī bā iepazī tos ar Barselonu, ir jā dodas uz turieni.
Pē c gotiskā kvartā la pā rceļ amies uz Sagrada Familia katedrā li. Arī tur Sofija ilgi stā sta grupai par katedrā li. Bet te mē s bijā m jau pagā juš ajā gadā , tā pē c paš i atkal izstaigā jā m katedrā li, uzfilmē jā m ī su video un devā mies uz dā vanu veikalu blakus katedrā lei. Un viņ i nezaudē ja, jo drī z visa grupa tur pievilka. Tur ir bezmaksas tualete.
Man bija mē rķ is nopirkt tur tū ristu karti ar apskates objektiem krievu valodā . Š ā das kartes par 4 eiro bija plauktā visā s valodā s, izņ emot krievu. Redzams, ka krievvalodī gie tū risti jau ir izpā rdoti, bet par jaunā m kartē m nav ziņ ojuš i. Un tā pē c es lū dzu Sofiju atnest man š ā du kartiņ u. Es ilgi gaidī ju, bet tomē r viņ i to atveda no kaut kur aizmugures istabas. Nevienu citu grupā neinteresē ja kartes.
Pē c katedrā les atkal braucam cauri pilsē tai, pa logu skatā mies uz Gaudi mā jā m, paejam garā m Spā nijas laukumam un tad Marina saka, ka mums ir izmaiņ as viesnī cas atraš anā s vietā , un mē s dzī vosim Plaza de. Spā nijas apgabals. Visi priecā jas par š o pagriezienu ar viesnī cu.
18:00 dodamies uz viesnī cu. Jā saka, ka š eit atkal savas prasmes parā dī ja mū su š oferis. Lai mū s nogā dā tu lī dz paš ā m viesnī cas durvī m, viņ š veselu kvartā lu nobrauca pa š auru vienvirziena ielu atpakaļ gaitā . Mē s pat pajokojā m par to, atcerē jā mies bā rdainu anekdoti par š o tē mu. Bet viņ š mū s nogā dā ja tieš i lī dz durvī m, un jau 18-15 es uzņ emu pirmo fotoattē lu istabā . Dzī vokļ u viesnī ca BCN Montjuic 3*. Istabā bija priekš nams ar dī vā nu un galdu, neliela virtuve un guļ amistaba. No istabas logiem paveras skats uz iekš pagalmu ar ziemas dā rzu. Mē s bijā m mierī gi un klusi. Viss ir lieliski piemē rots atpū tai.
Ā rā joprojā m ir gaiš s, un mē s ā tri pā rģ ē rbjamies un dodamies uz Plaza de Españ a.
Salī dzinā jums veikts ne par labu Barselonai. Bet vakariņ ā m atradā m ko nopirkt.
Atraduš i ē stgribu, mē s atgriež amies viesnī cā , un savā virtuvī tē es gatavoju mums vienkā rš as vakariņ as. Visi nosacī jumi tam ir sniegti š eit. Un pats galvenais, ir parasts tukš s ledusskapis. No pagā juš ā gada ceļ ojuma man jau bija priekš stats par spā ņ u virtuvi, un personī gi man tas neder. Man nepatika viņ u paella, un es uzreiz nolē mu, ka Spā nijā mē s ē dī sim viesnī cā . Lai to izdarī tu, lī dzi ņ ē mā m ā tri pagatavojamā s zupas un graudaugus, bet lielveikalos pē rkam gaļ as gardumus, piena produktus, dā rzeņ us un augļ us, sulas, alu un stipros alkoholiskos dzē rienus. Bija arī neliela problē ma ar maizi. Bet tad sā kā m pirkt veselus bulciņ u iepakojumus, un tā dā veidā š o problē mu atrisinā jā m.
Turpmā k, kad mums bija dienas ar pā rvā kš anos, š ī s maizī tes ar gaļ as gardumiem sagatavoju iepriekš vakarā nelielā plastmasas traukā , ko paņ ē mu lī dzi, visu ievietoju ledusskapī uz nakti un tad paņ ē mu lī dzi. autobuss no rī ta, kopā ar augļ iem un alu. Un pirms ieraš anā s nā kamajā pilsē tā izņ ē mā m krā jumus un veldzē jā mies autobusā un jau ekskursijā ar izsalkuš ā m acī m neskatī jā mies pē c kumosiņ a. Ja bija iespē ja, tad atkal devā mies uz lielveikalu un atkal nopirkā m nepiecieš amā s lietas vakariņ ā m. Tā dē jā di mans vī rs nekad nebija izsalcis un dusmī gs. Daž kā rt izglā bā m arī saldē jumu un banā nus.
