Garš ceļš Dāresalāmā uz Nairobi, Kenijā. Ceļojums uz Āfriku 2018

11 Marta 2018 Ceļošanas laiks: no 19 Janvāri 2018 ieslēgts 24 Janvāri 2018
Reputācija: +895.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Zē ns ar autobusa vadī tā ju.

Tomē r ir pienā cis laiks doties prom no Tanzā nijas uz Keniju, par kuru es arī izlasī ju daudz interesantu lietu. Gandrī z visi slavē š o valsti. Es atnā kš u un paskatī š os.

Mū su zā rks uz riteņ iem.

Pirms doš anā s uz Ā friku es sazinā jos ar krievu gidu, kurš kopā ar sievu un bē rniem dzī vo Kenijā . Viņ š man piedā vā ja ekskursijas pa Kenijas un Tanzā nijas rezervā tiem ar samaksu 1200-3200 dolā ru par divā m vai trim dienā m. Es viņ am uzdevu vairā kus jautā jumus par ceļ ojumu uz Ā friku. Viņ š man atbildē ja pā ris reizes, un, kad viņ š saprata, ka es ī sti nevē los pirkt no viņ a ekskursiju, viņ š pā rtrauca man atbildē t. Pazudusi interese. Tagad sapratu, ka rī kojos pareizi, nepievienojos citu tū ristu grupai, kur viņ š bija gids. Izteikš u arī savu viedokli par safari Ā frikas rezervā tos.

Mū su autobuss.


Trī s dienas pirms izbraukš anas no Tanzā nijas es nopirku autobusa biļ eti no Dā resalā mas, Tanzā nija-Nairobi, Kenija, veicot vietē jo uzdevumu tā s viesnī cas reģ istratū rā , kurā biju apmetusies. Nevarē ju atrast informā ciju par autobusu š ajā marš rutā . Es lasu desmitiem vietņ u un autoru. Viss kopumā un nekas konkrē ts. Lidot ar lidmaš ī nu man negribē jā s, jo autobuss devā s marš rutā cauri Tanzā nijas un Kenijas rezervā tiem, cauri Aruš as pilsē tai, no kurienes nebija tā lu no slavenā Kilimandž aro kalna. Viesnī cas darbiniece man palī dzē ja nopirkt autobusa biļ eti. Es samaksā ju starpniekam 5000 TZS (apmē ram 2.2 USD) un 7.000 TZS (31 USD) par biļ eti Dares Salaam (Tanzā nija)–Nairobi (Kenija). Pē c č etrā m stundā m puisis man atnesa autobusa biļ eti, nelielu lapiņ u ar uzrakstiem cipariem. Kaut kā es to izdomā ju. Tiesa, es baidī jos no viltojuma un nolē mu to pā rbaudī t. Devos uz autobusa atieš anas punktu Ubungo rajonā Daras nomalē . Knapi sagaidī ja pilsē tas autobusu.

Biļ ete maksā ja nedaudz vairā k par 50 ASV centiem. Kad autobuss ieradā s, tas bija pā rpildī ts. Vispā r, ko es pamanī ju, ka autobusi jebkurā Ā frikas valstī vienmē r ir pā rpildī ti. Autobusā jū s nevarat noturē ties, jo stā voš o pasaž ieru blī vums neļ autu jums nokrist. Braucā m kā du stundu. Tas bija ekstrē ms brauciens. Mē s, eiropieš i, sabiedriskā transporta izlutinā tie, to nesaprotam. Kad izkā pu no autobusa, mani uzreiz ielenca stipri iedeguš i puiš i, kuri visu diennakti dzī vo š ajā autoostā . Viņ u izskats bija biedē još s. Man š ķ ita, ka bezcerī bas un naudas trū kuma dē ļ viņ i bija gatavi man uzsist. Bija bezjē dzī gi viņ iem atbildē t un klusē t, jo viņ i neko nesaprata, izņ emot vā rdus dot naudu. Tā sauktais autoostas rajons bija drausmī gs. Grā vji, bedres, atkritumu straumes, neizturami netī rumi, ē diena smakas un simtiem vietē jo iedzī votā ju bez manis.

Baltie parasti š eit nenā k, izņ emot varbū t mazā s grupā s. Tajā stundā es biju vienī gais baltais starp visiem tumš ajiem. Es gā ju, un man apkā rt bija trī skā rš s gredzens, kas piedā vā ja kaut ko daž ā da vecuma vī rieš iem. Karstums ir virs č etrdesmit grā diem un putekļ i. Bija grū ti elpot, un pat tā s kaitinoš ā s muš as. Ar grū tī bā m atradu mazu vistu kū ti, kurā sē dē ja spilgti krā sota kundze. Parā dī ju viņ ai savu autobusa SAI-BABA EXPRESS biļ eti, tas pats uzraksts uz viņ as bū diņ as, kur plī vo un dzirkstī skaisti autobusi. Viņ a ar nicinā jumu paņ ē ma manu biļ eti, apgrieza to otrā di, tad paraustī ja plecus un sā ka kā dam zvanī t. Apmē ram pē c desmit minū tē m vistu kū tī iespiedā s č etri cilvē ki, kuri vē lē jā s man palī dzē t, un visi sā ka griezties un pā rbaudī t manu biļ eti. Tad viens no viņ iem aizveda mani uz citu kabī ni, kur atpazina manu biļ eti un lika man bū t stā vvietā.05:30 no rī ta. Nopriecā jos, ka beidzot pametī š u š o pilsē tu, kur blaktis kož jau treš o dienu.

Pē dē jo reizi blaktis sakoda Latī ņ amerikā . Kā pē c es to visu aprakstu š ā dā formā , bet tā pē c, ka patiesī bā viss ir daudz sliktā k. Rezervē š ana. com, mani ne reizi vien pieviļ ar viesnī cu izvē li. Izvē los pieklā jī gu, bet tas izrā dā s sliktā ks par Eiropas vistu kū tī m, lai gan esmu jau pieradis pie š ā das situā cijas Ā frikā un mazattī stī tajā s valstī s.


Pā rliecinoties, ka mana biļ ete ir derī ga, es uzreiz domā ju, ka taksometru vadī tā ji par tik agru stundu iekasē s vairā k naudas, nekā maksā autobusa biļ ete uz Nairobi. Netā lu redzē ju trī s viesnī cas. Aizgā ju uz turieni, kur vienā no tiem samaksā ju par istabu par dienu. Nā kamajā dienā es pā rcē los uz š o viesnī cu, kas izrā dī jā s ļ oti laba, tā pat kā mana istaba. Vakarā izgā ju paē st š ausmī gā ē stuvē . Pasū tī ju vistu ar kartupeļ iem un salā tiem. Kad viņ i to atnesa, es biju š ausmā s par pā rogļ otajiem vistas un kartupeļ u gabaliņ iem.

Nebija ko darī t, un es ā tri to visu noriju. Tanzā nijā vistas ir kā mū su cā ļ i.

Pulksten 5:00 devos uz autoostas stā vlaukumu. Jau tuvojoties tam dzirdē ju nepā rtrauktu dā rdoņ u, pasaž ieru kliedzieni, kas savā ca autobusus pareizajā virzienā , dzinē ju rū koņ u un autobusu signā lus. Kad es tuvojos nolauztajai autobusu stā vvietas ieejas atverei, es redzē ju simtiem autobusu un tū kstoš iem cilvē ku, kas skraidī ja ar saviem bagā ž niekiem. Vienkā rš iem cilvē kiem tas nebija skats. Š ā ds murgs varē tu bū t tikai sapnis. Sā ku meklē t vietu savam autobusam. Ar ī paš u kliedzē ju palī dzī bu atradu savu autobusu, braucot pa marš rutu Dar-Aruš a-Nairobi-Kampala (Uganda). Autobusa skats no ā rpuses nebija paredzē ts ikdienas ceļ oš anai pa Ā frikas ceļ iem. Mana vieta bija 10. Es tik tikko iespiedos starp sē dekļ iem. Mani satrauca fakts, ka autobuss bija parasts. Iekš ā ļ oti netī rs un nobruž ā ts.


Izgriezti sē dekļ i, polsterē jums nodilis lī dz caurumiem ar netī riem traipiem. Kā es saprotu, labā kie autobusi š eit neiet. Priekš ā ieraudzī ju brī vā ku sē dvietu un apsē dos uz tā s, bet uzreiz man kliedza, ka tas nav iespē jams, š ī s vietas ir autobusa pavadoņ iem. Es saskaitī ju septiņ as š ā das vietas. Fakts ir tā ds, ka aģ enti, kas viņ iem pā rdeva biļ etes, iesē dinā ja savus pasaž ierus š ajā autobusā , un viņ u bija pat pieci. Autobuss bija š ausmī gs, es uzreiz aizmirsu par kondicionieri, no TV ekrā niem izgriezu vadus filmu skatī š anai. Viss, ko viņ am varē ja nozagt, tika nozagts jau sen. Tieš i seš os no rī ta mū su autobuss devā s ceļ ā , ja tā varē tu teikt. Gandrī z vienlaikus desmitiem autobusu steidzā s uz atvē rumu, lai izbrauktu no ceļ a. Tas bija jā redz. Nepā rtraukts autobusu sastrē gums, kas cenš as izbraukt pirmie. Esmu pā rsteigts, ka mē s nevienam nesaskā rā mies.

Uz ceļ a uzreiz izbrauca aptuveni divdesmit autobusi, kuru vadī tā ji sarī koja sacī kstes ar bī stamiem manevriem. Ceļ š uz Nairobi bija š aurs ar vienu joslu katrā kustī bas virzienā . Lielie auto knapi kustē jā s, bet nesamazinā ja ā trumu. Aptuveni ik pē c desmit kilometriem vietē jie ceļ u policisti paslē pā s ē nā . Katrs mū su š oferis atsprā dzē ja iepriekš sagatavotā s netī rā kā s banknotes. Krievijas ceļ u policisti, š ī ir pasaka saistī bā ar viņ u kolē ģ iem no Ā frikas. Lieta tā da, ka ā truma ierobež ojums ir 80-50 kilometri, un autovadī tā ji brauc ar visiem 100-120 kilometriem stundā . Izrā dā s, ka Tanzā nijā ir radari. Pē c aptuveni trī ssimt kilometriem mū s apturē ja stacionā rā punktā , kur mū su š oferim tika uzlikts liels naudas sods. Viņ š autobusā iekā pis saš utis, sakot, ka atdevis visu nopelnī to naudu. Tad braucā m, nepā rsniedzot atļ auto ā trumu, un es pa atvē rto autobusa logu nospiedu kameras aizvaru.

Vairā k nekā tū kstoš kilometru garumā pā ri Tanzā nijai aina ceļ malā bija viena, tā bija vietē jo iedzī votā ju mā la bū diņ as, viņ u mā jokļ u nabadzī ba un trū cī ba. Pa ceļ am vairā kas reizes ī si apstā jā mies, uzņ emot pasaž ierus starp apdzī votā m vietā m. To sauc par starptautisko ekspresautobusu. Piestā jā m arī vietā s, kur pā rdeva ananā sus un mango. Š eit ir veseli brikš ņ i, un tie ir ļ oti lē ti. Pasaž ieri cenš as tos iegā dā ties savā m mā jā m. Kad es izmē ģ inā ju š os neizteiksmī gā izskata mango, es biju apstulbis. Tik saldus un sulī gus nebiju ē dusi, izņ emot Bahreinu. Lietus laikā iebraucā m Aruš as pilsē tā . Es gribē ju palikt š eit, lai dotos ceļ ojumā pa parku uz slaveno Kilimandž aro kalnu, bet viņ i man paskaidroja, ka vairā kas dienas ir lī st, un pats kalns ir klā ts ar mā koņ iem. Viņ a vispā r nav redzama. Man bija jā dodas tā lā k uz Keniju. Mē s atstā jā m Daru pulksten 06:00 un pie robež as ar Keniju ieradā mies pulksten 21:13.


