Brauciens uz Andoru. 3. daļa
Pē c brokastī m mē s satikā mies ar draugiem, kuri jau bija pamoduš ies. Viņ i mums jautā ja, kā pē c mē s viņ us ignorē jam?!!! ! ! Viņ i ieteica š odien satikties kalnā . Viņ i brauks kaut kur ā rā , pa reā lajam slē poš anas lī menim pieņ emamā m trasē m. Jā , nav jautā jumu!
Debesis bija apmā kuš ā s. Bet sniega joprojā m nebija. Pū ta vē jiņ š . Kad viņ i uzkā pa nogā zē , kabī ne nedaudz š ū pojā s, un kabeļ os bija dzirdama izteikta svilpe. Jā , jautri!
Bet tikai pē c izieš anas no kajī tes es sapratu, ko sinoptiķ i bija domā juš i. Vē jš pū ta brā zmā s, kas varē ja nogā zt no kā jā m, paceļ ot gaisā dzeloņ aina ledus mā koņ us, iegraujoties purnā . Es ienī stu balaklavas, bet tagad nož ē loju, ka man tā s nav. Par laimi, tas tā nebija vienmē r un ne visur. Mums izdevā s atrast klusā kas vietas. Bet bija brī ž i. . . Reiz vē jš uzpū ta ar tā du spē ku, ka, stā vot melnā kā ceļ a malā , vienkā rš i uz taisnā m kā jā m noslī dē ju lejā - vē jš mani tik ļ oti nobremzē ja, ka nebija ne mazā kā s vajadzī bas darī t plkst. vismaz daž i manevri. Un dī vainā kā rtā , lai kur mē s gā jā m, vē jš centā s pū st tikai sejā . Vē jš krū zē , un es nospļ aujos!
Es arī aizmirsu par vienu lietu. Kad mē s ar draugiem pirmo reizi pē c Kaukā za nonā cā m Bukovelā , kuri iepriekš bija redzē juš i tikai apaļ us mobilos sniega lielgabalus, viņ i apmaldī jā s minē jumos par to, kā dam nolū kam gar ceļ iem visur izspraucā s dī vaini stabi. Daž i apgalvoja, ka tā s ir nakts slē poš anas gaismas, bet citi apgalvoja, ka tā s ir barjeras. Tiesa, kā pē c pie velna likt barjeras ik pē c vienpadsmit metriem? Acī mredzot, lai bremzē tu lū ž ņ us, ar vienu barjeru nepietiks! Un tas viss tā pē c, ka mē s nekad neesam redzē juš i š os stacionā ros ieroč us darbā . Naktī tapa sniegs. Tā tad iepriekš ē jā dienā nogā zē s darbojā s vairā ki ieroč i. Un es jums teikš u, kad braucat garā m vienam no tiem, prieks ir tā ds-tā ds - brilles ir pā rklā tas ar š ļ akatā m, un uz kā du laiku jū s zaudē jat redzi. Un tas, redziet, ir ļ oti nedroš i. Man nav skaidrs, kā pē c naktī nebija iespē jams uzsnigt sliedes?
Un kā ds tur samts no rī ta! Nē , tas nav samts, tas ir vairā k kā rievotais dzelzs! Tik grū ti, ka tā ir tikai alva! Dienas laikā gan nogā ze nedaudz atslā bst.
Pā ris reizes devā mies virzienā , kur, domā jams, Nastjai vajadzē ja braukt. Tur gan neatradā m, bet atradā m vē l stiprā ku vē ju nekā no mū su puses.
Kaut kā izstiepuš ies lī dz 15.00, mē s skrē jā m mā jā s. Un daudzas takas tika slē gtas vē ja dē ļ . Puiš i uzskrē ja man virsū , lai pagarinā tu kameru – redz, viņ iem patika nā kt gaismā ! Kā das mā sas! Č apat pa Dombai zā bakos ar slē pē m uz kupra uz kilometru ir normā li, bet te nav ko staigā t lī dz autobusam. Parā dī jusi viņ iem uzpurni, viņ a lika aizsegt ekipē jumu. Zā rks, starp citu, atvē rā s vienkā rš i - pie skenē š anas ierī ces bija jā pievieno slē poš anas karte un voila - durvis atslē gsies. Man nebija vajadzī ga palī dzī ba no malas.
Vakarā , staigā jot pa pilsē tu, mē s beidzot satikā m draugus. Bet viņ i devā s uz kā du jū ras velš u kafejnī cu, ko viņ iem ieteica kā ds draugs. Mē s jau bijā m ceļ ā uz mā jā m, bet pagriezā mies pretē jā virzienā , lai kopā ar viņ iem nedaudz pastaigā tos. Vē ja brā zmas nez no kurienes pacē la gaisā putekļ us un pat atkritumu tvertnes. Nastja bija ļ oti pā rsteigta. Pilsē ta izskatā s gandrī z ar mē li nolaizī ta. No rī tiem, sē ž ot ē dnī cā , skatī jā mies bildi - pirms rī tausmas krē slā pa ielu brauca veļ asmaš ī na, kas berza flī zes, un tad bija č alis ar aparā tu, piemē ram, putekļ u sū cē ju, kurš strā dā gan š ur tur - un pū š un sū c.
Pagā juš i ar viņ iem pā ris kvartā lu, mē s sastingā m un pagriezā mies atpakaļ , likdami izlauzties cauri, kas tur bija un kā . Mana nozī mī gā diena kaut kur jā nosvin cienī gi! Vienojā mies arī rī tdien izmē ģ inā t otru slē poš anas apgabalu Vallnord. Atš ķ irī bā no kailā s Grandvaliras, tur aug mež s. Varbū t ne tik stiprs vē jš ?
Puiš iem kafejnī cā nepatika. Tad es nolē mu parunā t par mū su viesnī cas restorā nu. Pirms brokastī m, bruņ ojusies ar pasi, devos uz reģ istratū ru. Man “paveicā s”, jo dež ū rē ja onkulis, kurš nerunā ja angliski. Bet es arī nesaku. Tā tad, man ir iespē ja, ka viņ š mani sapratī s.
Es iebū ru ar pirkstu pasē , kur ir mans dzimš anas datums. Es saku "audzē js". Kā saprata, viņ a sejā attē loja prieku. Labi. Dodieties tā lā k. Izstiepusi labo roku pret ē dnī cu, pā rraidī ju: “pusdienas pho (bath-tu-sri......septiņ as) septiņ as dziesmas. Pusdienas, viņ š jautā , vai tā s ir vakariņ as? Un rā da man zī mi, kur zili balti rakstī ts, pusdienas no 15.00 (š ķ iet), un vakariņ as jau pusdeviņ os! Ieeja bez maksas – maksā.14. 50 un baudi. Laiks man kategoriski nederē ja, bet katram gadī jumam devos tā lā k un, bakstot ar roku vispirms pie viņ a krū tī m, pē c tam sev, pasludinā ju: “Mil - er, drinkin - May! Vai tas ir iespē jams? " Viņ š neizpratnē izspieda acis. Es atbalstī ju savu pantomī mu, ar pirkstiem uzsitot pret kaklu. Beidzot tas ieradā s. Droš i vien. Varbū t viņ š domā ja, ka es aicinu viņ u iedzert? Nezinu. Bet viņ š teica, ka tas nav iespē jams. Q. E. D. Nu nevajag. Gaidī sim pusdeviņ os!
Paē duš i desas gaļ u, kas jau bija kļ uvusi diezgan laba, mē s atgriezā mies istabā , lai apģ ē rbtos. Ir glezna "Suvorovs š ķ ē rso Alpus". Un te bija eļ ļ as glezna “Crossing the Mariupol through the Pirenees” (tā saucā s mū su viesnī ca). Slē poš anas zā bakos lož ņ ā jot pa laminā tu, lai visus nepamodinā tu, devā mies lejā ar liftu uz halli. Neviens nesteidzā s pie mums un nekrata ar pirkstu. Tā tad jū s varat!
Esam nonā kuš i pieturā . Mē s gaidī jā m autobusu uz Vallnord. Tas maksā to paš u rū piju astoņ desmit piecas no viņ u naudas. Un virzieties mazliet tuvā k. Un bagā ž as nodalī juma nav! Slē pes jā ņ em lī dzi salonā . Tač u dienu iepriekš ar to paš u autobusu bez somas atgriezā mies no Grandvaliras.
Lifta ē kā pirmajā stā vā pie galda sē dē ja krieviski runā još a meitene, kuru ielenkuš i vairā ki cilvē ki. Viņ a ir, piemē ram, Coral vai Anex pā rstā ve, bet tas bija absolū ti mazsvarī gi. Tā pat kā visi citi krievu tū risti, kas nā ca no viņ as (vai ne viņ as) uzņ ē muma, viņ a mums iedeva atlaidi slē poš anas caurlaidē m. Bet tas ir tikai tad, ja lietojat divas dienas. Viņ a nepā rdod vienu dienu. Lū k, š is prieks mums izmaksā ja tikai 37 eiro/dienā no deguna. Starp citu, pie Grandvaliras funicamp kases ir arī lī dzī ga meitene. Tā pē c, ja nolemjat doties, nesteidzieties pie kases.
10 eiro atš ķ irī ba, salī dzinot ar Grandvalira, protams, ir ievē rojama. Interesanti, kas ir nepareizi š eit, Vallnordā ? Pirmā ir kā pnes uz otro stā vu. Kā pnes, nevis eskalators! Vadiks teica, ka viņ am te vairs nepatī kot. Dodieties tā lā k. Piekabes. . . Tā s ir mazā kas, bet cilvē ki tur bija sabā zti kā siļ ķ es. stā vus. Ar slē pē m. Apkā rtē jā ainava tomē r š ķ ita interesantā ka. Tač u cerī ba, ka š eit nav vē ja, izkusa. Lai gan prognoze rā dī ja tikai daž us neveiksmī gus 25 m/s pret vakardienas 35, apkā rtē jo kalnu virsotnes kū pē ja absolū ti skaidrā laikā . Tā tur pū š tā , ka naktī uzsniguš o sniegu paceļ labā augstumā . Bet š odien vē jš patieš ā m ir nedaudz vā jā ks nekā vakar. Reizē m tikai sniega virpuļ i pacē lā s pus eglī tes augstumā . Un purnu vairs neskrā pē ja ledus gabali, bet gan maigi kusa uz vaigiem. Elektroniskais termometrs Pic el cubil kalna virsotnē (2364 mnum) rā dī ja mī nus 13! Jā , ar 25 m/s vē ju. Labi!
Sniegs, nedaudz uzlija. Tā pē c mums š eit kopumā patika. Lai gan taku ir mazā k.
Atš ķ irī bas: Vallnord iet cauri mež am. Bukovel Bukovel. Mazā k krievu runas nogā zē s. Ja Grandvalirā to bez pā rspī lē juma dzirdat no katra treš ā , tad š eit, iespē jams, no katra sestā . Tā man š ķ ita. Taku ir mazā k. Vecā ki lifti. Ir pat vecs divi krē sli.
Ir daudz slē poš anas skolu. No mazā kajiem bē rniem lī dz pieauguš ajiem. Kā das tehnoloģ ijas ir bē rniem? Svē tki acī m. Vī ri, kuri savā laikā absolvē ja instruktoru skolu, pamanī ja, ka tehnika kopš tā laika ir bū tiski mainī jusies. Ja agrā k viņ i sludinā ja š auru slē poš anu, tad tagad tā ir, gluž i pretē ji, plata. Un ir daudz citu daž ā du detaļ u, kuras ir redzamas tikai pieredzē juš ai acij.
Es ī paš i neuztraucos ar tehniku. Pa ceļ am sastopoties ar melnu trasi, viņ a pielietoja iepriekš apgū tā s prasmes. Bet biež ā k filonila un brauca uz vienkā rš ā ku. Par laimi, taku ir pietiekami daudz, un jū s varat izvē lē ties sev ē rtu nogā zi. Un bez ledus. Un oļ i. Oļ egs arī atzī mē ja, ka ilgu laiku nebija redzē jis, ka kā ds veiktu iesildī š anos slē pē s pirms pirmā nobrauciena. Un pirms tam tas bija rituā ls.
Kopumā cilvē ku nav daudz. Ja nepaveicas, iestrē dzis skolē nu pū lī . Tomē r viņ i iet absolū ti paredzami, č ū ska pē c instruktora. Tā pē c viņ us apdzī t nebija grū ti. Visi ir ļ oti disciplinē ti. Tie pastā v arī Grandvalirā , tač u vietu ir vairā k, un iespē ja tos satikt ir mazā ka.
Runā jot par sadursmē m. Uz Vallnord, paldies Dievam, es neredzē ju nevienu upuri. Un Grandvalirā viņ i vairā kas reizes iesaiņ oja kā du Akyu. Baisi! Š ī s nestuves parasti atrodas krē slu pacē lā ju stacijā s, un katru reizi, kad gā ju garā m, es iekš ē ji nodrebē ju.
Vallnordā ir daudz balto staigā tā ju. Cilvē ki ī paš ā s slē pē s ar brī vu papē di. Pruts staigā augš ā kalnā un pē c tam slē po lejā . Diez vai lai nemaksā tu par pacē lā ju. Acī mredzot sportisti.
Atgriezuš ies pilsē tā , mē s devā mies iepirkties rī tdienas svē tku galdam. Kafejnī cā s par ā rprā tī gā m cenā m ē st vai, pareizā k sakot, dzert, labā k svinē t istabā .
Mums jau zinā majā hipermā rketā viņ i savā ca visā das atš ķ irī bas. Puiš i paņ ē ma pusotru č ivavisku, bet meitenes gribē ja trī s litrus š ampanieš a. Bet, piegā juš i pie plaukta ar atraitni Klikvotu, atraduš i tikai cenu zī mi - 30 eiro. Visi dzē ra, sasodī ti dzē rā ji! Ko darī t? Mē s nopirkā m divas pudeles citas, un Vadiks atraitnei mani aizsū tī ja uz kaimiņ u dyutiku, izsniedzot savu karti, ar kuru viņ š š eit visur maksā ja. Viņ i paš i ar konfektē m pilnā m mugursomā m palika mani gaidī t pie ieejas. Š eit š ampanietis maksā ja jau 33.6. Tā tad, zaudē t vairā k nekā simts grivna no zila gaisa! Jā , un tante pie kases prasī ja pasi! Es to nē sā š u lī dzi! Nē , es saku. Nu nekā di nevar. Viņ i to iedeva bez pases.
No rī ta meitenes atnā ca ar apsveikuma aploksnē m. Kad viņ i aizgā ja, es jautā ju. OO! Summa vairā k nekā sedza visus mū su izdevumus par galdu! Pē kš ņ i! Bet jauki.
Š odien neviens negrasī jā s atteikties braukt. Draugi vakar Vallnordā netika. Š odien pulcē jā s. Vai beidzot tiksimies uz nogā zes?
Š odien bija pilnī gi skaidrs un gandrī z mierī gs. Un tikai mī nus desmit uz kalna. Brauciet lī dz pusdienlaikam, pā rvē rtā s par kafejnī cu. Š eit bez paš as kafejnī cas ē kas atradā s arī plaš s koka klā js ar koka galdiem, no kuriem uz daudziem bija rakstī ts “nav piknika”.
Izvē lē juš ies bez uzraksta, viņ i apsē dā s. Netā lu, zem sienas, pā ris sē dē ja auduma klā ja krē slos, uz galda novietojot spaini ar š ampanieti. Viņ i dod! Protams, ir saulains laiks. Bet pie mī nus desmit iedzert š ampū nu uz ielas. . .
Pē dē jais NG Jaltas krastmalā izrā dī jā s ā rkā rtī gi forš s. Mī nuss, paldies Dievam, nebija. Bija neliels plusiņ š . Un pirmo reizi mū ž ā , malkojot brut cuvé e, es nejutos pacilā ts. Es gribē ju kaut ko stiprā ku. Vai karstā ks. Labā k tajā paš ā laikā . Nu lū k! Ponty, un tikai! Varē tu domā t, ka viņ iem ir 50 gadi! Un mazais vī rietis bija pā rsteidzoš i lī dzī gs 40 gadus vecajam Tomasam Andersam. Un mē s tikā m galā ar baklaž ā nu ar Dewar's un jubilejas sviestmaizē m. Vē l nav vakars!
Pē c atpū tas dodamies tā lā k. Bet notika nelaime. Vadiks pā rā k strauji samazinā ja ā trumu un sajuta asas sā pes ceļ galā . Viņ š juta nelielu diskomfortu jau pirms Jaunā gada. Un viņ š pat sā ka pē c manas uzstā jī bas uzlikt makuru sā pī gajai vietai. Bet mē s aizgā jā m. Krimā , protams, klejojā m pa kalniem. Nebū dams laika pienā cī gi atpū sties, lidoja š eit. Un lū k, jums! Kaut kā atgriezies kafejnī cā , viņ š palika tur atpū sties. Mē s ar Oļ egu turpinā jā m braukt.
Kad mē s atgriezā mies, mē s atradā m draugus, kuri beidzot parā dī jā s kopā ar viņ u. Viņ i joprojā m palika, un mē s aizgā jā m, lai segtu izcirtumu.