Nu, tagad ir laiks atpū sties. Rī t mums bū s neatkarī ga Barselona.
Septī tā diena – neatkarī gā Barselona
No rī ta viesnī cā ir diezgan pieklā jī gas bufetes tipa brokastis, un daļ a no grupas dodas uz Monserratas klosteri.
Mē s jau apmeklē jā m visas izvē les programmas, kas tika piedā vā tas pagā juš ajā gadā , tā pē c š odien mums ir sava programma Barselonā . No visiem zinā majiem tū risma objektiem mē s neesam apskatī juš i Spā nijas ciematu un akvā riju. Spā nijas ciemats atrodas 10 minū š u gā jiena attā lumā no viesnī cas, un mē s sā kam no turienes.
Pulksten 10 no rī ta esam jau nopirkuš i divas biļ etes par 9.5 eiro un izejam pa muzeja vā rtiem. Neatkarī gi no agra laika, ķ ī nieš u grupa jau bija mums priekš ā . Man atkal bija jā gaida, lī dz viņ i devā s uz priekš u pa marš rutu.
Kā pielikumu pie biļ etē m mums iedeva nelielu muzeja ceļ vedi ar ē ku numuriem daž ā du krā su apļ os, un te plā nā bija neliela Spā nijas karte, uz kuras zem vienā dā m krā sā m bija atzī mē ti reģ ioni. kā apļ i. Tas ir tā pē c, lai jū s varē tu atš ķ irt ē kas pē c piederī bas reģ ionam. Es uzreiz nesapratu, kas un kā , un tad sapratu, un jau varē ju orientē ties tā lā k.
Plā ns bija 4 valodā s: spā ņ u (vai katalā ņ u), arā bu, krievu un ķ ī nieš u. Bija arī audiogids, bet krievu valodā audiogida nav.
Ceļ vedī bija rakstī ts, ka muzejā nav pā rstā vē tas divas autonomijas: Kanā riju salas un Rioja. Par salā m, kas atrodas tā lu, ir skaidrs, un tas, kā pē c nav Riohas, paliek noslē pums.
Uzticī gi izstaigā jā m visu ciematu, ceļ vež a vadī ti. Visvairā k muzejā bija ķ ī nieš i un skolas vecuma bē rni. Bē rni tika vesti pa teritoriju veselā m klasē m. Visticamā k, viņ iem bijusi objekta stunda Spā nijas vē sturē.
Pa muzeju staigā jā m gandrī z divas stundas, kad izgā jā m no tā , bija 11-50.
Ko lai saka par š o mū su paš u vadī to ekskursiju: vispā rē jai Spā nijas izpratnei tā bija noderī ga ekskursija, bet gaidī ju vairā k, kaut ko neparastu, tā pē c bija neliela vilš anā s. Atceros savu sajū smu par muzeju "Itā lija miniatū rā ", š eit tā du sajū smu neizjutu.
Pē c Spā nijas ciemata mē s ar eskalatoru uzbraucam lī dz Nacionā lajai pilij. Mē s tur sē dē jā m uz soliņ a, apbrī nojā m apkā rtē jā s ielas no augstuma. Uz muzeju nedevā mies, laiks ir brī niš ķ ī gs, tā pē c nolemjam pastaigā ties pa Montjuic kalnu.
Pa ceļ am dodamies uz olimpisko stadionu. Pagā juš ajā gadā mē s jau bijā m FC Barcelona Camp Nou stadionā , un š odien mums ir iespē ja apmeklē t Olimpisko stadionu. Vā rti bija atvē rti un ieeja bija bez maksas. Bet tā lā s ejas nav, tikai neliela platforma pie ieejas. Ar to pietika stadiona apskatam un daž ā m fotogrā fijā m.
Olimpiskais stadions ir diezgan pieticī ga ē ka salī dzinā jumā ar Camp Nou, apmē ram trī s reizes mazā ka. Pie ieejas stā v kolonna ar bļ odu olimpiskajai ugunij. Un tur pie ieejas mums bija interesanta tikš anā s.