Tajā paš ā ē kā netā lu atrodas Tanzā nijas un Kenijas reģ istrā cijas logi, kas ir ļ oti ē rti. Visa procedū ra visam mū su autobusam aizņ ē ma pusotru stundu. Labi, ka bijā m vieni. Kenijas kontrolpunktā biju spiests ar ū deni izmest visus plastmasas maisiņ us, kuros bija mango, ananā si un pā rtika. Kad sā kā m pā rvietoties pa Kenijas teritoriju, gar ceļ a malu, kā Tanzā nijā , apkā rt gulē ja tā s paš as pakas, kuras man atņ ē ma uz robež as.

Ap 00:18 mē s ieradā mies Nairobi. Pilsē ta ir liela, tač u tikpat netī ra un nobruž ā ta kā Dā resalā ma. Garastā voklis ir krities. Man likā s, ka vismaz Nairobi ir pieklā jī ga pilsē ta. Skrien uz viesnī cu, duš a un gulē t.

Tie izaug lī dz simts gadiem.

Tā mē s ejam.

Bī stama apdzī š ana, lai mū s sagaidī tu.

Tā viņ i dzī vo.

Mango koks.

Apdzinā sim.

Bī stama apdzī š ana.

Mū su vadī tā js.

Es gribu mango.

Pā rtraukt.

Mū su super autobuss.

Jebkura nauda ir laipni gaidī ta.

Nabadzī ba.

Taksometrs.

Aktī vā tirdzniecī ba autobusu tuvumā .

Es nekad neesmu redzē jis sausumu Ā frikā .

Daba ir skaista.

Nobarotas vā rnas.

Restorā ns.

Es joprojā m atceros mango garš u.

Viņ i dzī vo pē c iespē jas labā k.

Tieš i tā pē c viņ i tik ļ oti vē las dzī vot Eiropā .

Tā dzī vo gandrī z visa Ā frika.

Kā š eit var dzī vot?

Garš ī gā kie un saldā kie mango Tanzā nijā .

Tā viņ i dzī vo.

Daba ir interesanta.

Lielveikals.

Lielveikals.

Lī dz skolai viņ iem ir garš ceļ š .

Tas ir autobusa personā ls.

Cik ilgs laiks nepiecieš ams.

Tanzā nija. Skolē ni dodas mā jā s, un meitene ir basā m kā jā m. Man ž ē l Ā frikas bē rnus, bet viņ u prezidenti dzī vo savam priekam, nedomā jot par tautu.

Tanzā nija. Mango koks.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Лет до ста им расти.
Наш гроб на колёсах.
Мальчик при водителе автобуса.
Наш автобус.
Вот так и едем.
Опасный обгон нам навстречу.
Так и живут.
Дерево манго.
Идём на обгон.
Опасный обгон.
Наш водитель.
Хочу манго.
Остановка.
Наш супер автобус.
Рады любым деньгам.
Нищета.
Такси.
Бойкая торговля возле  автобусов.
Засухи в Африке я так и не увидел.
Природа красивая.
Вороны упитанные.
Ресторан.
До сих пор вспоминаю вкус манго.
Живут, как могут.
Поэтому они так хотят жить в Европе.
Так живёт почти вся Африка.
Как можно здесь жить?
Самые вкусные и сладкие манго Танзании.
Так и живут.
Природа интересная.
Супермаркет.
Супермаркет.
Далеко им ходить в школу.
Это служебный персонал автобуса.
Как долго ещё ехать.
Танзания. Школьники идут домой, а девочка босиком. Жаль мне детей Африки, зато их президенты живут в своё удовольствие, не думая о народе.
Танзания. Дерево манго.
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums