maijs Turcija

31 Maija 2017 Ceļošanas laiks: no 06 Maija 2017 ieslēgts 13 Maija 2017
Reputācija: +6554
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Turcija 2017. Beldibi

Kaut kur paralē lā Visumā

Tam bija jā bū t kā rtē jam neaizmirstamam ceļ ojumam uz Maija Karpatiem, kas ir izraibinā ti ar pienenē m un biezu zaļ u zā li. Kā pš anas laikā Verhovinskas kalnos plauš as piepildā s ar svaigu kalnu gaisu, apkā rt č ivina putni, ganā s govis. Visam vajadzē ja izvē rsties tieš i tā . Tač u pretē ji visiem kalendā riem mū su Visumā š obrī d Karpatos ir nulle grā du un snieg.

Mū su realitā te


Kijevā bija saulaina darba diena, man piezvanī ja mana mī ļ otā sieva un teica, ka ceļ ojums uz Karpatiem maijā , š ķ iet, ir segts. Steidzami vajadzē ja kaut ko izlemt, kamē r bija iespē ja atcelt vilciena biļ etes. Maija brī vdienā s doties ekskursijā pē dē jā brī dī nav tas triviā lā kais uzdevums. Jā , un ekskursijas vismaz 7 naktis, un maija nedē ļ as nogale bū s tikai trī s naktis. Varē tu paņ emt atvaļ inā jumu, bet mans pā rbaudes laiks vē l nav beidzies, bet tomē r divi atvaļ inā jumi jau ir norunā ti pirms tā beigā m, varē tu kaut kā strā dā t attā linā ti, bet man nav portatī vā datora. Kopumā viss tika nostā dī ts pret mums. Un mums ticē ja tikai viesnī ca Larissa Garden. Un viņ š tik ļ oti ticē ja, ka par 365 USD diviem viņ š bija gatavs nodroš inā t mums visu iekļ auto 7 naktis. Visa loģ ika nosvē ra svarus uz to, ka lidot nedarbosies. Un likā s, ka tikai viesnī cas cena teica “Tev izdosies”. Sē ž u ofisā , skatos datorā un saprotu, ka ļ oti steidzami jā risina lietu mā konis. Telpā ienā ca mū su kolē ģ e Oļ a, kura vada procesus. "Olja, man š eit ir tā da lieta. . . "

Daš a pat neticē ja, ka esmu apstiprinā ts attā linā tam darbam. Lī dz vakaram pilnī gi visi jautā jumi bija atrisinā ti, un es sē dē ju mā jā s, jau ar nokonfigurē tu portatī vo datoru rokā s, par ko ī paš s paldies Lesipam. Un mū su mī ļ ajiem Tasty Travel uz degoš u ceļ ojumu. Daš a teica, ka jebkurā gadī jumā viņ i jau sen nekur nav lidojuš i un bū tu laiks lidot. Kad planš etdatorā atvē ru karti, parā dī jā s paziņ ojums “Jū su lidojums uz Budapeš tu bū s pē c 13 dienā m”. Mē s ar Daš u skatī jā mies viens uz otru un smē jā mies. Nu, vismaz lī dz š im laikam mums bū s laiks aizlidot uz Kijevu.

Turcija 2017

Mū su ceļ ojums uz jaunajā m tradī cijā m sā kas ar reklā mas klases atpū tas zonu. Š oreiz mū s gaidī ja makaroni Boloņ a, kukurū zas biezzupa, daudz visā du saldumu un neaizmirstams deserts. Man tas sastā vē ja no astoņ ā m aveņ u kū kā m un piecā m glā zē m smalka vī na. Manā prā tā es jau biju atvaļ inā jumā . Daš a deva priekš roku ī ru viskijam. Mums bija atlikuš as divas stundas, un tā s bija vienkā rš i lieliskas. Atceros, ka dī vā ns man š ķ ita nereā li mā jī gs. Paziņ ots par iekā pš anu. Izdrukā juš i Kambodž as karti ar bezmaksas printeri, mē s devā mies lidojumā uz Antā liju.


Tas bija 99. lidojums, mū su lidmaš ī nas ē na krita uz mā koņ iem, ietī ta apļ veida varavī ksnē . Lidojums pagā ja gandrī z bez starpgadī jumiem. Izņ emot gadī jumu, kad stjuarte paķ ē ra ugunsdzē š amo aparā tu un noliecā s uz kabī nes pusi. No pasaž ieriem laikam tikai es pamanī ju. Mē s ieradā mies vakarā , es vienmē r uzskatī ju, ka tas ir unikā ls pagodinā jums, ja mū su č emodā ns lentē aizbrauc pirmais. Š ajā braucienā mums bija pretē js gods, viņ š aizgā ja pē dē jais. Likā s, ka lidostā pavadī jā m veselu mū ž ī bu. Bet mē s pavadī jā m mū ž ī bu transfē ra mikroautobusā , jo viens no pasaž ieriem iekā pa lidmaš ī nā , bet neaizlidoja uz Antā liju. Mū su drosmī gie gidi mē ģ inā ja atrisinā t š o problē mu 2.5 stundas, bet nespē ja. Autobusa tuvumā bija daudz neapmierinā tu tū ristu. Izrā dī jā s, ka neviena no apstiprinā tajā m viesnī cā m nestrā dā un visi ir iekā rtojuš ies citā s. Tā kā mū su viesnī ca bija vislē tā kā galaktikā , tad uzreiz teicu, ka esmu gatavs ieiet jebkurā pieciniekā , ja ir tik daudz, kas nevē las iekļ ū t. Tā lā k mums bija divi jaunumi. Labi ir tas, ka mū su viesnī ca arī ir slē gta, bet tā -tā , ka ī paš niekam ir divas identiskas viesnī cas blakus un viņ i mū s vienkā rš i pā rcels uz nā kamo. Varē ja turpinā t cī nī ties par pā rcelš anos uz labā ku viesnī cu, bet ar tā du iznā kumu no ceļ ojuma bū tu bijusi mī nus diena, un mums jau ir tikai trī s brī vas dienas. Kā da sieviete tik ļ oti negribī gi ievā cā s tuvē jā viesnī cā , ka pat gandrī z ievā cā s slē gtā viesnī cā . Mū s speciā li atveda uz slē gto, viņ us izlaida un autobuss aizbrauca uz atvē rto))) Viesnī ca, ko viņ i mums iedeva, izrā dī jā s pat ļ oti slikta. Skaista zaļ a zona, kur aug gatavi apelsī ni un nogatavojas pat banā ni. Viesnī ca bija novietota kā č etrinieks, lai gan noteikti bija iespē jams atrast vainu daudzā s lietā s. Bet par 365 $ maija nedē ļ ai diviem mums viss derē ja. Ieradā mies ap pusnakti, es devos uz reģ istratū ru, lai uzreiz precizē tu, ka viņ i mums pagatavos vē lā s pilnas vakariņ as. Vadī tā js labsirdī gi pasmaidī ja un veda mū s uz slē gtu restorā nu, kur mū s gaidī ja pasniegti š ķ ī vji ar diviem piedevā m, gaļ u, mē rci un zaļ umiem. “Kad paē dat vakariņ as, aizej uz bā ru un saki, ka tikko atnā ci, bā rs tev noderē s. ” Reģ istratū ras darbiniece, labsirdī gi pasmaidī dama ar padarī ta laba darba sajū tu, atgriezā s vestibilā . Raugoties uz priekš u, teikš u, ka š is bija mū su astotais ceļ ojums uz Turciju, bet pirmais bija uz 7 dienā m un bija viss iekļ auts. Mans viedoklis par turkiem ceļ ojuma laikā ir krietni audzis. Ja salī dzina ar Ē ģ ipti, tad tū ristu Turcijā nav pastā vī gu baiļ u, ka viņ i vē las jū s maldinā t.