Pie ieejas stadionā stā v tā ds "mač o" baltā uzvalkā ar kaut kā du burciņ u un vā c ziedojumus, it kā olimpisko sporta veidu attī stī bai. Bet tā dus blē ž us Ukrainā esam redzē juš i daudz, tā pē c smejoties un sarunā joties ejam garā m, un pē kš ņ i š is “mač o” pē c mums krieviski ar nepā rprotami armē nisku akcentu saka, ka “š ie krievi ir tik alkatī gi, nekad nekalpo. ” Te jau mē s izplū dā m skaļ os smieklos, un teicā m, ka "uzreiz izdomā jā m, jū s mū s neapmā nī sit, jū s varat audzē t eiropieš us. " Tā cilvē ki no bijuš ajā m padomju republikā m Barselonā mē ģ ina apkrā pt tū ristus, tur jau tagad plosā s krā pš ana.
Netā lu no stadiona atrodas olimpisko č empionu aleja ar sporta apavu misiņ a pē dā m. Es nevarē ju savu vī ru ilgi aizvest prom no š ī s alejas, manuprā t, viņ š nofilmē ja katru pē du. Es atceros tikai Sergeja Bubkas un Martinas Navrotilovas apavu pē das nospiedumu un Nadijas Komaneč i kailā s sī kā s pē das nospiedumu.
Tā lē nā m kā pā m kalnā garā m ziedoš iem krū miem un palmā m un devā mies uz skatu laukumu uz ostu. Ir kiosks ar suvenī riem un neliels kiosks ar ū deni un saldē jumu. Nolemjam atgū t spē kus pē c kā puma, nopirkt saldē jumu, iekā rtoties uz brī va soliņ a ar brī niš ķ ī gu skatu uz jū ru un ostu. Sē ž am un baudā m silto laiku, sauli un visu to skaistumu, kas mū s ieskauj. Mē s ilgi sē dē jā m, atpū tā mies, un pulkstenis jau rā da 14-30. Ir pienā cis laiks domā t par pusdienā m. Akvā rija apmeklē jumu atstā jā m nā kotnei.
Atgriež amies atpakaļ (no kalna ir diezgan viegli aizbraukt), un nolemjam noorganizē t vakariņ as viesnī cas numurā . Lai to izdarī tu, mē s atkal dodamies uz lielveikalu Arē nā.
Par š o tirdzniecī bas centru jā raksta atseviš ķ i. Barselonā bija divi vē rš u cī ņ u arē nas, vecais Spā nijas laukumā un jaunais ar nosaukumu "Sports" un pē c tam "Monumentā ls". Tā tad vecajā arē nā cī ņ as tika pā rtrauktas tā lajā.1977. gadā.
Un arē nā "Monumental" pē dē jā vē rš u cī ņ a notika 2011. gada 5. septembrī . Tagad Katalonijā vē rš u cī ņ as ir aizliegtas. Cik ilgi ir jautā jums. Jau ir bijusi kustī ba, lai š o likumu atceltu.
Viņ i nolē ma veco arē nu pā rbū vē t par tirdzniecī bas centru, tač u tam nepietika naudas, tā pē c rekonstrukcija ievilkā s ilgu laiku. Un tikai 2011. gada 25. martā tika atklā ts tirdzniecī bas centrs Arē na. Ā rpus Arē nas fasā de palika neskarta, bet iekš pusē tā ir ļ oti skaista un oriģ inā la. Seš i stā vi aplī ir piepildī ti ar veikaliem, restorā niem utt. Un uz jumta ir lielisks skatu laukums, kā arī restorā ni. Jū s varat uzkā pt uz jumta ar ā rē jo liftu par 1 eiro, vai arī jū s varat uzkā pt ar eskalatoru iekš ā , no stā va lī dz stā vam, bez maksas. Mē s uzkā pā m tur augš ā ar eskalatoru. Kas attiecas uz mani, eskalators ir droš ā ks un interesantā ks.
Tā nu atkal devā mies uz lielveikalu Arena, lai iegā dā tos pā rtikas preces ne tikai pusdienā m, bet arī turpmā kajā m divā m dienā m.
Galu galā , saskaņ ā ar programmu, rī t mē s pā rcelsimies uz Madridi, un tur mē s paņ ē mā m visus piedā vā tos izvē les priekš metus, un mums vienkā rš i nebū s laika meklē t pā rtikas noieta vietas.
