Lyubech un tās neatrisinātie noslēpumi

13 Septembris 2021 Ceļošanas laiks: no 12 Septembris 2021 ieslēgts 12 Septembris 2021
Reputācija: +6627.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Tas, ka mums paveicā s nejauš i iekļ ū t š ajā senajā slā vu pilsē tā , mums ir liels panā kums, negaidī ts piedzī vojums, brī niš ķ ī gs atklā jums. Mē s vispā r neko tā du negaidī jā m, un š ī s dienas notikumi mū s tik ļ oti pā rsteidza, ka man vienkā rš i ir pē c iespē jas ā trā k tajos jā padalā s ar jums un jā iesaka atbraukt uz š ejieni un mē ģ inā t paš am atš ķ etinā t š ī s senā s pilsē tas noslē pumus. .

Kluss uz kalna klostera vietā

Tā tad, kā rtī bā . Mē s cē lā mies 5:00, lai dotos sē ņ ot. Kopumā ceļ ā bijā m 12 stundas, un katra stunda bija patī kams piedzī vojums, izņ emot ceļ us. Pie Slavutič as vakariņ ā s savā kuš i gailenes, nolē mā m doties uz Slavutič u apskatī t pilsē tu un iepirkties. Bija vē l agrs, un mums likā s, ka mā jā s iet kaut kā nav interesanti, un turpat netā lu slē pjas vē l kā ds interesants skats, kurā iekā psim un ar vienu aci paskatī simies. Un mē s nolē mā m, ka ir pienā cis laiks - mums jā apmeklē Lyubech.


Pestī tā ja Apskaidroš anā s baznī ca — Miloradovič u kapa mazais

Es neatgā dinā š u skolas vē stures kursu, bet Kijevas Krievzemes bagā tajā s un slavenajā s pilsē tā s kā dreiz tika uzskatī tas Kijevas, Č erņ igovas, Ļ ubeč as un daž as citas pilsē tas. Tie tika uzcelti nevis no plosoš a lī č a, bet pareizā s vietā s, ļ oti gleznaini un es nebaidos no š ī izteiciena - pareizie enerģ ijas punkti. Protams, es gribu iet un pā rbaudī t. Un tī klā ir š ausmī gi maz informā cijas un tas rada tikai vilš anos. No š ī s vizī tes neko daudz negaidī jā m, daudzi pilsē tas vē sturiskie apskates objekti ir zaudē ti. Bet, draugi, pati pilsē ta ir dzī va un joprojā m ir pilna ar vē sturiskiem noslē pumiem un mistiskiem notikumiem.

Skats no pilskalna

Un kā das brī niš ķ ī gas ainavas š eit ir! Skati ir brī niš ķ ī gi, netā lu no Dņ epras ar daudzā m pludmalē m, tā s "zilajiem ezeriem" un nedā rgajiem nekustamajiem ī paš umiem. Es ļ oti vē los palikt dzī vot, un daudzi to dara, pē rkot mā jas š ajā mā jī gajā , klusajā un senā s pilsē tas mež u un noslē pumu vidū , ko tagad sauc tikai par pilsē tiņ u.

Lī dz ar viņ u acī mredzot tika aizmirsta viena no bijuš ajiem prezidentiem ideja š eit izveidot modernu tū risma centru kā Baturins, tā pē c neviens š eit pat neinvestē ceļ os, no Slavutič as ir ļ oti, ļ oti grū ti un ilgi braukt. pa pilnī gi nolauztu ceļ u (iesaku š im dž ipu vai tanku). Tieš ais ceļ š Č erņ igova - Ļ ubeč a arī ī paš i neiepriecinā ja, tur ir daudz betona plā tņ u gabalu ar nepatī kamiem savienojumiem. Tā pē c sagaidiet, ka brauksiet ilgā k, nekā rā da tī kla kartes. Bet skati ir skaisti (brauc lē nā m un apbrī no) un visapkā rt ir sē ņ u mež i (un apskauž am daudz cilvē ku ar pilniem spaiņ iem ar sē nē m gar ceļ malā m). Kopumā š os š ķ ē rš ļ us ceļ u veidā ir vē rts pā rvarē t un veltī t dienu Ļ ubeč ai.

Ceļ i. . . Man likā s, ka tas ir sens mantojums, bet izrā dā s bū t pē ckara. . . kurš to varē tu uzminē t?


