Karpatu slepenā dzīve
Ir vilinoš i apmeklē t ekoloģ iski tī ru vietu, ko nav sabojā jis cilvē ku pieplū dums. Jauns ceļ ojums mani aizveda uz Karpatiem. Lī dz majestā tiskajam Trostjanas kalnam un trokš ņ ainā m upē m. Atklā ju brī niš ķ ī gu pilsē tiņ u ar nosaukumu Slavske.
Vasarā š ajā kū rortciemā ierodas "zaļ ie" tū risti, lai atpū stos no kņ adas, uzlabotu veselī bu un novē rtē tu Karpatu dabas skaistumu. Ziemā dodieties slē pot. Neaizmirstiet, ka kā dreiz š eit atradā s viens no vadoš ajiem slē poš anas centriem valstī .
No Kijevas lī dz Slavske stacijai var nokļ ū t ar jebkuru vilcienu, kas brauc Uzhgorodas virzienā . Ceļ ojuma laiks ir aptuveni vienpadsmit stundas. Vilciens pienā k agri no rī ta. Stacija ir neliela, atrodas paš ā pilsē tas centrā . No vienas puses paveras skats uz majestā tisko Trostjana kalnu. Otrā - aiza, kas iet kaut kur tā lumā . Tikmē r plauš as piepildā s ar tī rā ko gaisu, kas piesā tinā ts ar svaigiem garš augu aromā tiem. Elpojiet viegli un mierī gi.
Un apkā rt kalniem. Pasakaini mistiski, tie apreibina un aizrauj ar savu neparasto skaistumu. Man gadī jā s vē rot rī ta miglu. Sā kumā viegla, dū maka lē ni, bet strauji apņ em kalnu ainavu. No kā apkā rtē jā pasaule kļ ū st noslē pumainā ka. Mež a putni izdod pikantas skaņ as. Viss apkā rt atdzī vojas.
Pavisam nesen Slavskā tika ieklā ts jauns ceļ š . Un š ī ir lielā kā mazpilsē tas atrakcija. Tagad ir prieks pa to braukt. Braucot ar maš ī nu garā m jaukā m mā jā m un kotedž ā m, kas aug kā sē nes, var redzē t, kurp virzā s civilizā cija. Š ajā brī dī es gribu doties dziļ ā k kalnos. Sajū ti cilvē ka neskartu dabas dvē seli. Un padariet savu atvaļ inā jumu neaizmirstamu.
Man patika saimnieku viesmī lī ba un laipnī ba. Un, tiklī dz iekā rtojos, ar lielu prieku devos apskatī t š ī s mā jas apskates vietas. Š eit ir ļ oti skaists iekopts dā rzs ar retiem eksotiskiem augiem. Tagad jasmī ns zied un maigi smarž o. Karstā laikā varat peldē ties baseinā . Ir vieta bā rbekjū un bā rbekjū .
Un burtiski aiz mā jas tek kalnu upe. Parastā s dienā s viņ a ir klusa un mierī ga. Tajā pat ir zivis. Bet pē c stipra lietus tas izplū st ar troksni, kas pieš ķ ir vietai ī paš u garš u. Tā lumā redzams Trostjana kalns – tie ir ī stie Karpati.
Visur jū tama saimnieka gā dī gā roka. Paš ā mā jā valda ģ imeniska atmosfē ra un komforts. Muiž as telpas iekā rtotas lauku stilā .
Manē jais bija viens no labā kajiem. Milzī ga un grezna gulta ar ortopē disko matraci. Un arī televizors, ledusskapis, kā arī tualetes telpa ar duš u. Kopumā viss, kas jums nepiecieš ams. Pie sienā m karā jas krā sainas gleznas.
Virtuve ir tikai mā jā s gatavota. Garš ī gi un daudzveidī gi ē dieni vienmē r tiek pasniegti svaigi. No rī ta tradicionā li tiek pagatavota brī niš ķ ī ga smarž ī ga zā ļ u tē ja. Kuras smaka bija dzirdama tā lu aiz viesistabas. Ī paš a uzmanī ba tiek pievē rsta firmas ē dienam - sē ņ u zupai, kas pagatavota no cū kas sē nē m. Starp citu, savā kts burtiski aiz ž oga mež ā .
Patika gaiš ā viesistaba. Ī paš i mazs dzī vojamais akmeņ u stū rī tis pie sienā m ar krā sainiem maziem zī mē jumiem. Tas ir mā kslinieka triks. Tur viņ i atstā j savus autogrā fus.
Oksanas un Dmitrija Arefjevu ģ imene jau sen nodarbojas ar mā kslas tū rismu. Un viņ i izturas pret mā kslu ar lielu mī lestī bu. Viņ u mā jai ir ī paš a aura. Bildes karā jas visur. Istabā s, gaiteņ os, ē damistabā un pat virtuvē . Tie kalpo kā sava veida ceļ vedis tū ristiem, kuri novē rtē mā kslu, apmeklē jot viņ u mā jas.
Viņ us biež i apciemo draugi mā kslinieki. Ir interesanti skatī ties, kā viņ i strā dā . Tradicionā li pē c brokastī m un kafijas dzerš anas viņ i dodas uz visu dienu, lai meklē tu siž etus savā m gleznā m. Atrodoties nomaļ ā kalnu vai upju apkā rtnē , viņ i dara brī numus brī vā dabā , pā rnesot daļ u dabas uz saviem audekliem. Tur viņ i paš i zī mē .
Tā pē c ir diezgan loģ iski, ka tieš i viņ u mā jā dzima pati ideja par brī vdabas rī koš anu. Ar Ļ vovas Nacionā lā s mā kslas akadē mijas aizbildnī bu un ar Kultū ras un sporta fonda Maksima palī dzī bu Arefjevas mecenā ti sniedz unikā lu iespē ju talantī giem cilvē kiem ierasties savā ī paš umā strā dā t un atpū sties.
Kopumā vā rds plenē rs franč u valodā nozī mē "darbs gaisā ". Mā tes dabas iedvesmoti, mā kslinieki savus š edevrus apglezno ar eļ ļ as un koš ā m akrila krā sā m, kas padara viņ u darbus unikā lus. Tā tad viņ i izpauž sevi. Tā tad viņ i cenš as izprast un nodot saviem cienī tā jiem dabas dvē seli.
Karpatu daba ir unikā la. Tas pā rsteidz ar savu skaistumu un oriģ inalitā ti. Nav pā rsteidzoš i, ka tieš i š eit radā s starptautiskais mā kslas centrs. Š eit ierodas mā kslinieki no visas Ukrainas un citā m valstī m. Š ogad Starptautiskais plenē rs “Maxim” Arefjeva muiž ā notiek jau seš padsmito reizi. Un plenē rs noslē dzas ar grandiozu izstā di "Kalni iedvesmo".
Bet tas ir tikai kā rtē jā s tikš anā s beigas. Visi dodas uz mā jā m. Tač u nā kamgad daudzi no viņ iem atgriezī sies. Lai atkal pieskartos dabas noslē pumiem. Un sajū ti zaļ o kalnu burvī bu.
Nā kamajā rī tā es nolē mu pastaigā ties pa stā vajā m takā m cauri mā jī gajam ciematam. Te gluž i nemanā mi var iemaldī ties mež a biezoknī . Izbaudiet tī ro kalnu gaisu. Uzkā piet kalna virsotnē un apskatiet visu Karpatu dziļ ā ko skaistumu no augš as.
Un saglabā tā s vecā s mā jas rosina atmiņ as par pagā tni. Ciema nosaukuma vē sture aizsā kā s 1015. gadā notikuš ajā brā ļ u-prinč u Svjatopolkas Nolā dē tā un Svjatoslava kaujā . Pē c Kijevas lielkņ aza Vladimira Svjatoslavič a nā ves starp viņ a mantiniekiem sā kā s než ē lī gs brā lī bas karš . Svetopolka, saukta par nolā dē to, nogalina prinč us Borisu un Gļ ebu. Viņ u brā lis Svjatoslavs Vladimirovič s bē g uz Karpatiem. Bet Opiras upes augš tecē Svjatopolkas sū tņ i apsteidz princi Drevļ anski. Un nogalini viņ u.
Š odien virs Opiras upes netā lu no Slavskas ir uzcelts simbolisks sakā vā tā Svjatoslava kaps. Saskaņ ā ar vienu no leģ endā m, pieminot viņ a krā š ņ os karotā jus, kuri apmetā s š ajā s vietā s pē c viņ u prinč a nā ves, ciems tika nosaukts. Un nesen pie restorā na Maxim tika uzcelts piemineklis prinč u dibinā tā jiem.
Jū s varat daudz pastā stī t par š ī s mazā s pilsē tiņ as dzī vi. Ikviens, kurš š eit ir atpū ties, gū st neticami daudz iespaidu no Karpatu kalnu skaistuma. Ir vē rts š eit ierasties un apbrī not tik neaizmirstamā zemes stū ra burvī go dabu.
Viņ i saka, ka jū su mā jas ir vieta, kur jū s jū taties labi. Š ai mazajai pilsē tiņ ai izdevā s aizkustinā t manas dvē seles stī gu. Es gribu š eit atgriezties vē lreiz, jo Karpati tik viegli neatlaiž as. . .
