Perejaslavas-Hmeļņickas pilsēta

03 Jūlija 2017 Ceļošanas laiks: no 27 Jūnijs 2017 ieslēgts 27 Jūnijs 2017
Reputācija: +48.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Izš ū ts ceļ ojums: Austrumi (23. diena)

1. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225712.html?

2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225757.html a>

3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/harkov/blog-225947 .html

4.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226002.html a>

5.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226092.html a>

6.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226182.html a>

7.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226252.html a>

8.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226272.html a>

9.  diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226512.html a>

10.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-226632.html a>

11.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-227462.html a>

12.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-227487.html a>

13.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228327.html a>


14.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228382.html a>

15.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228867.html a>

16.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-228887.html a>

17.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230447.html a>

18.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-230477.html a>

19.  diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231887.html

20.  diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-230592.html

21.  diena lasi š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231882.html

22.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-231897.html

24.  dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-232602.html a>

Mū su pē dē jā diena bija pilnī bā veltī ta Perejaslavas-Hmeļ ņ ickas pilsē tai. Perejaslava-Hmeļ ņ icka ir maza, bet ļ oti skaista un interesanta pilsē ta Ukrainā . To pamatoti dē vē par muzeju pilsē tu – tā du ir ap 30. Ukrainai tas ir absolū ts rekords “uz vienu iedzī votā ju” – viens muzejs uz tū kstoti iedzī votā ju. Slavenā kais ir pilsē tas galvenais tū ristu apskates objekts – tautas arhitektū ras un dzī ves etnogrā fiskais muzejs (brī vā dabā ), kas pieder pie lielā kajiem Ukrainas muzejiem. Pilsē tā jū tams senatnes un vē stures gars, jo tai ir vairā k nekā.1100 gadu! Noguris no lielo pilsē tu trokš ņ iem un burzmas, jū s varat vadī ties pē c ielu klusuma un pilsē tiņ as svaigā gaisa.

Perejaslava-Hmeļ ņ icka ir pā rsteidzoš a pilsē ta: maza, ļ oti tī ra, glī ta, varē tu pat teikt - rotaļ lieta. Varbū t lielā muzeju un seno ē ku skaita dē ļ vai š ī rajona senatnes dē ļ – pilsē tā nejū ti, ka tagad ir XXI gs. Š eit dzī voja un strā dā ja Š evč enko, Skovoroda, Š oloms Aleihems, Zabolotnijs un daudzi citi lieliski ukraiņ i.

Krimas muzeji un izstā des, š ajā skaistajā pilsē tā , kas vasarā atgā dina ziedoš u dā rzu, jū s atradī siet X-XI gadsimta ē ku paliekas. , kā arī arhitektū ras pieminekļ i, kas datē ti ar XVII gs. : Miķ eļ a baznī ca un Debesbraukš anas klosteris.


Trubiš as, Karanas un Altas upes lē nā m nes savus ū deņ us cauri senajai Perejaslavai. Priekš pilsē tas dienvidu daļ a atrodas netā lu no Kaniv ū denskrā tuves varenā ezera. Kā rklu un grī š ļ u klā tie ū denskrā tuvju krasti rada ī paš u noskaņ u: valda klusums, miers un harmonija.

Nav brī nums, ka nedē ļ as nogalē s š eit ierodas Kijevas, Č erņ igovas, Č erkasu un citu lielo pilsē tu iedzī votā ji, lai atpū stos no trakā ritma un pā rmē rī ga trokš ņ a. Daudzus piesaista arī iespē ja apmeklē t vietē jo tirgu, jo Perejaslavas reģ ions pieder pie ekoloģ iski tī rajā m Ukrainas teritorijā m. Zemnieki no apkā rtē jiem ciemiem gatavojas tirgoties liela lauksaimniecī bas reģ iona centrā .

Perejaslavā -Hmeļ ņ ickā dzī vo aptuveni 3.000 cilvē ku. Ukrainas galvaspilsē ta - Kijeva ir tikai 112 kilometri.

No Kijevas lī dz Perejaslavai-Hmeļ nickai var nokļ ū t ar mikroautobusu, kas atiet no metro stacijas "Č erņ ihivska", brauciens aizņ ems aptuveni pusotru stundu.

Perejaslavs pirmo reizi hronikā s minē ts 907. gadā kņ aza Oļ ega lī gumā ar Bizantiju.