Bet! Pirmais noslē pums (es tev to atklā š u) ir tas, ka tev ir jā satiek tieš i tas cilvē ks, kurš tevi vadī s un parā dī s visu, ko ir vē rts redzē t un atklā s tev daudz noslē pumu, jo tu pats to nespē j. Maksimā lais, ko varat darī t, ir mī dī t vienā vietā un baudī t kā du no kalna skatiem. Lyubech tik viegli neatklā j savus noslē pumus. . .

Mums paveicā s, satikā m Staņ islavu (pat personas vā rds ir pareizs, slā vu). Staņ islavs ir vē sturnieks, arheologs, vairā ku vē sturisku grā matu autors par Kijevas Krievijas vē sturi, Ļ ubeč as patriots un vienkā rš i interesants cilvē ks. Viņ a vadī tā s ekskursijas nav kaut kā da garlaicī ga vē stures stunda, bet gan dzī va komunikā cija ar iedziļ inā š anos vidē , pozitī va un neaizmirstama. Tajā paš ā laikā ekskursija, tā pat kā laba pastaiga, ir noskaņ ota tieš i jums, ar izpratni par to, kas jū s interesē . Piemē ram, vasarā ne tikai senlietu apskate, bet viņ š parā dī s, kur peldē ties (jā zina, kā un kur nokļ ū t). Rudenī viņ i var noorganizē t arī sē ņ u braucienu. To visu var izdarī t vienas dienas laikā . Kur vē l var atrast š ā du iespē ju interesanti, daudzveidī gi un patī kami pavadī t nedē ļ as nogali?

Kā rdinoš i ceļ i

Sapulcinā jis daž us nejauš us apmeklē tā jus, kuri skumji klejoja pa bijuš o Miloradovič u muiž u, Staņ islavs mums parā dī ja daž ā das interesantas vietas, kuras mē s paš i nekad nebū tu atraduš i, pat vaicā jot vietē jiem. Man likā s bezjē dzī gi zvanī t uz muzeju un mē ģ inā t tur pierakstī ties ekskursijai, vismaz daž iem neizdevā s. Dzimis gids, dzī vo tieš i vē sturiskā vietā un, ja paveiksies, tiksimies. Un, ja nevē lies visu ļ auties likteņ a gribai un nepazust Ļ ubeč as vē sturiskajos noslē pumos, tad iesaku pierakstī t viņ a telefona numuru (0937961524), piezvanī t un sarunā t ekskursiju.

Kas ir palicis pā ri no grā fu Miloradovič u mantojuma

Tā tad Miloradovič u muiž as un tuvē jā parka pā rbaude neaizņ ē ma daudz laika. Bet, labi, ka Staņ islavs mums parā dī ja vecas fotogrā fijas no tā m vietā m, kuras mē s apmeklē jā m, un mē s to salī dzinā jā m ar to, kas mums ir, un sapratā m, kur atrodas mū su kā jas. Daž as fotogrā fijas viņ am nonā ca no ā rzemē m, kad pilsē tā ieradā s Ļ ubeč ā dzī vojoš o pē cteč i un varam droš i teikt, ka tie ir reti sastopami.

Oļ egs un Igors. Ļ oti precī zs piemineklis


Parkā (un ap pilsē tu) ir interesantas skulptū ras, kas veltī tas ievē rojamā m Ļ ubehas personā m un notikumiem. Daž as nebū t nav vienkā rš as, ar saviem noslē pumiem, kam Staņ islavs tevi veltī s.

Ļ oti dī vains piemineklis Entonijam no Alā m

Tad mē s tuvojā mies skatam no kalna no kā dreizē jā Miloradovič u muiž as un iestrē gā m.

Skats uz Dņ epru un Baltkrieviju. . . un nelielu dī ķ i zemā k....arī ar maniem noslē pumiem

Neviena fotogrā fija neliecina par skatu skaistumu un sajū tu, kas rodas, aplū kojot š os plaš umus, Dņ epru un tā s lokus, pļ avas, mež us. Iedvesma un reizē neaprakstā ms miers, tas jā jū t paš am.

Tajā paš ā laikā mums tika atklā ts vē l viens noslē pums. Izrā dī jā s, ka skatu laukums atrodas tieš i virs Svē tā Alu Antonija alas, "visu krievu mū ku galvas", Kijevas-Peč erskas klostera dibinā tā ja, alu veidotā ja gan tur, gan Č erņ igovā (netā lu). Trī svienī bas-Iļ jinska klosteris). Izrā dī jā s, ka Entonijs ir no Ļ ubeč as, nevis Č erņ igovas. Un tieš i š eit viņ š izraka savu pirmo mazo klostera alu ar skaistu skatu. Vieta izvē lē ta ar lielu gaumi un izpratni. Vienkā rš i nav spē ka aiziet, te ir tik labi.

Ī stā vieta ir skaista un pozitī vi enerģ iska

Baltkrievija jau ir redzama aiz Dņ epras, un pie apvā rš ņ a var redzē t pat to paš u sarkofā gu (iesaku ņ emt binokli). Tiek uzskatī ts, ka Entonijs izglā ba Č erņ igovu no tā paš a nā vē još ā mā koņ a, kas apbrauca seno pilsē tu (Č erņ igovā tieš ā m ir dī vaina vē ja roze). Bet Antonijs izglā ba arī savu dzimto Ļ ubehu. Te arī nekas nesanā ca, pilsē ta ir ekoloģ iski tī ra. Ne velti, turī giem un slaveniem cilvē kiem ne tikai no Kijevas un Č erņ igovas te ir mā jas un vasarnī cas (pirktas par mazu naudu). Nu es novirzos. . . Es arī gribē ju daž us vā rdus pateikt par uzskatiem. Ir svarī gi, lai saulrieti š eit bū tu maģ iski skaisti, tā pē c š eit jā pavada visa diena un noteikti jā atrodas kā dā no kalniem saulrieta laikā un jā bauda neaizmirstams skats. Jā , un fotosesijas š eit bū s lieliskas.

Kalmens izskatā s labi, kas ir ļ oti jauki


Kamjanitsa Polubotka. Ar to ir saistī ti arī noslē pumi. Izrā dā s, ka viņ a nosaukta nepareizā cilvē ka vā rdā , kuru teorē tiski vajadzē ja nosaukt. Pā rdē vē ts. Un tas, kas par to ir rakstī ts, kam tas paredzē ts, arī neatbilst patiesī bai. . . Tiesa gan, ka Ukrainā tā du mū ra mā ju ir palicis maz (es neskaitu poļ u mū ra mā jas Ļ vovā un tai blakus). Vispā r visi jautā jumi Staņ islavam, noslē pumus neatklā š u, lai tev bū tu pamats nā kt uz š o kvestu un visu noskaidrot paš am.

Tagad, ja paskatā s pa logu! Man patī k pagrabi!

Interjers ir modernā minimā lisma stilā , bet lustra ir bagā ta! Senatnī gs! Forš s pagrabs

Pē c tam mē s pā rcē lā mies uz skatu vietu citā kalnā , kur atradā s Sv. Antonija klosteris. Diemž ē l palicis tikai krusts, kas iezī mē ja klostera vietu. Tomē r ir lielisks skats. Un ne tikai.

Krusts klostera vietā ar ī paš u zī mi

Š ī ir mistiska vieta. Pirms daž iem gadiem melnie arheologi atklā ja divus iespaidī gus kapu pieminekļ us. Tā s bija nokaisī tas ar monē tā m, tā pē c tā s tika atrastas zem zemes slā ņ a. Viņ i bija pacelti un varē ja lasī t uzrakstus. Izrā dī jā s, ka tas nebija viegli. Vairā k noslē pumu. Es tos neatklā š u, bet pateikš u tikai to. Sievietē m, kuras vē las ģ imenes laimi un ilgu dzī vespriecī gu dzī vi, noteikti vajadzē tu apmeklē t š o vietu un atstā t uz tā m monē tas (piemiņ ai).

Divi kapakmeņ i, uz kuriem jā uzliek monē tas laimei

Es parasti esmu agnostiķ is, tač u ticu š ā dā m lietā m, jo ​ ​ biju pā rliecinā ts, ka tā s darbojas. Piemē ram, 9. gadsimtā Č erņ igovas Paraskevas Pjatņ icas baznī cā ir (vē lmju) akmens. Ja apbrauksi baznī cu trī s reizes pulksteņ rā dī tā ja virzienā un pieskarsies š im akmenim un stipri vē lē sies, tu noteikti apprecē sies. Pā rbaudī ju sevi, radus un draudzenes. Darbojas. Un š ī ir tik mistiska vieta. Un dī vaina sakritī ba. . . viens no kapakmeņ iem ir jaunas sievietes Praskovja (Paraskeva). Vispā r vairā k noslē pumus neatklā š u, viss jā dara paš am (nā k, jā lū dz un jā atstā j monē tas), un novē lu veselī bu un laimi.

Š ajā vietā notika daudzi interesanti stā sti, ne tikai mistiski, bet arī smieklī gi. Un te sezonā aug savvaļ as ķ iploki un š ampinjoni. . . nu, kas par smuku. . . š ampinjonus nevienam nevajag, jo blakus ir pilni mež i ar sē nē m.

Ceļ š uz Pils kalnu


Pilskalns. No kurienes krievu zemes nesaskaņ as. . . Te mū su senie Kijevas prinč i sanā ca kopā un darī ja, iedeva dē liem un mazdē liem pieš ķ ī rumus, un, ja nepietika, tad sadalī ja kā du citu. Nu klasika. Arī š eit ir ko redzē t, ir arī mazi intriģ ē još i noslē pumi (daž i vairs nav vē sturiski, bet gan politiski).

Pils kalns un piemineklis uz tā

Prinč i, kas sadalī ja zemi. . . bet kā viņ i to sadalī ja? Liels, liels noslē pums

Starp citu, Plikkalns (ar tā noslē pumiem) ir redzams no Pilskalna. Viņ a kļ uva populā ra pagā nu vidū . Viņ i ierodas savā jaunajā gadā (pavasara saulgriež i, marta svē tki) un svin – dzied un dejo senā s slā vu drē bē s. Un, ja vē laties, varat viņ iem pievienoties.

Plikais kalns — pagā nu iecienī ta vieta

Un, ja jums nav laika "atrauties" martā , varat ierasties arī pie Ivana Kupalas - pilsē tā tiek rī koti lieli svē tki ar tautas svē tkiem.

Ļ oti elegants ampī ra stils, kas nav izplatī ts Ukrainas provinč u baznī cā s

No septiņ ā m baznī cā m, kas 19. gadsimta otrajā pusē atradā s Ļ ubehā , nebija daudz palikuš as — tikai viena. Pestī tā ja Apskaidroš anā s baznī cu ir grū ti nepamanī t. Iespaidī gais stils liek tai izskatī ties kā katedrā lei, kas ir lepna un cienī ga bū t grā fu Miloradovič u apbedī š anas vieta. Kā pē c baznī ca ir vienī gā , kas saglabā jusies, arī ir noslē pums, ko var uzzinā t no zinoš a cilvē ka (koordinā tes atstā ju).

Nu, es arī nezinu par visiem noslē pumiem, mums nebija laika apmeklē t visas interesantā s vietas sē ņ u dē ļ , bet tas ir iemesls atgriezties - noslē pumi mū s vē l gaida.

Bultu uzgaļ i. . . daž ā di. Kā pē c? Jū s mā cī sities no vē sturiskā s literatū ras vai ierodoties Lubech

Starp citu, mums izdevā s pieskarties vē sturei. Tikai pieskarties. Cilvē ki atrod senas veģ etā cijas (tā teikt kopanki). Bultu uzgaļ i, amuleti, kuloni, auskari, gredzeni, monē tas. Ir tik brī niš ķ ī gi turē t rokā kaut ko pilnī gi vē sturisku, kas piederē ja Kijevas Rusas iedzī votā jiem. Ne tikai redzē t kā muzejā , bet arī pieskarties un sajust pagā tnes radniecī bu, pē ctecī bu un cerī bu uz nā kotni. Ir lieliski, kad vē sture palī dz apzinā ties sevi, saprast, kas mē s esam un kas bū sim, no kurienes nā kusi mū su zeme. . .

Attē li netiek pā rsū tī ti, jums ir jā redz vai jā raksta attē li š eit


Kopumā es ļ oti iesaku apmeklē t Lyubech. Man ir lielas cerī bas, ka mū su varas cilvē ki pamodī sies un sapratī s, kā das bagā tī bas mums ir. Protams, to nevar nozagt un pā rdot, bet jū s varat to izmantot visu labā un jū su godam. Pilsē ta ir 1100 gadus veca, tā ir ī sta, nevis rimeiks, viss š eit elpo vē sturi, palī dziet nedaudz, izveidojiet tū risma centru un tū risma nauda palī dzē s Ļ ubehai atdzimt. Š eit ir viss - senlietas, enerģ ija un kū rorta mirkļ i (brī niš ķ ī gā daba). Paldies Č erņ igovas mē ram, ka viņ š palī dzē ja nedaudz atjaunot Entonija alu. Bet vajag vē l. . . Vajag, lai Kijeva (mū su valdī ba) atceras arī "Pagā juš o gadu pasakā " lī dzā s Kijevu un Č erņ igovu pieminē to Ļ ubeč u. Mums ir jā atdzī vina savas vē sturiskā s vietas, lai cilvē ki atceras un bū tu lepni un saprastu, ka esam un bū sim!

Š ajā posmā mums nebū tu pat kur nopirkt magnē tu ceļ ojuma piemiņ ai. Pateicoties Staņ islavam, viņ š par mums ne tikai parū pē jā s un izklaidē ja, bet arī atrisinā ja mū su problē mu: mū su ledusskapis priecā jas, saņ emot vē l vienu premium klases magnē tu (patiesī bā trī s) uz viņ a platā s krū tī m, piemiņ ai par ceļ ojumu uz seno, noslē pumaino un unikā la Lyubech.

Iesaku ceļ ojumā ņ emt lī dzi ē rtus apavus, binokli un skaidru naudu (tostarp monē tas). Ir tikai viens bankomā ts, ir veikali, bet ne tī kla, un es nezinu, ko viņ i tur pā rdod. Labā k esi gatavs ceļ ojumam. Divu brī vdienu laikā varat apmeklē t Č erņ igovu un Ļ ubeč u. Es domā ju, ka jums bū s daudz iespaidu, un jū s ilgi atcerē sities ceļ ojumu un pat vē lē sities atgriezties vē lreiz.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Крест на горе на месте мужского монастыря
Крест на месте монастыря со специальной отметкой
Две надгробные плиты, на которые нужно положить монетки для счастья
Виды
Снимки не передают, тут нужно видеть или картины писать
Спасо-Преображенская церковь - усыпальница Милорадовичей
Очень нарядный стиль ампир, не привычный для провинциальный украинских церквей
Дорожка на Замковую гору
Памятный камень
Памятная надпись
Замковая гора и памятник на ней
Князья, что поделили землю... а как поделили? Большой, большой секрет
Не американские президенты, но князья... и  бросается в глаза горемычный князь Олег Святославович....ох...путешественник, так сказать... Бедный Василько, с другой стороны
Вид с Замковой горы
Лысая гора - любимое место язычников
Кстати, если заглядывать за памятники можно узнать много интересного... Видно буковки что спилили? А вот узнаете сами для чего и почему...
То что осталось от усадьбы графов Милорадовичей
Заманчивые тропки
Камяница Полуботка... или не Полуботка???
Хорошо выглядит камяница, что очень приятно
Почему разные двери? Интересно? Объяснение есть... но не то что написано на стене...
То что написано на стене
Вот если заглянуть в окошечко! Обожаю подвальчики!
Серьёзное здание, хорошие решеточки
Интерьер в стиле модного минимализма, но люстра то богатая! Старинная! Классный подвальчик
Вид от усадьбы Милорадовичей! Они знали как сделать красиво и где пить чай на белых стульчиках и смотреть вдаль. Наверное, я бы тоже тут выпила чаю по-английски в белом летящем платье...
Вид на Днепр и РБ.... а внизу небольшой прудик... тоже со своими секретами
А под смотровой площадкой, вход в Антониеву пещеру
Правильное место - красивое и положительно энергетичное
Очень странный памятник Антонию Печерскому
Антоний Печерский и странная компания рядом
Олег и Игорь. Очень точный памятник
Всегда читайте надписи на скульптурах и памятниках - много интересного
Дороги... думала древнее наследие, а оказывается послевоенное... кто бы мог догадаться?
Смогли проехать только по обочине... И это еще не самое проблемное место на дорогах
Ну и мои лисички, хвастаться особо нечем, но похвастаюсь
Леса прекрасные
Я не знаю что люблю больше... закаты или рассветы....
Наконечники стрел... разные. Почему? Узнаете, из исторической литературы или если приедете в Любеч