Pamukale

Paē duš i un paņ ē muš i kokteili, mē s devā mies meklē t ielu aģ entū ru, lai iegā dā tos ekskursiju. Netā lu no viesnī cas bija ROM ceļ ojumu kompā nija, paņ ē mā m no viņ iem Pamukalu par 30$. Puisis mums apliecinā ja, ka tā du servisu kā viņ am noteikti neatradī sim. Patiesī bā tas izrā dī jā s tā . Modinā tā js nedarbojā s (un pē c 4 dienā m sensors pā rstā ja darboties), pā rgulē jā m, autobuss aizbrauca. Mē s pamodā mies tajā brī dī , kad mums vajadzē ja bū t ā rā . 7 minū š u laikā viņ i savā cā s un izskrē ja uz ielas. Vē l nebija pat seš i no rī ta, pie viesnī cas ieejas stā vē ja puisis, kurš mums pā rdeva ekskursiju. "Es satieku katru savu viesi un personī gi kontrolē ju, lai viņ i iekā ptu autobusā ! " Viņ š kā dam piezvanī ja, mums atbrauca maš ī na un mē s panā cā m autobusu. Gids autobusā , redzot, ka iebraucam kā pā ris, ā tri palū dza vienam no tū ristiem pā rvietoties, lai mums bū tu divas sē dvietas blakus. Tas bija patieš ā m efektī vi! Ceļ š bija garš , autobuss varē ja nogulē t visu atlikuš o rī ta agrumu. Gide nosacī ti atvainojā s un teica, ka sludinā juma ietvaros pa ceļ am jā apmeklē divi veikali. Bet, tā kā Tez Tour autobusi un citi dā rgie viesnī cu operatori devā s uz š iem paš iem veikaliem, man kļ uva vieglā k. Veikalos notika nereā la krā pniecī ba ar akcijā m, kuras varē ja saprast, tikai zinot augstā ko matemā tiku.


Diemž ē l cilvē ki tika vadī ti un iegā dā jā s š ī s preces par ļ oti dā rgā m cenā m. Pat neskatoties uz to, ka ap viesnī cā m tū ristu vietā s viss tika pā rdots daudzkā rt lē tā k. Piemē ram, vī na pagrabs mums iedeva pudeles unikā la augļ u vī na par 33 USD par 2 pudelē m. Lai gan netā lu no viesnī cas tū ristu veikalos tos pā rdeva par USD 8 - 10 gabalā . Bet cilvē kiem it kā vā rds darbī ba izslē dz loģ iku. Viena sieviete vispirms nopirka nereā lu kaudzi ekskluzī vu tekstilizstrā dā jumu, bet dā rgakmeņ u veikalā viņ a iegā dā jā s sev sultanī tu, kas, pē c ceļ vež a teiktā , tikai par 37 USD ir daudz š okē još ā ks par dimantiem, ar kuriem tagad nevienu nepā rsteigsi. Visi š ie veikali patieš ā m ir kaitinoš i. Bet Pamukale atrodas 3.5 stundu attā lumā no Antā lijas, un es vienkā rš i nevaru iedomā ties, kā tur nokļ ū t bez automaš ī nas. Beidzot nokļ uvā m leģ endā rajā Pamukalē . Ieeja rezervā tā atrodas tā lu no pirtī m, un pirmais, kas krī t acī s, ir magoņ u lauku ainavas.

Bija grū ti atraut acis no skata uz laukiem. Gribē ju nobildē ties ar visā m š o bezgalī go lauku magonē m! Un katra nā kamā fotogrā fija š ķ ita forš ā ka par iepriekš ē jā m. Bet mē s vē l neesam sasnieguš i galveno, kā pē c mē s atbraucā m. Pē c magonē m braucā m apskatī t leģ endā ros baltos kalnus. Tie bija patieš ā m balti un skaisti, tirkī za ū dens pat bez saules bija skaistā krā sā . Man tieš ā m bija jā pierod staigā t basā m kā jā m pa visiem š iem izaugumiem. Bet dī vainā kā rtā kā jas ā tri pierada. Tas bija skaisti, bet atstarotā gaisma ļ oti cieta acis. Bija duā ls moments: š ķ iet, ka gribas visu apē st ar acī m, bet tajā paš ā brī dī gribas tā s aizvē rt, lai varē tu atpū sties.