Pē rkam divas kū pinā tas desas nū jas par 3 eiro gabalā . sver 0.5 kg, noliktavā . Sā kumā domā jā m, ka esam kļ ū dī juš ies cenā , aizgā ju pie kases precizē t, tur teica, ka viss ir pareizi. Tad domā jā m, ka tā ir kaut kā da zemas kvalitā tes desa, bet nolē mā m, ka ņ emam paraugam, kur mū sē jais nepazuda. Sanā ca izcila dabī gā desa un pat ar sarkanā s paprikas garš vielu, bet ne pā rā k pikanta. Man atseviš ķ i ņ emam vairā kas vakuumpakas vā rī ta š ķ iņ ķ a, svaigu dā rzeņ u un banā nu un garš ī gas lielas purpursarkanā s vī nogas no augļ iem. Un, protams, sarkanvī ns un alus. To visu iekrauj istabā ledusskapī.
Mū su pusdienas bija garš ī gas un barojoš as. Pē c vakariņ ā m mē s jutā mies miegaini, un mē s nedaudz pagulē jā m.
Kā rtē jo reizi bijā m gandarī ti par viesnī cas atraš anā s vietu tik tuvu Spā nijas laukumam.
Pulksten 17 viņ a pagrū da vī ru malā , sakot: "Nav ko gulē t, ejam pastaigā ties, jo vē l neesam uzkā puš i uz Arē nas jumta. "
Ā rā joprojā m spož i spī d saule. Pa ceļ am uz Arē nu paeju garā m nelielam apavu veikalam, nolē mu tur ieskatī ties, paskatī ties, ko tur tirgo. Un tur strā dā divas ķ ī nietes, bet es zinu daž as frā zes angļ u valodā , un viņ as mani saprata. Palū dzu pielaikoš anai baltos mokasī nus, tie visi bija daž ā da stila, bet par vienu un to paš u cenu 10 eiro.
Es neņ ē mu lī dzi daudz apavu, tikai zā bakus un sporta apavus, un š eit, Spā nijā , bija tik karsts, ka sandales bū tu gluž i piemē rotas. Tā nu viņ i man atnesa vairā kus pā rus pielaikoš anai, un es izvē lē jos vienu no tiem un uzreiz uzvilku un ieliku sporta apavus kastē un iedevu vī ram somā . Un labi, ka es tos nopirku, izgā ju tajos visur visā s ekskursijā s, un manas kā jas nemaz nenogura.
Tā mē s jaunā tē rpā uzkā pjam uz Arē nas jumta, tur ejam riņ ķ ī un apbrī nojam apkā rtnes skatus. No š ejienes kā plaukstā var redzē t strū klakas. Bet vē l ir agrs un gaiš s, ieslē gsies tikai pulksten 19. Vē l ir palikusi pusstunda, bet mē s gribam redzē t, ka darbs sā kas no š ejienes no jumta, tā pē c nolē mā m pagaidī t š eit.
Kamē r mē s ejam uz veikalu, es iegā ju sievieš u apģ ē rbu veikalā un pat paņ ē mu vasaras bikses un sikspā rņ u kreklu, lai pielaikotu. Bet bikses man nederē ja, un es nepirku pakeš u failu, es gribē ju komplektu. Tā pielaikoš anas laikā nemanot pagā ja pusstunda, un te nu atkal esam uz Arē nas jumta, un š ajā brī dī sā k darboties strū klakas.
Š eit nav dzirdama mū zika, un joprojā m ir gaiš s, tā pē c vē l nevar redzē t fona apgaismojumu, tač u skats no š ejienes ir ļ oti skaists. Vī rs uzņ em nelielu videofilmu, fonā daž as fotogrā fijas, un mē s nokā pjam lejā un dodamies turp pie strū klakā m. Kad mē s to sasniedzā m, bija jau tumš s, un tagad strū klakas dzirkstī ja visā s varavī ksnes krā sā s.
Un cilvē ku ir daudz, un visi cenš as tikt tuvā k strū klakā m. Arī mē s neatpaliekam, atrodam ē rtu vietu, un vī rs sā k filmē t. Nofilmē ts 10 minū š u video. Tagad mē s skatā mies š os videoklipus mā jā s un vē lamies tur atgriezties vē lreiz.
Pē c restaurā cijas strū klakas kļ uva vē l jaudī gā kas un skaistā kas, un galvenais, nebija ž ogu, varē ja uznā kt un apsē sties strū klakas malā nofotografē ties.
Mē s redzam š ī s strū klakas otro reizi un nebeidzam tā s apbrī not. Nostā vē juš i lī dz 21:00, atgriež amies viesnī cā . Uzņ emto video un gū to iespaidu pavadī jumā atkal ieturam vakariņ as istabā , un jau gatavojamies satikties ar mums vē l nepazī stamu Spā nijas daļ u.
Rī t dosimies uz Madridi.
