Baba Yaga aiz ienaidnieka līnijām. 4. daļa
Sā ciet š eit >>>
Neskatoties uz to, ka izbraukš ana uz ekskursiju bija pulksten 7, mē s paspē jā m paē st brokastis. Letiņ am samaksā jā m 200 rubļ us, pā rē jo naudu teica, ka iedeva ā rzemē s. Bass mums sekoja. Es palū dzu apsē sties uz priekš u. Bez mū su kompā nijas bija apmē ram tikpat daudz gaiš i brū nu tū ristu. Uz robež as mū s sagaidī ja ļ oti kolorī ta, radikā li oranž ā krā sā nokrā sota dā ma, kura iepazī stinā ja ar sevi kā Tatjanu – mū su gide. Viņ a brī dinā ja, ka š eit mums atņ ems migrā cijas kartes, bet atceļ ā iedos jaunas, izdrukā tas. Mē s par to bijā m nedaudz satraukti, bet pē c tam aizmirsā m.
Pasu kontrolē bija diezgan daudz cilvē ku. Tatjana š ausmā s iegrū da mū s jaunā logā , kas nekavē joties atvē rā s. Kad pienā ca mana kā rta, man jautā ja, vai es jau esmu bijusi Abhā zijā ? Nebija. Kā ds ir manas vizī tes mē rķ is? Ekskursija. Pā rē jie tika jautā ti tā pat. Izņ emot manas mā tes dē lu. Viņ u aizveda uz nopratinā š anu un turē ja apmē ram 10 minū tes. Kad viņ š aizgā ja, viņ š teica, ka prasī ja, kur viņ š bija 2014. gadā ?
Ir pienā cis laiks pastā stī t par viņ u. Viņ a tē vs arī bija tū rists. Vienā no kampaņ ā m viņ š paklupa uz apledojuš as takas un nobrauca pa sniegu, ā tri uzņ emot ā trumu. Kad viņ š izdomā ja apgā zties uz vē dera un mē ģ inā t uzķ erties uz nogā zi, bija jau par vē lu. Viņ š ar kā jā m paklupa uz akmeņ iem un lidoja pa galvu uz leju. Nolidojis vairā kus simtus metru, jau bezsamaņ ā , ar mugursomu iesprū du spraugā un pakā ros uz siksnā m. Tad viņ š izdzī voja, izglā bjoties tikai ar stipri sagrieztu ā du uz galvas un nelielu smadzeņ u satricinā jumu. Viņ š nomira pē c divdesmit gadiem – viņ š uzkā pa salabot televī zijas antenu, tač u salū za un nokrita tikai no otrā stā va, nogalinot sevi lī dz nā vei. Lū k, tavs liktenis! Un viņ a dē ls agrā bē rnī bā saslima ar leikē miju. Ā rsti viņ am prognozē ja, maksimums, daž us mē neš us. Bet vecā ki nepadevā s, vilkdami viņ u pa pilsē tā m un ciemiem. Zē ns izdzī voja un sasniedza Kristus vecumu. Bet, protams, viņ š bija baltā biļ ete.
Tā dē jā di mē s pilnī bā nokļ uvā m Abhā zijā . Starp citu, mē s neizturē jā m nekā du kontroli no tā s puses un neizkā pā m no maš ī nas. Tatjana, kas sē dē ja man blakus, sā ka savu dziesmu. Viņ a to teica tā , kā tas bija uzrakstī ts. It kā viņ as galvā bū tu ieslē gts skaņ uplaš u atskaņ otā js. Kad mē ģ inā ju viņ ai kaut ko jautā t, viņ a neapstā jā s, bet atbildē ja uz manu jautā jumu tikai pē c monologa pabeigš anas.
Filma "Prinč a Florizela piedzī vojumi" tika filmē ta š ajā restorā nā
Mū s atveda uz kā du sanatorijas ē dnī cu brokastī s. Mē s nebijā m izsalkuš i un devā mies uz pludmali.
Bija tantes, kas pā rdeva vī nu un visā dus citus vietē jos gardumus. Paiet garā m bija absolū ti neiespē jami. No viena nopirku sausā sarkanvī na "Chegem" pudeli rū pnī cas pudelē par 200 r, bet tante man paspē ja dabū t pusotru č ač u ar feijoa zariņ u iekš ā par 500 r. un dā vanā maisiņ š ar ž ā vē tā m tē jas lapā m. Biju saš utis, ka č ač a tik dā rga, uz ko viņ a man teica, ka ļ oti lē ti. Ja mū su gide to uzzinā s, viņ a noģ ī bs. Viņ a arī deva izmē ģ inā t mā jā s gatavotus vī nus, tostarp Khvanchkara. Nav iespaidu. Es nezinu, kā tautu ates viņ u varē ja mī lē t. Pussalda godota. Kaimiņ u tante ļ oti apvainojā s, ka mē s no viņ as neko nepirkā m. Man bija jā ņ em par 100 r. pudele tkemali.
Dosimies tā lā k. Lai gan es sē dē ju blakus Tatjanai, es neko daudz no viņ as stā stiem neatcerē jos. Gā ja pa vienu ausi iekš ā un pa otru ā rā . Es paskatī jos apkā rt. Pē c uztveres veida esmu vizuā ls cilvē ks. Atceros tikai to, ka, ja ceļ u policisti tevi apturē s Abhā zijā un piespiedī s pū st caurulē , un, nedod Dievs, tas parā da, ka esi prā tī gs, ceļ u policisti tevi noteikti iebē rs. Nē , tas nav par mums! Baklaž ā ni gā ja apļ os.
Mū su ceļ š atradā s kalnos, Ritsa ezerā . Tatjana teica, ka mums ļ oti paveicā s. Pirms pā ris dienā m viņ i viņ us tur neaizveda - ceļ š bija nosē ts ar sniegu. Jā , mums parasti veicas reti!
Un pa ceļ am, kā parasti, iespē jams, visur, mū s aizveda uz kalnu dravu.
Es esmu vienaldzī gs pret medu, un es to ē du ļ oti reti. Bet puisis runā ja tik skaisti, ka pat es gribē ju pirkt viņ u produkciju. Uzzinā ju sekojoš o: medu nedrī kst glabā t stikla traukos. Gaismā viņ š zaudē visas noderī gā s ī paš ī bas. Tas bū s vienkā rš i garš ī gi, un nekas vairā k. Jū s nevarat ē st medu ar metā la karoti - efekts ir tā ds pats. Tvertnē nedrī kst iekļ ū t mitrums. Un nav pieļ aujams, ka medus kļ ū st pā rā k atdzesē ts.
Vietē jais medus tika savā kts no augstkalnu ziediem, un tas bija absolū ti hipoalerģ isks. Viņ u bites dzī vo koka baļ ķ os. Izsū knē jot metā lu neizmanto. Viņ u gatavais produkts bija mā la traukos, piemē ram, Vinnija Pū ka podiņ os, aizzī mogotos ar blī vē juma vasku. Bija piedevas peru pieniņ š , propoliss un kaut kas cits. To sauca par "Apitonus". Ieteicams lietot pa tē jkarotei tukš ā dū š ā.10 dienu kursu. Tas maksā ja lielu naudu, bet es to tomē r nopirku, neskatoties uz to, ka biju redzē jis pietiekami daudz š ī s š ķ irš anā s Ē ģ iptē -Turcijā -Š rilankā , un esmu mantkā rī gs, pā rā k daudz. Es nezinu, kas manī ieš ā vā s. Ko darī t, ja ne š ķ irš anā s?
Bija arī ļ oti garš ī gs medus, bet es to vairs neņ ē mu. Resnais!
Un visbeidzot, mē s dodamies uz Ritsa ezeru. Idiota sapnis piepildī jā s!
Sā kumā ceļ š bija brī vs, bet, jo augstā ki kalni, jo vairā k sniega gar ceļ iem. Š oferis Akops bija diezgan profesionā ls. Bet tomē r izdevā s iestrē gt. Man bija jā stumj viss autobuss.
Dosimies tā lā k. Un visapkā rt ir skaistums! Akmeņ i ar efeju karā jā s no tā m, koki, kas ietē rpti sū nā s kā zaļ i samta mē teļ i, upe pilnī gi pā rsteidzoš i zilā krā sā . Krima nav tik skaista ziemā . Š eit gan klimats ir tropiskā ks. Mē s š eit sen neesam redzē juš i sniegu.
Un š eit tas ir, ezers! Puiš i viņ u jau ir redzē juš i, bet vienmē r vasarā vai rudenī . Un tad tas parā dī jā s pa pusei sasalis. Skaisti, protams, bet es labprā tā k to redzē tu vasarā . “Droš i vien nā kamajā dzī vē...” (c)
Savā di, bet š eit tualete bija diezgan civila. Tikai tagad tur nebija ū dens - ne tvertnē s, ne krā nā . Š ķ ietami sasalis caurulē s. Tur bija baklaž ā ni ar ū deni roku skaloš anai un mazgā š anai.
Uzņ ē muš i dabas brī numu, mē s braucā m atpakaļ . Pa ceļ am veicā m pā ris pieturas. Pirmais bija Vē lē š anā s akmens. Tatjana stā stī ja, ka Pols Robesons bijis š eit un kaut ko tur izdomā jis, pieskaroties akmenim, un viņ a vē lme piepildī jā s. Kopš tā laika visi tū risti š eit veic lī dzī gu rituā lu. Nu, ar ko mē s esam sliktā ki?
Viņ i sā ka pamest autostā vvietu un pē c tam pretim braucoš ā s automaš ī nas! Un š ajā vietā bija tikai viena trase. Bet kaut kā izdevā s izklī st, vairs nebija jā spiež . Tatjana bija saš utusi: domā jams, ka gidi bija vienojuš ies braukt augš ā vienlaikus un pē c tam arī doties prom visi kopā , lai nebū tu pretimbraucē ju. Tač u nebija tikai tū ristu autobusi.
Nā kamā pietura ir Blue Lake (vai Jaunī bas ezers). Labprā t te peldē tu, bet tā das iespē jas nebija. Man bija jā atjauno tikai seja. Š eit man patika pat vairā k nekā Ritsa ezerā .
Pē c tam bija fakultatī va ekskursija uz seno Abhā zijas galvaspilsē tu, par kuru mē s piemaksā jā m 100 rubļ us. Mū s atveda uz kā du vecu baznī cu, un no tā lienes mums rā dī ja prinč a pils drupas.
Nez, ja mē s negribē tu, kur mē s paliktu? Netā lu no baznī cas mums atļ ā va pusdienot kafejnī cā .
Par ceptu foreli, porciju bā rbekjū , vienu harč o zupu un laivu ar sieru maksā jā m 1000 rubļ u. Tas laikam nemaz nav lē ts. Tikai tualetes kafejnī cā nebija. Man bija jā iet pā ri ceļ am. Uz poda bija rakstī ts 15 rubļ i, kuru man nebija. Bet arī man nebija neviena, kas tos atņ emtu. Viņ i to pā rvaldī s.
Tad bija New Athos.
Tie, kas vē las, varē ja par 500 rubļ iem. apmeklē t alu. Bet viņ i bija tikai trī s. Pā rē jie tika atstā ti klosterī . Svē tā Panteleimona katedrā lē mums atvē lē tā pusstunda kaut kā ļ oti ā tri beidzā s. Mē s ar Vadiku apsē dā mies uz soliņ a (kā katoļ u baznī cā s) un atvilkā m elpu. No skaļ ruņ iem atskanē ja lū gš ana. Vadiks pat uz minū ti izslē dzā s. Bet atnā ca Nastjas vī rs un izveda mū s no katarses, norā dot uz pulksteni.
Kamē r trī svienī ba klejoja pa alu, mū s izsē dinā ja pilsē tas centrā un deva 40 minū tes, lai izlaupī tu. Es paņ ē mu Vadiku rokā s un aizvilku uz mā kslī go ū denskritumu, negaidot Miš ā nu, kurš tik tikko rā poja. Mē s ar viņ u neko nevarē sim izdarī t!
Futbola laukumā gaisa balons mē ģ inā ja pacelties, tač u tas neizdevā s, to turē ja cieš i aiz virvē m.
Viesnī cas š eit bija diezgan svaigas.
Ū denskritums, lai arī mā kslī gs, bija diezgan skaists un spē cī gs.
Virs tā atradā s ar ū densaugiem apaudzis dī ķ is un dzelzceļ a stacija, ļ oti oriģ inā ls. Tikai man beidzā s baterijas, un es nevarē ju to iemū ž inā t. Tā tas man vienmē r ir bijis! Rezerves es nepaņ ē mu.
Vē l bija nedaudz laika, un mē s braucā m uz molu. Tante stā vē ja uz tā s malas un dziedā ja kaut ko ezotē risku, piespē lē jot ar rokā m.
Saule rietē ja, un acī mredzot tā bija saulrieta mantra. Un es apsē dos uz soliņ a, lai nofotografē tos uz kalnu fona. Tante sanervozē jā s un sā ka uz mani atskatī ties katru sekundi, nepā rtraucot viņ as dziedā jumus - es apsē dos pie viņ as mugursomas. Ā tri nofotografē juš ies, lai nekaitinā tu sievieti, devā mies prom. Pā ri ceļ am no krastmalas atradā s tualete par 10 rubļ iem. un arī ar pazuduš o tualetes darbinieku. Bet, ja es bū tu maksā jusi par iepriekš ē jo, ja man bū tu maiņ a, tad par š o es nedotu ne santī mu, tas bija tik briesmī gi. Bet parks bija labs! Bet nebija laika staigā t. Ā tri nopircis veikalā New Athos Cahors par 300 rubļ iem un uz paplā tes tī klu ar mandarī niem (3 kg uz simtu), kazas siera apli (arī par simtu) un 4 Churchkhelas (arī.100 rubļ i par 4 gab. ) , ienira autobusā un ejam paņ emt alu cilvē kus.
Ekskursijas apogejs bija vietē jo vī nu degustā cija. Tas maksā ja 50 rubļ us. Neviens neatteicā s. Mū s ielē ja, lai izmē ģ inā tu vairā kas vī na, č ač as un konjaka š ķ irnes. Un viss ir mā jā s gatavots. Man vispā r nekas nepatika. Lī dzī gus vī nus mums iedeva nogarš ot no rī ta pludmalē . Tikai š eit tie maksā daudz vairā k. Es ļ oti gribē ju vienkā rš u ū deni. Pusdienas bija pā rā k bagā tī gas. Pē c mana lū guma mani no krā na iebē ra baklaž ā nā . Kas tas bija par ū deni! Es uzreiz izdzē ru 300 gramus.
Bija jau vē ls vakars. Mū su tū re beidzā s. Tatjana tika izlaista Gagrā . Atvadoties viņ a teica, ka mū su š oferim ir 99 gadi. Un viņ š izskatā s tik labi, jo visi apskates apmeklē tā ji noskū psta viņ u uz atvadā m. Es pie sevis pasmē jos. Dā mas pē c degustā cijas - tas tā ! "Es tevi noskū pstī š u. . . vē lā k. . . ja gribē si! " (c).
Uz robež as bija vē l viena aizķ erš anā s. Š oreiz kaut kas nebija kā rtī bā ar Nastjas pasi. Izrā dī jā s, ka no rī ta viņ i nepareizi ievadī juš i viņ a datus datorā , un tagad radā s aizdomas, ka Nastja ienā k ar kā du citu pasi. Bet viss izrā dī jā s. Viņ i man jautā ja, kā mani sauc un cik man gadu. Lai gan biju pē c degustā cijas, atbildē ju skaidri, jo pē c vī na laizī š anas izlē ju to Vadikam vai Miš ā nai. Kā pā rē jie tika galā ar tik sarež ģ ī tiem jautā jumiem, es nezinu. Mums izsniedza jaunas imigrā cijas kartes. Un datums bija š odien. Tatjana teica, ka daudzi cilvē ki to izmanto. Ja uzturē š anā s laiks beidzas, cilvē ki vienkā rš i aizbrauc uz vienu dienu Abhā zijā un atgriež as, tā dē jā di pagarinot uzturē š anos vē l par mē nesi.
Bija jau 21:00 (laiks iet gulē t), kad mū s izsē dinā ja autobusa pieturā . "Vai skū pstā sim? " Es jautā ju Akopam. Viņ š kautrī gi pasmaidī ja. "Bet kā ar koronavī rusu? " Uz ko viņ š kaislī gi atbildē ja, ka viņ iem nav vī rusa! Nu labi! Jū s to lū dzā t. Es noskū pstī ju viņ u uz vaiga.
Mē s atstā jā m daudz naudas abhā ziem. Paš ai ekskursijai, pusdienā m un pirkumiem mē s ar Vadiku iztē rē jā m nedaudz vairā k kā.9 tū kstoš us. Jū s varē tu braukt ar š ī m vecmā miņ ā m divas dienas! Tomē r mums tas ļ oti patika. Un mē s arī brauksim, bet rī t.
Turpinā jums š eit >>>