Š ķ iet, ka cilvē ku ir daudz, tač u, pabraucot tikai daž us lī meņ us zemā k, mē s jau varē jā m aizņ emt veselus baseinus. Sā kumā magoņ u lauki man š ķ ita skaistā ki par baltajiem kalniem, bet, kad nokļ uvā m vietā , kur tū risti neiet un ieraudzī jā m neskartu pirts gleznojumus, beidzot iemī lē jos š ajā apkā rtnē . Es sapņ oju nokļ ū t Pamukalē ilgi pirms ceļ ojumu sā kš anas. Š ī vieta vienmē r ir š ķ itusi tik noslē pumaina un maģ iska.

Pē c tam mums bija jā atgriež as magoņ u laukos un jā sasniedz augstais amfiteā tris. Un atkal fotogrā fijas ar magonē m, tad ar amfiteā tri un vē l simts fotogrā fijas ar magonē m. Man patika amfiteā tris, mani pā rsteidza tā augstums.

Bet magones. . . 3 stundas paskrē ja. . . Man bija jā kā pj atpakaļ autobusā . Peldē ties vē l varē ja Kleopatras baseinā , tikai tū ristu jau bija maz, bet laiks pagā ja. Ž ē l, ka nenokļ uvā m kā mež onis un bijā m stipri ierobež oti laikā . Atpakaļ ceļ š bija grū ts, bet cita ceļ a nebija. Ekskursija bija ļ oti nogurdinoš a, bet tomē r tā vē rta.

Goynuk kanjons


Jo š im ceļ ojumam es neizmantoju atvaļ inā jumu. Trī s brī vdienā s vajadzē ja visu redzē t. No rī ta ielē cā m vietē jā mikroautobusā un devā mies uz kaimiņ pilsē tu Goynuk. Pie ieejas pilsē tā bija jā nokā pj no š osejas un jā iet dziļ ā k pa ceļ u pretī kalniem. Mums tas bija ē rti, jo divas nedē ļ as pirms mums š eit atpū tā s vesela vī ramā tes delegā cija, mani vecā ki un mū su Miš ka.

Un marš ruts uz kanjonu jau bija labi izstrā dā ts. Mē s patieš ā m mē ģ inā jā m to pā rveidot vairā kā s vietā s. Pirmajā gadī jumā mē s ē dā m milzu zī dkoku, bet otrajā mē s vienkā rš i pagarinā jā m savu ceļ u. Ieeja rezervā tā maksā.7 liras (2 USD). Pirmā lieta, kas mū s sagaidī ja, bija zilo ezeru kaskā des.

Ezeri saplū da viens otrā un aicinā ja uz tiem. Pie viena no ezeriem pamanī jā m ieeju zemā alā .

Pusliecoties, mē s iegā jā m 50 metrus dziļ i klintī . Labi, ka mobilajos tā lruņ os ir lukturī š i. Es visu laiku gaidī ju, kad saskrienamies ar sikspā rņ iem, tač u bija nepaveicies. Pē c alas mē s devā mies augš ā kalnos. Pagā juš i garā m neprā tī gi skaistā m ainavā m, nokļ uvā m paš ā kanjonā . Kalnu upē bija 14 grā di. Nolikuš i visu savu naudu un vē rtslietas kā dam britam, noī rē jā m no viņ a hidrotē rpus par 13 USD un turpinā jā m marš rutu peldot.

Aukstums bija tik než ē lī gs, ka man sā pē ja rokas. Bet tad mē s veicam ī sto kanjonē š anu. Pat neskatoties uz to, ka pirms diviem gadiem viņ i apsolī ja vairs tajā nepiedalī ties. Š ī kanjonē š ana ilga par 7.5 stundā m mazā k nekā pirms diviem gadiem iegū tā , tač u, neskatoties uz to, pat kanjonā pavadī tā pusstunda š ajā ceļ ojumā atstā ja savu š armu. Š eit noteikti bija vieglā k neienirt ar galvu ū denskritumā un kā pt tumsā . Š eit bija civilizē tā k. Lai gan kā pš ana arī bija kur. Izkā puš i karstumā , ž ā vē jā mies un gozē jā mies maija saulē . Pē c tam bija sviestmaizes uzkoda virs kalna klints. Daš a mums viesnī cā brokastī s iesaiņ oja sviestmaizes. Mans zaķ is vienmē r par mums parū pē sies.

Vē l pusotra stunda kā jā m atpakaļ , un mē s esam atpakaļ trasē . Pa ceļ am sastapā m noguruš us tū ristus. Tū ristus motivē ja tas, ka mē s sasniedzā m kanjonu, kas nozī mē , ka viņ i to sasniegs.


Pa ceļ am vienā no kā da Ali restorā niem karā jā s zī me “2 glā zes svaigas sulas par dolā ru”. Izdzē ruš i astoņ as glā zes izcilā kā s svaigā s sulas, bijā m gatavi turpinā t varoņ darbus. Dodieties uz Antā liju!

Antā lija

Mums vē l bija palikusi puse dienas. Nebijā m pā rliecinā ti, ka mikroautobuss noteikti apstā sies ceļ a vidū , tā pē c ar auto stopojā m ar neparastu vieglumu. Puisis arī devā s uz Antā liju un runā ja tikai turku valodā . Š eit mū su saruna beidzā s. Tā kā puisim maš ī nā patika smē ķ ē t, nā cā s no sē dekļ iem nokratī t pelnus. Mē s ieradā mies ā tri un ar vē su. Puisis atteicā s no naudas, ar ž estu parā dot, ka labprā t mums palī dz.

Ja godī gi, es negaidī ju, ka turki bū s tik jauki. Un pat viesnī cā viņ i izturē jā s pret sevi. Puisis mū s izlaida č etrus kilometrus no vecpilsē tas. Tie bija sī kumi pastaigai. Lai gan jau pusi dienas kaut kur ejam bez apstā jas) Š ajā pilsē tā jau esam bijuš i pirms pā ris gadiem. Tad mums bija tikai viena stunda. Tad Antā lija š ķ ita vienkā rš i forš a. Š oreiz mums tas skaistumā š ķ ita lī dzvē rtī gs Stambulai.

Bija vē rts iedziļ inā ties vecpilsē tas mā jī gajā s ieliņ ā s, kad sā kat uzsū kt vecpilsē tas š armu. Bija vē lme izstaigā t absolū ti visas ielas. Un paskaties uz visā m kafejnī cā m. Tas ir kā Gdaņ skas un Stambulas labā ko mirkļ u sajaukums. Un, sasniedzot pilsē tas malu, tā , š ķ iet, atveras tū ristiem jaunā izskatā . Tagad tā ir klints virs debeszilā s Vidusjū ras, saulriets izgaismo staigā još os ceļ otā jus un iemī lē juš os pā rus, kas sē ž uz soliņ a. Hei, vai tā s divas meitenes tur sē ž? ? ? Nē , likā s. Brī niš ķ ī gs noslē gums brī niš ķ ī gai dienai!

Facelis


Š ī bija mū su ceļ ojuma pē dē jā brī vā diena. Katrā ziņ ā es, Daš a, gaidī ju pelnī tas saulainas pludmales. Agri no rī ta devā mies uz Kemeras pusi, apkrā mē jā mies ar gardu saldē jumu un braucā m vē l tā lā k. Kanjonā sastapā m tū ristus, kuri ieteica doties pa pā rgā jienu taku uz Phaselis cauri lī č iem un kalniem. Tagad mē s to pā rbaudī sim. Mums bija jā izkā pj uz ceļ a netā lu no tuneļ a. Ieraugot tuneli, palū dzu š oferim apstā ties, viņ š mani izlaida. Tad es sapratu, ka tas nav gluž i tas tunelis, par kuru runā ja tū risti. Bet mums par lielu laimi, mums vajadzī gais tunelis izrā dī jā s 10 metru attā lumā . Sā kumā ceļ š bija mež ains un lī dzens. Laikapstā kļ i braucienam bija komfortabli – ik pē c pusstundas debesis pilnī bā aizsedza un noskaidrojā s lī dz zilā m.

Sasniedzot pirmo lī ci, bija jā gaida apmē ram 15 minū tes, lī dz debesis kļ uva zilas, lai ū dens iegū tu skaistu krā su. Tad ceļ š radikā li veda kalnos caur stā vā m klintī m. Sā kumā bija pat marš ruta atzī mes, lai neapmaldī tos. Bet pat zī mes neglā ba no klaiņ oš anas. Reizē m sā kā s pilnī ga klejoš ana pa necaurredzamiem brikš ņ iem, ik pa laikam izkā pjot ā rā paskatī ties uz jū ras skaistumu no augstuma. Drī z vien aizklī dā m pat lī dz kapenē m. Ik pa laikam sastapā mies ar diviem ceļ otā jiem, kuri, tā pat kā mē s, meklē ja ceļ u. Tas bija smieklī gi. Fā zelī nonā cā m mazliet vē lu, pilsē ta jau bija nopostī ta! Pastaigā jā mies pa drupā m un sarī kojā m ī stu pikniku uz soliņ a! Pie izejas izrā dī jā s, ka no oficiā lā s ieejas man bū tu nā cies atsprā dzē t pa 20 liras ($ 5). No izejas no rezervā ta ir mikroautobuss tieš i uz Kemeru. Centrā lajā stacijā pā rsē dā mies citā mikroautobusā un devā mies uz pilsē tas nomali uz Aslanbuchak rajonu.

Maķ edonijas tilts

Mikroautobusā satikā m puiš us, kuri nolē ma kā jā m apbraukt, iespē jams, visu Turciju. Viņ i mums ieteica kā du noderī gu tā lā kā marš ruta modifikā ciju. Sā kotnē ji plā nojā m iet tikai lī dz tiltam. Ceļ š uz tiltu bija tik gleznains un skaists, ka Faselis pilnī bā izmira uz š ā du skaistuļ u fona. Nu, tas ir ļ oti skaisti. Mē s staigā jā m ar puiš iem, un viņ i mums stā stī ja stā stus par saviem bī stamajiem ceļ ojumiem. Par to, kā viņ iem bija tikš anā s ar vilkiem, mež acū kā m un pat piestā tne ar mafiju. Un es domā ju, ka mums ir ekstrē ms ceļ ojums uz Indijas vidieni. Nokļ uvuš i lī dz tiltam, atradā m kafejnī cu ar ļ oti omulī gu kalnu ezeru un ū denskritumu.


Es nevarē ju palaist garā m š ā du skaistumu un skrē ju peldē t. Ū dens bija it kā tonizē još s. Bet cik tas bija skaisti. Bija aiz muguras apmē ram puse dienas un kā jas jau bija nedaudz sasprindzinā tas no marš ruta. Bet no skaistuma nevar atrauties, un mē s sā kā m garu kā pienu augstu kalnos. Pē c š o puiš u domā m, tur ir krā š ņ s ciems

Gendelme

Bija divas problē mas: nav zinā ms, cik tā lu jā iet, jo ciemats nav norā dī ts kartē , un mē s pilnī bā aizmirsā m tā nosaukumu. Kaut kas mums teica, ka mē s nedabū sim vakariņ as viesnī cā . Jā , un vakariņ ā s trī s dienas vē l nekad nav bijis. Pareizs lē mums bija braukt ar auto ar stopu. Karsts turku vectē vs un viņ a jaunā topoš ā sieva no Krievijas tikko bija ceļ ā uz bā rbekjū restorā nā . Restorā ns diemž ē l atradā s tikai kilometra attā lumā no mums, bet viņ a kompanjons uzstā ja, lai viņ š mū s uzmet augstā k. Viņ i mū s izlaida pē c pieciem kilometriem sazarojumā . Pie dakš as bija paskaidrojuma zī me turku valodā .

Google bezsaistes tulkotā js teica, ka tas tulko tikai ar internetu. Apturē juš i citu maš ī nu, mē ģ inā jā m noskaidrot, kur mums jā brauc, bet paš i principā nezinā m, kur tieš i. Bija divas zī mes, jā bū t alai un kokam. Kalnos neviens nerunā ja angliski. Puiš i no maš ī nas tikai apstiprinoš i pamā ja ar galvu uz visiem mū su jautā jumiem un devā s prom. Tā lumā pamanī jā m puisi laistā m dā rzu. Es skrē ju pie puiš a spē lē t krokodilu. Es parā dī ju viņ am elegantu un skaistu koku, kas graciozi spē lē jā s ar lapā m saulē . Puisis klusī bā paskatī jā s uz mani un atbildē attē loja dū š ī gu alu!

Tas ir tas, par ko mē s vienojā mies ar ž estiem. Es jautā još i pamā ju ar galvu, viņ š norā dī ja uz kuru ceļ u jā iet un teica: “Gendelme! ”. tieš i tā ! Š ī ir pilsē ta, kuru mē s meklē jā m (jums jā iet pa kreiso ceļ u, ja esat vē rsts pret sazarojumu). Pilsē ta mums bija ļ oti tuvu. Nopirkuš i sulu no skā bajiem ķ irš iem, bijā m gatavi pilsē tas apskatei. Bet kā te visu var atrast? Vietē jā meitene mums teica, ka Maara ir tur. Par laimi Maara izrā dī jā s ala. Apkā rt jau visur bija norā des par puskilometru dziļ u alu. Netā lu no ieejas parā dī jā s kā ds kreisais vectē vs, kurš prasī ja naudu. Neizskatī jā s, ka vectē vs bū tu alas strā dnieks. Vismaz viņ am nebija biļ eš u.


Apsaldē jums no vectē va, mē s sā kā m nolaiš anos. Bija viena nianse, jo no rī ta mums pat nebija aizdomas par alas esamī bu, tad viesnī cā tika atstā ti mobilie telefoni ar iebū vē tu lukturī ti. Tumsa bija pilnī ga. Viņ i apgaismoja ceļ u ar sarkanu autofokusu no kameras. 500 metru dziļ ums tika pā rspī lē ts par 480 metriem, tā tad nobrauciens aizņ ē ma ne vairā k kā divas minū tes. Bet tas izrā dī jā s ļ oti noslē pumaini. Ā rā mū s atkal gaidī ja tī rs kalnu gaiss un tā lu pā ri kalniem aiznesa moš eju dziedā š ana. Nepagā ja ilgs laiks, lai koku atrastu. Koks ir ļ oti, ļ oti vecs, jau vairā k nekā simts gadus vecs.

Es nezinu, cik veca tā ir, jo tā ir pilsē ta, kuru nevar atrast Google. Bet koka izmē rs ir iespaidī gs. Netā lu no koka atrodas sagruvuš as pils sienas. Tur pat nedaudz uzkā pa. Bet tur biezokņ i teritoriju jau ir pilnī bā ieņ ē muš i. Mē s sā kā m savu garo nobraucienu no kalniem. Sā kumā mums piedā vā ja pat divas maš ī nas, lai mū s pacels. Bet tagad mē s nesteidzā mies un varē jā m droš i doties lejā . Mē s ļ oti iesakā m š o skaisto marš rutu. Drī z mē s satikā m puiš us, kurus viņ š mums ieteica. Viņ i nolē ma marš rutu apgū t divatā . Mū su ceļ š atpakaļ gā ja caur bizantieš u ciematu. Bet bizantieš u tur nebija pā rā k daudz. Spriež ot pē c pazuduš ā gabala pie kaktusa, te nesen gā ja cauri kā ds ļ oti izsalcis. Bija jau diezgan vakars, bet taka nemaz negribē ja beigties. Spē ki sā ka doties prom. Lī dz vakariņ u beigā m viesnī cā palika apmē ram stunda. Un mē s neesam pat sasnieguš i krustojumu Kemer. Bija treš ā diena kā jā s no nobrauktā attā luma, jau sā ku priecā ties, ka rī t darba diena, nevis pastaigu diena) Nogurums tik grā ba, likā s, ka vienkā rš i nokritī sim starp š o skaistuli. Pē dē jā kilometrā mū s uzņ ē ma privā tais mikroautobuss, kas veda vietē jos puiš us, kuri devā s lejā pa kanjonu. Mū s izsē dinā ja pieturā Aslanbuč akas rajonā , un tur kļ uva skaidrs, ka parastais mikroautobuss uz centru varē tu vairs nebraukt. Ejiet lī dz Kemeras centram apmē ram piecus kilometrus. Pa ceļ u brauca luksusa automaš ī na. Roka raustī jā s uz autostopu. Divi ceļ otā ji no Maskavas tikko bija ceļ ā uz viesnī cu Kemeras centrā . Uzzinot, ka esam no Beldibi pilsē tas. Viņ i teica, ka labprā t mū s tur aizvedī s. Mē s ieradā mies ar vē ju. 15 minū tes pirms vakariņ u beigā m.