Ko darī t pilsē tā :

- nopirkt krā š ņ ajā Dņ eprā , jo š eit ir daudz tī rā ks nekā galvaspilsē tā ;

- fotografē jieties pie mā kslas soliņ iem pie parka pie Dioramas muzeja. Tā s rotā radoš i zī mē jumi un uzraksti, ap tiem kaltas dzelzs skulptū ras. Jau vairā kus gadus veikali ir kļ uvuš i par tū ristu un vietē jo iedzī votā ju iecienī tu fotografē š anā s vietu;

- brauciet zirga pajū gā pa pilsē tu. Perejaslavā ir ekskluzī vs taksists, kurš pā rvieto cilvē kus pa pilsē tu zirga mugurā pie ī paš as karietes. Viņ u viegli atpazī t pē c autentiskā m ukraiņ u drē bē m un ukraiņ u kā zu mū zikas, kas vē l ir mazliet patā lu. Cena par š ā du prieku ir ļ oti simboliska un atkarī ga no š ī brī numa ī paš nieka noskaņ ojuma;

- spē lē klavieres pilsē tas centrā . To parasti novieto uz skatuves centrā vai pie soliem no augš as. Spē lē t var bez maksas ikviens – tā ir vietē jā s mā kslas savienī bas "Jam Toloka" iniciatī va.

Gribē tos teikt, ka pati š ī apvienī ba priecē klausī tā jus ar saviem koncertiem, kas teju katru nedē ļ as nogali notiek pie rajona kultū ras nama. Biež i vien ir brī vais mikrofons. Tā pē c nā c un parā di savu talantu Perejaslavam!


Dienu sā kā m ar ekskursiju pa pazemes Perejaslavu. Apmeklē ja "Š evč enko" kaplič as drupas (bijuš ā s Debesbraukš anas klostera laputu komplekss)

Pē c tam mums bija ekskursija uz Vidusdņ epru Tautas arhitektū ras un dzī ves muzeju - š is ir pirmais brī vdabas muzejs Ukrainā , š eit ir eksponā ti no 10. -13. pirms mū su ē ras un lī dz pagā juš ajam gadsimtam.

Ir arī pā rvestas XIX gadsimta mā jas, kas no ciema pā rvestas uz muzeju. Zē ni, kuriem mē s peldē jā m pagā juš ajā dienā .

Perejaslavas nacionā lais vē sturiskais un etnogrā fiskais rezervā ts — oficiā lā vietne http://www. niez. com. ua .

Arī Perejaslavā atrodas vā rda "Ukraina" pirmā s hronikas (1187) piemiņ as zī me.

Skumji, ka viņ š ir ļ oti neuzkrī toš s kā tik zī mī gs notikums, skumji, ka tas nevienu neinteresē un metru tā lā k ir atkritumi un saplē stas alkohola pudeles.

Pē c tam mē s apmeklē jā m Debesbraukš anas katedrā li. Tā tika uzcelta par Mazepa lī dzekļ iem, kur viņ š transportē ja arī Peresopnicas evaņ ģ ē liju, Ukrainas svē to grā matu, kurai prezidenti zvē r (tagad atrodas Kijevā ).

Interesants eksponā ts ir tā sauktais ukraiņ u ozols. Š is koks atrodas netā lu no Mazepas katedrā les, dzimis tajā paš ā laika posmā ar paš u Debesbraukš anas katedrā li un, iespē jams, ir daļ a no Ukrainas hetmaņ a nerealizē tajiem grandiozajiem plā niem attiecī bā uz Ukrainu. Pie š ī ozola mā cī ja Hryhoriy Skovoroda, to gleznojis Tarass Š evč enko.

Kokam ir trī s stumbri, tā pat kā Trident, bet savu nosaukumu ieguvis no saiknes ar Mazepu, Skovorodu, Š evč enko.

Vē lā k apmeklē jā m T. Š evč enko "Testamenta" muzeju. Perejaslavā.1845. gada naktī no 24. uz 25. decembri dzejnieks uzrakstī ja savu nemirstī go "Testamentu". Š eit tika sarakstī ti arī tā di darbi kā "Algotnis" un "Kaukā zs".

Visbeidzot, mē s sniedzā m preses konferenci Perejaslavas-Hmeļ ņ ickas apgabala valsts pā rvaldes sē ž u zā lē . Mums tika uzdoti daudzi jautā jumi, uz kuriem mē s ar prieku atbildē jā m.

Mē s vē lamies jums pateikties:

- sabiedriskajai iniciatī vai "Nā cijas sakne", jo ī paš i Mikolai Bohatiram - mū su koordinatorei)))


- Perejaslavas-Hmeļ nickas rajona valsts pā rvalde, š oferis un fotogrā fs.

- Viesnī ca "Pectoral" starp citu, mē s te dzī vojā m, arī pie viesnī cas ir kafejnī ca-konditoreja "Pectoral".

Kristī na Ž uka

Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums pa marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko 2017.  gada 5. –28.  jū nijā veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji.

Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.

Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:

Vietne: http:// ornamentway. com /

FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh

Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /

Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums