Brauciens uz Andoru. Secinājums

31 Janvāri 2019 Ceļošanas laiks: no 07 Janvāri 2019 ieslēgts 14 Janvāri 2019
Reputācija: +15097.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Vairs nebija spē ka vilkt smagus vā kus, un mē s tos grū stī jā m ar kā jā m, virzoties rindā uz nosē š anos. Kā da meitene prasī ja, kas mums tur ir, mū zikas instrumenti? Es jokoju par vieglajiem lož metē jiem. Vai mē s spē tu ar kā jā m trauslos mū zikas instrumentus! Aviokompā nijas vī rieš u kā rtas pā rstā vim mums bija tikai viens jautā jums: "Vai lidojam tranzī tā ? " Uz ko blakus stā voš ā sieviete, š ķ ietami inteliģ entā ka (vai varbū t zinoš ā ka), smejoties viņ am teica: "Jā , no Andoras. " Par tā m uzreiz izdrukā jā m bagā ž as birkas un č ekus. Mū su bagā ž as un rokas bagā ž as svars vairs nevienu neinteresē ja. Turklā t soma ar zā bakiem, kas bija jā iepako kopā ar maciņ u, pā rbaudes laikā tika izpakota, un nebija ar ko to aizlī mē t. Tā pē c mē s viņ u ievilkā m salonā . Un slē pes tika atstā tas piedurknē pie lidmaš ī nas ieejas. Tā pat kā atstā t bē rnu ratiņ us.


Kā pē c viņ i mums atņ ē ma visu portvī nu? Viņ š tik un tā nebū tu iekļ uvis salonā . Es zinu, es zinu! Par to, ka devā mies ciemos, ziniet kam. Nu mums viss kā rtī bā ! Portvī ns dzē rā s vairā kus gadus uz priekš u. Par ko cieta Verka? Viņ a bija Krimā , pē dē jo reizi, apmē ram pirms 8 gadiem! Viņ ai bija paredzē tas divas pudeles.

Mums ir vietas, varē tu teikt, elites. Pirmā s trī s rindas, acī mredzot, aizņ ē ma biznesa klase vai kaut kā da ekonomiskā prē mija. Tie bija norobež oti ar aizkaru. Ceturtā rinda bija tukš a, un mē s sē dē jā m piektajā . Man ir aizdomas, ka mē s nebijā m vienī gie, kas nevarē ja reģ istrē ties tieš saistē , kamē r Andrejs neiejaucā s. Bet par to, kas jau ir iespē jams, mē s no viņ a uzzinā jā m to paš u stundu, un, š ķ iet, bijā m vieni no pirmajiem, kas varē jā m veikt š o procedū ru.

Sē ž ot krē slos, mē s beidzot izelpojā m!

Komandieris atvainojā s par lidojuma aizkavē š anos par pusstundu, kas notika tā pē c, ka viņ i gaidī ja daž us tranzī ta pasaž ierus atpakaļ Kijevā . Paldies UIA, ka tā s gaidī jā t! Dievs svē tī jū s!

Tomē r termoss ar viskiju veiksmī gi tika cauri apsardzei. Bet viņ š atradā s Oļ ega mugursomā , kurš atteicā s to dabū t. Kā ds pretī gs radī jums! Labi, mums vē l tā ls ceļ š lī dz mā jā m. Ja mē s nebū tu kavē juš ies, lidmaš ī na bū tu nolaidusies 18.00. Vilciens uz Mariupoli atiet apmē ram septiņ os vakarā . Mē s to nevarē tu noķ ert pat vislabvē lī gā kā scenā rija gadī jumā . Tā pē c tika iegā dā tas biļ etes uz nā kamo dienu. Un vē l nā cā s nakš ņ ot Kijevā . Nastjai un viņ as vī ram š ī s problē mas nebija. Viņ u jaunieš iem jau ir 6-7 gadi, kopš viņ i pā rcē lā s uz Kijevu, un viņ iem pat izdevā s iegā dā ties mā jokli. Tač u, pirmkā rt, viņ u reiss ieradā s vē lu vakarā , un mums visiem dzī voklī vietas nebū tu pieticis.

Atceros, ka manā s rokā s bija fails ar dokumentiem — biļ eš u izdrukas, rezervā cijas un daž i citi papī ri. Interesanti, kur es to noliku? Acī mredzot, skrienot, pa kreisi, kaut kur, Barsas lidostā . No visiem uzskaitī tajiem papī riem man vajadzē ja tikai vilciena biļ etes. Ak! Kā es varu tos izskrā pē t no pasta tagad? Bet es atceros, ka tos nopirku nevis es, bet gan Nastja. Labi, izdomā sim.

Lidojums bija labs, tač u garlaicī gs.


Radā s jautā jums, kur mē s varam paņ emt slē pes? Tajā paš ā vietā , kur viņ i nodeva vai, jau lidostā ? Vadiks ierosinā ja, ka tieš i pie izejas no lidmaš ī nas, piemē ram, bē rnu ratiņ i (mums bija pieredze). Vienkā rš i nesteidzieties izkā pt. Kamē r viņ i tos izcels no bagā ž as nodalī juma! Bet es esmu nepacietī gs! Viņ a teica, ka ieš u paskatī ties un bija viena no pirmajā m, kas aizgā ja. Piedurknē stā vē ja divi lidostas darbinieki, vī rietis un sieviete. Viņ i man teica, ka mē s dabū sim slē pes uz lentes. Mē ģ inā ju atgriezties lidmaš ī nā , bet stjuartes pieklā jī gi, bet stingri aptina - izkā pa, izkā pa! Tad es palū dzu, lai tie abi iet ā rā un negaida laikapstā kļ us no jū ras. Viņ i solī ja piegā dā t. Un es pagā ju malā un nostā jos blakus strā dniekiem. No lidmaš ī nas iznira plikgalvis Jevgeņ ijs Koš evojs. Smaids sniedza manu muti lī dz pat ausī m!

Pagriež oties, es jautā ju strā dniekiem: “Vai tas ir viņ š ? Es to neatpazinu? " Viņ i apstiprinā ja. Tas ir viņ š !

Beidzot iznā ca mani pavadoņ i. Devā mies slē pju meklē jumos. Atstā jot Vadiku sargā t mugursomas, un Oļ egs katram gadī jumam pie lentes devā s meklē t, kur viņ i izsniedz negabarī ta bagā ž u.

Ar grū tī bā m, bet es to atradu. Sā ka nā kt arvien vairā k cilvē ku. Viņ i gaidī ja diezgan ilgi, lī dz sā ka pa partijā m no lifta izkraut maisus ar slē pju dē ļ iem. Tā pē c, gaidot, daudzi savos iespaidos dalī jā s ar citiem. Manu uzmanī bu pievē rsa viens puisis ar sā pī gi pazī stamu jauku ķ ermeņ a uzbū vi. Viņ š ar entuziasmu stā stī ja kā dai skatī tā ju grupai, cik viņ iem nav paveicies ar laikapstā kļ iem. Tikai divas dienas bija labas, no seš ā m. Andora par viņ u tika ļ oti uzslavē ta!

Es nevarē ju iebā zt niķ eli. Lū dzot vā rdus, paceļ ot roku, kā skolas stundā , viņ a stā stī ja, kā mums nepaveicā s ar laikapstā kļ iem. Pē c tam es jautā ju, kur viņ i bija? Puisis atbildē ja - Cervinia. Kur es viņ u vispā r redzē ju? Dī zeļ a š ovs? Komē diju klubs?

Mē s gaidī jā m savas slē pes. Iekā pā m skybusā un nonā cā m dzelzceļ a stacijā . Viena draudzene man stā stī ja, ka viņ a tur nakš ņ ojusi kaut kā dā atpū tas istabā par 200 UAH par gultu. Jā , un tantes ar izkā rtnē m par dzī vokļ u ī ri, parasti stacijā tusē . Atstā jot zē nus ar viņ u bagā ž u pie Juž nijas, es steidzos uz Centrā lniju, uzmanī gi lasot ceļ a zī mes. Bet es neatradu nevienu atpū tas telpu, lai gan izgriezu apli ap stacijas ē ku, kas cauri un cauri smirdē ja no sliktā m oglē m, kuras jau kā du laiku bija izmantotas vilcienu apsildī š anai. Izgā ja ā rā . Bija jau pusdeviņ i vakarā , bet tantes ar zī mē m, paldies Dievam, stā vē ja kā jā s.


Nā k. Tantes uzmundrinā ja. Man, es saku, vajag dzī vokli pastaigas attā lumā . Viens no viņ iem, satverot manu roku, saka: "Š eit man tas ir par 600". Otrais viņ ai uzbruka: "Sieviete vē rsā s pie manis, kā pē c jū s viņ u pā rtverat? " Un, savukā rt, satver manu otru roku. Man ir, viņ š saka, par 800, bet ar Eiropas kvalitā tes remontu. Pirmā nav sliktā ka - arī tai ir Eiropas stila remonts! Tajā paš ā laikā viņ i mani velk daž ā dos virzienos. Smiekli mani nosmaka. No tantes, kurai ir pā ri 600, skaidri smirdē ja pē c alkohola. Otrais pē c izskata bija pieklā jī gā ks. Bet es izvē lē jos pirmo, jū tot tajā , acī mredzot, radniecī gu garu. Atbrī vojusi roku, viņ a sacī ja otrajai tantei: "Piedod! " Un, roku rokā ar pirmo, viņ a aizgā ja. Tad pē kš ņ i, atceroties, es viņ ai saku: “Cik tad tu mū s izliksi? Mums ir vilciens septiņ os vakarā . Mums vajadzē tu bū t lī dz seš iem! Tante apstā jā s. Nē , nu, tas izrā dā s pē c pusotras dienas! Viņ iem ir izrakstī š anā s, redziet, lī dz 12! Maksā jiet 800, ja pirms vakara!

Nē -nē -nē ! Es cenš os atgriezties. Otrā tante jau svinē ja uzvaru, bet pirmā , sita ar kā ju, sludinā ja - 600 pirms vakara! Tas ir labi! Mē s devā mies uz dienvidiem, kur mani gaidī ja bē rni. Pa ceļ am saimniece stā stī ja, ka otrā tante ir viņ as krusttē vs, un š odien viņ i sastrī dē jā s. Un viņ u dzī vokļ i ir absolū ti identiski un vienā ē kā . Izkā pjot no eskalatora, viņ a sabruka. Man bija jā paceļ . Viņ a teica, ka tagad piezvanī s savam vī ram, viņ š tiksies ar mums, un viņ a atgriezī sies. Viņ ai, kā izrā dī jā s, ir cits dzī voklis.

Mums nebija jā iet ļ oti tuvu. Apbraukā juš i Ekomarketu, pa apledojuš o ietvi nogā jā m 350 metrus (kā saka Google karte), bet ar smagu nastu likā s vesels kilometrs. Krustpunktā mū s sagaidī ja vī rs, lai pieskaņ otos sievai - ar skaidru smarž u, ar kļ avas lapas tetovē jumu uz plaukstas locī tavas un ar iztrū kstoš iem priekš zobiem. Viņ š kalpoja, redziet, jaunam jaunietim. Bet labi ģ ē rbies. Un viņ š uzvedas normā li. Interesanti, kā da tur bū da?

Dzī voklis izrā dī jā s diezgan pacieš ams. Vienistabas dzī voklim - ļ oti plaš s! Salī dzinoš i liels koridors, koplietoš anas vannas istaba un liela virtuve. Un vē l viens balkons. Ar stikla durvī m. Divguļ amā gulta un dī vā ngulta. Parkets. Aizkari ar drapē jumu. Lustra. Dū š ī gs televizors, bet tomē r no tiem laikiem, nevis plazma. Tiesa, viņ a zinā ja dzī vokli un labā kus laikus. Acī mredzot nopirka pirms 10 gadiem, labi salaboja un tad izmantoja pilnā apjomā . Bet mē s esam nepretenciozi cilvē ki, tas mums tī ri labi piestā vē ja.

Saņ ē mis savas 600 grivnas, ī paš nieks teica: ja sieva rī t pulksten 18.00 neatnā ks pē c atslē gas, atstā jiet tā s zem paklā ja. Un atstā ja mū s. Oļ egs piesardzī gi paziņ oja: "Vai viņ i mū s š eit neapzags? " Atklā ti sakot, arī man radā s tā da doma - tā das š ausmu filmas esmu redzē jis pa TV. Bet tas ir televī zijā ! Vai varat viņ am uzticē ties?


Pē c vakariņ ā m bū dā ar vē deru mē s gulē jā m kā miruš i. Atverot acis, es redzē ju, ka ir gandrī z 9 no rī ta! Oho!

Rī ts bija saulains un priecī gs! Bū dama jaunā kā , viņ a brauca uz “Ģ imenes maiznī cu” pē c puš ķ iem, ko brokastī jā m ar simbolisku kaiju, brū vē tu no viena maisa uz trim. Un mē s devā mies pastaigā ties. Uzvilku jaunus zā bakus, katram gadī jumam, lai nenozagtu. Diez vai kā ds iekā ros slē poš anu. Nu, gariem, varbū t! Vadiks arī uzvilka jaunu jaku. Saule, saulī te, bet bija diezgan auksts.

Nastjai jau bija pilnī gi iespē jams piezvanī t. Voldemā rs paņ ē ma telefonu. "Kā tev iet? " viņ š jautā . Nu man viss uz emocijā m, saku, gandrī z nokavē jā m lidmaš ī nu! Viņ š saka, ka arī mē s! Ak! Labi, tad pastā sti man! Ko es saucu! Pazaudē tas vilciena biļ etes! Viņ š apsolī ja to atrisinā t.