Ikdienas dzī ve viss iekļ auts stilā


Maija brī vdienas ir beiguš ā s, darba nedē ļ a ir sā kusies. Tā kā Wi-Fi tika uztverts tikai vestibilā , man nā cā s nedaudz pā rveidot vestibilu par darba biroju. Neliela mē beļ u pā rkā rtoš ana tuvā k rozetē m. Nedaudz stiept kabeļ us š urpu turpu, kabelis ar š ifru, vpn kanā la iestatī š ana. Esmu pilnī bā sagatavojies! Lai gan nē , vē l pā ris kokteiļ i un darba vieta ir nokomplektē ta. Par laimi, kanā ls bija pietiekami stabils, lai ē rti strā dā tu. Š ajā laikā Daš a sā ka pludmales pasī vo brī vdienu daļ u. Strā dā jot vestibilā , dzī voju kā paralē lā pasaulē . Visas dienas garumā vē rot uzņ emš anas darbu, uzklausot cilvē ku problē mas vai vē lmes. Ko cilvē ki parasti dara vestibilā . Es tikai vienu brī di sasprindzinā jos, nemitī gi klausoties, kā viesnī cu gidi izkrā pj lē tticī gos tū ristus par naudu, biedē jot sliktā k nekā mū sdienu trilleros, lai pā rdotu dā rgu ekskursiju vai no pseidodā rgakmeņ iem izgatavotas rotas. Un pats kaitinoš ā kais ir tas, ka cilvē ki uz to dodas pa partijā m un pā rmaksā vairā kas reizes, lai saņ emtu tieš i tā dus paš us pakalpojumus, kā dus bū tu saņ ē muš i, pē rkot ekskursiju uz ielas. Dzī ve ap mani ritē ja pilnā sparā . Bija iespē jams uzstā dī t ā trdarbī gu kameru un skatī ties, kā es sē ž u nekustī gi, un dzī ves ainas vestibilā man apkā rt ļ oti ā tri mainā s. Es pat kļ uvu par vietē jo varoni gados vecā ku tū ristu acī s, kuri ieradā s atpū sties. "Ļ ena, vai tu vē l nezini? Š is ir mū su Andrejs, viņ š ir varonis, viņ š visu mums ir sagatavojis! Internets lieliski strā dā ja ne tikai man, bet visiem, kas ar mani sazinā jā s. Bija ē rti strā dā t. Tiesa, aizmirsu paņ emt lī dzi austiņ as no Kijevas, tač u problē mu viegli atrisinā ja pats pirmais suvenī ru veikals.

Mans zaķ is man to atnesa tieš i uz videokonferenci. Pē c trī s darba dienā m es ļ oti pieradu pie sava jaunā “biroja” un biju gatava strā dā t vē l nedē ļ u. Un tā astoņ u stundu darba diena ir beigusies. Netē rē jot ne sekundi, kā jau sacī kš u maš ī nas apkopē , ā tri slē dzu savu darba vietu. Visi kabeļ i, kabelis, ā tri istabā , portatī vais ir aizslē gts. Ā tri izejiet ā rā , č au! Un mē s steidzamies mikroautobusā , lai turpinā tu ceļ u.

Kalns netā lu no Goynuk

Daž reiz pilsē tā bija zī me, ka kā ds Ali ir parū pē jies un bruģ ē jis ceļ u uz kalnu ar brī niš ķ ī gu panorā mu, un viņ š arī gaida visus uz ķ iploku maizi savā restorā nā . Tā nu mē s devā mies pā rbaudī t viņ a marš rutu. Izkā pā m pie ieejas pilsē tā , jau pa mums pazī stamo ceļ u. Uzraksts uz akmens vē stī ja par skaistu panorā mu un brī dinā ja nesmē ķ ē t, lai nepiedeg. Kā piens mums patika. Visur auga koki ar neparasti sarkaniem stumbriem.

Ik pa laikam parā dī jā s zī mes, kas slavē ja, kā Ali visu dara tik labi. Garastā voklis patieš ā m pacē lā s, kad atradā m citu planš etdatoru. Kā pš ana aizņ ē ma mazā k nekā stundu un bija diezgan viegla. Augš ā mū s gaidī ja patiesi satriecoš a panorā ma ar soliņ u. Lejupceļ ā , izlasī juš i “Par kā da Ali varoņ darbiem”, nolē mā m aiziet uz viņ a restorā nu un par dolā ru izdzert vē l divas svaigas sulas. Restorā ns bija slē gts! Tač u mū su amatā ā tri ienā ca cits vectē vs un pazeminā ja cenas. Pat lejā satikā m tū ristus, ar kuriem vakar Gendelmā krustojā mies. Tikko apmainī jos iespaidiem par vakardienu. Tā kā tuvojā s nakts, mums bija jā atgriež as viesnī cā .


Pē c vakariņ ā m devā mies apskatī ties, kas un kā citā s mū su ķ ē des viesnī cā s. Mē s sā kā m no viesnī cas, uz kuru mums sā kotnē ji bija jā dodas. Viesnī ca, tā pat kā man, bija patieš ā m vienkā rš ā ka nekā tā , kurā mē s beidzot apmetā mies. Pa ceļ am uz nā kamo viesnī cu pamanī jā m mū su ceļ u š ķ ē rsojam melnu kaķ i. Viss jau bū tu labi, bet mums pretī nā koš o tū ristu pū lis apstā jā s un, skatoties mū su virzienā , sā ka kaut ko apspriest. Vecmā miņ a un vectē tiņ š , kuri gatavojā s mū s sagaidī t, pagriezā s un devā s atpakaļ . Tas ir, tie puiš i gaida, kad mē s pirmie š ķ ē rsosim melno lī niju. Mē s apstā jā mies, un es izaicinoš i saliku rokas uz krū tī m un apgriezos pusceļ ā . Puiš i atbildē ieņ ē ma vē l brī vā kas pozas, it kā viņ iem otrā pusē bū tu labi. Atbildot uz to, mē s ar Daš u izaicinoš i apsē dā mies ceļ a malā , lepni paceļ ot degunus. Cī ņ a varē ja turpinā ties. Bet no puiš u puses bija č etras meitenes, kuras par kaķ i neko nezinā ja. Zē ni sā ka viņ iem lē nā m sekot. Mē s ar Daš u arī sā kā m raiti iet viņ us satikt. Kad meitenes pirmo reizi š ķ ē rsoja iedomā to lī niju, puisis mums skaļ i teica: "Ceļ š ir skaidrs! " Apmainī juš ies smieklos, devā mies katrs uz savu pusi.

Daž as viesnī cas izskatī jā s diezgan greznas, daž ā s bija ū dens parki, kas nebija zemā ki par akvaparku kompleksiem. Bet, tiklī dz mē s atcerē jā mies mū su ekskursijas izmaksas — 365 $ diviem, tā uzreiz kļ uva priecī ga, jo veiksmī gi piestā jā m. Starp citu, mē s arī skaidri iekļ aujamies starp divā m lietainā m nedē ļ ā m gandrī z saulainā .

Nā kamajā dienā manā darba dienā bija neliels kulminā cijas notikums. Vienā no mū su viesnī cas ielā m apkopē ja uzskrē ja č ū skai un sā kā s ī sta kauja. Ž ē l, ka faķ ī ra nebija tuvumā , ja vien bū tu uguns lā pas un tā bū tu bijusi lieliska izrā de. Tajā vakarā , lai neaprobež otos ar vakariņ u laiku, nolē mā m to izlaist un devā mies garā vakara ceļ ojumā uz Antā liju.

Vakars Antā lija

Š oreiz tas bija diezgan nopietni. Saņ ē mā m karti ceļ oš anai Antā lijas transportā un tagad varē jā m viegli pā rvietoties pa pilsē tu. Ir tikai viens brī dinā jums. Mikroautobusi no Kemeras pietur tā lu no vecpilsē tas un ir nepiecieš ams veikt pareizu pā rsē š anos uz 6. vai 8. numuru. Par laimi karti var iegā dā ties tieš i pie autobusa vadī tā ja. Transplantā cijas vietā bija liels iepirkš anā s centrs ar pā rtikas laukumu. Ē dienu galds pā rdeva lielā ko daļ u tos paš us ē dienus, kurus vakariņ ā s ē dā m viesnī cā . Izņ emot vienu, manu iecienī tā ko Iskander Kebab! Kā man patī k š is garš ī gais.

Š oreiz iebraucā m vecpilsē tā no otras puses un atklā jā m pilnī gi jaunus pilsē tas skaistumus.

Tie bija daudzlī meņ u gā jē ju ceļ i, kas š ķ ē rso mazus kaskā des parkus ar ū denskritumiem. Tas ir ļ oti skaisti.

Pilsē tas vidū tā ir kā paradī ze! Vienā no ū denskrituma lī meņ iem gleznainā kajā vietā kā dam karā jā s zeķ es. Grupa turku puiš u, redzot, kā mē s skatā mies uz zeķ ē m, uzreiz sā ka aizbildinā ties un demonstrē t, ka viņ i visi ir zeķ ē s. Viens puisis nekad neparā dī jā s. Es uzstā ju, ka kā ds no viņ u draugiem nez kā pē c slē pj savas kā ju halā tus.


Bet š eit ir neveiksme, viņ š arī valkā zeķ es. Un tad viens no puiš iem kaut ko pamana – esmu bez zeķ ē m! Visi sā ka smieties un aizdomī gi skatī ties uz mani. Š eit ir tā ds zeķ u izklaidē još s stā sts, kas notika ar mums. “Izbaudiet Antā liju! ” - puiš i no mums atvadī jā s. Ak, cik š eit ir mā jī gi. Antā lija, tā pat kā Stambula, ir kaķ u pilsē ta. Kaķ i ir visur.

Un daž as diezgan brī niš ķ ī gas formas. Mē s pat redzē jā m kaķ i, kas lidinā s virs koka stumbra.

Acī mredzot tas bija kaķ is invalī ds. Nopirkuš i 0.5 apelsī nu svaigu, devā mies uz ostu. Visur tika ieslē gts skaists apgaismojums.

Ostā uz mola atradā s bā ka. Gar visu molu atpū tā s vietē jie puiš i un tū risti. Visi, it kā kaut kā dā abstrakcijā , laiski sē dē ja un č ukstē ja viens ar otru.

Š ī bija mū su treš ā vizī te Antā lijā , un es gribu teikt, ka visas trī s reizes tā bija pilnī gi atš ķ irī ga. Mē s ar Daš u ļ oti iesakā m š o pilsē tu, gandrī z tā du paš u kā leģ endā ro Stambulu. Ar regulā riem autobusiem bez starpgadī jumiem nokļ uvā m viesnī cā .

Es biju apmierinā ts ar pieturu, kas aprī kota ar diviem grezniem atpū tas krē sliem.

Beldibi pludmales


Slepenā pludmale

Treš ajā darba dienā nonā cu pie secinā juma, ka tomē r ir vē rts apskatī ties ne tikai kalnu upē s un ezeros, bet arī jū rā . Kilometra attā lumā no mums bija slepena pludmale. Par to mums pastā stī ja viens no tū ristiem ceļ ā uz kanjonu. Mē s sekojā m norā dī jumiem. Sā kumā pa oļ iem gā jā m kā du kilometru kalna virzienā , lī dz viesnī cu pludmaļ u rindas beigā m. Pē c tam izrā pā mies pa spraugu starp diviem akmeņ iem. Tad nā cā s nedaudz uzkā pt pa akmeņ iem. Nolaiduš ies zemē , mē s nokļ uvā m pamestā , neuzkrī toš ā pludmalē ar tā diem paš iem oļ iem. Kaut kas nav kā rtī bā , mums noteikti kaut kas pietrū kst. Š ķ iet, ka meitene teica, ka uz ū dens ir jā pā rvar vē l kaut kas. Pa kreisi no mums atradā s augsta klints, pret kuru spē cī gi sitā s sē rfs. Teorē tiski var mē ģ inā t izpeldē t gar klinti un paskatī ties, kas aiz tā s slē pjas. Man par lielu pā rsteigumu aiz tā bija patieš ā m skaista maza pludmale. Vē l lielā kam pā rsteigumam tur bija jau 15 cilvē ki, turklā t ar mantā m. Kā viņ i to izdarī ja? ! Izrā dī jā s, ka š ai pludmalei virsū vē l ir diezgan interesanta taka. Pa pamestu transporta tuneli. Vispā r ir forš i atklā t tik neparastas vietas.

Nakts pā rgā jiens


Pē c vakariņ ā m mums bija nakts pā rgā jiens uz ieeju pilsē tā . Necaurredzamā tumsā mē s uzkā pā m uz daž iem pamestiem ceļ iem. Pa kreisi no ceļ a ir kalns un tumš s mež s. Priekš ē jie lukturi. Pa pamestu ceļ u mums pretī brauc maš ī na. Interesanti, ko viņ i aizmirsuš i uz bloķ ē tā betona ceļ a. Iespē jams, tagad notiks kaut kas nelikumī gs un labā kajā gadī jumā uz mums neattiecas. Maš ī na apstā jā s netā lu no mums. No maš ī ntelpas izkā pa č etras tumš as figū ras. Kas notiks tā lā k, vai viņ i mū s redzē ja vai nē ? Figū ras nesteidzī gi sastā jā s stingrā rindā , nopī pē ja, iekā pa maš ī nā un aizbrauca. Diezgan negaidī ts pavē rsiens. Mē s devā mies vē l tā lā k pa pamesto ceļ u. Drī z vien sastapā m citu maš ī nu ar izslē gtiem lukturiem. Tumsā mē s pamanā m vī rieti, kurš skatī jā s uz mums, un meiteni, kura smē ķ ē ja. Tad bija betona ž ogi, mē s tajos neuzkā pā m. Galu galā mums aiz muguras vē l ir vesela neizpē tī ta nakts trase. Ar acs kaktiņ u pamanī ju, kā no kalna puses kaut kas pieskrē ja pie koka un paslē pā s. Tumsa bija ļ oti bieza. Laiks tuvojā s pusnaktij. Neatraujot skatienu no tā koka, devā mies uz trasi. Trase mū s ilgi nelutinā ja ar skaistumu, un soļ oš anas daļ a drī z vien pā rtrū ka. Mū su viesnī cas virzienā mums bija jā dodas cauri blī vam mež am. Nu, protams, bija celiņ i, bet malā s bija brikš ņ i. Mani traucē ja viena lieta. Es nevarē ju atcerē ties, vai š ajā s daļ ā s bija "Shanghai Leopards" vai "Bengal Tigers". Izkā puš i no mež a, satikā mies ar vietē jo puiš u grupu, kas noraidoš i klusē ja. Soli pa solim, un mē s nokļ uvā m viesnī cā . Nakts ceļ ojums, kā saka: “Ar mirkli” bija.

Ķ emeru novada vecie ceļ i

Š ī bija mū su pē dē jā diena. Mū su lidojums ir vakarā , tā pē c jū s joprojā m varat veikt pilnvē rtī gu izbraukumu. Par kā du Beldibi alu klī st leģ endas. Bet neviens nezina precī zu informā ciju par viņ as atraš anā s vietu. Internetā visi fakti ir pretrunā viens otram. Rezultā tā mē s atradā m emuā ru ar daž iem puiš iem, kuri pavadī ja daudz laika, lai noskaidrotu, ka Beldibi ala neeksistē .

Pateicoties viņ u emuā ram, mē s esam izveidojuš i sev gleznainu marš rutu. Lai nokļ ū tu no Antā lijas uz mū su pilsē tu Beldibi, jums jā iziet trī s salī dzinoš i jauni tuneļ i. Bet ir arī pamesti serpentī na ceļ i, vienā no kuriem uzkā pā m nakts vidū . Tieš i pa š iem ceļ iem mē s devā mies ceļ ā . Sasnieguš i pirmo tuneli no Beldibi, nogriezā mies uz veco ceļ u. Marš ruts izrā dī jā s garš un ļ oti gleznains, pat ar piekļ uvi pludmalē m. Vodič ka bija visskaistā kā , skatoties no augstuma. Pagā jā m garā m arī kā dai skaistai dzeloņ drā š u ieskautai teritorijai. Ik pa laikam pā ri dzeloņ ainajam ž ogam uzgā ja nepilnī bas. Un jo tā lā k, jo vairā k š o nepilnī bu kļ ū st. Paš ā ž oga galā bija bedre cilvē ka augumā , tiem, kas izlē ma pē dē jā brī dī . Mē s joprojā m nesā kā m noskaidrot, kas tur ir tik apsargā ts. Dienas laikā tas kaut kā nav ekstrē mi to darī t. Marš ruts aizņ ē ma vairā kas ainaviskas stundas. Tā bija mū su pirmā Turcija š ā dā formā tā , un mums tā ļ oti, ļ oti patika. Es labprā t pagarinā tu ceļ ojumu. Es negribē ju aizlidot. Š ajā braucienā gaidī jā m simto jubilejas lidojumu! Mē s to paveicā m!


No rī ta es devos uz darbu paš ā Kijevas birojā . No rī ta tradicionā lā nedē ļ as plā noš ana. Mū su Scrum Master startē ja rallijā “Tā pē c izvē rtē sim, kas mums ir resursu ziņ ā . Paskatī simies, kurš š onedē ļ atvaļ inā jumā . Jā , Andreja atvaļ inā jums sā kas treš dien! Visi uz mani skatī jā s ar aizdomā m, un kā ds pat jautā ja “Kā atkal? )))”. Kas es esmu, es ilgu laiku neesmu bijis atvaļ inā jumā , patiesī bā š is ir mans pirmais atvaļ inā jums pē dē jo trī s mē neš u laikā )))

Ceļ ojuma informā cija

Ceļ ojuma datums: 05/06/2017–05/13/2017

Viesnī ca: Larissa Beldibe

Ilgums: 7 naktis (Beldibi)

Tū risma aģ entū ra Kijevā : Tasty Travel

Operators: TPG (parasts)

Ceļ ojumu veids: pilna pakete — apdroš inā š ana, lidojums, transfē ri, viesnī ca, viss iekļ auts

Ekskursijas: Pamukale, pā rē jais pats

Biļ etes iegā de: 2 dienas iepriekš

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
Rādīt citus komentārus …
iemiesojums