Protams, es izvē lē tos citu ceļ ojumu uz Navarru, bet mums ir tas, kas mums ir! Nopirku ceļ ojumu no "viesnī cas" gida. Es nesapratu, kā pē c viņ š ir un kā di viņ a pienā kumi.
Vairs nebija spē ka vilkt smagus vā kus, un mē s tos grū stī jā m ar kā jā m, virzoties rindā uz nosē š anos. Kā da meitene prasī ja, kas mums tur ir, mū zikas instrumenti?
Man rī t ir lidojums, un UIA vietnē joprojā m tiek rakstī ts “Sori! ”. Nav ko darī t. Man nā cā s traucē t Andreju cgistalkeru. Viņ š solī ja piezvanī t UIA.
Jā atzī st, ka biju nedaudz noraizē jies, kā klā jā s nabaga Vadikam? Vai jums ir pā rā k garlaicī gi? Bet ar viņ u viss bija relatī vi kā rtī bā (neskaitot ceļ galu, protams).
Aiz borta bija plus 11. Saulains. Autobuss bija pustukš s, wi-fi bija pienā cī gs, un ainava aiz loga nebija tik lieliska. Tā pē c man izdevā s tē rzē t ar draugiem forumā .
Š is satricinā jums sā kā s vasaras beigā s. Neizbē gami tuvojā s mana jubileja, un vajadzē ja kaut kur izmest no standarta garlaicī giem apsveikumiem un vē lē jumiem.
Mū su sā kotnē jā s vē lmes pē c atvaļ inā juma Andorā bija vienkā rš as – netā lu no pacē lā ja kalnā , pieticī gas naktsmī tnes (domā jami apartamenti vai viesnī ca), sniegs nogā zē s, klusums ...
Tiesa, ā tri vien pamanī ju sludinā jumu, ka brī vdienā s ieeja no otras puses. Nokļ uvu pie citas ieejas, piezvanī ju "domofonam", un durvis man atvē ra kaut kā das sā rtas, nesaprotamas tautī bas č alis.