Izkā puš i no metro uz Hreš č atiku, mē s traucā mies pa ielu. Mans Dž efrijs vilka kā ju. Vakar viņ š viņ ai sagā dā ja daudz nepatikš anas ar š o skraidī š anu. Tač u viņ š kategoriski atteicā s palikt mā jā s.

Maidanā mums pieķ ē rā s saģ ē rbts kaķ is ar piedā vā jumu nofotografē ties ar viņ u. Knapi atspē lē jā s. Pie Svē tā s Sofijas katedrā les tika demontē ta Ziemassvē tku egle. Skumjš skats. Tika izjauktas arī teltis ar saldumiem. Un karstvī ns bū tu tieš i tagad! Neskatoties uz sauli, bija ļ oti neē rti. Pastaigā jā mies pa Miķ eļ a katedrā li, tad - uz ainavu aleju. Vadiks apsē dā s atpū sties tieš i zobaina kaķ a mutē , un es ieteicu Oļ egam apgulties uz bezpajumtnieku soliņ a ar spilvenu un segu, lai varu viņ u nofotografē t. Bet viņ š atteicā s – sniegotā s segas skats lika man nodrebē t.

Un bē rniem bija ļ oti jautri!

Vadiks teica, ka ir sastrā dā jies, un mē s devā mies uz Puzatas bū du uz Hreš č atikas. Mums pretim gā ja vecā pā rģ ē rbtā kaķ a brā lis, policista pavadī bā . Ejot viņ iem garā m, es dzirdē ju no pē dē jā s lū pā m frā zi: "Pietiek ar pusotru. " Acī mredzot tik daudz maksā licence garā mgā jē ju mocī š anai. Tomē r tas ir tikai mans minē jums, un viņ š domā ja kaut ko pavisam nekaitī gu.


Pē c pusdienā m mē s ar Oļ egu ar metro aizsū tī jā m Vadiku mā jā s, un paš i devā mies tā lā k pastaigā ties. Klī dā m pa ielā m paralē li un perpendikulā ri Hreš č atikam. Es nekad š eit neesmu bijis! Pā rsteidzoš i atgā dinā ja Odesu. Pastaigā jā mies gar klinti, devā mies uz leļ ļ u teā tri, tad uz Zelta vā rtiem un Š evč enko universitā ti. Teltis joprojā m stā vē ja, un mē s saņ ē mā m divas glā zes karstvī na un grogu par 50 UAH. Karstvī ns bija karsts, bet ar izteiktu citronskā bes pā rsvaru. Grogs bija labs, bet nedaudz silts. Neskatoties uz to, mē s nedaudz iesildī jā mies (atvainojiet, iesildī jā mies).

No š ī s vietas, lai nokļ ū tu stacijā , es tur nokļ uvu, tač u visu mū ž u neatcerē jos, kā tieš i. Maps man pieprasī ja ielā dē t Ukrainas karti. Man ir Š rilankas karte, bet nav Ukrainas! Un arī nekā das atmiņ as! Nā cā s izmantot vecmodī go ceļ u un prasī t norā des no pretimbraucoš ā -š ķ ē rsvirziena. Viens vī rietis, tā pat kā mē s, iemalkoja kaut ko no glā zes, pamā ja ar galvu un teica, ka nevar orientē ties. Cits, ļ oti korpulents, tā paš a suņ a pavadī bā , teica, ka ļ oti tā ls ceļ š ejams! Jū s varat nokļ ū t tikai tur. Ļ oti informatī vs!

Sā ksim pē c nejauš ī bas principa. Un mums izdevā s apmaldī ties!

Ieraudzī juš i trolejbusu, uz kura vē jstikla bija atzī mē ta dzelzceļ a stacijas gala pietura, mē s apsē dā mies. Labi, ka uzminē ju vē lreiz pajautā t diriģ entam, vai tieš ā m viņ š dodas tur, kur mums jā iet? Konduktors izspieda acis - kā ds dzelzceļ š ? Mē s ejam pretē jā virzienā ! Izgā jā m uz nā kamo un, atgriež oties sā kuma punktā , pā rcē lā mies uz paralē lu ielu, kā mums ieteica. Tur bija Olimpiskais stadions. Mē s neiekā pā m treilerī , bet, kad ieraudzī jā m burtu “Es”, devā mies lejā - mums bija ž etoni. Š ķ iet, ka stacija ir kaut kur tepat netā lu, bet bija jā iet ar maiņ u! Kurš tā bū vē !

Mē s nonā cā m pie bū das. Vadikam izdevā s aizmigt. Zvanī ja draugiem. Maš ī nas vī rs veiksmī gi izdrukā ja mū su vilciena biļ etes. Saimniekus nesagaidot, viņ i nolika atslē gas zem paklā ja un kā pa uz staciju. Bija manī ta tuvojas likumsargu grupa. Es saku zemniekiem: "Viņ i mū s bremzē s, domā dami, ka mē s velkam bazū kas. " Viņ i nesamazinā ja ā trumu. Modrī ba notrulinā jā s.

Mē s iekraujā mies savā nodalī jumā . Nastjai, pē rkot biļ etes, izdevā s nopirkt nevis veselu nodalī jumu plus vē l vienu sē dvietu, bet gan 2 + 3. Mū su nabaga kaimiņ š ! Tomē r lī dz 21.00 tikā m galā . Tā tad. Pats interesantā kais. Kad es emocionā li pastā stī ju Nastjai un savam vī ram stā stu par mū su neveiksmē m, viņ i, atbildot, izstā stī ja savu.


Ierodoties ar ī rē tu automaš ī nu Barselonā , viņ i neatrada stā vvietu netā lu no viesnī cas un atstā ja automaš ī nu ar mantā m kaut kur tur. Kamē r viņ i devā s uz viesnī cu, viņ i tika aplaupī ti – izsita stiklu un nozaga mugursomas ar kaudzi sī krī ku un daudz ko citu. Tad tomē r viena no mugursomā m tika iestā dī ta. Izrā dī jā s, ka tā ir Maš as vī ra mugursoma, kuras dē ļ viņ š tika ļ oti nogalinā ts, jo viņ š reiz ar viņ u uzkā pa Elbrusā . Iekš ā atradā s izlī guma dokumenti, pateicoties kuriem bija mugursoma, ar paroli aizsargā ta planš ete un Maš kino dā rgais matu kopš anas lī dzeklis. Viņ a joprojā m smē jā s, kas, acī mredzot, neatbilda laupī tā ju matu tipam. Puiš i, protams, devā s uz policiju. Bet viņ i tikai paraustī ja plecus un teica: "Š ī ir Barselona, ​ ​ mazulī t! " un parā dī ja kaudzi mugursomu - izvē lies jebkuru! Tā tad, salī dzinot ar viņ iem, mē s izkļ uvā m ar nelielu asinsizlieš anu. Jā , un par izsistiem auto stikliem izkrā pa 150 eiro. Š ā ds notikums nebija iekļ auts viņ u apdroš inā š anā .

Bet, neskatoties uz to, Nastja bija ļ oti apmierinā ta ar ceļ ojumu! Barselona viņ u vienkā rš i apbū ra, lai gan pā rsteidzoš i kontrastē ja ar Andoru la Vellu.

Pē c viņ as stā sta es vē l vairā k pā rliecinā jos par sava lē muma nedoties pareizī bu. Es nevaru ciest lielā s pilsē tas. Un jo tā lā k, jo stiprā ks.

Mā jā s viņ i bagā ž ā atrada otru viskija pudeli — muitas darbinieki to neievē roja. Jauks puisis no lidostas, beidzot atpazinos. Viņ a eņ ģ eļ a izskats kalpoja kā mā jiens - tas bija Angel Pedan. Un no manas kartes tika izņ emti trū kstoš ie 92 eiro. Kā - es nesaprotu! Slepeno kodu rezervā cijai neiedevu. Kaut kas lī dzī gs!

Paldies, ka izlasī jā t.

Ī paš s paldies manam sargeņ ģ elim cgistalker un konsultantam AllOverTheWorld!

Es ļ oti priecā jos, ka viss notika tieš i tā , kā tas notika. Š ā das emocijas jū s nesaņ emat ļ oti biež i. Iegū ta nenovē rtē jama pieredze. Un pats galvenais, ir par ko pastā stī t.

Kam, pie velna, ir mū su ceļ ojums?

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
 Летное поле в аэропорту Барселоны
 Вокзал
 Андреевская церковь
 Детишки недалеко от Пейзажной аллеи
 Десятинная церковь
 Вид на Днепр с горки. Наверное, Владимирской
 Михайловский собор
 Где-то в Киеве
 Где-то в Киеве
 Где-то в Киеве
 Где-то в Киеве
 Театр им. Лысенко. Удивительно похож на Одесский
 Где-то в Киеве
 Где-то в Киеве.
Līdzīgi stāsti
komentāri (78) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums